Jēzus dziedina spitālīgo un tam lūdz, nevienam par to neteikt, bet rādīties priesterim pēc jūdu likuma. Kaut gan Jēzus darīja brīnumus, viņa patiesā Mesijas būtība bija izprotama tikai krustā.
Kāds spitālīgais atnāca pie Jēzu un, ceļos nometies, lūdza viņu: “Ja vien tu gribi, tu vari mani šķīstīt.” Jēzus sirdī iežēlojās un, roku izstiepis, pieskārās tam un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!” Līdzko viņš to bija pateicis, spitālība no tā pazuda, un tas tapa šķīsts. Tad Jēzus skarbā balsī to tūlīt raidīja prom un teica tam: “Pielūko, nesaki nevienam neko, bet ej, rādies priesterim un viņiem par liecību upurē par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir pavēlējis.” Bet tas sāka daudz stāstīt un izplatīt runas par to, kas noticis, tā ka Jēzus atklāti vairs nevarēja ienākt pilsētā. Bet viņš palika ārpus pilsētas vientuļās vietās, un no visām malām ļaudis nāca pie viņa.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru