Prieka vēsts pasaulei

“Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību, pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu un iepriecināt visus noskumušos; tiem, kas skumst Ciānas dēļ, dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā, lai viņus varētu saukt par taisnības kokiem, kas Tā Kunga dēstīti Viņam par godu. Viņi liks atzelt vecajām posta vietām, uzcels, kas agrākos laikos sagrauts, atjaunos izpostītās pilsētas, kas jau no cilšu ciltīm bijušas pamestas postā.”/Jesajas 61:1-4/
Arī Lūkas evanģēlijā -Lūka min to pašu, ko Jēsaja/ Lūkass ev. 4:18-19- "Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā
un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu."

Dieva Gars mani uzrunāja- vēlos dalīties un akcentēt domas, pārdomas

* Jes.61:1 ir teikts, ka Dieva Gars mūs svaida, lai mēs pasludinātu prieka vēsti.(Ko nozīmē nabags?Kam? Nabags – cilvēks, kurš ir neapmierināts (nevis, kam nav), kurš savu cerību liek uz apstākļiem (ja „tas” būtu, tad viss sakārtotos). Bībelē mēs lasām Kalna svētrunā ''Svētīgi Garā nabagi'' Tas nozīmē, ka mēs visu atdodam Dievam un ļaujam darboties. Tāpēc mums ir jāpasludina šī prieka vēsts. Kam? Šī prieka vēsts ir jādzirdz nelaimīgiem, tie, kuri nepazīst Jēzu Kristu, kā savu personīgo glābēju.

Jo Dieva Gars mūs svaida, lai mēs sludinātu, liecinātu nelaimīgajiem, tie kas dzīvo grēkā, kuri nav iepazinuši Jēzu Kristu, lai caur mūsu vārdiem, un vēsti kuru Dievs liek mūsu sirdī, lai cilvēku dzīves izmainītos.

Mums dzirdzot šos vārdus''Pasludināt prieka vēsti Nelaimīgajiem, jeb kā Lūka raksta ''Nabagiem'' Pirmais nāk prātā Evaņģēlijs, kurš ir nepieciešams visiem.

Mums liekas,ka Evaņģēlijs ir tikai Aicinājums uz atgriešanos, vai arī aicinājums nākt pie Jēzus un nodot savu sirdi Viņam un tādā veidā saņemt glābšanu savai dzīvei. Tomēr šeit tiek minēta dziļāka nozīme: Evaņģēlijs ir vēsts, ka Dieva dotais glābšānas apsolījums Jēzū Kristū ir piepildīts un mums tam ir jātic.

Dievs pilda savu apsolījumus,Un mēs zinām ja meklēsim Viņu,Viņš atklāsies mūsu dzīvē. Vārds ''Evaņģēlijs nozīmē ''Labā vēsts'' Kas ir jādzirdz un jāstāsta,visiem jauniem veciem, neatkarīgi no vecuma Evaņģēlijs ir jādzirdz visiem. Ļoti daudzi to vel neizprot, jo domā, ka tas ir vajadzīgs tikai gados vecākiem cilvēkiem, jo pats esmu runājis ar jauniešiem, un ļoti daudzi atbild, ka baznīca ir domāta tikai jaunākiem cilvēkiem, un atbild, ka tiem tur nav ko darīt. Tā jau tas laikam ir, kamēr pats tiek ar visu galā, un kamēr dzīvē viss ir labi, tad Dievu nemeklē, bet kad dzīvē sāk parādīties kādas problēmas tad sāk aizdomāties, varbūt tomēr ātrāk būtu Dievu jāmeklē. Noteikti šodien ir tā diena, kad mēs varam meklēt Dievu. Bībelē teikts, ''Ja dzirdzi Dieva balsi, neapcietini savu sirdi.''' Un tāpēc caur Jesajas vārdiem mēs tiekam aicināti sludināt labo prieka vēsti, nelainīgajiem, nabagiem, lai viņu dzīves mainītos.

Cik tas ir brīnišķīgi, ka mēs varam redzēt, ka kāda dvēsele nodod savu dzīvi Jēzum un ka mēs redzam kā cilvēku dzīves piedzīvo izmaiņas. Vai tas nav brīņisķīgi noteikti ir...

Nabadzība, trūkums, izsalkums, slāpes. Tie ir apstākļi kuri noved cilvēku izmisumā. Vergi, cietumnieki vienmēr ilgojas tikt atbrīvoti. Tie, kuri nēsā brilles vai aklie, vienmēr klusībā cer, ka pienāks reiz diena, kad viņi atkal redzēs skaidri. Sirdī un garā satriektie, dzīves grūto apstākļu nospiestie visu savu dzīvi nes ilgas sirdī par dzīves uzlabošanos. Žēlastības gads — kāda ir tā žēlastība, kuru Dievs vēlas parādīt?

Vai Viņš dos cilvēka cerību piepildījumu!? Cilvēkos nav zudušas ilgas pēc laimīgas dzīves. Jo visi to vēlas noteikti arī Tu un es, bet tas nav iespējams bez Dieva. Vienmēr ir bijuši strīdi par to, kā sasniegt laimīgu dzīvi. Kāds to vēlas panākt savā spēkā, kāds domā, ka laimīga dzīve nav attiecībās ar Dievu un draudzē. Kāds domā, ka laimīgu dzīvi var dot kāda cita reliģija no pasaules reliģiju uzskata, un savā dzīvē sāk nodarboties ar dažādiem okoltiem spēkiem, kuru rezultātā iekrīt vel lielākā slazdā. Dievs aicina mūs un brīdina, ka šajā pasaulē ir tikai divi ceļš šaurais ceļš, kas ved uz dzīvību un platais uz pazušanu citu ceļu nav izvēlies nu kurš būs tavs ceļš.

Lūkas Evaņģelijā vārds “palaist vaļā”, ir ar plašu nozīmi, ietverot arī ideju par atbrīvošanu, atsvabināšanu, atļauju iet, darīt brīvu. Jāņa ev. 10:10 teikts: '''Jēzus ir nācis lai tiem būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība, bet zaglis nāk, lai zagtu un nomaitātu. Jēzus vēlas, lai viņa bērni būtu svētīti, priecīgi, bet sātans vienmēr atrod vājo vietu kuru mums visu laiku atgādina, tu tāds un šāds, Dievs nevēlas, lai viņa bērni staigātu sakauti, bet gan brīvi un atbrīvoti.

Ikdienā mēs katrs ar kādām lietām cīnāmies, joprojām paliekot šo lietu verdzībā. Padomā kas ir tā viena vai vairākas lietas vai jomas no kurām tev ir jātiek brīvam? Lūdz, jo Dievs tevi var no tā atbrīvot jo pretējā gadījumā: Kas tā par dzīvi, ja visu laiku jācīnās?!

Dievs grib tevi atbrīvot no visām lietām, ar kurām tu cīnies.

Kristus prieka vēsts ir kā cerība tiem, kam to nav. Jo mūsu nākotne ļoti lielā mērā ir atkarīga no mums pašiem. Kā mēs to veidojam un uz kāda pamata. Jesajas 59:1 teikts: Redzi, Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt. Dievs ir mūsos ar savu klātbūtni Svēto Garu, un ja Dievs ar mums kas būs pret mums, nekas, ja mēs tam ticēsim un ja stāvēsim uz šī pamata, tad nekas mums nevarēs kaitēt. Viņš ir nācis savas lielās žēlsirdības dēļ. Viņš vēlas atbrīvot saistītos un nopiestos, ko velns tur gūstā.

Prātā nāk notikums no Mateja evaņģēlija 9. nodaļas 20-21 pantam.''Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus bija slimojusi ar asiņošanu, pienāca no muguras un aizskāra Viņa drēbju vīli,
jo tā sacīja pati pie sevis: "Kaut tik vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es taptu vesela." Un Jēzus sacīja : '''Tava ticība tev ir palīdzējusi'' un viņa kļuva vesela.

Mūsu uzdevums ir lūgt, lai cilvēki tiktu atbrīvoti. Dievs vēlas atbrīvot katru paverdzināto, kuri atrodas atkarībās, katru nospiesto( Jo arī Dieva vārds min, ka visi nospiestie nāciet pie manis aicina Jēzus. Dievs vēlas atbrīvot katru salauzto, jo daudz cilvēki staigā sakauti, ar rētām sirdī. Varbūt mēs zinam šādus cilvēkus un mūsu uzdevums lūgt par viņiem un runāt ar viņiem, iejusties viņu dzīvēs, jo tādā veidā mēs kalpojam viens otram. Šajā tekstā tiek minēts arī par atsvabināšanu, tas nozīmē brīvību, cietumnieki tiks atbrīvoti. Cilvēki kas dzīvo tumsā ieraudzīs atkal gaismu, žēlastību ar kuru Dievs nolaižas pie ik viena. Mūs grēka vergus, ko sātans ir paverdzinājis atlaidīs brīvībā.

Mēs nebūsim grēka vergi, jo Jēzus tos ir piedevis un miris par mums un mēs varam turēties pie šīs brīņīsķīgās vēsts un ja sātans mūs mēģina izšaubīt, mēs varam teikt: ''Jo stāv rakstīts'''

Jesajas grāmata 53. nodaļa 4-6p

“Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.

Mēs visi maldījāmies kā avis, ikviens raudzījās tikai uz savu ceļu, bet Tas Kungs uzkrāva visus mūsu grēkus viņam. Kad viņš tika sodīts un spīdzināts, viņš padevās un neatdarīja savu muti kā jērs, ko ved nokaušanai, un kā avs, kas paliek klusa savu cirpēju priekšā; tā viņš apklusa un neatdarīja savu muti.

Brīnišķīga rakstu vieta: Pacelsim savas acis un skatu vairāk uz Jēzu un apzināsimies ko Viņš ir izdarījis mūsu labā,kā jau lasījām, ka visas ciešanas un sapes Viņš paņēma uz sevi, ka mums nav jāstaigā sāpēs vai problēmās, to visu mēs varam atdot Jēzum, kurš par mums pie krusta jau samaksāja. Jēzus izlietās asinīs mums ir dziedināšana ar viņa brūcēm mēs esam dziedzināti, tāpēc Jēzus vēlas atbrīvot katru nospiesto, salauzsto sirdi gan garīgi gan miesīgi( ja miesā kāda veselības problēma)

Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus. ( Sal.pam.17:22)

Negatīvas emocijas padara vājus un viegli ievainojamus, tāpēc sātans to izmanto. Nomāktība var slikti ietekmēt arī cilvēka garīgumu, tādā gadījumā nevarēsim efektīvi pieaugt. Cilvēks kas visu laiku ir nomākts, nevarēs izveidot labas attiecības ar Dievu Dievs ir pie tiem:''kam salauzstas sirdis un palīdz tiem, kam satrieksts un noskumis prāts. (Ps.34:19)

Jesajas 57:15:''Jo tā saka tas Augstais un Varenais, kas mūžīgi dzīvo, Viņa vārds ir Svētais: "Es dzīvoju augšā un svētnīcā un pie tiem, kam sagrauzts un pazemīgs gars, lai atdzīvinātu garu pazemotiem un spirdzinātu sirdi sagrauztiem. '' Mūsu uzdevums ir arī parādīt gaismu, lai aklie redz gaismu un atgriežas. „ Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.

Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.”(Mateja 5:13) Kā sāls mūsu aicinājums ir novērst pagrimumu kurā cilvēki ir iegrimuši, mums ir jāpalīdz lai cilvēki vairāk meklētu un ilgotos pēc Dieva. Ja mēs ēdam ko sāļu, tad rodas slāpes. Tieši tāpat tas notiek ar mums, ja mēs kā Dieva vēsneši pildīsim Dieva lomu un aicinājumu savā dzīvē, tad ar vien vairāk cilvēku jutīs slāpes un ilgosies pēc Dieva. Bībelē ir teikts:''Ka mēs esam pasaules gaisma''Gaismas uzdevums ir norādīt ceļu, mūsu uzdevums ir cilvēkiem rādīt pareizo ceļu pie Dieva. Bībelē teikts, ka cilvēki, kuri dzīvo tumsā, ieraudzīs spožu gaismu. „Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs gaisma.” (Jesajas 9:1). Dievs mūs aicina, lai mēs nesam Viņa gaismu pasaulē.

Jēzus dod acu gaismu tiem, kas neredz. Bez Dieva, mēs dzīvojam šajā pelēkajā pasaulē,kaut mums šķiet, ka viss ir kārtībā. Dievs vēlas mums atvērt mūsu garīgās acis, kuras ir aizvēris sātans un aptumšojis, Dievs vēlas lai mēs garīgi redzētu lietas. Cilvēki varēs iepazīt Dievu un Viņa glābšānu. Dievs mums ir pateicis, kas jāsaka. Mums ir vārds cietējiem un tiem, kuri raud.

Cilvēkiem, kuriem salauzta sirds. Mēs zinām, ko teikt tiem cilvēkiem, kuri dzīvo depresijā. Mēs zinām, ko teikt tiem, kurus apspiedis sātans.

Vārds kas jāsaka ir teikts Jesajas 61:1-2 atbilde visam. :Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību,
pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu un iepriecināt visus noskumušos.

Pasludināt Kunga žēlastības gadu (3. Mozus 25. nodaļa)Ko nozīmē „žēlastības gads”? Atlaist, izpirkt, atdot. Kunga žēlastības gads nozīmē kaut ko darīt. Jēzus pasludina žēlastības gadu.

Žēlastības gads mums ir vajadzīgs, lai mēs piedzīvotu Dievu.
Ja mēs ieskatāmies savā sirdī, vai mēs spējam atlaist un piedot kādas lietas, kuras mums nepatīk, palaist vaļā? Piemēram varbūt mūsu sirdī ir rūgtums pret kādu. Bībele māca piedodiet viens otram. Piedod un atlaid vaļā nenes līdzi šo rūgtumu kā smagu akmeni. Izrādi žēlastību. Dievs no mums prasa, lai mēs atlaižam un atdoam sāpes un pārdzīvojumus, ar kuriem esam saauguši, izrādām žēlastību.
Kā Dievs tev var kaut ko iedot, ja tu sēdi uz sava aizvainojuma „tas ir mans”…?
Nav viegli kādas lietas atlaist un atdot. Bet tas ir nepieciešams, lai mēs saņemtu atbrīvošanu. Uztici visu Dievam, atdod un tici, ka Dievs tev palīdzēs, nestaigā ar sāpi savā sirdī. Lūdz lai Dievs tev dod pārdabisku ticību, ka tu vari uzticēties, ka Dievs var palīdzēt tavos apstākļus.Vai tu esi gatavs pasludināt šo žēlastības gadu sev un citiem?
Iepriecināt noskumos: Mēs katrs esam piedzīvojuši grūtības un noteikti arī Dieva žēlastību ( Ps.118:6) ''Tas Kungs ir ar mani...''caur grūtībām, mēs redzam Dieva iepriecinājumu savā dzīvē un bagātīgas svētības kas līst pār mums. No Jēzus nāk iepriecinājums mūsu dzīvē, jo viņš mūsu dzīvei dod prieku, mieru un laimi. Ja mums liekas, ka Jēzus mūs nevar iepriecināt vai atrisināt kādu mūsu situāciju mēs maldāmies, jo Jēzum viss ir iespējams. Fil.4:13: Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru. Kas tevi dara stipru? Tas Kungs. Jņ. ev.11:40: ''Ja tu ticēsi, tad redzēsi Dieva godību.''Tikai tici, tas spēj, kas tic. Viņš tev dos jaunu sirdi, jaunas acis, jaunu domāšanas veidu. Jēzus ir nācis, lai sarautu visas sātana važas un mūs atbrīvotu. Bībelē teikts: ''Svētīgi tie kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti'' Lai Dieva svētījošā roka ir pār jums ikvienu. Āmen.
Svētrunu gatavoja: Arnolds Bērziņš, sludināta Plaviņu baptistu draudzē. 23.07.2017

Cilvēka kārības vai Dieva griba/ Draudzība ar pasauli

Jēkabs rakstīja kristiešiem, kuriem bija dažādas problēmas. 3.nodaļu Jēkabs noslēdz ar vārdiem ”Tie kas sēj miera sēklas pļaus to, kas ir taisnīgs(3:18) 4.nodaļā Jēkabs raksta par cilvēka sirds grēcīgumu. 3.nodaļa beidzas ar vārdiem par mieru, tad nākamā nodaļa Jēkaba vēstulē ar karu 4:1- 1 No kurienes kari, no kurienes cīņas jūsu starpā? Vai ne no turienes, no kārībām, kas cīnās jūsu locekļos? Jēkabs raksta par karu, kas norisinās ticīgos un viņu starpā- un Dievs ir apbēdināts, kad sadraudzību izjauc nesaskaņas, jo Dievs vēlas laimēs būtu vienoti it visā.! Draudzē un vienam ar otru brāļu un māsu mīlestībā. Jēkabs norāda 4:2- Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc ka jūs nelūdzat Dievu. Un 3pantā min, ka neiegūstam jo lūdzam ar ļaunām sirdīm. Ik dienas notikumos tas atspoguļojas. Kari pasaulē un kari kristiešu dzīvē sākas ar cīņu cilvēku sirdīs. Tādi cilvēki nepiedzīvos lūgšanu spēku, vai nu viņi aizmirst lūgt, vai arī to motīvi ir egoistiski. Tāpēc, ka tie ir neatsaucīgi pret Dievu, Dievs būs neatsaucīgs pret tiem un tie neko nesaņems. Jēk. 4. nodaļas pirmie panti raksturo ticīgos kā sašķeltus iekšēja rūgta strīda dēļ.

Pārdomām!!!!!!

Bībelē ir daudz apsolījumu par lūgšanu, jo pārāk bieži, kad mēs lūdzam nekas nenotiek- Ir jāapstājas un jājautā sev pašiem, kāpēc nekas nenotiek manā dzīvē. Vai tas ir grēka rezultāts, jeb tā nav Dieva griba. Apstājies un lūdz, lai Svētais Gars tev to uzrāda. Bet ļoti daudzi atmet cerības un pārtrauc cik bieži mēs vainojam Dievu, ka netiek atbildētas mūsu lūgšanas, bet mums vajadzētu paskatīties uz mūsu pašu kļūdām, nevis tajās vainot Dievu.

Jk. 4:1-3, Jēkabs saviem lasītājiem uzdod jautājumu: vai viņi domā pakļauties Dieva gribai, vai arī apmierināt savas kārības laicīgās baudās? Jēkabs brīdina, ka dzīve, kuras mērķis ir baudas un īslaicīgu velmju apmierināšana noved vienīgi pie ķildām, naida un šķelšanās. „Jūs iekārojat, bet neiegūstat, jūs nogalināt un degat skaudībā, bet nevarat sasniegt.” (Jēk. 4:2) Atkārtotās atsauksmes uz skaudību, iekārošanu un baudkāri (sal. ar Jēk. 3:14, 16) atspoguļo redzējumu, kas ir līdzīgs Jēzus paustajam Kalna svētrunā, kur redzeslokā ir iekšēja motivācija, nevis tikai ārējas darbības. Tāpēc nogalināšana, iespējams, ir domāta plašākā nozīmē, ietverot arī dusmas. “Nemieru rada mīlestība pret savu es. Ja esam piedzimuši no augšienes, mums būs tāds pats prāts, kāds bija Jēzum, tāds prāts, kas Viņam lika pazemoties, lai mēs tiktu izglābti. Tad mēs nemeklēsim augstāko vietu. Mēs ilgosimies sēdēt pie Jēzus kājām un mācīties no Viņa. Mēs sapratīsim, ka mūsu darba vērtību nenosaka sevis izrādīšana un pasaulē saceltais troksnis vai mūsu pašu spēka radītā aktivitāte un dedzība. Mūsu darba vērtība ir proporcionāla Svētā Gara saņemšanai. Uzticēšanās Dievam atraisa svētākās gara īpašības, tā ka mēs varam saglabāt pacietību.” (E. Vaita „Laikmetu ilgas” 330., 331. lpp.)

Citāts: Aleksandrijas Filons savā laikā rakstīja'' Palūkojieties uz nepārtraukto karošanu, kas verd starp cilvēkiem pat miera laikā, kas notiek ne tikai starp tautām, valstīm un pilsētām, bet arī starp atsevišķām mājām, vai starp cilvēkiem. Palūkojieties uz neaprakstāmām vētrām, kuras ļaužu sirdis saceļ dzīves straujais ritējums, un tikai padomājiet, vai kāds tādā vētrā un starp tādiem mētājošiem milzīgiem jūras viļņiem spēj saglabāt mieru??? Visiem kariem ir viens mērķis, ko sasniegt, iegūt varu dzīšanās pēc goda, dzīves īslaicīgām baudām. Iekāre noved pie ienaida, škelšanās. Iekāre tā ir ļaunuma sakne, kas sagrauj cilvēku dzīvi rada skelšanos.

Tit.3:3

Jo arī mēs kādreiz bijām neprātīgi, nepaklausīgi, maldījāmies, kalpodami dažādām iekārēm un priekiem, dzīvodami ļaunprātībā un skaudībā, ienīsti un cits citu nīzdami.

Bet tad : Dievs atbrīvo un atjauno Svētajā Garā.

Bet, kad atspīdēja Dieva, mūsu Glābēja, laipnība un mīlestība uz cilvēkiem,
Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā,

Dzīšanās pēc kārībām noved pie:

1. Tas padara cilvēkus savstarpēji naidīgus. Kārības bieži vien ir: nauda,vara, prestižs, pasaulīgie materiālie labumi. Paklausība Dieva gribai cilvēkus apvieno, jo tāda jau arī ir viņa griba, lai tie cits citu mīlētu un cits citam kalpotu, bet sekošana kaislību aicinājumam uz baudām sasķeļ.
2. Kaislība uz baudu aizver iespēju lūgt. Ja cilvēks lūdz Dievu tikai apmierināt viņa velmes, Dievs nevar atbildēt uz tik egoistiskām lūgšanām. Patiesai lūgšanai jabeidzas ar vārdiem''Tavs prāts lai notiek''

Jk.4:4-8,-

Autors te domā par garīgu neuzticību, nevis miesisku. Jer.3:20- Bet vai! Kā sieva ir neuzticīga savam draugam, tā arī jūs Man esat bijuši neuzticīgi, Israēla nams!" saka Tas Kungs. Baznīca ir Kristus līgava''

2.Kor.11:2- Jo es esmu iededzies par jums ar dievišķu karstumu; es jūs esmu saderinājis, lai jūs pievestu vienam vīram, Kristum, kā šķīstu jaunavu. ,

Efez. 5:24-28- 24 Bet, kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās.
25 Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā,
26 lai to darītu svētu, šķīstot ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu,
27 Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas.
28 Tā arī vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu.

Ļoti bīstama ir kristiešu draudzība ar pasauli.. 4.pantā Jēkabs nosauc kristiešus tos kristiešus, kas ir pieņēmuši pasaules filozofiju un dzīvo saskaņā ar to, nevis seko Dievam, par ''laulības pārkāpējiem'' Viņš uzskata, ka kristieši kuru domas tiek vērstas uz pasauli pārkāpj laulību jeb savienību ar Kristu. Jo Kristus ir draudzes galva.

Jēzus teica: ''Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai. ( ,Mateja 6:24)

1 Jņ. 2:15- Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības;

Tiek runāts par pasauli, kura ir nomaldījusies no patiesības un nepazīst Dievu. Rom. 8:7-8, -Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva bauslībai, jo tā to nespēj. Miesas cilvēki nevar patikt Dievam.

Veltot savu dzīvi pasaulīgām lietām cilvēks kļūst naidīgs Dievam.

Pārdomām:

Dievs uzskata pazemību par lielu tikumu. Viņš saka, ka ienīst lepnumu un augstprātību(Sal.p.8:13) Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām. Bijība tā Kunga priekšā, kas sasniedz visu un ved uz rezultātu, bet lepnība kas noved pie posta un ved prom no Dieva gribas.

Fil.4:13-

Kāds ir patiesi pazemīgs cilvēks: tas, kas pakļaujas pilnīgi Dievam. Tas, kas pretojas velnam, noraidot viņa plānus un stājoties viņam pretī. Tāds, kas tuvojas Dievam Ebr. 7:19, Jk. 4:8- Dievs priecājas, kad viņa bērni tuvojas Viņam mīlestībā un lūgšanā. Ka zina grēka noželas vērtību. Viņš rauda, ka ir bijis neuzticīgs Dievam.

Fil.4:13- Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru,

tas parāda, ka ar Dievu mēs visu spēsim, tāpēc mums ir jāturas pie Dieva, jāpakļaujas Viņa gribai, jābūt pazemīgiem Dieva priekšā un ar bijību jāizturas pret Dieva noliktiem likumiem, lai mēs iemantotu svētības savā dzīvē.

Dievs parāda žēlastību kam, pazemīgajiem, kāpēc? Augstprātīgs cilvēks neapzinas savu patieso stāvokli un vajadzību. Viņš domā, ka viņam nekā nevajag, nesaprot, ka patiesībā ir nabags, akls un kails. Pazemīgs gars nes mūs pie Dieva, lepnums padara Dievu par mūsu ienaidnieku.

Lepnība:

Kas ir lepnība? Rakstura īpašība, kas izpaužas pārmērīgi labās domās par sevi.

Tas, kas uzskata sevi augstāk par citiem cilvēkiem. Lepnība ir visa ļaunuma sakne. Tāpēc Dievs mūs jau brīdināja, ka stājas pretī lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību. Viena no lepnības pazīmēm ir domāt, ka mēs esam labāki par citiem. Lepns cilvēks nekādi nevar pieņemt domu, ka citi cilvēki ir tikpat vērtīgi kā viņš

Lepnu cilvēku raksto piemēram:

1. Personīgā svarīguma sajūta.
2. Sevis un citu pazemošana, noniecināšana (piemēram: “es esmu tāds grēcinieks”)
3. Doma par to, ka esmu labāks par citiem.
4. Lielība.
5. Citu cilvēku nopelnu piesavināšanās.
6. Manipulēšana ar citiem cilvēkiem sava labuma gūšanai.
7. Tieksme kontrolēt situāciju, atsakoties uzņemties atbildību (sūdzēšanās par to, cik viss ir slikti, bet kad piedāvā pārņemt iniciatīvu, tad atrunājas ar to, ka nav laika).
8. Pastavīga vēlme būt uzmanības centrā.
9. Augstprātīga attieksme un uzvedība.
10. Citu cilvēku uzlūkošana no augšas.
11. Izrādīt savu apģērbu un talantus, kas varētu liecināt par turīgumu un pārākumu.
12. Atteikšanās no palīdzības.
13. Uzņemties uz sevi vairāk darbus, nekā var izdarīt.
14. Pļāpīgums un tieksme runāt par savām problēmām.
15. Tieksme apvainoties.
16. Domāšana par to, ko citi par mani domā un runā.
17. Atteikšanās mainīties, vai domāt par to, ka vajadzētu mainīties
18. Savas uzvedības manieres mainīšana artkarībā no tā, ar tu ko runā.
19. Nepateicība.
20. Tieksme vienmēr izteikt pēdējo vārdu («Jums ir taisnība, bet…»). ).
21. Atgādināšana citiem cilvēkiem par viņu kļūdām.

Viņš nezina savas vajadzības, jo sajūsminās par sevi pašu un aizmirst kas tam nepieciešams un kur nu vel redzēt, kas citam vaajdzīgs.

1. Sargā savu neatkarību un varu.
2. Viņš nepazīst savu grēku un nezin no kā viņam ir nepieciešama pestīšana, atbrīvošana.

Pazemība ir ceļš uz godu. Bībele saka: „Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgais iemantos godu.” (Salamana pamācības 29:23)

Pazemīgs cilvēks

1. Ja velnam izrādīs pretestību viņš bēgs. 1.Pet. 5:8-9- 8 Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.
   Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.
   velns var cīnīties ar mums, bet mūs nevar uzvarēt, jo esam Dieva bērni. Spilgts piemērs un iedvesma no kā mēs varam mācīties ir Jēzus, kad tas tika kārdināts, kurās Jēzus pastāvēja ar Dieva vārdu.
2. Pazemīgs cilvēks zina, ka viņam dota privilēģija pieeja pie Dieva, jo tie saņems žēlastību.

Jes.57:15-'' Es dzīvoju augšā un svētnīcā un pie tiem,kam sagrauzts un pazemīgs gars''

Apzinoties savu vājumu,ka vieni paši neko nespējam un esot pazemīgiem un paklausīgiem Dievam mēs smelsim spēku no Dieva.

Ebr. 4:16,- Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā. 


Svētruna sludināta Auces baptistu draudzē 09.07.2017 ( Arnolds Bērziņš)