2011. gada 22. februāris

Uzticība

Dievs ir uzticams visās lietās to ko viņš apsola to viņš izpilda. Bet kā ir ar mums? Cik daudz mēs paļaujamies uz viņu? Esi viņam uzticams.(Ps.107:1-22) Šis Psalms dzied par prieku, ko cilvēki jūt no izmisuma un bēdām. Mums ir palīdzība jāmeklē pie Dieva. Ja tu esi tādā krīzes situācijā no kuras neredzi izeju sauc uz Dievu un gaidi viņa palīdzību. Viņš var palīdzēt, pat ja tev tas liekas neticami. Jo tavā dzīvē ir mierīgs posms slavē Dievu un pateicies viņam par to. Tiešām visa slava un vis Gods un slava Dievam. Jo viņš ir uzticams, un bez viņa mēs neko nespējam. Mums ir vairāk jātveras pie viņa jo viņš ir uzticams, bet jābūt mums arī uzticīgiem viņa bērniem. Viņš tev ir klāt it visur kad krīti celies viņš vienmēr gribēs un vēlēs to labāko, jo viņš ir brīnišķīgs Tēvs. (Jesajas 40:21-31) Cik liels ir Dievs! Slava viņam par bezgalīgo mīlestību. ''bet kas paļaujas uz to Kungu tie dabū jaunu spēku. Arī Dievs vēlas attīstīt mūsu uzticību caur dažādiem pārbaudījumiem. Lai mūs mācītu arvien vairāk paļauties. Dievs pārbaudīs, motīvus, sirdi, raksturu, spējas un ticību. Nevaig sajaukt grūtības un pārbaudījumus, bet bieži vien ticīgie sajauc. Jo Dievs nevienu nekārdina, bet katru kārdina velna kārība vilināšana grēkā. Visas bēdas un ciešanas ir domātas tikai tāpēc, lai mums iemācītu to, ko mēs nevarētu vai negribētu iemācīties nekādā citā veidā. Mēs sava Tēva acīs esam dārgi tāpēc būsim uzticīgi visas lietas. Uzticība jārāda vai un kā mēs cienām Dievu un viņa raksturu.  Jo mūsu darbi runā daudz skaļāk par grūtībām un skaistiem vārdiem. Pārbaudījumu galamērķis ir attīstīt mūs nesatricināmu pārliecību, par to, ka Dievs ir uzticības cienīgs.(Rom.3.nodaļa, Mateja 6:26-33) Ja Dievs rūpējas par putniem gaisā  un par puķēm laukā, vai tad viņš daudz vairāk nerūpēsies par saviem bērniem? Ja mēs ticēsim Dieva gudrībai, mēs būsim spēruši nozīmīgu soli raižu pārvarēšanai, viņš ir spējīgs apmierinās ikvienu dzīves vajadzību.(Filip 4:19, Lūkasa ev. 16:10) Uzticība nerodas uzreiz, pēkšņi. Uzticība nāk ar laiku, ar mazumiņu. Daudzreiz mūsu dzīvēs Dievs nespēj dot neko lielu un varenu, jo nebūsim uzticīgi mazās lietās. Uzticība sākas ar to brīdi, kas kaut kas man tiek uzticēts. Uzticība ir atbildība par man uzdoto. Uzticība sākas tad kad ir kaut kas nodots vai uzticēts. Mēs dzīvē daudz ko varam iegūt un daudz ko pazaudēt. bet naudu var sapelnīt var pazaudēt, veselība var sašķobīties, bet laiku mēs nekad nevaram atgūt. Laiks paiet un nekad nevaram atgūt. Laiks paiet un nekad vairs nenāks atpakaļ tāpēc laiks šajā ziņā ir visdārgākais kas mums pieder. Uzticība ir kāds noslēgts posms, ir kāds rezultāts, kas ir ilgstoši jānopelna. Uzticība ir jānopelna, jāpierāda jāapliecina. Dažkārt mēs nevaram piedzīvot svētības savā dzīvē, kad neesam uzticīgi mazumā. svētība sākas ar mazumiņu. Uzticība nevar būt dalīta mēs nevaram kalpot diviem kungiem. (Ebrejiem 13:5) Esi uzticīgs Dievs gaida Tevi. Tiešām mums ir svarīgi vairāk uzticēties Dievam jo bez uzticības nekas nevar notikt. Mums ir jāraugās uz Dievu un uz Dieva uzticību. Neskatoties, ka esi noskumis Dievs grib tev palīdzēt. Viņš vēlas sasildīt tavu sirdi. Ja ticēsi tad arī viss notiks. Dievs vēlas mūs vadīt savā žēlastībā. Bet tiešām vai Tev ir paļāvība? Jo ticība ir pati svarīgākā kā kas mums ir jābūt. Ja nebūs ticības tad nebūs augļu un nebūs sasniegumi. Lai Dievam mums vel dod lielāku uzticību tad būs arī augļu un atbildētas Lūgšanas. Āmen!

2011. gada 15. februāris

Laiks

Dievs mums dod katram laiku viņu iepazīt. Dievs dod mums dzīvi, bet kā mēs viņu izmantojam? Kur mēs liekam savu laiku? Cits cauru dienu skatās TV, cits pie datora un tā jau ir atkarība. Tāpēc katrs palūkosimies uz sevi kā mēs pavadām savu laiku. Pārnākot no darba vai no skolas ko mēs darām. Varbūt uzreiz skatāmies jaunumus TV, datorā, bet mums Dievs ir jāliek otrā vietā. Mums ir jāliek Dievs pirmā vietā. Neviens mēs neesam ideāli, bet mums ir jātiecas pēc labākā, lai mēs iepriecinātu savu Kungu, tāpēc vairāk laika Dieva un mazāk īslaicīgām lietām, tad mēs piedzīvosim gan Dieva svētības gan arī dzirdēsim citas lietas. Tev ir jāizvēlas vai nu datoru vai Tv, jeb vairāk laika tu velti Dievam, jo katra iztērētā minūte nevarēsim atgūt. Lai Dievs mūs svētī, ka mēs darītu pareizi. (Lūkasa ev. 13:6-9 ) Dievs tāpat gaida no mums, ka mēs viņam dosim kādus augļus, jo viņš arī no mums nocirties visu slikto. Jo viņš par saviem bērniem rūpējas un grib lai mēs būtu ar vien labāk. Šajā līdzībā pieminētais koka īpašnieks gaidīja, kad viņa koks nesīs augļus, kad trīs gadus pēc kārtas koks neko nedeva, īpašnieks bija neapmierināts un arī noskaitās, un pavēlēja lai dārza kopējs to nocērt. Tieši tā mēs bieži vien rūpējamies, kad realitātes gaismā analizējam savas neveiksmes un neauglību, tāpat kā koka īpašnieks, mēs vēlamies, lai mēs augtu, bet pārāk ātri un bargi sevi sodām, neveltot laiku problēmas izprašanai. Mēs lietojam patiesību un atsakāmies no žēlastības. Žēlastību un patiesību minētajā līdzībā simbolizē uzaršana un apmēslošana ar Dieva patiesības kapli mums ir jāizravē visas nezāles un nepatiesība, grēks un apvainojuma radītie traucēkļi. Lai augsni apmēslotu ir jāpievieno mīlestības un attiecību mēslojums. Žēlastība un patiesība nodrošina visu, kas ir nepieciešams, lai mēs dotos pareizajā virzienā, kā arī apgādā ar barības vielām, kas nepieciešams, lai mēs turpinātu augt un mainīties. Vārdu sakot lai kaut kas izaugtu ir nepieciešams laiks. Dievs mums piedāvā žēlastības laiku. Arī Ādams un Ieva dzīvoja kopā Ēdenes dārzā un nezināja kas ir ļaunums jo bija viss labs. Dievs pavēlēja Ādamam no visiem dārza kokiem tu vari ēst, bet no laba ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst. Dievs mēģināja cilvēku pasargāt no ļaunuma un sāpju iepazīšanas jo zinās, ka tas sāpēs. Un tā Dievs izraidīja viņus ārā no zemes kad nebija paklausījuši, vai mēs esam paklausīgi Debesu Tēvam visās lietās. Žēlastības laiks ir būtiska izaugsme sastāvdaļa un tas ilgs mūžīgi Pāvils sacīja. Ka laiks ir jāizmanto tik saprātīgi, cik vien iespējams, jo mūs tā nav atlicis pārāk daudz. ( Efez. 5:15-16, Sal. Māc 3.nodaļa) Visam jānotiek savā īstajā laikā. (1. Kor. 3:1-2) Mēs saskarsimies ar problēmām, ja neapzināsimies, ka kristieša izaugsmei ir dažādi posmi. Pirmais lai mēs pārietu uz ko citu mums ir jānobriest iepriekš. Sešus mēnešus vecs bērniņš nespēj savākt rotaļlietas un nolikt tās vietā jo nav spējīgs nokļūt līdz rotaļu kastei. Ābelei ir vajadzīgs laiks, lai tā nobriestu, pirms tā zari spēs noturēt nogatavojušos augļus. Cilvēki bieži vien cenšas pasteidzināt lietas būtību(Ebrejiem 5:8-9) Mūsu izaugsmes paraugs ir mūsu glābējs. Arī Jēzus tika kārdināts, bet Jēzus visam turējās pretī un visu noraidīja. Mēs vienmēr esam kārdināti iet īsāko ceļu. Bet īsākais ceļš bieži vien nozīmē neveiksmi, un sātana mērķis ir mūsu garīgā sakāve. Sātans kārdina piesolot ātri iegūstamu bagātību, bet tikai Dieva piedāvās svētības ir ilgstošas un uzticamas.( Sal. Pam 28:20) Straujai izaugsmei, kurai nav noturīgu sakņu, vienmēr būs virspusēja un īslaicīga. ( Marka 4:26-29) Dievs ir tas, kas rada izaugsmi. Laiks ir svarīga augšanas sastāvdaļa. Citreiz mūsu stāvoklis uzlabojas kad paiet zināms laiks, bet citreiz, bet citreiz jāgaida vel. Dievs mūs aicina pāriet no tumsas gaismā. Laiks darbojas mūsu labā, pārvērsdams un attīstīdams mūs lēnākajā virzienā. Dievs var atgūt zaudēto laiku mūsu vidū, un to arī dara. Viņš vēlas izmainīt mūsu pagātni. Cilvēkam nekad nav laika tik skrien no vienas vietas uz otru. Mums ir jāpārvelk laika robežas, pateicies par visu kad Jumts virs galvas, zeme un dienišķais ēdiens. Cilvēkam ir jājiet cauri gan labām, gan sliktām lietām, Mums ir jāizvēlas savs laiks, ja mēs neko nedarīsim tad nekas pats no sevis nenotiks. Katra minūte ir nozīmīga jo tā atpakaļ vairs neatnāks, mēs neaptveram cik laiks ir mums svarīgs. Daudzi nerēķinās ar citiem un vel nenovērtē laiku. Ir lietas un vietas kur mums ir jāpaspēj laikā, viena minūte var būt liktenīga. Laiks ir dots, lai mēs paspētu laikā un neliktu citiem ciest, nenosit savu laiku. Daudzi ceļas naktī augšā lai draugos novāktu interaktīvo fermu un sazin vel ko citu. Un vel par citām spēlēm runājot, vai tas ir viss vajadzīgs. Jo es sludinu un saku, kad tā ir visa laika izšķērdēšana jo tu pats ko dari, bet Dievs prasīs atskaiti kā esi izlietojis laiku. Dievs radīja un bija visur laikā. Mūsu pulkstenis vienmēr atpaliek, mums jābūt laika sajūtai. Šodien mēs būvējam nākotni, katrai vietai ir savs noteikts laiks, neatstāj uz pēdējo brīdi un nevaino pēc tam Dievu jo pie tā esi vainīgu tu pats. Lai Dievs mums palīdz lai mēs zinātu kur mums jābūt un lai zinātu kā pareizi izmantot savu laiku. Āmen.

2011. gada 9. februāris

Slavēšana-Pateicība(Pielūgsme)

*) Pateicība- pateicamies par Dieva žēlastību mīlestību un uzticību.
*) Slava- teicam Dieva uzvaru, lielumu un spēku.
*) Pielūgšana- pielūdzam Dievu viņa svētumā un godībā.

Definīcija(Pateicība- apzināties, pievērst uzmanību, izrādīt atzinību cieņu pateikt paldies)
Pateicība tuvina Dievam. Nepateicība attālina no Dieva, būt pateicīgam nozīmē atrasties Dieva apsardzībā un žēlastībā. (Ebrejiem 12:28)Egoistiskai, lepnai cilvēka dabai ir raksturīga nepaklausība, nevēlēšanās kaut ko saņemt par velti, lai nejustos parādā- Tai raksturīgi saņemt visu labo kā pašu par sevi saprotamu, necienot un neievērojot citu veikumu. Taču tā atnākot pie Dieva, ar ko samaksāt par savas dvēseles glābšanu saprotam, ka Dievs neko nepārdod , bet viņš visu dod par velti. lai gan pats par to samaksājis visdārgāko cenu. Tāpēc lepniem un nepateicīgajiem cilvēkiem ir grūti kaut ko saņemt mēs varam Dieva žēlastību tikai tad ja esam pateicīgi. Nepateicīgi cilvēki paliek bez Dieva žēlastības. (Kol.3:17, Efez. 5:20) Vienmēr un par visu pateikties! Par ko un kāpēc gan man pateikties grūtajā laikā? Tā ir tava pateicība par to, ka Dievs ir uzticams un Tevi no visiem apstākļiem izglābs izmantos arī apstākļus. Lai arī cik liela nebūtu tava problēma, vajadzība, paļaujies uz Dievu un tu tiksi izglābts. (Ps.91)
Par ko tad pateikties?
1) Jo Kungs ir laipnīgs
2) paliek mūžīgs
3) Viņa patiesība pastāv uz radu radiem.
Pateicies par to, ka Dievs ir laipns, žēlīgs, žēlsirdīgs un uzticams. Nepietiek ar to, ka tu to zini. Atver savu muti, pacel rokas pret debesīm un skaļi pateicies par to. Brīnumi sāksies. Tevī ienāks miers un prieks. Baiļu vietā atnāks Ticības spēks, kas nav atkarīgs no apstākļiem. Tu kļūsi aizvien stiprāks savā pārliecībā par Dieva varenību, mīlestību un uzticību. Viņa patiesība pastāv uz radu radiem. Pateicies par saviem tuviniekiem, draugiem, draudzi un tautu, par to, ka Dievs dara visā pasaulē. Dievs ir varens, šodien un mūžīgi tas pats! un to tu visu piedzīvosi. Pateicība ir atslēga, kas atver durvis.(Ps.100:4) Ieejiet pa vārtiem ar pateikšanu. Dieva tuvumā var ienāk tikai pa šo viņa doto ceļu-pateicību, kurnēšanai, nepateicībai, rūgtumam alkatībai vārti ir slēgti. Ja esam nepateicīgi, tad lūgšanā kliedzam pēc palīdzības stāvot aiz vārtiem, bet neatveram viņa pagalmos. Neatveram jo nelietojam atslēgu un šī atslēga ir pateicība. Pateicība atraisa Dieva brīnuma darošo spēku. Jēzus dara brīnumus, jo ar pāris maizēm un zivīm kā teikts(Jāņa 6. nodaļā) Jēzus pabaroja 5000 cilvēku. Jo viņi pateicās.(Ps. 50:23) Kad atzīstam Dievu, Svētais Gars izmaina mūsu būtību. Nepateicība- neapmierinātība, sacelšanās un kurnēšana ved mūs prom no Dieva.(Rom. 1:21, 2Tim. 3:1-2)

Slava
(Ps.47:2-3, Ps. 22:4) Tātad slavējot Dievu mēs , it kā liekam viņam troni un aicinām viņu izņemt tā goda vietu tā atzīstos Dievu par ķēniņu savā dzīvē.
Spēks kā palikt uzvarā  tāpēc, kad mums mūsu dzīvē ir uzbrukumi mums jājiet cīņā, kuru Jēzus jau reiz mūsu vietā ir izcīnījis. Mums ir jāatzīst un jāpastāv patiesībā, slavējot Dievu par to, ka viņš jau izdarījis, ka velnam vairs nav nekādas varas mūsu dzīvē.( Jēk. 4:7, 2. Kor. 2:14)
 Dieva bērnu spēks ir slavā- Slavēšana ir no Dieva dotais ierocis tā ir mute. Tāpēc neklusē ver vaļā muti un sauc uz Dievu. (Ps. 50:14-15,23) Mums ir jāslavē jādziedz slavas un pateicības dziesmas. 
Kā jāslavē?
1.)No visas sirds
2.)ar paceltām rokām
3.)ar dažādiem mūzikas instrumentiem
Kam Jāslavē?
Visiem
Ja esi dzīvs un tev ir dvaša, tad rokas, kājas, mute un sirds tev vispirms ir doti tādēļ katru dienu no visas sirds un visa spēka slavē Dievu.( Habakuka 3:17-19)
Pielūgšana
mīlestības attiecības starp radītāju un cilvēku. Pielūgšana nāk no sirds no iekšienes, tā ir dziļākā sadraudzības forma starp Dievu un cilvēku. Ja pielūgšana nav no sirds tad tai nav nozīmes.
Pielūgšanā mēs mācāmies izrādīt Tēvam mīlestības, slavu, atzīšanu. Pielūdzot Dievu cilvēks piedzīvo viņa klātbūtni svaidījumu, ko nevar izstāstīt un parakstīt otram vārdos. Kristietis, kurš nepielūdz Garā un patiesībā viņu nepazīst un nekalpo. Jo kuru tu pielūdz tam arī kalpo. ( Jāņa 4:23-24)
(2.Mozus 20:3-5, 5. Mozus 4:16) Pielūdz savu Kungu Garā un patiesībā.( Ps. 135:15-18, Jesajas 44:19) Ja cilvēks nepielūdz Dievu un nav iemīlējies viņā viņš pielūgs elkus. ( Rom/ 1:21-15) Kas ir elks? Elks ir viss, kas kļūst pārāk svarīgs par Jēzu, vienam elks ir nauda, citam sports, mūzika, izklaides, bet neatceras Jēzu. Dieva pielūgšana pasargā un atbrīvo cilvēku no elkiem. ( Mateja 6:24)
Kā Pielūgt?
( Ps. 95:6, Ps. 99:5)