Neskan

Mana vijole šodien

Neskan…

Stīgas ir vietā

Lociņš vesels

Tikai sirds

Un rokas

Neatbild

Ne vēja trīsām

Ne ziedu lūgsnām

Ar kameņu notīm

Pierakstītām

Vai viegli tā -

Klusēt -

Kur jāskan būtu

Vai labi ir stīgās

Iespriegot spītu

Bet vijole arī

Paklusēt grib

Un mirkli būt

Nošu brīva…

/Inga/

Dieva vadība

Dieva Vadība, Kā Dievs mūs vada?

Dieva vadība dara mūs dzīvus. Bez Dieva vadības mēs kā bez strāvas avota uz īslaicīgu bateriju.
tikai caur viņu mēs izdarām savu pilnīgāko uzdevumu , to, kuram esam radīti.
Ja ir piedzīvots tad Dievs vada! Cik ļoti mēs izjūtam mēs izjūtam Dieva vadību nosaka, cik Tuvas attiecības mums ir.
Dieva vadība mums ir, bet citreiz citi nezin, uz Kurieni viņš vada.
Ja mums nav konkrētu mērķu uz kuru ejam Dieva vadībā, ātrāk vai vēlāk vadību pārņems velns.
Dieva vadība ir piedzīvojama vienīgi tad kad esi piedzimis no augšienes.
Jo Dieva vadība nāk caur Svēto Garu.
Kā Dievs vada? Kas ir Dieva vadība?
Dieva vadībā zināt Dieva Gribu! Priekš mums!
Dievs vada caur Svēto Garu .Šodien ļoti nepieciešama ir Svētā Gara vadība, Svētais Gars palīdz pieņemt lēmumus.
Dievs mūs vada uz daudzām lietām!
Dieva vadība notiek pēc Viņa svēta prāta ,kurš bieži i vien nesakrīt ar mūsu domām.
Ļauties Dieva vadībai-nozīme sevi aizliegt\
Pareizi, Jo mūs jau vada, Dievs un Mums ir jāpakļaujas viņa gripai!
Dieva vadība ir pretruna ar mūsu kārībām.
Dieva vadība ir ticības un uzticēšanās jautājums.
nevar būt cilvēks Dieva vadīts ,ja viņam nav Svētais Gars.
Lai ļautos Dieva gribai un vadībai ,mums Dievu ir jāpazīst personīgi ,apzinoties Viņa mīlestību ,žēlastību pret mums.
Kristieši nelaimi cieš un citur, ka savas ciešanas panes. Dieva radītājs ir ieinteresēts katrā lietā. Nav Dievam tādas lietas kad par mums neinteresē. Dievs par Mums rūpējas, un vada mūs savā gripā-vadībā
Dievs ir stingri nolicis kartību ,ka viņš mūs vadīs pa priekšu dzenieties pēc Dieva valstības tad pārējās lietas Jums tiks piemestas.
Dieva vadība pirmkārt būs saistīta ar Debesu valstības lietām.
Mums visgrūtāk ir nodod mūs Dieva vadībai! Mums vajag Svētā Gara Kristību!
Mateja 25. nodaļa
Cilvēks atgriežas. Par Valsti Mums vajag Dieva vadību. Mums jālūdz Svētajā Garā. Lai Dievs vada mūs Katru Dieva bērnu savai vadībai.
Kas gan var būt drošāk, kā ceļot, ja ceļu rāda pats Dievs, tas liek aizdomāties par visu dzīvi, kā ceļojumu un to, kam mēs uzticam vadību, vai vienmēr esam pacietīgi, pazemīgi un atvērti ,lai saredzētu un sagaidītu Dieva vadību?
Mūsu zemei vajadzīga grēku nožēla. Dievam nav nekas neiespējams. Dieva vadība attiecas uz visiem cilvēkiem.
Dievs ir vadījis Situācijās, lai ļauns nekas neatgadītos. Dievs ir katrā no mūsu gadījumā ieinteresēts.
Dieva Vadība ir katram cilvēkam novērojama.
Jesajas 58.nodaļa. Tas Kungs vadīs Tevi,
bez mitēšanās.
par apbēdināšanu es domāju tieši par to ,ka mēs sūdzamies ,ka mums nav mēļu un nav tā un šitā ,bet Deivs dod katram, ka gribēdams un mums tieši viņam jāslavē kaut par ticību ,svētumu ,mīlestību.

Tās jau ir pašas galvenās Gara izpausmes.
Kā ļaudis, kas darīja taisnību. 2. Tie prasa taisnības tiesu. 3. Ir Vajadzīga grēku nožēla un vainas atzīšana. 4. Vai tā ir gurnēšana, kas man patīk.
Svētais Gars ir visiem ,kas ir ar To Kungu.
Jesajas 58. 16. Ja mēs ņemam vērā, tad vadība būs.
Jāpilda likumi Jo Dievs ir taisnības Dievs. Vadība ir un paliek Dieva dzīvē.
Svētais Gars Mums dod savu vadību.
es priecājos par visiem kas kareivji jo Dieva mīlestība ir greizsirdīga ,un mums jābūt cīnītajiem par patiesību ,bet vienīgi ar mīlestības un greizsirdības ieročiem nekādi savādāk.
Dieva līdzību cilvēks ir zaudējis
,bet to var atjaunot. Katrā cilvēkā ir aicinājums uz mūžīgu un tieksme uz morālām vērtībām.
PSALSMS 23:3 3 Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ.
Dievs Tevi grib. Lai Lūdzās Svētajā Garā. Dievs ir reāls un klātesošs.
Ja Dievs Grib, Tad Dievs visu sakārtos. Dieva vadība cilvēka savstarpējās attiecībās.
Caur mums var darboties cilvēka Gars.
Mums jāpaliek uzticībā un paļāvībā gan lielās un mazās lietās.
Dieva vadība var piedzīvot dažādās sfērās vai situācijās.
Neveiksme ir kad Dieva vadības nav bijušas.
Ja mēs Dievam paklausām un pildām Derības ,Viņš pildīs visus savus solījumus.
Lai mēs Dievam uzticamies ar saviem nodomiem un gudrību.
Lai Dievs palīdz kad varētu uzticēties viņam no visas sirds.
Dievs ir uzticīgs, viņš ir ļoti labs. Dievs parāda, kad viņš visu ņems savās rokās. Dievs ir stiprāks.
Man ir, kad lasu Bībeli ,un domāju, tagad pietiks ,bet man Gars saka ,lasi vel, to jūtu, un kad turpinu lasīt, tad jūtu ,kad jāapstājas un tāpat vadība ir, kad jūtu, kad jālūdz.

Sal.pam 3.nodaļa.
1 Mans dēls, neaizmirsti manu pamācību, un lai tava sirds patur sevī manus baušļus,
2 jo tie piešķirs tev ilgu mūžu, labus gadus un mieru.
3. Žēlastība un uzticība no tevis neatstāsies; nēsā manus baušļus sev valdziņā pakārtus ap kaklu, uzraksti tos uz savas sirds plāksnes,
4 un tu iemantosi labvēlību un laipnību Dieva un cilvēku acīs.
5 Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību,
6, bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.
7 Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet bīsties To Kungu un vairies no ļauna.
8 Tās būs zāles tavai miesai, kas dziedina un atspirdzinās tavus kaulus.
9 Dod godu Tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmajos,
10 tad pildīsies tavi šķūņi ar pilnību, un tavas vīna spiedes plūdīs pār malām pāri.
11 Mans dēls, neatmet Tā Kunga tev piešķirto mācību un nesajūti nepatiku par Viņa uzlikto pārmācību,
12 jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu.
13 Labi tam cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu!
14 Jo ir labāk iegūt gudrību nekā sudrabu, un tās augļi ir vērtīgāki par zeltu.
15 Tā ir cildenāka par pērlēm, un viss, ko tu varētu vēlēties, nav salīdzināms ar to.
16 Ilgs mūžs ir pie tās labās rokas; pie kreisās rokas tai ir bagātība un gods.
17 Tās ceļi ir patīkami ceļi, un visas tās tekas pauž mieru.
18 Tā ir dzīvības koks visiem, kas pie tās tveras, un svētlaimīgi ir tie, kas to sevī glabā.
19 Jo Tas Kungs ir radījis zemi ar Savu gudro ziņu, un debesis Viņš ir izveidojis pēc Sava padoma.
20 Pēc Viņa gudrības sadalījušies dziļumi, un mākoņi, piesātināti ar ūdeni, pilēs uz zemi ar krītošu rasu.
21 Mans dēls, neļauj tai izzust no tava redzesloka, tad tu kļūsi svētlaimīgs un gudrs.
22 Tā būs dzīvība tavai dvēselei un rota tavam kaklam.
23 Tad tu droši staigāsi savu ceļu tā, ka tava kāja nekur neaizmetīsies un nepiedauzīsies.
24 Apguldamies tu ne no kā nebīsies, bet saldi dusēsi,
25 un tevi nepārņems nedz pēkšņas šausmas, nedz arī izbailes no vētraina bezdievju uzbrukuma, ja tas nāktu.
26 Jo Tas Kungs ir tavs patvērums, Viņš pasargās tavas kājas, ka tu nenokļūsti gūstā.
27 Neliedzies labu darīt ikvienam, kam tas nepieciešams, jo tavai rokai Dievs piešķīris visu, lai tā to darītu.
28 Nesaki savam tuvākam:"Ej un nāc, rīt es tev došu!" - jo tev taču ir, ko dot tūlīt.
29 Nelolo nekādu ļaunu nodomu pret savu tuvāku, kas uzticībā pret tevi pie tevis dzīvo.
30 Neķildojies un nerājies ne ar vienu bez jebkāda pamata, ja viņš tev nav neko pāri darījis.
31 Nesacenties ne ar vienu ļaunu cilvēku un neizraugies par savējo nevienu no viņa ceļiem!
32 Jo Tā Kunga acīs likuma pārkāpējs ir neganta lieta, bet Viņa svētība ir paredzēta sirds skaidrajiem.
33 Tā Kunga lāsti klājas pār bezdievja namu, bet taisnīgo nams top svētīts.
34 Viņš izsmies smējējus, bet nelaimīgajiem Viņš piešķirs Savu žēlastību.
35 Gudrie mantos godu, bet, ja arī ģeķi izvirzītos uz augšu, viņi tomēr kļūs apkaunoti.

Jaņa 16:13

13 Labi tam cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu!

Rom.8:14

14 Jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni.

Svētais Gars mūs vada visā patiesībā.
Dievs mūs visus mīl.
Efez.2:10
10 Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.
Piemērs par bagāto, pārdod visu mantu un nedalās ar nabagiem. Dievs mūs 'mīl, un grib lai mēs visi būtu laimīgi. Ver Sirdi, pazemībā, Kad Dievs nāk. Viņš ir Tēvs un mēs bērni.
Atzīmes paši liekam nevis Dievs. Eksāmens šajā audzināšanā ir jānoliek. Vai uz mūžīgo dzīvību, jeb nāvi. Dieva vadība ir katra cilvēkā dzīvē, un veselībā arī visās citās problēmās.
Dzīves apstākļos, un savstarpējās attiecībās.
48.psalms 15
15, ka tāds ir Dievs, mūsu Dievs, kas mūs vadīs mūžu mūžos.
Svētais Gars dod mums savu vadību, bet ir, kad gribam sevi vadīt paši.
Jāzepam bija Konflikts ar brāļiem ar brāļiem. uzvedās lecīgi un augsprātīgi.
Jāzepa Tēvs mīlēja vairāk Jāzepu ar citiem brāļiem. Praktiski, kā var būt Gara vadītam? Ja mēs visu darīsim ar Dieva rīkiem viss izdosies, bet ja ar saviem, tad varam gūt zaudējumus. Jāzepa brāļi pārdeva Jāzepu verdzībā. Jāzeps sacīja, es esmu Jūsu brālis, kuru pārvedāt uz Ēģipti. Katru dienu jūs dzirdat Dieva vārdu savās domās? Dievs jau saka, kas mums šodien ir jādara. Jāzeps saprot Kad Ir Dieva vadīts. Bet tagad nēesiet apbēdināti, ka esat mani pārdevuši, jo mani pa priekšu ir svētījis22:50:05] Arnolds: Es esmu šeit, jo Dievs ir vadījis manu dzīvi. Dievs vada cilvēkus tā un saprot Dieva vadību, kad viņiem ir noslēdzies, kāds Dzīves posms. Teiksim tu iet garam kaimiņa mašīnai un tai deg gabarita uguns un kaimiņš to nezin. Tavās domās ir varianti : 1. Labs akumulators, aizmārša kaimiņš, būs viņam mācība . 2. Zināt labu darīt un nedarīt ir g.... ( Vai Dari citam to kur tu gribi lai tev dara) . Nākošais solis izvēle, kā tu rīkosies?
Dieva vadība var tiksi pamācīt, tad ir noslēdzies Dieva posms. Dievs vada Tevi, un pamanām vadību., kad ir noslēdzies dzīves posmi tik tam pamanām. Mēs Kad Dievs mīl visas ietas, kas mums nāk par labu. viss, kas Tavā dzīvē nāk Tev par labu. Jo Dievs Tevi vada. Dieva vadība ir vienkārša, mēs parasti gribam visu sarežģīt, ticība nāk no klausīšanas, klausīšanas no Dieva Vārda.

Svētais Gars mūs vada visā patiesībā. Rom. 12:1-3 skaidri pateikts, nododam sevi Dievam, lai izprastu Viņa gribu , to kas ir labs un tīkams, darām to un dzīvojam Dieva darbos.

Nodošanos + klausīšanās+izvēle= gandarījums.

Kā es varu zināt Dieva gribu

Diskusiju Tēma:’’ Kā es varu zināt Dieva gribu’’?

Katrs kristietis cīnās ar šo lietu. Dievs vairākumā runā uz mums. Bet es to jūtu savā Garā kad Dievs runā uz mani! Bet brīžiem mums ir tādas lietas

Kuras neesam saņēmuši gadiem ilgi? Dievs ir un paliek Dievs.

Pārdomām:

1.     Vai es patiešām varu dzirdēt Dieva gribu?

2.     Kā es varu zināt ko man vajadzētu darīt?

3.     Kā es varu zināt kuru darba piedāvājumu man vajadzētu pieņemt?

4.     Vai man ir jāpārdod mājas un jāpārvācas uz dzīvokli?

5.     Vai Man ir jāpaliek šajā valstībā jeb jādodas uz citu?

6.     Vai Dievs ir vispār manī ieinteresēts?

7.     Vai es patiešām varu zināt Dieva gribu?

135.Psalms 5-6 pantam

Tiešām, es zinu: liels ir Tas Kungs, un mūsu Dievs ir lielāks par visiem dieviem.
 Visu, ko Tas Kungs grib, to Viņš izdara debesīs un virs zemes, jūrā un ūdeņu dzelmē.

Visu ko viņš izdara! Aleluja, Paldies Dievs.

Jūs patiešām varat zināt Dieva gribu. Dievs ir vairāk ieinteresēts nekā mēs paši. Dievs ir vairāk ieinteresēts kad zinām viņa gribu un to piepildām. Viņš vēro Tevi un par Tevi zina viņš nekad neguļ. Viņš zina tavu matu daudzumu uz Tavas galvas. Debesu Tēvs parūpēsies par Tevi. Viņš satur visu mūsu elpu. Visas cilvēces elpu viņš tur savās rokās. Ja Dievs grib kad jūs paliekat dzīvs.   Āmen

Dievs patiesi rūpējas par Tevi un viņš par mums ir ieinteresēts. Ja Jūs tam ticat tad veltiet laiku lai pateiktu paldies Dievam. Dievs ir ieinteresēts tieši Tevī. Paldies Tev Dievs.   

                               Āmen

Ir Dievs personība, kas mūsos ir ieinteresēts, viņš spēj mūsu dzīvē dod īpašu vadību.

3. Kad  nevar pietiekami uzzināt Dieva gribu.

Kad jūs to neizdarāt tad Jums nebūs Dieva vadība tālākā dzīvē. Daudzi cilvēki nāk uz Baznīcu lai iegūtu kādus labumus. Daudzi cilvēki nāk uz draudzi lai dabūtu kādu labumu. Cilvēks  nāk uz draudzi dažādu iemeslu dēļ vadīti un tad var uzzināt kāda ir Dieva griba šajā cilvēkā.

Mums ir vajadzīgs Dievs.

1. Tieša skaidra Dieva griba.
2. Neitrāla
3. Ļoti grūti atšķirt, ka tā ir Dieva griba.

Kad ir dažādas situācijas Dieva griba ir ļoti īpaša. Bet īpašās lietās, kuru māju man gan vajadzētu nopirkt? Bībelē ir paradīts un dots vispārējais princips šīm lietām.

Pirms Jūs gribat uzzināt Dieva gribu ir divas nozīmīgas vadības jūsu dzīvē un ja varat tad to varat pierakstīt jeb klausāties.

Nekad nejautājiet pēc Dieva gribas. Par kaut kādu darbību vai attieksmi , kura ir skaidri aizliekta Bībelē. Bībele sakas kad sliktas lietas darīt ir grēks. Nekad nemeklējiet Dievu un neuzbāzieties kuras ir parādītas Bībelē.  Tas, kas ir aizliegts to nedarīt! Nejautājiet Dievam par kuru ir skaidri rakstīs Bībelē. Vieni no vislielākajiem meliem Ziniet man nav nekādas Evaņģelizācijas dāvanas tie ir meli.

Raksti skaidri saka Kungs Jēzus Kristus saka”ejiet pa visu pasauli un paslidiniet Evaņģēliju”. Tu Evaņģēliju nestāsti tāpēc kad esi bailīgs. Jo Tu esi pārliecināts, kad neviens nevar izglābties

Un Tev tā būs kā zīme kad cilvēki raudās un pieņem Jēzu. Dievs Tevi tiešām svaidījis tad tu vari iet un darīt. Ejiet un sludiniet un nedomājiet par rezultātiem. Jums nevaig nekādas īpašo dāvanu lai būtu jauks pret cilvēkiem. Jēzus mājo Tevī, Vai Jūs to dzirdējāt?

Pamēģiniet un neuztraucieties par kļūdām. Mums ir bailes par lietām, kuras jau ir skaidri dotas mums Bībelē. Šis Evaņģēlijs ir jau dots. Ir Kāda īpaša dāvana, kuru Dievs ir dāvājis Tev?

Un nekautrējieties no tās. Tev ir jājiet un jādalās ar Evaņģēliju savā īpašā veidā.

Neizniekojiet savu laiku meklējot Dievu tādā veidā.

Neitrālie lēmumi

Dažreiz mēs padarām procesu meklējot Dievu grūtāku nekā patiesībā tas ir. Jo Mums tas ļoti patīk. Mums patīk šis process, kuram ejam cauri.

Ir cilvēki, kuri vēlas padarīt lietas lielākas nekā patiesībā tas ir uzpūst no mušas ziloni.

Daži cilvēki lūdz Dievam padomu ko man vilkt mugurā. Un arī cikos vajadzētu celties augšā?

Dievs ir gans. Gans visu laiku ir uztraucies pa savām avīm. Gans ar mīlestības raugās uz savām no vilkiem, no tā, ka varētu. Iekrist un noslīkt ūdenī šī avs ganās un gans pēc viņa vadības . Bet Gans viņš nesagaida to no avs kad viņai jautās un lūgs viņai. Vai Mums to vajadzētu ēst jeb nē…? Kad Tu nonāc pie neitrālajiem lēmumiem Tev nav Dievam jājautā par šīm lietām. Es Lūgšu ar savu prātu un  garā es dziedāšu ar prātu un dziedāšu ar  Garu.   Vai Tu zini kad Dievs ir tas, kas, kas radījis  smadzenes. Ko dara smadzenes domā! Dieva vārds saka apģērbies pienācīgi.  Pats trakākais kad cilvēks iet uz draudzi gadiem ilgi un nav par Dievu pastāstījis nevienam cilvēkam. Kāpēc? Tāpēc kad viņi ir pārliecināti kad viņiem nav šīs Dievu Evaņģēlija vēstīšanas dāvana.  

Kā gan Dievs var dod Gudrību?

1)      Tas ir no Bībeles

2)      Lūdziet

3)      Dievs ir Tavs padoma devējs.

Bībele saka ir ļoti svarīgi būt par daļu no garīgās ģimenes, jo ir īpaša godība kā Dievs dod visai ģimenei kopā. Kad Jūs runājiet ar saviem brāļiem un māsām un arī ar draudzes līderiem. Tur Jūs varat meklēt padomu.

• Kādi ir apstākli?

Caur apstākļiem jūs nepazīstat Dieva gribu.

*)   Iekšējās pārliecības- kā saprast Dieva gribu no iekšējās pārliecības.

Caur principiem Tu iepazīsti Dieva gribu. Miers Tavā sirdī.-Tas ir ļoti svarīgs. Dievs Tevi vada no skaidras apziņas.  Jo Lietas  var paņemt prom Dieva gribu un mēs vairs nevarēsim dzirdēt ko Dievs saka.

*) Personīgās vēlmes- gūstot savu prieku Tajā Kungā un viņš gādās par Jūsu sirds vēlmēm.  Tā atslēga ir tāda atrodiet prieku savā Kungā kad viņš ir Tavs prieks. Un Viņš dāvās Tev visu.

*) Jūsu lēmumu rezultāts- Pārbaudīt rezultātus Jūsu personīgajā pieredzē.

Dievs vada un jūs nezināsiet kas notiks tālāk. Neviens nevar pateikt kāds ir dzīves plāns manai katrai dzīves dienai. Mums ir bail atdod savu dzīvi Dievam.

Ja Jūsu Tēvs zina kā dod labas dāvanas saviem bērniem cik daudz vairāk Jēzus Debesu Tēvs, dāvās Jums Svēto Garu ,dāvās labas dāvanas tiem kas mīl viņu.

      Dievs mīl Tevi un grib runāt ar Tevi un dāvāt Tev savu personīgo laiku. Dievs Grib lai mēs zinām viņa gribu.

• Viņš grib mums dāvāt Svēto Garu.

2. Pētera 3:9

Tas Kungs nevilcina Savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās.

1.Tim 2:1-4

Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem,
 par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā.
Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā,
 kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.

Jums ir jāgrib redzēt un zināt Dieva gribu.

Āmen.

Kā saklausīt Dieva balsi

Kā Saklausīt Dieva balsi?

Svarīgākais ir spēja saklausīt Dieva balsi un sekot tai ar atvērtu sirdi, jo Dievs pazīst katra cilvēka sirdi un zina, kas vajadzīgs, lai cilvēks būtu laimīgs.
Vai mēs varam Viņu ietekmēt? Bībelē – un arī mūsu vidū – ir vairākas liecības par izlūgtām lietām, taču ne vienmēr šīs lietas mums tiešām nāk par labu. Prātīgāk (un arī krietni pazemīgāk) ir pēc visu vajadzību un rūpju likšanas Dieva rokās lūgt, lai tomēr notiek Dieva prāts – jo Viņš taču zina vislabāk.

Tēvs neizpilda katru lūgumu, taču mūs dzird un mums atbild (ja mākam gaidīt un saklausīt Viņa balsi).

Lai mēs varētu citiem pastāstīt par Dievu un par savu ticību, vajadzīga ne tikai stipra ticība un apņemšanās evaņģelizēt, ir vajadzīgas arī vienkārši zināšanas (lai mācētu atbildēt), pazemība (neatgrūst nezinātāju), un arī dzīvs piemērs.

Bībeles notikumā par Filipu un dižciltīgo galminieku, kas lūdza izskaidrot rakstus (Ap.d. 8:26-39). Interesanti – būtiskākais, ko Jēzus māceklis darīja, bija – turējās līdzi ratiem. Bija pieejams. Protams, svarīgi bija arī atrasties īstajā brīdī īstajā vietā, uzņēmība un uzticība klausīt Gara balsij, drosme uzrunāt tik augstu kungu, zināšanas un izpratne izskaidrot neskaidro rakstu vietu, sasaistot to ar kristības svētību. Šī ir tāda kā paraugstunda diskusijai ar neticīgo. Svarīgi ir vienmēr būt gataviem aizstāvēt savu ticību, un – būt līdzās. Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos" (1.Pēt. 3:15) Dzirdēt Dieva balsi ir labi, bet tas nav vislabākais. Vislabākais ir staigāt ticībā, neko nedzirdot – uzticoties nedzirdot. Tāpēc, ja esat iemācījies saklausīt Tā Kunga balsi un atkal nekā nedzirdat, jums nav jācenšas sameklēt Dieva Vārdu, izdzirdēt balsi vai ieraudzīt vīziju. Tiekšanās dzirdēt balsi un izvairīšanās no ticības nav pats labākais. Pārāk bieži mūs cenšas pārliecināt, ka vienmēr tieša un ausīm dzirdama sarunāšanās ar Dievu ir zīme tam, ka Viņš mūs ir pieņēmis. Tiem, kas apgalvo, ka viņiem tā ir, nav nepieciešama aktīva ticība. Tā kā esam ticības cilvēki, mēs iesim neatkarīgi no tā, vai kaut ko dzirdam vai ne.[M.Velss]
Arī mēs, kristieši uzmanīgi pētām Rakstus un cenšamies klausīties Dieva balsī. Mūsu lūgšana ir – kaut mēs spētu ne tikai dzirdēt, bet arī paklausīt, ko tie māca

Mūsu priekšgājēji un ticības tēvi mums mācījuši, kā tas ir – uzklausīt Dieva balsi, pieņemt un apliecināt Viņa vārdā doto skaidro ticības mācību: apliecināt Jēzu Kristu, jo Viņā ir Rakstu piepildījums – grēku piedošana un mūžīgā dzīvība. Tikai tāpēc, ka mēs esam šajos Rakstos esam klausījušies un sekojuši, ko tie māca, mēs drīkstam saukties par patieso Dieva Israēlu, Viņa tautu.

Apustulis Pāvils Svētā Gara iedvesmā ir skaidri parādījis, ka tieši šī taisnošanas mācība ir visu Rakstu centrs: Jo ar sirds ticību ir panākama taisnība... un tālāk: bet šī ticība rodas no klausīšanās sludinātajā vārdā. Tas Kungs – Kristus ir vienīgais Dievs. Tu viņu vari mīlēt, jo Dievs tevi pirmais ir mīlējis Jēzū Kristū. Mums nav ko bīties tuvoties Dievam, jo Kristū mēs esam Viņa, sava mīlošā Tēva bērni. Šajā Dieva mīlestībā pret mums ir dzimusi mūsu ticība, un šī mīlestība pieaug un ņemas spēkā, ikreizi klausoties Dieva vārdā – šajā brīnišķīgajā evaņģēlijā, ko Kungs Kristus ir nonesis mums no Debesīm. Dieva vārds nāk ar Svēto Garu un stiprina un aizstāv mūs pret visām šaubām un mēģinājumiem mūs izsist no sliedēm, no Kristus Dieva Dēla sliedēm.


Piemērs:

Apskaidrošanas kalnā, bija redzējuši Viņu sarunājamies ar Mozu un Eliju, kā arī dzirdējuši balsi no Debesīm. Tādēļ tagad, savas lielās cīņas brīdī, Jēzus vēlējās, lai tie būtu Viņa tuvumā. Tie jau bieži bija kopā pavadījuši laiku šajā klusajā, netraucētajā vietā. Tādos gadījumos, kādu brīdi paliekot nomodā un lūgšanā, vēlāk tie varēja mierīgi gulēt netālu no sava Kunga, līdz Viņš tos no rīta modināja, lai no jauna izietu darbā. Bet tagad Jēzus vēlējās, lai tie ar Viņu lūgšanā pavadītu visu nakti. Tomēr Pestītājam, šķiet, bija nepanesama doma, ka pat tie varētu kļūt par lieciniekiem tām dvēseles mokām, kādas Viņam būs jāiztur.

Tie redzēja, kā tas pacēla Pestītāja galvu, piespiezdams to pie savām krūtīm un rādīdams uz Debesīm. Tie dzirdēja viņa balsi, līdzīgu jaukākajai mūzikai, izsakām mierinājuma un cerības vārdus. Mācekļi atcerējās skatu Apskaidrošanas kalnā. Tie pieminēja godību, kas Jēzu apņēma templī, un Dieva balsi, kas runāja no padebeša. Arī tagad bija jūtama tā pati godība, un tiem vairs nebija bail par savu Mācītāju. Par Viņu rūpējās Dievs; spēcīgs eņģelis bija sūtīts, lai Viņu aizsargātu. Mācekļi no jauna padevās dīvainam nogurumam, kas tos pārņēma. Jēzus atkal viņus atrada guļam.

Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām : Lūk, Dieva mājoklis kopā ar cilvēkiem, un Viņš dzīvos starp tiem, un tie būs Viņa tauta, un pats Dievs pie viņiem būs viņu Dievs.

Un Dievs noslaucīs katru asaru no viņu acīm, un nebūs vairs nāves, ne bēdu, ne vaidu, ne sāpju, jo bijušais pagājis.»

( Atkl. 21, 2-4) Dieva gars, kas manī mājo, saka, lai es to pieņemu kā noslēpumu.

Un Viņš man to nepārtraukti ar savu balsi apstiprina. No sirds dziļuma es piesaucu, Kungs, tevi: Ak, Kungs, klausi manu balsi, Tavas ausis lai dzird manas sirds skaļās sāpju nopūtas!"

Atveriet Lūdzu Bībeles izlasāt rakstu vietas par šo tēmu.

Atklāsmes 3:20

Jeb citiem vārdiem- ‘’Cilvēk, tavā sirdī ir tukšums, ko aizpildīt varu tikai es! Svētīgs, tas, kas šo klauvējienu sadzird un saprot.

Ps.47,2

Ps:18,2

1.Samuēla 12,14

Jozuas 24,24

5.Mozus 30,10/ 28,45/28,2/ 28,1/ 27,10/13,9

2.Mozus 15,26

Žēlastība

Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!

1.Kor.1:3 žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!

Vai aizdomājamies dziļi par šo Vārdu jēgu ?

Kas ir Dieva žēlastība mums Kristū Jēzū ?
Žēlastība tiek dāvināta , tā nav jānopelna.Žēlastībā sava nopelna nekāda.
Tā ir Dieva izvēle par mums , bez mūsu vēlmes vai piekrišanas.

Dievs mīl savu radījumu ,- cilvēku , redz un zina mūsu garīgās pasaules stāvokli un nākotni , kas mums ir nolikta bez Viņa glābšanas. Dievs  izvēlējies mūs glābt , nākot uz Zemes Kristū Jēzū , piepildot sava likuma prasības mūsu vietā , atstājot mums aicinājumu atgriezties un brīvā izvēlē  pieņemt Viņa dāvanā žēlastību,un no garīgās nāves ieiet mūžīgajā dzīvībā , dzīvojot arī kad fiziski mirstam. Viņš neprasīja nevienam cilvēkam , vai tas ir vajadzīgs , neprasīja mums , bet veica Glābšanas operāciju Kristū . Kristus brīvprātīgi , labprātīgi , apzināti veica savu dzīvības misiju uz Zemes mūsu glābšanai.

Golgātas krusts ir atslēga Dieva žēlastībai ikvienam virs Zemes dzīvojošam cilvēkam visos laikos no Kristus. Šis notikums garīgajā pasaulē ir tagadnē visu laiku , nenoveco , jo tur nav laika rāmja kā šajā pasaulē. Kristus izlietajās asinīs ir Viņa dzīvība , un tās mums atnes šo žēlastību .

Mums ikvienam Dieva žēlastība tiek dāvināta Dievam Svētajā Garā mūs uzrunājot un pārliecinot par grēku , taisnību un tiesu , bez kā neviens nespēj atgriezties un ticēt. Dievs dod šo ticības pārliecību Svētajā Garā .
Uzrunā pa tiešo ( pats esmu tā ticis pestīts/ izglābts ticībā) , caur cilvēku liecībām un šīs želastības vēsts / evaņģēlija sludināšanu , caur Bībeli , Svētā Gara iedvesmotām grāmatām , filmām...

Žēlastības vēsts : Kristus ir miris par mums , ticis apglabāts un trešajā dienā Dieva augšāmcelts. ( 3 glābšanas vēsts fakti , kur katram ir milzīga garīgā nozīme ). < Evaņģēlijs >
Vienkāršotāk teikts  << Kāds ir nomiris Tavā  vietā , lai Tev nav jāmirst un dzīvo arī ja fiziski mirsti >>.

Bez ticības Dievam nevar patikt ( Ebr.11) , nav iespējams atgriezties ( sirds lēmums ) un pieņemot lūgšanā Dieva žēlastību Kristū jaunpiedzimt un savā cilvēka sirdī / garā tikt savienotam ar gara saiti Dievā  atpakaļ savienojumā , kāds bija no iesākuma , kad cilvēks tika radīts.Jauna sirds , jauna - ar Dievu savienota sirdsapziņa , jauna - Dieva mīlestības daba/ gars , jauns Dieva garīgs radījums - Dieva bērns , kam ir Tēvs debesīs - Dievs.

Bez šī jaunpiedzimšanas savienojuma esam  garīgi nedzimuši - miruši .
Kādā savas dzīves mirklī , Jēzus atbildēja kādam , kurš uz Viņa aicinājumu sekot , bija teicis , lai ļauj vispirms sagaidīt sava tēva dzīves galu un tad sekošot Viņam . Atbildēja šādi - "" Lai mirušie paši aprok savus mirušos ! " Tāds ir Dieva garīgais skats , kādi esam bez Dieva , kādi esam garīgi .

Žēlastībā Kristū mums visi Bībeles apsolījumi ir  "" Jā un Āmen "". Visiem tiem pieeja ir caur Kristū mums dāvinātās apmaiņas.

Žēlastības apmaiņas , kas notika no Golgātas krusta .
>>>
Viņš uzņēmās mūsu vainīgumu ( nevainīgs- svēts esot ) un tika ar vairākām cilvēku tiesām atdzīts par vainīgu >>> ,- un mēs tikām attaisnoti ticībā uz Viņu , Dieva tiesas priekšā atdzīti par nevainīgiem - attaisnoti

Viņš notiesāts tika sodīts - ievainots >>> ,- un mēs Viņa brūcēs esam izdziedināti

Viņš uzņēmies mūsu dzīves grēkus uz sevīm pie krusta kļuva par mūsu grēcīgās dabas grēcīgumu >>> ,- un mēs Viņa taisnīgumā esam kļuvuši svēti taisnie , kļuvuši par Dieva taisnību . Dievs skatās uz iekšējo jauno ticības mīlestības dabu/ cilvēku un ne miesu , kas ar savām  vājībām.

Viņš nomira mūsu vietā pie krusta mūsu sodā >>> ,- un mēs no garīgās nāves esam dzimuši dzīvi un dzīvojam garīgajā dzīvībā , - no nāves esam iegājuši mūžīgajā dzīvībā.

Viņš mūsu labā kļuva par Dieva bauslības likuma lāstu >>>,- un mēs Viņa taisnīgumā esam bauslības likuma svētībās .

Viņš uzņēmās mūsu kaunu un izcieta to pie krusta >>>,- un mēs esam Viņa godības slavas līdzdalībnieki .

Viņš uzņēmās mūsu nabadzību pie krusta >>> ,- un mēs esam Viņa pārpilnības svētības līdzdalībnieki.

Viņš izcieta mūsu grēcīguma atraidīšanu no Dieva >>>,- un mēs tikām pieņemti , kļūstam Dieva bērni piedzimstot no augšas ,- no Dieva Gara - garīgi no jauna.

Viņš izcieta mūsu baiļu mokas >>> ,- un mums ir , esam saņēmuši  Dieva dedzīgas ticības - mīlestības - drosmes un savaldības spēka Garu.

Viņš paņēma mūsu kritušā cilvēka prātu ,veco grēcīgo dabu , kam patīk grēkot >>> ,- un deva mums savu dabu - ticības-mīlestības dabu ,- mums ir Kristus prāts.

.... un tā pamatojoties uz Bībeles Svētajiem Rakstiem varētu turpināt vēl...
>>>>>>>>>

Tā ir Dieva pāri plūstošās , nesavtīgās mīlestības dāvināta žēlastība mums ikvienam , kas tic un pieņem Kristu savā sirdī .
Dievs ir Gars , ir Mīlestība . Un ikviens satiksim Dievu Kristū Jēzū . Vai nu kā taisnu tiesnesi , kam acis kā uguns liesmas , vai satiksim kā mīlošu gadīgu Tēvu .
Pieņemt vai noraidīt Dieva mīlestības žēlastību Viņa Dēlā Kristū Jēzū ir katra personīgā brīvā izvēle un atbildība no tās šodien.

Ap.17:24 Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos.
25 Un Viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā Viņam kā vajadzētu: Viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu;
26 Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot,
27 lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums.
28 Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies, un esam, kā arī daži jūsu dziesminieki sacījuši: mēs arī esam Viņa cilts.
29 Tāpēc mums, kas esam Dieva cilts, nav jādomā, ka dievība ir līdzīga zeltam, sudrabam vai akmenim, cilvēka mākslas darinājumam vai izdomājumam.
30 Bet Dievs, atstādams neievērotus nezināšanas laikus, tagad aicina visus cilvēkus visur atgriezties no grēkiem.
31 Jo Viņš nolicis dienu, kurā Viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu Vīru, ko Viņš izredzējis un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams To no mirušiem."

Kā iegūt šo jaunpiedzimušo stāvokli.
Ar atgriezušos sirdi(negrozāms lēmums dzīvot ar DIEVU)nākam balsī
lūdzot DIEVU(brīvā formā)Piemērs:-Debesu Tēvs es nāku Tavā priekšā un
lūdzu: piedod man manus grēkus,es atgriežos pie Tevis,pieņem mani kā
savu bērnu un dzīvo manī,esi manas dzīves KUNGS.Es ticu,ka Kungs Jēzus
Kristus ir Tavs Dēls,kurš upurēts nomiris par maniem grēkiem,lai es varu
ar Tevīm dzīvot;un augšāmcēlies no mirušajiem manai attaisnošanai Tavā
priekšā.Es Tev pateicos ka Tu manu vārdu ieraksti dzīvības grāmatā,un
no turienes mani neviens un nekad neizdzēsīs.Es esmu Tavs bērns un Tu
esi mans Tēvs.Pateicos Tev. (Jāņ.1:12;Rom.10:8-11)

Paldies par tekstu Valentīnam Gromovam

Tekstu rediģēja-Arnolds Bērziņš 

Foto- Arnolds Bērzinš

 

Dievs ir mīlestība 2.Daļa

Dievs ir mīlestība – sajūtams
Mēs Dievu nevaram redzēt, bet sajust varam, dažkārt visai spēcīgi. Dieva mīlestība ir tā, kas liek mums tiekties pēc viņa. Mīlestība ir attiecības un, lai tās būtu pilnīgas tai jābūt abpusējai. Mēs Dieva mīlestību sajūtam, bet vai viņš sajūt tavējo? Ja kāds saka: “Nu dziļi sirdī es jau Dievu mīlu,” tas nozīmē tikai to, ka esmu savu mīlestību dziļi sirdī iesprostojis. Jānis raksta “Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.” Palikt mīlestībā uz Dievu un uz cilvēkiem, nozīmē palikt ar Dievu. Un patiesībā šie vārdi saka vēl vairāk – tas nozīmē ielaist Dievu sevī. Tāpēc viņam ir svarīgas tavas attiecības ar kaimiņiem – labajiem un ļaunajiem. Pat ja kāds no cilvēkiem ar kuriem tev regulāri jāsatiekas ir lielākais no visiem iedomājamiem ļaunumiem, viņu izmainīt var tikai šī patiesā Dieva mīlestība. Šādus cilvēkus mums ar savām pamācībām mainīt nav iespējams, bet, ja tu viņus nemīli, tad tu ierobežo Dieva mīlestību, kura ir tevī. Tas nozīmē ierobežot Jēzu un tas nozīmē, nevis apliecināt, bet aizliegt.
Mums nav viegli mīlēt, tas tiesa. Tāpēc pats svarīgākais, ir būt ciešās attiecībās ar mūsu Glābēju Jēzu pašiem, lai tā mīlestība, kas jums dāvāta, būtu pilnīga. Tad Dievs būs sajūtams gan tev, gan taviem apkārtējiem.

Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas. (1.Kor.13:4-8a)

Kā saule liek atplaukt dabai pavasarī un vasarā, tā Dieva Svētais Gars liek cilvēka sirdī brīnišķīgāko no dāvanām – mīlestību, kas tuvākam ļauna nedara un nekad nebeidzas. Tas ir tas veids kā Gars dara dzīvu Dieva vārdu un burtu, kas mums dots. Jo tad šeit nav vairs baiļu un aprēķina. Ir patiesa, tīra un brīva mīlestība uz Dievu un savu tuvāko. Tā mēs visi esam Dieva ģimene – viena Debestēva bērni un brāļi un māsas Kristū. Mēs varam daudz ko dzīvē nesaprast un nezināt, taču ar lieliem un neizdzēšamiem burtiem mums ir jāieraksta savās sirdīs tieši šie vārdi no Bībeles – DIEVS IR MĪLESTĪBA. Tas ir mūsu ticības un cerības pamats par pestīšanu Kristū. (Jāņa ev. 3:16) Tā ir mūsu paļāvība un drošība visos dzīves gadījumos, jo .. „nekas mūs nevar šķirt no Viņa mīlestības ..” (Romiešiem 8: 39) „Bez apstājas Dievs savā mīlestībā mums dara vienmēr labu un tikai labu, sarga mūs nakti un dienu, liek saulei spīdēt un mēnesim un no zemes izaugt labībai, apģērbam un visam, kas mums vajadzīgs. Un tā tas katru gadu, katru dienu un katru acumirkli. Kāds prieks dzīvot šai brīnišķīgajā Dieva mīlestības darbu pasaulē!” (Mārtiņš Luters)

Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs ziedošanās. Tāpēc mana mīlestības mēraukla ir mana spēja ziedoties. Mēs runājam un apgalvojam to, ka mēs mīla Dievu, mēs iedvešam sev šo patiesību, taču mēs nedrīkstam aizmirst faktu, ka mūsu mīlestības pret Dievu mēraukla nav tikai mūsu mutes apliecība. Tās mēraukla ir mūsu ziedošanās!
Pats Dievs ir mīlestības etalons, Viņš ir mīlestības pilnība. Pie kā vēl mēs varētu mācīties mīlēt, ja ne pie Dieva. Mēs šajā pasaulē piedzimstam kā egoisti. Grēks tas ir egoisms, tā ir dzīve sev: man ir interesanti, man ir patīkami, man gribās, tāpēc es to daru, man nepatīk, es negribu, tāpēc es to nedaru.
Patiesā aina par neatdzimušu cilvēku ir šāda-viņš dzīvo sev, savam komfortam, domā tikai par to, kas viņam ir izdevīgi un labi, visas viņa domas ir egoistiskas.
Tomēr, tad kad Dievs satiekas ar cilvēku, kad cilvēks pieņem Jēzu Kristu savā sirdī, kaut kas viņā izmainās. Dieva mīlestība piepilda viņa sirdi. Dievs ir mīlestība, tāpēc tad kad pieņemam Kristu savās sirdīs, Viņa mīlestība iemājo un dzīvo mūsos.
Ja Dievs ir mīlestība, kam apstiprinājumu mēs redzam Bībelē, tad mums ir jānoskaidro, kā mīlestība uzvedās, ņemot par piemēru Pašu Dievu.

«Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību» (Jāņa 3: 16)

Dievs tik ļoti iemīlēja pasauli, ka atdeva pašu dārgāko, Savu vienpiedzimušo Dēlu. Viņš ziedoja Savu Dēlu, lai grēks vairs nevaldītu pār mums, lai mēs nedegtu mūžīgi elles ugunīs, lai mums nākotnē būtu cerība.
Kā mēs varam zināt un noticēt tam, ka Dievs mūs mīl? Mēs varam par to lasīt Bībelē, bet vai Viņa mīlestība ir tikai vārdos? Mēs varam lasīt, ka Dievs mūs mīl, un tas ir vispatiesākais pravietiskais vārds, kuru Dievs tev saka katru dienu, kad tu nāc Viņa klātbūtnē. Tomēr mēs zinām ka Dievs mūs mīl ne tikai tāpēc, ka Viņš to saka, bet tāpēc ka ar Savu upuri Dievs mums ir pierādījis Savu mīlestību.

«Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.» (Rom.5:

Pievērsiet uzmanību frāzei «Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda» Dieva mīlestība ir pierādīta mīlestība. Tā ir pierādīta ar upuri.

 



Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki
 
Attiecīgi, upuris ir mūsu mīlestības mēraukla un pierādījums!
Katram no mums ir vajadzīga šī mīlestība, tāpēc ka tā mūs dziedina un dod mums uzdrīkstēšanos.

Mana ziedošanās nosaka to, cik ļoti es mīlu Dievu!

Mīlestība nav jūtas, tā ir spēja ziedoties, bet ziedošanās ir lēmums. Mīlestībā protams ir arī jūtas. Ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu attiecībām ar Dievu nevajadzētu būt tikai jūtu līmenī.
Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Kas īpašs ir šajos cilvēkos? Viņi visi pierādīja savu mīlestību pret Dievu ar savu ziedošanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tāpēc, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās būt sadraudzībā ar Viņu.
Mana spēja ziedoties, nosaka, cik ļoti es mīlu Dievu.

Dievs ir mīlestība 1.Daļa

‘’…Dievs ir mīlestība..’’(1.Jāņa 4:16)

Mēs to zinām. To zina visi, kas ir lasījuši Bībeli. Mēs tam arī ticam. Bet- vai mēs tam patiešām ticam? Ja, mēs būtu tā īsti pārliecināti, ka Dievs ir mīlestība, vai mēs vel varētu skumt, šaubīties un būt neapmierināti. Ja, mūsu dzīvē ir bailes, bažas un neapmierinātība , tad jādomā, ka mums ne vienmēr ir droša pārliecība par to, ka Dievs patiešām ir mīlestība. Un tāpēc- dažas domas, kas varētu mūsu izpratni un pārliecību par, kāds ir Dievs, darīt dziļāku skaidrāku.


Ap.d. 14:17Pāvils uzrunā cilvēkus, kas nepazīst Dievu, lai pārliecinātu par to, ka Dievs ir mīlestība.


Kādi ir viņa argumenti?

‘’jebšu viņš sevi nav pametis neapliecinātu, labu darīdams, no debess jums dodams lietu un auglīgus laikus, mūsu sirdis pildīdams ar barību un prieku.’’


Kā ir ar Dievu?


‘’Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un, ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu.’’

(Jesajas 49:15)


Dievs rūpējas par katru no mums, un daudzi ir piedzīvojuši un var apliecināt, ka brīdī, kad visi cilvēki ir novērsušies, pametuši, nav varējuši vai nav gribējuši palīdzēt, Dievs tomēr ir bijis blakus kā gadīgs iejūtīgs Tēvs.Ja atskatāmies uz savu pagātni, vai nav tā, ka vienmēr, kad mums jau šķitis, ka nav vairs nekādas iespējas , nav vairs izejas, Dievs par mums ir gādājis, un sniedzis tieši to, kas mums visvairāk bijis vajadzīgs?


Jāņa 3:16- Mēs lasām vispārliecinošāko pierādījumu tam, ka Dievs ir mīlestība.

‘’Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu viepiedzimušo Dēlu, lai neviens kad viņam tic nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.


Salīdzinājumam mēs varam atcerēties Ābrahāma lielo pārbaudījumu, kad Dievs lika pārbaudīt viņa ticību, upurējot dēlu( 1.Mozus 22:1-1 Varam iedomāties Debesu Tēva sirdi, ka viņš it kā nevarēja vai bija grūti ļaut Ābrahāmam iet šo ceļu līdz galam. Un Dieva roka Ābrahāmu apturēja, lai viņam nebūtu jāredz sava dēla nāve. Bet paša Debesu Tēva roku neviens neapturēja.

Ābrahāmam bija dota pavēle-

‘’Ņem savu dēlu, kuru tu mīli, Īzaku, un ej uz Morija zemi , un upurē to tur’’


(1.Mozus 22:2)


Bet viņu uz šo soli spieda mīlestība. Debesu Tēvu spieda mīlestība uz grēciniekiem vai, pilnīgi precīzi izsakoties, mīlestība uz saviem ienaidniekiem Mīlestība lika iet Kristum uz Golgātu un izdzert rūgto ciešanu kausu mūsu vietā līdz pēdējam pilienam. Ja noziedznieks ir vainīgs, viņam jājiet cietumā. Varbūt pat viņam jājiet nāvē, ja viņš pelnījis nāves sodu. Bet vai ir piedzīvots, ka viņa vietā cietumā iet tiesnesis un likumdevējs? Vai tas vispār ir iespējams? Vai mēs varam iedomāties tiesas zāli, kur kādam piespriež nāves sodu, tad tiek pierādīts, ka viņš tiešām pelnījis nāvi, un viņš ir jāved projām gaidīt soda izpildi, pieceļas tienesis- kurš pats šo sodu ir piespriedis un zina, ka spriedums ir pamatots un taisnīgs- pieceļas un aiz žēlastības pret noziedznieku saka- ‘’Es gribu mirt vainīgā vietā!’’ Starp cilvēkiem, man šķiet, tas ir kaut kas nepiedzīvots, bet tāda ir tieši Debesu Tēva mīlestība.Debesu Tēva mīlestībai netrūkst pierādījumu. Mūsu mīlestība pret Dievu un citam pret citu lielākoties izpaužas vārdos, vai skaistos žestos. Mūsu mīlestībai bieži vien trūkst vajadzīgo pierādījumu. Bet Debesu Tēva mīlestībai netrūkst pierādījumu. Viņa darbi runā daudz skaidrāku valodu nekā viņa vārdi , ko teicis Savā vārdā. Kāpēc mums tomēr mēdz būt grūti paļauties uz viņu? Viens no iemesliem varētu būt grūtības un ciešanas rakstīts.

Daudziem cilvēkiem ap mums iet grūti, viņiem šķiet, ka dzīve ir grūta, citi saka, ka tā ir par grūtu viņiem, tāpēc cilvēki šaubās.Dieva žēlastība spīd pār mums, Dieva mierā mēs glābjamies.

Jes. 43:1-2- Bet tagad saka Tas Kungs, kas tevi radījis, Jēkab, un tevi veidojis, Israēl: "Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi Mans!
Kad tu iesi caur ūdeņiem, Es būšu pie tevis, un caur straumēm, tās tevi nepārplūdinās; kad tu iesi caur uguni, tu nesadegsi, uguns liesmas tev nekaitēs! BūtDieva patvērumā ir svarīgi tieši tad, kad mums jau ūdens smeļas mutē un bēdas grib mūs saplosīt. ‘’Nekas nespēj tā mierināt k apziņa , posta vidū Dieva mīlestība tev ir visapkārt.‘’Kungs, Tava stiprā roka mani tur, Tev uzticos.’’


Jēk. 4.Nodaļā atrodama atbilde: No Kārībām , kas ir mūsos. Mums nav, jo mēs nelūdzam Dievu, vai lūdzam ļaunām sirdīm, lai šķiestu Dieva doto savam labumam.Dievs cilvēci brīdināja cilvēci no paša sākuma. Tikko cilvēks bija radīts, Dieva jau bija norūpējies, lai šo savu radījumu pasargātu no ciešanām.Viņš norādīja uz to vietu, kur viņam nevajag iet, viņš norādīja uz to vietu, kur viņam draud briesmas un brīdināja, kādas šīs briesmas būs. Bet vai cilvēks klausīja? Ja cilvēks sagādāja sev ciešanas, kas tad pie tā vainīgs? Vai te var būt kāds jautājums?


Ecehiēla 20:11- ‘’Es tiem devu savus likumus un mācīju tiem savus baušļus, kas tos tur, tas dzīvos.’’




1.Jāņa 4:7- mums atklāj, ka Dievs ir mīlestība. Tas ir vienkāršs teikums, un tomēr tas pilnībā ietekmē visu dzīvi. Dievs ir tā mīlestība, kas mūsu miesai, dvēseli un garam ir ārkārtīgi nepieciešama.




1.Jāņa 4:7-8-Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu.
Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība.




1.Kor.13:4-8-Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.
Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.
Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.
Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies.


Bērniem vajag vecāku mīlestību uzmanību, nevis atstāt bērnus vienus.Kāpēc daudzi cilvēki dodas uz ārzemēm?Lai pabarotu ģimeni, lai būtu labāka samaksa, aizbrauc prom dēļ mīlestības . Vai man vajag apliecināt, ka mīlu Dievu., Bībelē rakstīts, tie, kas kautrējas apliecināt Tad Dievs neapliecinās. Dievs ir mīlestība. Pārbaudījumi nāk no Dieva, jo Dievs mūs mīl, un mūs pārbauda.



Dievs atdeva savu dēlu par mums visiem, jo viņš mūs mīl, un lai mēs būtu brīvi. Dievs ko mīl, to pārbauda un pamāca. Dievs sacīja- Kuru es mīlu to pārbaudu.Dievs saka, ko mīlu to pārbaudu, mēs gaidām Svētību, bet ir slimība. Lai saņemtu Svētību Dievs mūs pārbaudīs vai esam cienīgi saņemt žēlastību.


Jāņa 15:9-Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā!




Rom.5:5-bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.




Rom. 8:35-37

Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai ciešanas, izbailes, vajāšanas, bads, plikums, briesmas vai zobens?
Gluži, kā ir rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu, mēs tiekam turēti līdzīgi kaujamām avīm.
Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis.


Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā. (1. Jņ. 4:16)


Tie patiesi ir augsti vārdi, brīnišķīgs mīlestības cildinājums un spēcīgs pamudinājums, rādot mums visaugstāko un vispilnīgāko piemēru. Kad tiek stāstīts, ka mīlestība - ja kāds gribētu attēlot un parādīt Dievu, tam nevajadzētu attēlot neko citu kā pilnīgu mīlestību. Dievišķā daba nav nekas cits kā šādas mīlestības liesmas un kvēle, kas piepilda debesis un zemi. Un atkal, ja gribētu attēlot mīlestību, tas nebūtu nekas cilvēcisks, pa ne eņģelisks vai debešķīgs, bet gan - pats Dievs.


Bez tam, Dieva mīlestība un žēlastība uz mums nav balstīta uz kaut kādiem nosacījumiem vai īslaicīga. Tā nebija mīlestība no mūsu puses ,kas mūs pestīja, bet mīlestība no Viņa(1.Jāņa 4:10).

Viņš mīlēja mūs ar mūžīgu mīlestību (Jer.31:13).Viņā žēlastība uz mums bija pagātnes mūžībā, pirms pasaule sākās(2Tim 1:9).Kad Kristus mūs mīl, Viņš mīl mūs līdz galam Neviens grēks, neviena neveiksme vai vājība no mūsu puses nevar mūs šķirt no tās Dieva mīlestības, kas ir Kristū Jēzū(Rom 8:35-39)


GALVENĀ DOMA: Vārdi “Dievs ir mīlestība” bieži vien tiek izteikti, lai ierosinātu domāt, ka Dievs neizturas nopietni pret grēku, vai arī, ka viņš izglābs ikvienu. Patiesībā tādēļ, ka Dievs ir mīlestība, Jēzus nāca uz šo Zemi, lai nomirtu mūsu vietā. Tā ir dārga un neatlaidīga mīlestība.


PATIESĪBA PAR ATPIRKŠANU. Šajos iedvesmojošajos pantos (1.Jāņa 4:7-21) mēs ievērojam saistību starp mīlestību un atpestīšanu. Patiesība, ka “Dievs ir mīlestība” nekavējoties tiek savienota ar krustu — ar Dieva glābjošās, sevis uzupurējošās mīlestības vislielāko pierādījumu. Dieva mīlestība nav kādas neskaidras jūtas vai beznozīmīgi vārdi. Tā ir aktīva un iespaidīga un vistiešākā nozīmē skar mūsu sirds grēcīgo egoismu.


Dievs vēlas atjaunot to, kas tika pazaudēts līdz ar grēka ienākšanu pārtrauktajām attiecībām — mūsu mīlestību un labprātīgu uzticību glābjošajam, dziedinošajam un uzticības cienīgajam Debesu Tēvam. Ar neizsakāmajām ciešanām pie krusta par visas cilvēces grēkiem, Kristus ikvienai grēcīgai būtnei sagādāja iespēju būt vienotai ar Viņu. Atpirkšanu nodrošina apstāklis, ka Viņš meklēja cilvēces samierināšanu ar sevi. Atklājot savu patieso dabu pie krusta ar piedāvājumu atņemt ikvienu grēku, Dievs uz visiem laikiem ir atspēkojis pret Viņu vērstās apsūdzības.


MĪLESTĪBAS AVOTS (1.Jāņa 4:7,

Frāze, ka Dievs ir mīlestība, jau ir kļuvusi par novalkātu izteicienu. Mūsu priekšstats par mīlestību balstās uz to, kā tā izpaužas apkārtējā sabiedrībā, kas ir daudz par maz, lai izprastu Dieva mīlestību. Jānis nesaka, ka mīlestība ir kāda no Dieva īpašībām; tā ir Viņa tiešās dabas izteiksme.


Vai visa mīlestība burtiski nāk no Dieva? Kā no mīlēt spēju radītāja — varbūt. Tomēr pastāv tik daudz dažādi izpausmes veidi, ko mēs saucam par mīlestību, kas tālu atšķiras no Dieva mīlestības (agape), tā kā būtu pārāk augstprātīgi uzskatīt par dievišķu, piemēram, cilvēcīgo mīlestību laulības dzīvē. Mums vajadzētu izsargāties ,lai Dievu nepadarītu sev līdzīgu, sakot: “Dieva mīlestībai jābūt tādai pašai kā manai mīlestībai.” Iespējams, tieši tādēļ Gara inspirētais Jānis tūlīt nākošajos pantos Dieva mīlestību saista kopā ar Jēzus ierašanos mūsu pasaulē. Izpratni par mīlestību sātans ir tā sagrozījis, ka daudziem tā pārvērtusies par liela egoisma vai uzkrītošas juteklības izpausmi. Dieva mīlestība, kā tā aprakstīta 1. Korintiešu 13. nodaļā, nemeklē savu labumu, bet rūpējas par citiem. (Skat. īpaši 4. un 7. p.) Ja Dievs ir mīlestība, ja Viņš ir visspēcīgs, kāpēc Viņš nevar visus piespiest sevi mīlēt? Sal. pam. 1:29; Jes. 65:12

MĪLESTĪBAS PIERĀDĪJUMS (1.Jāņa 4:9,10)

Kāds ir Dieva mīlestības pierādījums? 1.Jāņa 4:9

Dievs nāca uz šo pasauli, lai glābtu mūs. Jēzus nāca, “lai mēs dzīvotu caur Viņu”. (1.Jāņa 4:9; skat. arī Jāņa 1O:10)

Stādieties priekšā, ka jums pilsētā ir pazudis dēls. Kaut kāda iemesla dēļ viņš vakarā nav atgriezies mājās. Jūs varat apgalvot “es viņu mīlu”, bet kamēr neiziesit ārā to meklēt pilsētas tumšajās ielās, jūsu vārdi ir tukši un nenozīmīgi. Vai Dievs mūs mīl tāpēc, ka mēs Viņu mīlam? 1.Jāņa 4:10

Nē! Mīlestība sākas ar Dievu. “Lūk, ko nozīmē mīlestība: nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet, ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai.” (1.Jāņa 4:10, TEV)

“‘Sodība guļ uz Viņa, caur ko mums miers nāk, un caur Viņa brūcēm mēs esam dziedināti’. (Jes. 53:5) Uzlūko Viņu tuksnesī, Ģetzemanes dārzā un pie krusta! Nevainīgais Dieva Dēls uzņēmās grēka nastu. Viņš, kurš vienmēr bija viens ar Dievu, tagad savā dvēselē izjuta, cik briesmīgā stāvoklī atrodas cilvēks, kuru grēks ir šķīris no Radītāja. Tāpēc no Viņa lūpām izlauzās sāpju kliedziens: ‘Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?’ (Mat. 27:46) Grēka nasta, apziņa par tās smagumu, par grēka izraisīto dvēseles atšķirtību no Dieva salauza Dieva Dēla sirdi.” — “Ceļš pie Kristus”, Kā Dievs mīlestībā mūs velk pie sevis? Jāņa 12:32; Atkl. 22:17

“Kristus nāca, lai pasaulei darītu zināmu Dieva mīlestību, lai visu cilvēku sirdis vilktu pie sevis. Viņš sacīja: “Kad Es no zemes tikšu paaugstināts, Es visus vilkšu pie sevis.” (Jāņa 12:32) Pirmais solis pretī pestīšanai ir atsaukšanās uz Kristus mīlestības pievelkošo spēku.”

MĪLESTĪBAS REZULTĀTS (1.Jāņa 4:11-16)

Ja Dievs mūs mīl, kas tad jādara mums? Padomājiet par dažiem paskaidrojošiem tekstiem! 1.Jāņa 4:11,12

Kaut gan mums nav iespējams Dieva mīlestību izjust tiešā fiziskā ceļā (jo neviens Dievu nav redzējis), mums tomēr ir vienotība ar Viņu mīlestībā, kuras nozīme ir daudz reālāka par cilvēcīgo mīlestību. Daži ļaudis ilgojas, kaut Dievu varētu redzēt, jo tad Viņa mīlestības piedzīvojums būtu daudz taustāmāks. Tomēr Trīsvienībā (atcerieties, ka te tiek pieminētas visas dievības personas) mums pieejama visaugstākā garīgās mīlestības forma, kas “tapusi pilnīga” mūsu vidū. (Jāņa 4:12)

Kā Dievs mums piešķir savu mīlestību un palīdz palikt mīlošā stāvoklī? 1.Jāņa 4:13-16

Svētā Gara klātbūtne mūsu sirdī ir arī Kristus un Tēva klātbūtne. (Jāņa 14:18,23) Kad tā paliek ar mums, Viņa mīlestība piepilda visu dzīvi, bet kad Svētais Gars vairs mūs nepārvalda, mēs pārstājam mīlēt. Mūsu sadraudzība ar Dievu, pateicoties sirdī mājojošajam Svētajam Garam, apstiprina pārliecību, ka Jēzus ir mūsu Glābējs un dara mūs spējīgus veidot uzticīgas mīlestības pilnas attiecības ar citiem.

“Pats galvenais, kas mums nepieciešams, lai varētu saņemt un līdzdalīt citiem Dieva piedodošo mīlestību, ir apzināties un ticēt mīlestībai, kāda Viņam ir pret mums. (1.Jāņa 4:16) Sātans lieto dažādas viltības, lai mēs neatzītu šo mīlestību. Viņš grib, lai domājam, ka mūsu kļūdas un pārkāpumi ir tik briesmīgi, ka Kungs vairs neuzklausīs mūsu lūgšanas, nesvētīs un neglābs mūs. Sevī mēs neredzam neko vairāk, kā tikai vājības, un nav nekā, kas dotu cerību uz Dieva žēlastību, un sātans cenšas iestāstīt, ka visas mūsu pūles ir veltīgas, ka mēs nevaram izlabot sava rakstura trūkumus. Kad mēs mēģināsim tuvoties Dievam, ienaidnieks čukstēs: “Tev nav vērts lūgt. Vai tad tu nedarīji to ļaunumu? Vai tu negrēkoji pret Dievu un nepretojies savai sirdsapziņai?” Bet mēs varam ienaidniekam sacīt, ka “Jēzus Kristus asinis mūs šķīsta no visiem grēkiem.” (1.Jāņa 1:7) Tieši tad, kad sajūtam, ka esam grēkojuši un nespējam lūgt, — tieši tas brīdis lūgšanai ir vispiemērotākais! Mēs varam izjust kaunu un būt dziļi satriekti, tomēr mums jālūdz un jātic.” — “Kristus kalna svētruna”, 115.lpp.

PĀRDOMĀSIM: Es varu ticēt, ka Dievs ir mīlestība, bet kā izmainās mana attieksme, ja es ticu, ka Dievs mīl


Jāņa ev. 21:15-19-1 Kad viņi azaidu bija turējuši, Jēzus saka Sīmanim Pēterim: "Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?" Tas Viņam saka: "Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!" Viņš saka tam: "Gani Manus jērus!"
1Vēl otru reizi Viņš tam saka: "Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli?" Tas Viņam saka: "Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!" Viņš saka tam: "Gani Manas avis!"
Trešo reizi Viņš tam saka: "Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli?" Pēteris noskuma, ka Viņš trešo reizi viņam sacīja: vai tu Mani mīli? - un sacīja Viņam: "Kungs, Tu zini visas lietas, Tu zini, ka es Tevi mīlu." Jēzus saka: "Gani Manas avis!
Patiesi, patiesi Es tev saku: jauns būdams, tu pats jozies un gāji, kur gribēji. Kad tu būsi vecs, tu izstiepsi savas rokas un cits tevi jozīs un vedīs tevi, kur tu negribi."
Bet to Viņš sacīja, norādīdams, kādā nāvē tas Dievu godinās. Un, to teicis, Viņš tam saka: "Seko Man!"


1.Jāņa 4.Nodaļa 18-21

-Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā.
Mīlēsim, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis.
Ja kāds saka: es mīlu Dievu, - un ienīst savu brāli, tad viņš ir melis; jo, kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko viņš nav redzējis.
Un šis bauslis mums ir no Viņa, ka tam, kas mīl Dievu, būs mīlēt arī savu brāli

Tas Kungs Tavs ārsts 3.Daļa

Vai Dieva griba ir lai dziedina visus? Dieva griba ir vēlēšanās. Dieva griba nav tas ko viņš var darīt. Dievs var darīt visas lietas, viņš ir spēcīgs.
1.Jāņa 5.Nodaļa 14-15pantam-Un šī paļāvība mums ir uz Viņu, ka Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta.
Ja zinām, ka Viņš mūs klausa, ko vien lūdzam, tad zinām, ka saņemam to, ko esam no Viņa lūguši.
Uzdrīkstēšanās nevar rasties kur nav Dieva griba. Mums nevar būt uzdrīkstēšanās lūgties par kāda dziedināšanu ja tā nav Dieva griba.
Jēkaba 1.nodaļa
Lūdziet bez jebkādām šaubām. Dievs var un grib to darīt priekš manis. Jēzus ir atnācis uz zemes lai piepildītu Dieva gribu.
Ebr.10:7-Tad Es sacīju: raugi, Es nāku, grāmatā par Mani ir rakstīts, Tavu prātu darīt, ak, Dievs! -
Tas nozīmē ko darīja Jēzus tā bija Dieva griba. Iemesls kāpēc es atnācu lai Dieva griba būtu ieraugāma visiem. Ja Jēzus dziedināja tad tas nozīmē lai cilvēki dziedinātos kas nāk pie viņa. Jēzus atnāca izpildīt Dieva gribu. Bet mēs skatāmies uz viņu kāda ir viņa griba.
Mūsos mājo lielais un varenais Dievs.
• Paļaujies uz Dievu, esi uzmanīgs
Ceri uz Dievu Ps. 43:5-Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!
• Neaizmirsti lūgt Dievu.
Paļaujieties uz to Kungu. Dieva mirs kas ir augstāks kas ir augstāks par visu saprašanu pasargās Jūsu domas, kas ir Kristū Jēzū.
Lūgšana pārmaina ne tikai apstākļus, bet arī cilvēku sirdis un pašus cilvēkus. Svētais Gars nes mieru Tavai dvēselei.
• Dzīvo no dienas-dienā- Mat. 6:34-Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu.
• Dievs ir uzticīgs.
• Dievs vienmēr ir ar Tevi.
Ebrejiem 13:5-6- Jūsu dzīvē lai nav mantkārības! Lai jums pietiek ar to, kas pie rokas, jo Viņš pats ir sacījis: Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu, -
tā, ka mēs droši varam sacīt: Tas Kungs ir mans palīgs, es nebīšos! Ko cilvēks man darīs?
Dieva klātnība var darīt brīnumus Tavā dzīvē. Mans Dievs apmierinās katru Jūsu dzīves vajadzību. Kas Tic tas visu spēj.
Jāņa 19:30-Etiķi ņēmis, Jēzus sacīja: "Viss piepildīts!" Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam.
Vairākas reizes viņš pasludinājis kāpēc nāci. Tā bija viņa misija. Lk. 19:10- Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo."
1.Jāņa 3:8-Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus. Jēzus nemīl sātana darbus. Viņš ārdīja sātana darbus. Viņš ir nācis lai mums būtu dzīve pārpilnībā. Tas bija viņa pēdējais vārds. Viss piepildīts, tad kādēļ esmu nācis ir piepildīts. Kad Jēzus nomira viņš atstāja šo pasauli, par visu tika samaksāts. Viss, kas nepieciešams priekš manas veselības ir jau piepildīts, Golgātā, Āmen! Neviens vairs nevar neko pievienot, bet jāpabeidz piepildīt ko viņš nav apsolījis līdz galam. Bībele saka, ka viņš tika piesists Krustā. Tas nozīmē, ka viņš beko nedarīs, jo viņš ir izdarījis un gaidīs rīcību no mums. Viņš gaida lai mēs noticam visu ko viņš ir izdarījis un rīkojamies pēc tā, tad apstiprinās Jēzus teica: Ir piepildīts. Ka daudzi nezinām kas ir izdarīts, pat ja mēs zinām tad nezinām, ka tas attiecas uz mums.
Jesajas 53:1-Kas tad nu tic mūsu sludināšanai, un kam ir atklājies Tā Kunga elkonis?
Kurš noticēs, un kurš tic no mūsu dzirdētā, kurš noticēs tam, ko Dievs izdarījis priekš mums.
1.Kor.1:18-Jo vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks.
Mums vajag ieraudzīt Krustu, mums vajag dzirdēt par krustu, mums vajag saprast kas notika, un vajag noticēt tam un tad Dieva spēks atvērsies, Tiem kas tic Krustam tā ir glābšana.
Veselība ir veselīgs dzīves veids!
Ir garīgi likumi, kas palīdz dzīvot veselībā! Dieva valstība atnāks par mūsu zemi kad katrs cilvēks nesīs Dieva valstības pār savu zemi. Par metodēm kā Dievs kalpo Dziedināšanai? Dievs aicina lai turpinām ko viņš iesāka ja viņš nebūtu iesācis, tad arī mēs nebūtu iesākuši. Kādā veidā kalpoja cilvēkiem dziedināšana?
1. Dabīgā dziedināšana.
Dievs ir brīnišķīgi veidojis mūsu organismu, ka tam ir iespēja dziedināties pašam. Kam ir unikāla spēja lai atjaunotos veselībā?
Ps. 139:13-18
Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās.
Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina. Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots.
Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.
Cik dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs, un cik liels ir to daudzums!
Ja tās gribētu saskaitīt, tad to būtu vairāk nekā smiltis. Kad es uzmostos, es esmu vēl arvienu pie Tevis.
Dievs aicina rūpēties par savu organismu un ķermeni. Nežēlojiet naudu lai ēstu pareizi. Lai mēs klausīdami dzīvotu veselībā un arī pareizā atpūtā.
Caur ko mūs Dievs var dziedināt? Ārsti nevar dziedināt cilvēkus, Dievs dziedina cilvēkus. Imūnā sistēma aizsargā organismu.’’ Mans ķermenis nav zirgs, pat zirgs atpūšas! Dievs mūs uzturēs veselībā!
Lūkasa 5:31-Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Veseliem ārsta nevajag, bet slimiem.
1.Tim 5:23-Nedzer vairs ūdeni vien, bet lieto mazliet vīna sava kuņģa un savas biežās neveselības dēļ.
2.Ķēniņa 20:1-12
* Dievs dziedina!
* Caur ko Dievs mūs var dziedināt?
Dziedināšana gaidīt no Dieva! Ārsti rūpējas par cilvēkiem
2.Laiku 16:12-Un savā trīsdesmit devītajā valdīšanas gadā Asam palika slimas kājas, un viņa slimība augtin pieauga spēkā; taču arī savā slimībā viņš nemeklēja To Kungu, bet meklēja padomu pie ārstiem.
Viņš cerēja uz visu, ne tikai uz Dievu! Mīļais Kungs es tev ticu uz Tevi! Ne uz zālēm Kungs es Ticu uz tavu dziedināšanu, jo caur zālēm dziedini.
Āmen
Kā Dievs mūs dziedina?
Caur roku uzlikšanu. Dievs nodod caur ticīga cilvēka roku uzlikšanu! Svētā Gara piepildīts.
Ebrejiem 6:1-Tāpēc, atstājuši Kristus mācības sākumu, dosimies pretim pilnībai, nelikdami atkal pamatu ar atgriešanos no nedzīviem darbiem un ticību Dievam.
Marka 1:40-41-Un kāds spitālīgs nāk pie Viņa, Viņu lūgdams, un, Viņa priekšā ceļos mezdamies, Viņam saka: "Ja Tu gribi, Tu mani vari šķīstīt."
Un Viņš, sirdī kustināts, roku izstiepa, to aizskāra un uz to saka: "Es gribu, topi šķīsts."
Marka 6:17-18-Jo tas pats Hērods bija sūtījis un licis Jāni apcietināt un saistīt cietumā Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas, dēļ; jo viņš to bija apprecējis.
Bet Jānis Hērodam bija sacījis: "Tev neklājas, ka tev ir tava brāļa sieva."
Ap.d. 28:8-Publija tēvs gulēja drudzī, slims ar asinssērgu. Pāvils iegāja pie viņa, pielūdza Dievu un, rokas uzlicis, to dziedināja.
Lūkasa 4:40-Saulei norietot, visi, kam bija kādi neveseli ar visdažādākām kaitēm, bija tos atveduši pie Viņa. Bet Viņš ikvienam no tiem uzlika rokas un tos dziedināja.
Lūkasa 13:13-Pie tam Viņš tai uzlika Savas rokas, un tā tūliņ tapa taisna un slavēja Dievu.

Tas Kungs Tavs ārsts 2.Daļa

Tas Kungs Tavs ārsts 2.Daļa

Marka 6:1-6p

Jāņa 9:1-12

Jāņa 9:13-34

Jāņa 9:35-41

Jāņa 14:12

Ap. D. 3:1-10

Ap. D. 5:12-42

Ap d. 9:32-35

Ap. D. 9: 36-43

Rom.8:11-Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos.

Svēta Gara darbība atnes dzīvību. Kas atdzīvina mūs? Bībele saka kad uzmodināja viņu un pacēla viņu. Jēzus Gars var pamodināt mūs. Mēs būsim veseli. Tas ir viens no draudzes uzdevumiem.

Dieva vārds ir sēkla un cīņa.

Lūkasa 8:12-Bet, kas ceļmalā, ir tie, kas to dzird; pēc velna nāk un ņem vārdu no viņu sirdīm, lai tie netic un netop izglābti.

Lūkasa 8:11 Bet šī ir tā līdzība: sēkla ir Dieva vārds. –

1.Pētera jūs, kas esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda.

Atdzimšana ir no sēklas un sēkla ir Dieva vārds, kas paliek mūžīgi.

1.Jāņa 3:9- Ikviens, kas ir no Dieva dzimis, nedara grēku, jo Viņa sēkla paliek viņā un tas nevar grēkot, jo viņš ir no Dieva dzimis.

Visas  šīs rakstu vietas runā, ka Dieva vārds ir sēkla. Dieva vārds ir sēkla. Kad Dieva vārds ir mūsos tad grēks nedarbojas uz mums.

Dieva vārds palīdz mūsu ticībai. Tas ir liels brīnums. Bet caur šo vienu sēklu var pabarot visu valsti. Dieva dzīvība ir viņa sēklā. Brīnumi ir viņa vārda sēklā. Visiem augiem ir sēkla. Cilvēkam sēkla , un Dieva sēkla, caur to notiek vairošanās. Ja sēkla neiekrīt zemē viņa neko nevar atnest. Dievam ir lauki. Un viņš sēj savas sēklas laukos, un tie lauki esam mēs.

Sal. pam 4:20-22

Sēkla ir vajadzīga lai mēs saņemtu jebkuru brīnumu no Dieva. Bet Dieva vārds saka kad Dieva vārds nekļūs par dziedināšanu, kamēr mēs to neatradīsim.

2. Ķēniņu grāmata 5. Nodaļa.

Kāpēc draudzi nesaņem dziedināšanu?

Ja tā ir veselība priekš visas miesas, kad tā ir veselība priekš visiem maniem orgāniem. Dieva vārds var iekļūt manī un tā var kļūt par veselību. Jebkurš vārds, kas iekritīsies mūsos atnesīs veselību. Ļoti daudzi cilvēki grib dzīvot veselīgi. Dievs saka lai mans vārds neizslīd. Dievs saka lai apsolījums neizslīd no tavām acīm. Nav iespējams skatoties uz Dieva vārdu un uz simptomiem. Neauglība tā ir slimība. Es tikai zinu  kā tas darbojas.

Rom.4:18- Pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām, kā sacīts: tāds būs tavs dzimums.

Pirmais avots , caur ko var ienākt ļaunums, esam mēs paši, mūsu personīgie grēki un liela daļa iekšējās dziedināšanas ir garīgā dziedināšana. Tas ir kad es dziedinu savas sarautās attiecības ar Dievu. Ja mēs liekam pārāk lielu akcentu uz fizisko dziedināšanu, tas ir pret to, ko māca Bībele, jo Kungs saka, papriekš dzenieties pēc debesu valstības, tad pārējās lietas jums tiks piemestas. Garīgā dziedināšana notiek tad, kad es atzīstu savu grēku un to izsūdzu.

Otrs avots , caur ko ļaunums var ienākt mūsu dzīvē ir cilvēki, kas ir mums apkārt. Es tieku sāpināts un ievainots caur cilvēkiem, un sevišķi smagi ir tad, ja tas notiek caur tiem, kas mums ir vistuvāk, un tā visbiežāk notiek. Jo tuvāks cilvēks, jo smagāks ir ievainojums, ja viņš nodara pāri. Un šeit dziedināšana notiek tad, kad es spēju piedot tiem, kas darīja pāri. Tad es piedzīvoju attiecību atjaunošanu un izlīdzināšanos. Šo dziedināšanu sauc par mūsu iekšējo dziedināšanu, prāta dziedināšanu, psiholoģisko dziedināšanu, dvēseles dziedināšanu.

Trešais avots caur ko ienāk problēmas ir pāri cilvēciskajam līmenim un pieder pie ļauno garu pasaules. Par to apustulis Pāvils teica Ef.6:10. Tā ir garīgā ļaunuma armija augstu pāri mums.

Dziedināšanas Vecajā Derībā

Slimības un nespēja funkcionēt kā tas ir saskaņā ar radīšanu nolikts ir ļaunums. Saskaņā ar Bībelisko skatījumu Vecajā Derībā, slimības un disfunkcija, un līdz ar to arī nāve kā absolūtā nespēja dzīvot, ir grēkā krišanas rezultāts jeb sekas. Cilvēks, kurš ir slims vai invalīds vairs nespēj pilnībā izpildīt Dieva uzliktos pienākumus – pārvaldīt un rūpēties par šo pasauli. Tas nozīmē, ka slimības principā būtu izprotamas saistībā ar cilvēcisko grēcīgumu. Tās izsaka cilvēka nožēlojamo likteni grēcīguma stāvoklī. Tādēļ Vecajā Derībā īpaši tiek uzsvērts, ka Dieva autoritātē ir cilvēka veselība un arī slimības. "Ja jūs klausīdami klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, balsij un darīsit, kas taisns Viņa acīs, un ievērosit Viņa baušļus, un turēsit Viņa likumus, tad Es pār jums nelikšu nākt tām slimībām, kādām Es esmu licis nākt pār ēģiptiešiem, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu ārsts." Ījaba grāmata mums atklāj vēl vienu garīgu iemeslu slimībām – pārbaudījumi. Ījaba dievticība un dievcilvēcība tiek pārbaudīta ar milzīgām traģēdijām, zaudējot īpašumus un tuvos cilvēkus. Visbeidzot Dievs ļāva slimībām nākt pār Ījabu, ka viņš apsēdās pelnos un ar lausku kasīja savas pūžņojošas vātis. Ījaba gadījumā Sātans bija tas, kurš realizēja pārbaudījumus, t.i., nevis Dievs Ījabu ieveda lielajās nelaimēs, bet ļaunais ir cilvēka slimību izraisītājs pārbaudījumu laikos. Rezultātā Ījabs piedzīvo patiesu un personīgu Dzīvā Dieva pieredzi, bet tiek dziedināts pēc tam, kad nožēlo grēkus un savus maldus Nāamana dziedināšana no spitālības (2.Ķēn.5:1-19) atklāj, ka atsevišķos gadījumos slimība varētu būt kā Dieva apliecināšanās ceļš. Naamans nav ebrejs, bet aramiešu armijas virspavēlnieks, Izraēla ienaidnieks. Slimība priekš Naamana bija neuzvarams cietoksnis no cilvēciskām iespējām. Došanās uz Izraēlu bija izmisuma solis, bet peldēšanās Jordānā pēc pravieša Elīsas pavēles bija izaicinājums, jo Naamans neticēja Izraēla Dieva spēkam. Elīsa pat nepiegāja pie slimnieka, bet no attāluma lika pateikt, lai ģenerālis iet un peldas Jordānas upē, t.i., lika paklausīt un rīkoties. Piedzīvojot dziedināšanu Naamans piedzīvo arī garīgas izmaiņas, viņš tic Dievam.
Arī Jēzus, notikumā ar Lācara augšāmcelšanu apliecina: "Šī slimība nav uz nāvi, bet Dievam par godu, lai Dieva Dēls ar to tiktu pagodināts." (Jņ.11:4)

Kopumā Vecā Derība neliek uzsvaru uz cilvēku dziedināšanām. Pārdabiska dziedināšana neapšaubāmi apliecināja Dzīvā Dieva klātesamību.

Jēzus Kristus kā dziedinātājs

Jēzus Nācarietis savā kalpošanā ieguva milzu popularitāti tautā pateicoties tam, ka Viņš dziedināja daudzus cilvēkus. Pareizāk sakot, Jēzus dziedināja ikvienu, kurš lūdza pēc tā. Viņš atsaucas cilvēku ticībai, ka Viņam ir spēks un autoritāte dziedināt. Tomēr Jēzus Kristus nebija dziednieks, šī vārda šodienīgā izpratnē. Ķermeniskā dziedināšana nebija Jēzus Kristus darbības galvenais mērķis.

Evaņģēlijos  Jēzus veiktās dziedināšanas aprakstītas pavisam 39 reizes:

·         Aklo dziedināšana – 7 reizes;

·         Kurlo un spitālīgo dziedināšana – 8 reizes;

·         Nešķīsto garu izdzīšana – 9 reizes;

·         Citu veidu dziedināšanas gadījumi – 15 reizes.

Dieva Dēls rūpējas par cilvēku kopumā – gan miesu, gan garu. Notikums, kurā Jēzus dziedina triekas ķerto, kuru atnes „kādi vīri” un nolaiž caur uzplēsto jumtu (Lk.5:17-26; Mt.9:1-8; Mk.2:1-12) atklāj Kristus dziedināšanas pieeju – atraisīt, atbrīvot, dziedināt visu cilvēku – piedodot grēkus un dziedinot ķermeni. Kristus rīkojas saskaņā ar to, kā Viņš pats sevi pieteica Nācaretes sinagogā (Lk.4:18; Jes.61:1-2; Mt.13:53-58; Mk.6:1-6): „Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.”(Lk.4:18)

Jēzus Kristus šķīsta

Lk.5:12-16 – spitālīgā vīra dziedināšana (Mateja ev. 8:2-4 – tas notika tūlīt pēc nokāpšanas no Kalna sprediķa). Atklāj, ka Jēzum piemītošais spēks darīja veselus absolūti nedziedināmus gadījumus, kuri turklāt saskaņā ar bauslību skaitījās pilnīgi nešķīsti (Leviticus 12.-26.nod.), kam nedrīkstēja pieskarties. Jēzus aizskāra šo cilvēku un darīja šķīstu. Dziedinot Jēzus uzlika rokas, ar ko Viņš ne tikai pārkāpa šķīstības likumus, bet parādīja zīmi (semeion), ka Viņš, Dieva Dēls ir Templis, kas dara šķīstu, sacīdams: „Es gribu, topi šķīsts!”(Mt.8:3)

Cits gadījums, kurā Jēzus šķīstīja ir 10 spitālīgo dziedināšana (Lk.17:11-19) – atklāj vēl kādus aspektus Jēzus dziedināšanā. Viņš nedziedina uzreiz, bet izaicina 10 vīru ticību tam, ka viņi ir šķīstīti un var rādīties priesteriem (Lev.14:1-32 - saskaņā ar VD likumiem priesteri bija eksperti, kas atzīst vai dziedinātie var atgriezties atpakaļ sabiedrībā). Vai spitālīgie ir noticējuši, ka Nācarietis tos iz dziedinājis?
Pie šī notikuma otrs dziedināšanas aspekts ir pateicība un goda došana par dziedināšanu. Tikai viens no 10 vīriem atgriezās un pateicās, bet tas pats bija nevis jūds, bet samarietis…

Abos gadījumos vienojošais ir Jēzus pavēle iet atrādīties priesteriem, kuri konstatētu izdziedināšanas faktu. Tas nozīmē, ka Jēzus respektē rituālos likumus vai arī vēlas, lai slimie atgriežas sabiedrībā. Bet garīgi tas atklāj, ka Kristus ir Avots, kas dāvā šķīstību.

Priekšnosacījumi dziedināšanai

Ticība: Mt.9:28-29 „Viņam namā ieejot, aklie Tam piegāja klāt, un Jēzus tiem saka: "Vai jūs ticat, ka Es to spēju darīt?" Tie Viņam atbild: "Ticam, Kungs!" Tad Tas aizskāra viņu acis un sacīja: "Lai jums notiek pēc jūsu ticības."
Jņ.9.nod. Jēzus dziedina kopš dzimšanas neredzīgu cilvēku, kuru par to farizeji izdzen no Tempļa, bet Jēzus viņam jautā par ticību Cilvēka Dēlam.
Jņ.11:26 - Arī Martai Jēzus jautā vai viņa tic, ka Viņš ir Augšāmcelšanās un Dzīvība pirms Lācara augšāmcelšanas.

Mk.9:17-29 (Lk.9:37-43a; Mt.17:14-21) – Jēzus atbrīvo zēnu no ļaunā gara tūdaļ pēc nokāpšanas no Apskaidrošanas kalna. Šeit Jēzus saka zēna tēvam: „"Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic." Un tūdaļ tā bērna tēvs brēca un sacīja: "Es ticu, palīdzi manai neticībai!"

(Sarakstes dalībniekiem no šīs vietas) Gribēšana: Jņ.5:6 – Jēzus dziedinot nespējīgo pie Betezdas dīķa, kurš 38 gadus bija gulējis slims, jautāja: "Vai tu gribi vesels kļūt?" Nepieciešama ir paša cilvēka vēlēšanās būt atkal veselam, tad Dievs atsaucas un dāvā iespēju. Jo Dievs respektē cilvēka izvēles.

Kā spēkā Jēzus dziedināja?

Jņ.5:19-30 – Jēzus jūdiem paskaidro, ka Tēvs Viņam ir devis „dzīvību pašam sevī”, t.i., ka Dēls ir dzīvu darošās enerģijas Avots, līdzīgi kā Tēvs. Tomēr Jēzus arī saka: "Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat…” (Jņ.5:19) Tas savukārt nozīmē, ka Dēls ir savā būtībā nesaraujami vienots ar Tēvu savā labajā gribā, t.i., Viņš darbojas Tēva nodomā un stratēģijā, bet varbūt arī Tēva enerģijā?

Lk.5:17b – „..un tā Kunga spēks Viņam bija, ka Viņš varēja dziedināt.” (kai dunamis kuriou hn eis to iasqai auton - un Kunga spēks bija dziedināšanām Viņā; i sila Gospodna javļalasj v izceļeņii boļnih – un Kunga spēks atklājās slimnieku dziedināšanā) Tas nozīmē, ka Jēzū Dievs Tēvs dāvāja spēku, kas varēja būt vai varēja arī nebūt, atkarībā no kaut kādiem apstākļiem. Viens no tādiem varētu būt arī apkārtējo ļaužu neticība vai paļāvība, ka Nācarietim ir spēks dziedināt. Piemēram, kad Jēzus ar mācekļiem atradās Nācaretē (Mt.13:54-58), tad Viņš nedarīja daudz brīnumu (sengrieķu tekstā: ekei dunameis pollas – nebija spēka) apkārtējo ļaušu neticības dēļ.

Kristus mācekļi dziedina

Kristus mācekļu dievišķās sūtības zīmes bija arī zīmes un brīnumi. Dziedināšanas gadījumi bija vieni no tiem. Pirmā mācekļu paveiktā dziedināšana pēc Kristus Debesbraukšanas un Vasarsvētku notikumiem aprakstīta Ap.d.3:1-10 – tizlā vīra dziedināšana pie Tempļa Krāšņajām durvīm: „Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: "Skaties uz mums." Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Bet Pēteris sacīja: "Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā - staigā!"
Šis notikums ievieš izpratni, ka mācekļi dziedina nevis viņiem piemītošajā spēkā, kā Cilvēka Dēls, bet gan Kunga Kristus spēkā, uz ko viņi atsaucās, kā autoritāti.
Arī citur, Ap.d.5:12 – „caur apustuļiem notika daudz zīmju un brīnumu”. Tas nozīmē, ka apustuļi bija Dieva instruments cilvēku atbrīvošanai no ļaunuma, gan garīgi, gan miesīgi. Bet miesīgā dziedināšana ir kā garīgās dziedināšanas zīme un priekšvēstnesis.

Dziedināšanas Baznīcā

Dziedināšanas Baznīcā notiek saskaņā ar Jēkaba vēstulē rakstīto: „Ja kāds starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu Tā Kunga Vārdā. Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots. Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.” (Jēk.5:13-16)

Tas nozīmē, ka baznīcā ir svētdarbība (RKB un Austrumu Baznīcās – sakraments), kā slimnieku svaidīšana, ko veic draudzes mācītājs (presbuterous – vārds, kas tiek šeit 14.p. lietots tiek tradicionāli tulkots attiecinot uz mācītājiem vai priesteriem, ne draudzes padomes locekļiem vai draudzes priekšniekiem). Svaidīšanas rituāls tiek saistīts ar slimnieka paša garīgo dzīvi. Līdzīgi, kā Kristus paša priekšnoteikumos arī šeit ir svarīgi, lai slimnieks vēlas vesels kļūt; lai slimnieks tic un paļaujas, ka tas ir iespējams Dieva spēkā. Bet trešais priekšnoteikums ir slimnieka sirds padošanās Dievam, kas iespējama caur grēksūdzi. Tādēļ pirms slimnieku svaidīšanas nereti notiek grēksūdze un pat privātā grēksūdze.

Tava sēkla būs daudzām tautām. Tāpēc šī viena vārda pietiks, lai viņš varētu kļūt par tēvu daudzām tautām. Ir Bezcerīgi jo ārsti nevar palīdzēt. Viņš noticēja tam ko Dievs teica, caur to cerību kas viņam bija. Ar viņa brūcēm esam dziedināti. Mums ir jādara tas ko Dievs saka.

Lai vārds neizslīd no mūsu acīm- neskatoties  ne uz ko citu, kā tikai uz manu vārdu.

*Rom. 4:19       

Bībele saka viņš nedomāja. Viņam sieva vairs nevarēja dzemdēt visa apkārtne to zināja un smējās par viņas sievu. Un Vārds ko Dievs teica pazaudēja spēku.

* Pateicības slimība- pastāvīgi iekaist elpošanas ceļi tā ir liela problēma. Bībele saka, ka ar viņā brūcēm esi dziedināts. Bībele saka, ka Jēzus Kristus ir paņēmis visas slimības un pateikties Dievam par to dziedināšanu.  Un Otrā dienā ir vel lielāks iekaisums kāds vel nav bijis.  Bet Bībele saka: vaig skatīties uz vienu vienlaicīgi, kas ir iesēta mūsos mums ir jāsargājas un nevajag pazaudēt sēklu. Pārdomājiet, ka Dieva vārds jau strādā. Tā ir kā tablete, bet es zinu kā tā strādā.

Dziedināšana - tas ir Dieva apsolījums, par kuru tik bieži liecina Bībele. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka tas ir viens no iemesliem kādēļ Jēzus ir nācis uz šīs Zemes: „ ...bija sanākuši viņu klausīties un likties dziedināties no savām slimībām. Arī tie, kas bija ļaunu garu apsēsti, tapa veseli.” (Lūk 6 : 17, 18) VIŅA VARA PĀR SLIMĪBĀM UN SĒRGĀM

Jēzum bija Radītāja vara pār slimībām un sērgām. Viņš lika paralizētiem staigāt, mēmiem runāt un akliem redzēt. Dažkārt viņš dziedināja iedzimtas kaites, kas nepakļaujas psihosomatiskai ārstēšanai. Visspilgtākais piemērs tam bija aklā vīra dziedināšana, kas aprakstīta Bībelē, Jāņa ev. 9. nodaļā. Kaut gan vīrs nevarēja atbildēt uz skeptiķu āķīgajiem jautājumiem, viņam pietika ar paša pārliecinošo pieredzi. "Vienu es zinu, ka es, neredzīgais, tagad varu redzēt!" viņš paziņoja. Viņš nesaprata, kādēļ viņa draugi šo dziednieku neatzina kā Dieva Dēlu. "Nemūžam vēl nav dzirdēts, ka kāds būtu atvēris acis cilvēkam, kas neredzīgs piedzimis," viņš teica (Bībele, Jāņa ev. 9:25,32). Viņaprāt, pierādījumi bija acīmredzami.  Es gaidu kad zāles iedarbosies. Un tāpat gaidu kas Dieva vārds iedarbosies, Ābrahams dziedinājis. Dievs saka Tu būsi Tēvs daudzām tautām. Problēmu vaig uzvarēt. Cilvēki ir samierinājušies ar savu slimību daudzi lūdz par mani- bet nekas nepalīdz. Lai Dieva sēkla būtu katram rokās, lai mēs iemācītos glabāt sēklu savās rokās. Cilvēks kuriem ir slikta redze pieredz pie tādas redzes.  Tā nav Dieva griba. Nevaig samierināties ar to. Viens vecs vīrs nēsāja dzirdes aprātu, tas nav vecuma jautājums, jo var būt vesels, viņu izdziedināja pilnībā. Visa draudze lika nožēlot sargāja to un nosargāja savu dziedināšanu viņš bija vesels. Bībele saka lai mēs turam Dieva vārdu, lai tas neizslīd no mūsu acīm! Mēs domājam tikai par apsolījumu viņš kļuva par tēvu daudzām tautām, Dievs izdarīja visi ko apsolījis. Medicīna lai mums palīdz daudziem cilvēkiem ir medicīniskā izglītība. Tāpēc neanulējam ārsta darbu. Ir Situācijas kad ārsti nevar palīdzēt. Bet ne vienmēr izdotas ir kad uzstāda nepareizas diagnozes.  Dievs ir veselības autos kas grib palīdzēt mums un citiem cilvēkiem. Katra slimība ir saistīta ar asinīm ir bīstama un viņa meklēja palīdzību, bet ārsti nevarēja palīdzēt. Viņai vairs nebija uz ko likt cerības. Viņa jau gulēja no dienas nekustējās. Jo mēs nevaram likt visas cerības uz medicīnu. Dievs neliek visas cerības uz cilvēkiem. Dievs noliek draudzi pret slimībām. Dot cilvēkiem dziedināties no Dieva spēka. Un Ir pilnīgi brīva no savas slimības, kad ārsti nevarēja palīdzēt. Lai Tu būtu bruņots ar Dieva vārdu.
Marka 5:25-Un tur bija kāda sieva, kas jau divpadsmit gadus slimoja ar asiņošanu.
Sieviete slimoja 12 gadus. Un pie ārstiem nekādu palīdzību neatrada. Nekādi līdzekļi nepalīdzēja. Dievs nav nolicis, ka mūsu liktenis ir atkarīgs no ārstiem. Bet vienmēr viņa satikās ar Jēzu. Kad nebija iespējams ārstiem bija iespēja Dievam. Un Jēzus bija vienīgais kas var palīdzēt, vajag zināt kā var saņemt no Jēzus palīdzību.
Jesajas 55:1-Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens, un, kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu!
Izslāpušie nāciet, ēdiet bez naudas. Dievs saka manas Svētības ir priekš visiem kam nav naudas. Ticība nāk no Dieva vārda klausīšanās. Bībele saka noticēja Dievam un dziedinājās. Ko Dievs dod tas nemaksā naudu? Mums ko vajag varam visu nopirkt bez naudas.
Jesajas 55:10-11-Jo, kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam,
tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju."
Nespēcīga zeme kļūs spēcīga. Kā izskaidrot kādā veidā zeme izaudzina? To neviens nevar izskaidrot. Sniegs un lietus dara spēcīgus. Tādā veidā mans vārds būs spējīgs mūsos. Spējīgus pieņemt dziedināšanu un jebkuru brīnuma no Dieva. Lietus un sniegs nāk no Debesīm. Mēs kļūsim spējīgi pieņemt Dieva vārdu.
Marka 4:26-29- Un Viņš sacīja: "Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē
un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā, ka viņš pats to nenomana.
Zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā.
 Un, kad augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ sūta sirpi, jo pļaujamais laiks ir klāt."
Sēkla ir Dieva vārds. Zeme esam mēs. Kā viņš grasās man palīdzēt? Runāt vārdus, dziedāt un guļam un ceļamies ar vārdiem. Šis vārds atnes sēklu un augļus. Kad auglis ir ievācies nāk pļaujas laiks. Dievs saka guli, celies pateicies, lai vārds neizsīkst no tavām acīm, glabā dziļi sēklu sirdī. Bet pēc tam sēkla sāk nobriest, kad nāk pļaujas laiks tad nāk dziedināšana. Un tā mans spēks, kad es sūtu viņš neatgriežas atpakaļ. Sātans mūs kārdina!