Dievs savā vārdā saka – mēs ne vien slīkstam grēkā, bet arī neesam spējīgi ne pie kā pieķerties. Kol.1:21 teikts, ka patiesībā mēs esam naidīgi pret Dievu! Kad Dievs savā mīlestībā cenšas mūs glābt, mēs cīnāmies pret Viņu, tāpat kā slīkstošais cīnās pretī savam glābējam. “Pateicoties Viņam, arī jūs esat Kristū Jēzū” (1 Kor.1:30). Rakstos atklāto patiesību, ka cilvēks ir dzimis grēcinieks (Ps.51:7; Rom.5:19) un iedzimtā grēka dēļ pats no sevis nespēj darīt neko labu (Jņ.15:5; Rom.7:18). Raksti liecina, ka pestīšana ir tikai un vienīgi Dieva darbs: “Viņš mūs ir izrāvis .. un pārcēlis sava mīļā Dēla valstībā” (Kol.1:13, sk. arī Ps.62:2). Un: “Kristus par mums bezdievīgajiem ir miris tanī laikā, kad vēl bijām nespēcīgi .. kad vēl bijām grēcinieki” (Rom.5:6-8). Savas pestīšanas labā cilvēks nedara pilnīgi neko! Bet Jēzus saka: “Mans Tēvs .. darbojas, tāpēc arī Es darbojos” (Jņ.5:17). lai ik dienas varētu priecāties par visu, ko Dievs tevis dēļ ir darījis pat tad, kad biji pret Viņu naidīgs (Kol.1:21)
“Viņš mūs ir izrāvis” (Kol.1:13) nozīmē to, ka pestīšana nav atkarīga no taviem centieniem, pat ne no tavas personīgās izvēles, bet vienīgi no Dieva darba, kas piepildīts Kristū tevis dēļ: “Cilvēks nekā nevar ņemt, ja tas viņam nav dots no debesīm” (Jņ.3:27).
Dievs grib, lai tu pazītu izglābtā prieku un paļāvību, kura dzīve pamatota nesatricināmā pārliecībā par Jēzus pabeigto darbu, “kurā mums dota .. [mūsu] grēku piedošana” (Kol.1:14)
Ar Kristus grēkus mazgājošajām asinīm, kas izlietas pie krusta, un Viņa nāvi uzvarošo augšāmcelšanos no kapa, Dievs patiešām ir tevi izglābis un tevi pārcēlis mūžīgajā sava mīļā dēla valstībā. Paļaujies uz Kristus spēku noturēt tevi, nevis uz saviem spēkiem turēties pie Viņa. Esi drošs, ka ar Viņa spēku nekas “mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā” (Rom.8:39). Vai tu esi pieņēmis Jēzu par savu personīgo Glābēju? Pirms tu atbildi, ļauj man tev paskaidrot šo jautājumu. Lai saprastu šo jautājumu, no sākuma ir jāsaprot vārdi „Jēzus Kristus”, „personīgs” un „Glābējs” Kas ir Jēzus Kristus? Daudzi cilvēki atzīst to, ka Jēzus Kristus bija labs cilvēks, lielisks skolotājs, vai pat Dieva pravietis. Šīs lietas ir tiešām patiesas, bet tās tomēr nepasaka, kas tieši Jēzus bija un kāds bija Viņa galvenais uzdevums. Bībelē ir teikts, ka Jēzus ir Dievs, kas ir piedzimis šajā pasaulē (Jāņa ev. 1:1, 14), ka Viņš ir patiess cilvēks un patiess Dievs. Dievs nonāca uz zemes, lai mācītu mūs, lai mūs dziedinātu, pamācītu, piedotu mums, un – lai nomirtu par mums! Jēzus Kristus ir Dievs, visvarenais Kungs. Kas ir Glābējs un kāpēc tas mums vajadzīgs? Bībele saka, ka mēs visi esam grēkojuši un darījuši sliktas un nepareizas lietas (Romiešiem 3:10-18). Grēka rezultātā mēs esam pelnījuši Dieva dusmas un sodu. Vienīgais taisnīgais sods par grēkiem pret mūžīgu Dievu ir mūžīgs sods (Romiešiem 6:23, Atklāsmes grāmata 20:11-15). Tāpēc mums ir vajadzīgs Glābējs, Pestītājs! Jēzus Kristus atnāca uz šo zemi un nomira mūsu vietā. Tā kā Viņš bija Dieva Dēls miesā, tad Viņa nāve bija pietiekama samaksa par mūsu grēkiem (2. Korintiešiem 5:21). Jēzus nomira, izciešot sodu par mūsu grēkiem (Romiešiem 5:8). Jēzus nomira, lai mums nebūtu jāmirst. Jēzus augšāmcelšanās pierādīja to, ka Viņa nāve bija pietiekams upuris par mūsu grēkiem, un caur ticību Viņam Dievs mums piedod mūsu grēkus Jēzus nopelna, upura dēļ. Tāpēc Jēzus ir vienīgais Glābējs, caur ko mēs varam saņemt piedošanu no Dieva (Jāņa ev. 14:6, Apustuļu darbi 4:12)! Vai Jēzus ir tavs „personīgais” Glābējs? Tas, ka tu Viņu pieņem par savu personīgo Glābēju, nozīmē to, ka tu tici un uzticies Viņam. Neviens nevar tikt glābts uz citu cilvēku ticības pamata. Tāpat arī neviens nevar izpelnīties Dieva piedošanu par saviem grēkiem, darot labus darbus. Vienīgais veids, kā tikt glābtam, ir pieņemt Jēzu Kristu par personīgo Glābēju un ticēt tam, ka Viņa nāve bija samaksa par taviem grēkiem, un Viņa augšāmcelšanās ir kā tava garantija Dieva apsolījumam, ka pēc nāves tu varēsi ar Dievu dzīvot mūžīgi Debesīs (Jāņa ev. 3:16)
Tā lai saka visi, kas bīstas To Kungu: "Tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi!" (Psalms 118:4)
Dievs grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas. (1. Timotejam 2:4)
Jēzus atnāca, lai uzmeklētu un glābtu pazudušo. Viņa būtība ir – Glābējs!” – saka mācītājs.
Tas ir patiess un pilnā mērā atzīstams vārds, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus. Es esmu pirmais viņu starpā. (1. Timotejam 1:15)
. Dievs vēlas, lai visi top glābti, bet Dievs neko nedara bez mūsu lūgšanām, mūsu piepūles un līdzdalības!” Un, kad tie nevarēja pie Viņa klāt tikt ļaužu dēļ, tad tie atsedza jumtu tur, kur Viņš bija, un, uzplēsuši to, nolaida gultu, kurā triekas ķertais gulēja. Un, redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz triekas ķerto: "Mans bērns, tavi grēki tev piedoti." (Marka 2:4-5) Dzīvoja paralizēts cilvēks, kurš pats nespēja aiziet uz dziedināšanas dievkalpojumu. Bet viņam bija četri labi draugi, kuri ticēja par viņu, iestājās par viņu un arī palīdzēja viņam nokļūt tur, kur Jēzus mācīja un dziedināja. Un ko tik viņi nebija spējīgi sava slimā drauga dēļ! Pat izlauzt jumtā caurumu, bojāt svešu īpašumu un iekulties tiesu darbos! Jēzus novērtēja tieši šo četru draugu ticību. Viņu ticību. „Šie viņi esi tu!”
„Mums apkārt ir neskaitāmi cilvēki, mūsu draugi, tuvinieki, kolēģi un kaimiņi, kuri bez mūsu ticības, mūsu lūgšanas un bez mūsu palīdzības vieni paši nekad neatnāks uz dievkalpojumu un nepiedzīvos glābšanu. Viņiem ir nepieciešama tava un mana iestāšanās. Mēs esam aicināti glābt cilvēkus šī vārda pilnā nozīmē. Ne tikai pastāstīt par Jēzu uz ielas stūra un pēc tam pamest likteņa varā. Mūsu Kungs Jēzus Kristus tā nedarīja nekad. . Un Viņš aicina arī mūs iestāties un rūpēties par cilvēkiem. Glābšana ir ilgstošs un nepārtraukts process, nevis tikai vienreizējs akts. „Ejiet un dariet par mācekļiem!”
Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. (Mateja 5:14)
„Tad, kad tu esi disciplinētās attiecībās ar Dievu lūgšanu kalnā, savā lūgšanu kambarī, tad tu esi kā pilsēta kalnā, kas nevar palikt apslēpta. Tad tu pievienojies Jēzus glābējkomandai! Jo Jēzus ne tikai dziedināja un sludināja, bet Viņš bija reāls Glābējs. Viņš aprūpēja savus cilvēkus. o jūs Mani saucat: Kungs, Kungs! - bet nedarāt, ko Es saku? (Lūkas 6:46)
Bet ko saka Jēzus? „Ejiet un dariet par mācekļiem visus ļaudis!” (Mateja 28:19)
Un Jēzus aizgāja no turienes; Viņš nāca pie Galilejas jūras, uzkāpa kalnā un tur apsēdās. Un daudz ļaužu atnāca pie Viņa un atveda sev līdzi tizlus, kroplus, aklus, mēmus un daudz citu un nolika tos pie Jēzus kājām, un Viņš dziedināja tos, tā, ka ļaudis brīnījās, redzēdami mēmus runājam, kroplus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un viņi slavēja Israēla Dievu. (Mateja 15:29-30)
Kad tie bija aizgājuši, redzi, pie Viņa atnesa mēmu, ļauna gara apsēstu cilvēku. Un, kad ļaunais gars bija izdzīts, mēmais sāka runāt. Tad ļaudis brīnījās un sacīja: "Tādas lietas Israēlā vēl nekad nav notikušas." (Mateja 9:30-33)
„Kurus Jēzus glāba un dziedināja?” – jautā mācītājs. „Tos, kurus cilvēki atveda pie Kristus. Vest pie Kristus nav viegli, un tieši tāpēc to gandrīz neviens negrib darīt. Taču tad, kad pats esmu piedzīvojis Dieva mīlestību, mani neviens neapturēs!”
Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kāds teic, tam esot ticība, bet tam nav darbu? Vai ticība viņu var izglābt? (Jēkaba 2:14)
Dievs gan ir žēlastības Dievs, taču Viņš no mums, kristiešiem, gaida ticību darbībā. Augļus jeb rezultātu visām mūsu kristīgajām aktivitātēm. Un augļi – tie vispirms ir cilvēki,
Viņš kļuva grēks kaut negrēkoja
Lai mēs Viņā būtu taisnoti
Viņš pazemojās līdz pēdējam-
Mīlestība neizsakāma
Jēzus Mesija, Vārds pār visiem vārdiem
Pestītājs, Glābējs, Imanuēls
Grēcnieku glābējs, izpirkums dārgāks
Jēzus Mesija, Kungu Kungs
Tava miesa un asins’ - maize vīns
Izlieta mīlestības dēļ
Drebēja zeme, kad nomiri Tu
Mīlestība neizsakāma
Mūsu cerība - Tu, mūsu cerība - Tu
Gods un Slava Tev vienam-
Gaisma pasaulei
