2017. gada 3. decembris

Mūžība tikai ar Dievu

Kad Viņš ļaužu pulku redzēja, Viņš uzkāpa kalnā un nosēdās, un Viņa mācekļi sapulcējās pie Viņa. Savu muti atdarījis, Viņš tos mācīja, sacīdams:

"Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība.
Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti.
Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.
Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti.
Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.
Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.
Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.
Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība.
Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija.
Mateja 5:1-12

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvībuJāņa ev. 3:16.

Salamans teicis šādi: ‘’Visu Dievs savā laikā izkārtojis, arī mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs; žēl tikai, ka cilvēks nevar izprast Dieva darbu-ne tā iesākumu, nedz galu. Sal.māc. 3:11
Ikviens cilvēks ir aizdomājies par šo jautājumu, kas ir mūžība? Šodien mūžības svētdiena: Mūžības svētdiena, mums saistās ar mūžību ar mūžīgo dzīvību. Tas saistās ar cerību un ticību. „Kalna sprediķa” sākumā Jēzus runā par svētlaimīgajiem. Būt svētlaimīgam – tas ir mērķis pēc kā tiekties. Tā ir ne tikai tiekšanās pēc svētlaimes, bet tā ir kaut kas vairāk – cilvēkam nepietiek ar šo pasauli, ar šīs pasaules nepilnību.
Mūžība ir kaut kas pēc kā tiecas Dieva bērni, jo katrs vēlas dzīvot mūžīgi. Vai esi domājis kas notiks ar tevi, pēc šīs zemes dzīves? Mēs dzenamies pēc daudzām lietām reizēm ir grūti apstāties.
Mēs vēlamies vairāk, vairāk un vairāk. Mums ir jāapstājas savā dzīvē un jāpadomā par pašu svarīgāko jautājumu, kur tu pavadīsi mūžību? Daudzus šis jautājums pat neuztrauc, bet bībele skaidri saka, Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīgā dzīvība. (Rom.6:23) ir tikai divi ceļi, šaurais un platais, tāpat arī elle un debesis. Jņ.10:10- Zaglis nāk, lai zagtu, nokautu un nomaitātu, bet Jēzus ir nācis, lai būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība. Sātans vēlas pazudināt,bet Jēzus vēlas dot mūžīgo dzīvību. Bībelē teikts’’ dzenieties pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas(Mat.6;33)
Mēs domājam kā nodrošināt iztiku, un par citirm jautājumiem, bet aizmirstam uzdot sev pašu svarīgāko jautājumu,kur mēs pavadīsim mūžību? Jk.4;14-‘’ jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir rītu; jo tā ir tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un tad izgaist’’
Cilvēku miesa tiks guldīta kapā,bet dvēsele un gars ir mūžīgs. Jn.3:35-36: ‘’Tēvs mīl Dēlu un visu ir nodevis Viņa rokā. 
 
Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa." Pienāks brīdis, kad būs jau par vēlu, neko nevarēsi vairs mainīt, tāpēc izturies nopietni pret šo vārdu par kuru Dieva vārds mums māca. Mums nāksies atbildēt par savu dzīvi Dieva priekšā gribam to vai negribam.
Kas ir Mūžība? Mūžība ir sarežģīta tēma, par ko mēs varam runāt no vairākiem aspektiem. Viens no tiem ir kā nokļūt Mūžībā? Tikai ticībā viss atkarīgs no ticības. Kas ir tas uz ko mēs tiecamies, kādēļ mēs cenšamies laboties, darīt labu, tiekties pie Dieva? Mūžība ir liels dārgums, kas mums jānovērtē. Dieva bērniem tā ir liela privilēģija, kas uzticas un patiesi nodod sevi Dievam pēc tam baudīt mūžīgās dzīvības augļus. Žēl tikai tas, ka šajā pasaulē daudzi nenovērtē un ir vienaldzīgi pret šo tēmu.
Draugs padomā,kur tu pavadīsi mūžību? Dieva mīlestība ir tik liela,ka Viņš negrib, lai kāds pazustu,bet lai saņemtu mūžīgo dzīvību. Viņš deva savu vienīgo Dēlu,kas nomira pie krusta par mums grēciniekiem,lai mēs neaizietu pazušanā.
Kas mūs sagaida mūžībā?
  • Mūžībā ir atpūta, dusa – psalmos, Jāņa atklāsmes grāmatā teikts, ka Dieva tautai ir svēta dusa un atpūta no savām pūlēm.
    * Mūžībā ir miers – Kristus runā uz saviem mācekļiem par mieru, ko Viņš dod. Mūžībā ir iepriecinājums – Jēzus līdzībā par bagāto un nabaga Lācaru teikts, ka tie, kas šajā pasaulē bijuši atstumti, apbēdināti un pazemoti pie Dieva pēc nāves saņem iepriecinājumu, zināmu gandarījumu.
  • Mūžībā ir Dieva godība, ar ko Viņš labprāt dalās ar savējiem cilvēkiem.
Pasaulīgie cilvēki tic reinkarnācijai taču Bībele saka( ‘’Tāpat kā cilvēkam ir nolikts mirt tikai vienreiz, un pēc tam tiesa? Ebr. 9:27, nepastāv nekādas pārdzimšanas. Dzīve pēc nāves nav pārdzimšana vai pārmiesošanās kādā citā ķērmenī uz zemes.
Jēzus Kristus (Mateja 5.n.) par svētīgiem (svētlaimīgiem) sauc tos, kuri izrāda īpašības, kuras tiecas pēc piepildījuma Dievā un īpašības, kuras nāk no Dieva.
  • Nabagie, bēdīgie un izsalkušie, izslāpušie pēc taisnības – tiks tikai remdēti, kad sastapsies ar Dievu. Tas ir iekšējais dzenulis, magnēts, kas velk cilvēku meklēt svētumu, meklēt Dievu.
  • Lēnprātīgie, žēlsirdīgie, sirdsšķīstie, miera nesēji un taisnības dēļ vajātie un lamātie – nes svētību un labestību pateicoties Dieva paša darbam cilvēkā.
Tādēļ tas, pie kā cilvēks patiesi tiecas ir sasniedzams tikai saistībā ar Dievu.
Mūžības nevar būt bez Dieva: Tas ir apgalvojums, kas daudziem mūsdienās varētu nepatikt. Cilvēki pieņem, ka Debesīs nokļūst visi labi un normāli cilvēki. Tas nekas, ka šis cilvēks nav ticējis Dievam…Ar labiem darbiem neviens netiek pestīts,bet tikai caur ticību.
Bieži TV, radio pārraidēs un citos medijos cilvēki izsakās par populāriem cilvēkiem, kuri miruši, ka viņi tagad noskatās uz mums no mākoņa maliņas vai arī, ka viņi tagad ir Debesīs. Tas nekas, ka šis cilvēks savas dzīves laikā aktīvi apgalvoja, ka netic Dievam. Bībelē skaidri tiek mācīts, ka Mūžība ir tikai tur, kur ir Dievs: „Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu.” (Ps.36:10) „..svētais un vienīgais Valdnieks, ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs, kam vienīgam ir nemirstība, kas dzīvo nepieejamā gaismā, kuru neviens cilvēks nav redzējis, nedz arī var redzēt, Viņam lai ir gods un mūžīga vara! Āmen!” (1.Tim.6:15-16) Kristus saka: „Es esmu Ceļš, Patiesība un Dzīvība, neviens netiek pie Tēva, kā vien caur Mani” (Jņ.14:6) 73.psalmā: „Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes!” (Ps.73:25) Ja cilvēks savas dzīves laikā nav ticējis Jēzum,ka Viņa asinis ir tās,kuras ikvienu cilvēku aizved mūžībā, tad tāds cilvēks nebūs debesīs,bet gan ellē. Dievs nevēlas,lai kāds pazustu un nokļūtu šajā šausmīgā vietā, tāpēc Dievs dod laiku,lai katrs varētu pieņemt Jēzu kā glābēju un neizmanto šo laiku veltīgi. Cilvēki bieži saka,ka viņu dzīve ir kā elle,jo viņu dzīvē daudz problēmu,tas notiek tāpēc, ka neaizdomājas ko izsaka ar saviem vārdiem.Bieži mēs vainojam Dievu, kāpēc tā notiek,kāpēc tu esi mani pametis? Bībēlē apsolījums’Joz.1:5’Es būšu ar tevi, Es tevi neatstāšu un Es tevi neatstāšu’’ Mums nav jāvaino pie katras problēmas Dievu,bet jāpārbauda savu sirdi,vai mēs neesam pagriezuši muguru Dievam. Dievs vēlas,lai mēs būtu izsalkuši un izslāpuši pēc Viņa. Tāvā priekšā ir izvēle- ir divi ceļi-viens ceļš ved uz mūžīgo dzīvību, otrs uz pazušanu. Debesīs nevar nokļūt bez ticības ja netic. Notici patiesībai izvēlies dzīvību. Dievs vēlas, lai mēs Viņu meklējam, lai mēs būtu izsalkuši un izslāpuši pēc Viņa. Lai mēs nesamierinātos ar labumiem, ko sniedz zeme, mantas un cilvēki. Mums ir svarīgi mācīties iemīlēt Dievu – kuru pakāpeniski iepazīstam. Jo pie Viņa ir Mūžība, kurā Viņš labprāt dalās.

Svētruna sludināta Auces baptistu draudzē 26.11.2017. 

2017. gada 20. augusts

Svētruna Auces baptistu draudzē 20.08.2017 Tēma: Bruņojieties ar Dieva ieročiem.

JA NE MĒS, TAD KURŠ,JA NE TAGAD,TAD KAD???
Pāvils šeit min par priekšā stāvošo cīņu, kas sagaida katru kristieti tevi un mani.
Vārdi valdības un varas un Pasaules valdnieki tie ir ļauno garu nosaukumi, pret ko mums ir jācīnās. Mums kā kristiešiem jācīnās ne tikai ar cilvēku uzbrukumiem, bet arī ar ļauno garu uzbrukumiem un spēkiem, kas pretojas Dievam. Pasaule tas ir kaujas lauks, kur cīņa notiek ik dienas nemitīgi.
Mēs redzam Televīzijā vai masu mēdijos ik dienas notiek kari, un cīņa.
Kāpēc? Jo pasaulē pastāv kāds karojošs ļauns spēks, jo sātans vēlas, lai cilvēki grēkotu un attālinātos no Dieva. Bet nekas šajā pasaulē nebūs spēcīgāks kā tikai Dievs, kuram pieder uzvara. Nekas nespēs uzvarēt Dievu, tāpēc arī mēs, kā Dieva bērni tiekam aicināti bruņoties ar Dieva ieročiem, nevis ar miesīgiem bet ar garīgiem un pastāvēt cīņā ar Dieva dotiem ieročiem, lai mēs varētu pastāvēt šajā ļaunajā laikmetā. Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai.Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi.” (2. Korintiešiem 10:4-5)
Šie ieroči uzvar visu – visus prātus, un noārda sātana cietokšņus. Reāli ieroči, reāli redzami, valsts un cilvēki dara reālas lietas, kur viens zaudē un cits uzvar. Viss kas notiek šajā pasaulē tam ir kāds pamats, garīgajā pasaulē ir savs pamats. Ja cilvēks saslimst ir jāmeklē cēlonis, jo tas ir garīgs pamats. Ja tev dzīvē neveicas, ja nav darba, ja nav naudas, ja slimo ir jāmeklē pamats. Visdrīzāk tas ir grēka rezultāts. Jo Bībelē teikts, ''Ko sēsi to pļausi'' Ko tu sēj garīgajā pasaulē? Jo ļaunais vēlas, lai tu būtu saistīts nevis staigātu uzvarā, bet Dievs vēlas atbrīvot no visiem uzliktiem lāstiem, viņš vēlas, lai viņa bērni būtu laimīgi un staigātu uzvarā. Izlasiet Jāņa ev. 10:10- Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība. Garīgā pasaule,, ir vēl reālāka, nekā fiziskā, jo fiziskā reiz zudīs, bet garīgā paliks. Tātad visam tam, kas notiek fiziskajā pasaulē, ir garīgs pamats. Kā var ietekmēt kara rezultātu? Ja viņiem ir fiziski ieroči, tad kā var ietekmēt vēl pārāk? Ar garīgiem ieročiem var izmainīt to garīgo pamatu konkrētā valstī, konkrētā pilsētā pie konkrēta cilvēka, konkrētā ģimenē un konkrētā situācijā. Garīgie ieroči ja mēs tos lietosim pareizi, tas izmainīs visu situāciju. Jo viss kas notiek šeit, redzamajā pasaulē, tam ir garīgās pasaules pamats. Un tu vari kalt un veidot jebkādus modernus ieročus un stratēģijas, un plānus, ģērbties, taisīties un mācīties, bet, ja pret tevi ir garīgas lietas, un velns strādā pret tevi, tad tu nespēsi to uzveikt ar miesīgiem ieročiem - ne ar kādām bumbām vai ko citu, jo tam ir garīgs pamats.
Šis pamats jāmaina ar garīgiem ieročiem. Garīgas lietas ir jārisina ar garīgiem ieročiem, 1.Kor.2:13-16-T o mēs nerunājam ar cilvēcīgas gudrības vārdiem, bet ar vārdiem, ko Gars māca, garīgas lietas garīgi apspriezdami.
Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.
Garīgais cilvēks izdibina visas lietas, bet viņu pašu neviens neizdibina.
Jo kas ir atzinis Tā Kunga prātu, lai Viņam varētu dot padomu? Bet mums ir Kristus prāts.
Pie bruņojuma pieder: patiesības josta: Kas ir patiesība? Šo jautājumu uzdeva Pilāts Jēzum. Jēzus teica: „Es esmu nācis, lai apliecinātu patiesību”. Pāvils izmantoja romiešu karavīra bruņojuma piemēru, jo bruņojums karavīriem turējās uz jostas. Ja arī biksēm nebūs ielikta josta, tās var nokrist. Patiesība ir Jēzus Kristus. Viss uz Viņa un viss caur Viņu, Viņš ir Kungs un Viņš valda un tu esi Viņa mīļais bērns.
taisnības bruņas: Taisnības bruņas tas ir svētums,Bībelē ir rakstīts: „Nedodiet vietu velnam!” Ja tu nedzīvo svētu dzīvi, tad runa ir par grēku. Kad mēs esam izpirkti, grēki ir piedoti, bet ja mēs necenšamies un nemaksājam cenu, lai izmainītu savu dzīvi, nelūdzam par to un ja mūsu dzīvē joprojām ir klātesošs kāds grēks, šis grēks dod tiesības velnam joprojām darboties. Un tavās bruņās ir caurums, bruņas nav pilnīgas. Cilvēks, kas tērpjas taisnības bruņās ir neievainojams. Ar vārdiem nevar aizstāvēties pret apvainojumiem, bet ar taisnu dzīvi gan. Reiz Platonu apvainoja kādā noziegumā un viņa atbilde: '' Nu un kas, mums jādzīvo tā, lai pierādītu, ka šie apvainojumi ir melīgi.
Sandales- tā bija zīme,ka cilvēks ir sagatavojies un gatavs ceļam. Jo mūsu kristieša uzdevums ir iet,lai labajā vēstī dalītos ar citiem, kas to nav vel dzirdzējuši.
Vairogs- vairogs ir kā ticība. Pretī kārdinājumiem var stāties ticība. Pāvilam ticība vienmēr ir pilnīga uzticēšanās Kristum. Kad ejam ar Kristu, esam pasargāti no kārdinājumiem. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja evaņģēlijs 28:19)

Bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Kas ir ticība? Ticība Dieva vārdam. Ticība tam, ko saka Dievs, nevis tam, ko saka un māca cilvēki. Bez ticības nevar patikt Dievam. Ja es ticu, tad es attiecīgi arī daru. Ticība bez darbiem nedzīva kā minēts vēstulē Ebrejiem ir laiks rīkoties. Ir laiks rīkoties nevis gaidīt, ka lietas notiks pašas no sevis nē, mums ir jārīkojas ticībā.



Pestīšanas bruņu cepure- Pestīšana ir glābšana kura nepieciešama daudziem,un tā ir saņemama caur Jēzus Kristus upuri. Jo Jēzus piedeva mūsu grēkus un pestī mūs no tiem. Ja mēs ticam, tad Viņa asinis mūs mazgā un šķīstī no visa ļaunā. Lai efektīvi varētu lietot garīgos ieročus tev ir jāpieņem Jēzus Kristus upuris. Pasaulē valda arī ļaunais,bet caur Jēzus Kristus upuri mēs atgūstam varu un uzvaram to. Jo Ādams un Ieva grēkoja Ēdenes dārzā līdz ar to sātans varēja valdīt par to dzīvi,līdz ko mēs neizsūdzam savus grēkus.
Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs.” (Lūkas evaņģēlijs 10:19)
Caur Svēto Garu Dievs tev piešķīris ir spēku, ka tu valdi. Tu velnam saki: „ej” un viņš iet. Viņš tev pakļausies. Dieva vārds saka, ka tev ir vara. Un mums šī Dieva dotā vara ir jālieto un jārīkojas, lai uzvarētu ļaunumu.
Kad Jēzus izdzina ļaunus garus no kāda cilvēka, Viņš atļāva velniem ieiet ganāmpulkos un cūku ganāmpulks noslīka. Tāpat arī šodien velns var mierīgi saimniekot neticīgo dzīvēs un daudzu cilvēku dzīves kalpo grēkam.
Arī finanses var kalpot velnam. Kā mēs izlietojam to, ko Dievs mums dod? Līdzība par talantiem: Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja. Mateja evaņģēlijs 25:14-15
Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu. Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus. Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.  Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus. Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu.  Mateja evaņģēlijs 25:16-18
Būt atbildīgiem šī līdzība arī mūs uzrunā kā mēs izturamies pret to ko Dievs mums dod, pret talantiem, laiku, finansēm, kā mēs to lietotjam. Vai kādreiz neesam tas kalps, kam deva vienu talantu,kurš noraka jo domāja, ka tā būs labāk. Vai arī mums brīžiem, ka nav ka neko negribas darīt Dieva valstības darbā, ka samierinamies ar esošo situāciju.
Mums ir jābūt atbildīgiem un jābūt Kristus vēsnešiem, kas izplata Labo vēsti. Velnam dienas ir skaitītas, jo Jēzus nāks otrreiz.
Draudze ir tā, kas izplata Labo vēsti. Velnam dienas ir skaitītas, jo Jēzus nāks otrreiz. Jēzus saka: „Nāk šīs pasaules valdnieks; pār Mani viņš gan nenieka nespēj.''

Gara zobens- Tas ir Dieva vārds. Dieva vārds ir ierocis aizsardzībai pret grēku, kā arī ierocis, lai uzbruktu ļaunumam. Mēs nekad nevarēsim uzvarēt Dieva cīņā, bez garīgā ieroča gara zobena, Dieva vārda.

Un visbeidzot Pāvils pievēršas vislielākajam ierocim lūgšanai. 1) Jālūdz ir pastāvīgi. Parasti daudzi lūdz tikai dzīves smagos brīžos, kad ir nepieciešama kāda palīdzība. Lūgšana dod spēku katrai dienai. Lūgšanai ir jābūt dzedzīgai. Jo vāja lūgšana neaizvedīs mūs pie mērķa. Lūgšana prasa koncentrēšos domāt par Dievu ik dienas. Lūgšana nedrīkst būt egoistiska,kas domā tikai par sevi, bet mums ir jārūpējas arī par citru vajadzībām. UN visbeidzot Pāvils runā par to, lai lūdz par viņu,lai bez bailēm varētu sludināt evaņģēlija noslēpumu visiem. Ik vienam kristīgam draudzes vadītājam ir nepieciešamas aizlūgšanas,jo sātans neguļ un pirmkārt uzbruks draudžu kalpotājiem. Tāpēc mums ir jābūt nomodā par saviem kalpotājiem, jālūdz un jāatbalsta tos, lai varētu efektīvi kalpot.

Lūgšanai ir dažādi veidi, aizlūgšana, lūgšana, slavēšana,pielūgšana, pateicības lūgšana. Lūgšana ir daļa no cīņas, un kā mēs varam savādāk cīnīties, ja nepielietosim cīņas ieroci lūgšanu, jo tas ir visu mūsu kristieša pamats. Zināmā mērā mums ir jāmaksā cena, jo sātans vēlas, lai mēs par maz lūgtu Dievu, vai nelūgtu vispār. Ir jāmaksā šī cena ir jāceļas no rītiem un jālūdz, vai vakarā no darba kad esi atnācis, kaut noguris, bet lūdz Dievu, jo citādi tu dod vietu sātanam. Bez lūgšanām nekas nenotiek, Bez lūgšanām viss apstājas, Bez lūgšanām tu nevari nevienu cilvēku izglābt. Bez lūgšanām nevienu slimību nevar uzvarēt, bez lūgšanām nekādas finansiālās problēmas nevar atrisināt, nav uzvaras bez lūgšanām.
Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt.” (Lūkas evaņģēlijs 18:1)

Ja tu pagursi lūgšanās, garīgā pasaule sāks darboties pret tevi. Un mēs brīnamies, kā mūsu dzīvē neiet nekas uz priekšu, neiet tāpēc, ka mēs nelūdzam Dievu, vai par maz lūdzam. Lūgšana ir svarīga tāpēc mums ir nepieciešama lūgšanu komanda, lai mēs varētu iestāties viens par otru un draudzi, jo pretējā gadījumā arī draudze nepiedzīvos izmaiņas.

Jo velns cīnīsies lai tu šos ieročus nelietotu, lai tu būtu zaudētājs, nevis uzvarētājs, bet tev jāstājas pretī tam. Velns cīnīsies pret tevi: tāpēc atceries - Dieva vārds vienmēr, lūgšana vienmēr, ticība vienmēr! Jēzus Kristus upuris! Pasakies par to katru dienu. Jēzu, paldies, Tev par Tavu upuri, bez tā es nevarētu būt Tavā klātbūtnē, paldies, ka man pieder uzvara, dziedināšana, caur Tavu upuri”. Dzīvo pateicībā. Tāpēc cīnies un lieto Dieva dotos garīgos ieročus, Vai tu esi gatavs cīņai? Vai tu esi apbruņots? Vai tev ir josta, bruņu cepure un vairogs? Vai tu esi apāvis kājas un apbruņojies? Pāvils saka:
Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis.” (2.Timotejam 4:7)
Pāvils saka, ka viņš cīnīsies līdz galam, līdz saņems balvu debesīs
un viņš cīnīsies līdz galam, lai saņemtu vainagu, to augstāko balvu lai būtu tuvāk Dievam
Vai tu arī cīnīsies līdz galam, uz to Dievs mūs katru aicina. Āmen.

2017. gada 23. jūlijs

Prieka vēsts pasaulei

Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību, pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu un iepriecināt visus noskumušos; tiem, kas skumst Ciānas dēļ, dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā, lai viņus varētu saukt par taisnības kokiem, kas Tā Kunga dēstīti Viņam par godu. Viņi liks atzelt vecajām posta vietām, uzcels, kas agrākos laikos sagrauts, atjaunos izpostītās pilsētas, kas jau no cilšu ciltīm bijušas pamestas postā.”/Jesajas 61:1-4/
Arī Lūkas evanģēlijā -Lūka min to pašu, ko Jēsaja/ Lūkass ev. 4:18-19- "Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā
un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu."
Dieva Gars mani uzrunāja- vēlos dalīties un akcentēt domas, pārdomas
* Jes.61:1 ir teikts, ka Dieva Gars mūs svaida, lai mēs pasludinātu prieka vēsti.(Ko nozīmē nabags?Kam? Nabags – cilvēks, kurš ir neapmierināts (nevis, kam nav), kurš savu cerību liek uz apstākļiem (ja „tas” būtu, tad viss sakārtotos). Bībelē mēs lasām Kalna svētrunā ''Svētīgi Garā nabagi'' Tas nozīmē, ka mēs visu atdodam Dievam un ļaujam darboties. Tāpēc mums ir jāpasludina šī prieka vēsts. Kam? Šī prieka vēsts ir jādzirdz nelaimīgiem, tie, kuri nepazīst Jēzu Kristu, kā savu personīgo glābēju.

Jo Dieva Gars mūs svaida, lai mēs sludinātu, liecinātu nelaimīgajiem, tie kas dzīvo grēkā, kuri nav iepazinuši Jēzu Kristu, lai caur mūsu vārdiem, un vēsti kuru Dievs liek mūsu sirdī, lai cilvēku dzīves izmainītos.


Mums dzirdzot šos vārdus''Pasludināt prieka vēsti Nelaimīgajiem, jeb kā Lūka raksta ''Nabagiem'' Pirmais nāk prātā Evaņģēlijs, kurš ir nepieciešams visiem.
Mums liekas,ka Evaņģēlijs ir tikai Aicinājums uz atgriešanos, vai arī aicinājums nākt pie Jēzus un nodot savu sirdi Viņam un tādā veidā saņemt glābšanu savai dzīvei. Tomēr šeit tiek minēta dziļāka nozīme: Evaņģēlijs ir vēsts, ka Dieva dotais glābšānas apsolījums Jēzū Kristū ir piepildīts un mums tam ir jātic.
Dievs pilda savu apsolījumus,Un mēs zinām ja meklēsim Viņu,Viņš atklāsies mūsu dzīvē. Vārds ''Evaņģēlijs nozīmē ''Labā vēsts'' Kas ir jādzirdz un jāstāsta,visiem jauniem veciem, neatkarīgi no vecuma Evaņģēlijs ir jādzirdz visiem. Ļoti daudzi to vel neizprot, jo domā, ka tas ir vajadzīgs tikai gados vecākiem cilvēkiem, jo pats esmu runājis ar jauniešiem, un ļoti daudzi atbild, ka baznīca ir domāta tikai jaunākiem cilvēkiem, un atbild, ka tiem tur nav ko darīt. Tā jau tas laikam ir, kamēr pats tiek ar visu galā, un kamēr dzīvē viss ir labi, tad Dievu nemeklē, bet kad dzīvē sāk parādīties kādas problēmas tad sāk aizdomāties, varbūt tomēr ātrāk būtu Dievu jāmeklē. Noteikti šodien ir tā diena, kad mēs varam meklēt Dievu. Bībelē teikts, ''Ja dzirdzi Dieva balsi, neapcietini savu sirdi.''' Un tāpēc caur Jesajas vārdiem mēs tiekam aicināti sludināt labo prieka vēsti, nelainīgajiem, nabagiem, lai viņu dzīves mainītos.
Cik tas ir brīnišķīgi, ka mēs varam redzēt, ka kāda dvēsele nodod savu dzīvi Jēzum un ka mēs redzam kā cilvēku dzīves piedzīvo izmaiņas. Vai tas nav brīņisķīgi noteikti ir...
Nabadzība, trūkums, izsalkums, slāpes. Tie ir apstākļi kuri noved cilvēku izmisumā. Vergi, cietumnieki vienmēr ilgojas tikt atbrīvoti. Tie, kuri nēsā brilles vai aklie, vienmēr klusībā cer, ka pienāks reiz diena, kad viņi atkal redzēs skaidri. Sirdī un garā satriektie, dzīves grūto apstākļu nospiestie visu savu dzīvi nes ilgas sirdī par dzīves uzlabošanos. Žēlastības gads — kāda ir tā žēlastība, kuru Dievs vēlas parādīt?
Vai Viņš dos cilvēka cerību piepildījumu!? Cilvēkos nav zudušas ilgas pēc laimīgas dzīves. Jo visi to vēlas noteikti arī Tu un es, bet tas nav iespējams bez Dieva. Vienmēr ir bijuši strīdi par to, kā sasniegt laimīgu dzīvi. Kāds to vēlas panākt savā spēkā, kāds domā, ka laimīga dzīve nav attiecībās ar Dievu un draudzē. Kāds domā, ka laimīgu dzīvi var dot kāda cita reliģija no pasaules reliģiju uzskata, un savā dzīvē sāk nodarboties ar dažādiem okoltiem spēkiem, kuru rezultātā iekrīt vel lielākā slazdā. Dievs aicina mūs un brīdina, ka šajā pasaulē ir tikai divi ceļš šaurais ceļš, kas ved uz dzīvību un platais uz pazušanu citu ceļu nav izvēlies nu kurš būs tavs ceļš.
Lūkas Evaņģelijā vārds “palaist vaļā”, ir ar plašu nozīmi, ietverot arī ideju par atbrīvošanu, atsvabināšanu, atļauju iet, darīt brīvu. Jāņa ev. 10:10 teikts: '''Jēzus ir nācis lai tiem būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība, bet zaglis nāk, lai zagtu un nomaitātu. Jēzus vēlas, lai viņa bērni būtu svētīti, priecīgi, bet sātans vienmēr atrod vājo vietu kuru mums visu laiku atgādina, tu tāds un šāds, Dievs nevēlas, lai viņa bērni staigātu sakauti, bet gan brīvi un atbrīvoti.
Ikdienā mēs katrs ar kādām lietām cīnāmies, joprojām paliekot šo lietu verdzībā. Padomā kas ir tā viena vai vairākas lietas vai jomas no kurām tev ir jātiek brīvam? Lūdz, jo Dievs tevi var no tā atbrīvot jo pretējā gadījumā: Kas tā par dzīvi, ja visu laiku jācīnās?!

Dievs grib tevi atbrīvot no visām lietām, ar kurām tu cīnies.
Kristus prieka vēsts ir kā cerība tiem, kam to nav. Jo mūsu nākotne ļoti lielā mērā ir atkarīga no mums pašiem. Kā mēs to veidojam un uz kāda pamata. Jesajas 59:1 teikts: Redzi, Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt. Dievs ir mūsos ar savu klātbūtni Svēto Garu, un ja Dievs ar mums kas būs pret mums, nekas, ja mēs tam ticēsim un ja stāvēsim uz šī pamata, tad nekas mums nevarēs kaitēt. Viņš ir nācis savas lielās žēlsirdības dēļ. Viņš vēlas atbrīvot saistītos un nopiestos, ko velns tur gūstā.
Prātā nāk notikums no Mateja evaņģēlija 9. nodaļas 20-21 pantam.''Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus bija slimojusi ar asiņošanu, pienāca no muguras un aizskāra Viņa drēbju vīli,
jo tā sacīja pati pie sevis: "Kaut tik vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es taptu vesela.
" Un Jēzus sacīja : '''Tava ticība tev ir palīdzējusi'' un viņa kļuva vesela.
Mūsu uzdevums ir lūgt, lai cilvēki tiktu atbrīvoti. Dievs vēlas atbrīvot katru paverdzināto, kuri atrodas atkarībās, katru nospiesto( Jo arī Dieva vārds min, ka visi nospiestie nāciet pie manis aicina Jēzus. Dievs vēlas atbrīvot katru salauzto, jo daudz cilvēki staigā sakauti, ar rētām sirdī. Varbūt mēs zinam šādus cilvēkus un mūsu uzdevums lūgt par viņiem un runāt ar viņiem, iejusties viņu dzīvēs, jo tādā veidā mēs kalpojam viens otram. Šajā tekstā tiek minēts arī par atsvabināšanu, tas nozīmē brīvību, cietumnieki tiks atbrīvoti. Cilvēki kas dzīvo tumsā ieraudzīs atkal gaismu, žēlastību ar kuru Dievs nolaižas pie ik viena. Mūs grēka vergus, ko sātans ir paverdzinājis atlaidīs brīvībā.
Mēs nebūsim grēka vergi, jo Jēzus tos ir piedevis un miris par mums un mēs varam turēties pie šīs brīņīsķīgās vēsts un ja sātans mūs mēģina izšaubīt, mēs varam teikt: ''Jo stāv rakstīts'''
Jesajas grāmata 53. nodaļa 4-6p
Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.
Mēs visi maldījāmies kā avis, ikviens raudzījās tikai uz savu ceļu, bet Tas Kungs uzkrāva visus mūsu grēkus viņam. Kad viņš tika sodīts un spīdzināts, viņš padevās un neatdarīja savu muti kā jērs, ko ved nokaušanai, un kā avs, kas paliek klusa savu cirpēju priekšā; tā viņš apklusa un neatdarīja savu muti.
Brīnišķīga rakstu vieta: Pacelsim savas acis un skatu vairāk uz Jēzu un apzināsimies ko Viņš ir izdarījis mūsu labā,kā jau lasījām, ka visas ciešanas un sapes Viņš paņēma uz sevi, ka mums nav jāstaigā sāpēs vai problēmās, to visu mēs varam atdot Jēzum, kurš par mums pie krusta jau samaksāja. Jēzus izlietās asinīs mums ir dziedināšana ar viņa brūcēm mēs esam dziedzināti, tāpēc Jēzus vēlas atbrīvot katru nospiesto, salauzsto sirdi gan garīgi gan miesīgi( ja miesā kāda veselības problēma)
Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus. ( Sal.pam.17:22)
Negatīvas emocijas padara vājus un viegli ievainojamus, tāpēc sātans to izmanto. Nomāktība var slikti ietekmēt arī cilvēka garīgumu, tādā gadījumā nevarēsim efektīvi pieaugt. Cilvēks kas visu laiku ir nomākts, nevarēs izveidot labas attiecības ar Dievu Dievs ir pie tiem:''kam salauzstas sirdis un palīdz tiem, kam satrieksts un noskumis prāts. (Ps.34:19)
Jesajas 57:15:''Jo tā saka tas Augstais un Varenais, kas mūžīgi dzīvo, Viņa vārds ir Svētais: "Es dzīvoju augšā un svētnīcā un pie tiem, kam sagrauzts un pazemīgs gars, lai atdzīvinātu garu pazemotiem un spirdzinātu sirdi sagrauztiem. '' Mūsu uzdevums ir arī parādīt gaismu, lai aklie redz gaismu un atgriežas. „ Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.
Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.”(Mateja 5:13) Kā sāls mūsu aicinājums ir novērst pagrimumu kurā cilvēki ir iegrimuši, mums ir jāpalīdz lai cilvēki vairāk meklētu un ilgotos pēc Dieva. Ja mēs ēdam ko sāļu, tad rodas slāpes. Tieši tāpat tas notiek ar mums, ja mēs kā Dieva vēsneši pildīsim Dieva lomu un aicinājumu savā dzīvē, tad ar vien vairāk cilvēku jutīs slāpes un ilgosies pēc Dieva. Bībelē ir teikts:''Ka mēs esam pasaules gaisma''Gaismas uzdevums ir norādīt ceļu, mūsu uzdevums ir cilvēkiem rādīt pareizo ceļu pie Dieva. Bībelē teikts, ka cilvēki, kuri dzīvo tumsā, ieraudzīs spožu gaismu. „Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs gaisma.” (Jesajas 9:1). Dievs mūs aicina, lai mēs nesam Viņa gaismu pasaulē.
Jēzus dod acu gaismu tiem, kas neredz. Bez Dieva, mēs dzīvojam šajā pelēkajā pasaulē,kaut mums šķiet, ka viss ir kārtībā. Dievs vēlas mums atvērt mūsu garīgās acis, kuras ir aizvēris sātans un aptumšojis, Dievs vēlas lai mēs garīgi redzētu lietas. Cilvēki varēs iepazīt Dievu un Viņa glābšānu. Dievs mums ir pateicis, kas jāsaka. Mums ir vārds cietējiem un tiem, kuri raud.
Cilvēkiem, kuriem salauzta sirds. Mēs zinām, ko teikt tiem cilvēkiem, kuri dzīvo depresijā. Mēs zinām, ko teikt tiem, kurus apspiedis sātans.
Vārds kas jāsaka ir teikts Jesajas 61:1-2 atbilde visam. :Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību,
pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu un iepriecināt visus noskumušos.
Pasludināt Kunga žēlastības gadu (3. Mozus 25. nodaļa)Ko nozīmē „žēlastības gads”? Atlaist, izpirkt, atdot. Kunga žēlastības gads nozīmē kaut ko darīt. Jēzus pasludina žēlastības gadu.
Žēlastības gads mums ir vajadzīgs, lai mēs piedzīvotu Dievu.
Ja mēs ieskatāmies savā sirdī, vai mēs spējam atlaist un piedot kādas lietas, kuras mums nepatīk, palaist vaļā? Piemēram varbūt mūsu sirdī ir rūgtums pret kādu. Bībele māca piedodiet viens otram. Piedod un atlaid vaļā nenes līdzi šo rūgtumu kā smagu akmeni. Izrādi žēlastību. Dievs no mums prasa, lai mēs atlaižam un atdoam sāpes un pārdzīvojumus, ar kuriem esam saauguši, izrādām žēlastību.
Kā Dievs tev var kaut ko iedot, ja tu sēdi uz sava aizvainojuma „tas ir mans”…?
Nav viegli kādas lietas atlaist un atdot. Bet tas ir nepieciešams, lai mēs saņemtu atbrīvošanu. Uztici visu Dievam, atdod un tici, ka Dievs tev palīdzēs, nestaigā ar sāpi savā sirdī. Lūdz lai Dievs tev dod pārdabisku ticību, ka tu vari uzticēties, ka Dievs var palīdzēt tavos apstākļus.Vai tu esi gatavs pasludināt šo žēlastības gadu sev un citiem?
Iepriecināt noskumos: Mēs katrs esam piedzīvojuši grūtības un noteikti arī Dieva žēlastību ( Ps.118:6) ''Tas Kungs ir ar mani...''caur grūtībām, mēs redzam Dieva iepriecinājumu savā dzīvē un bagātīgas svētības kas līst pār mums. No Jēzus nāk iepriecinājums mūsu dzīvē, jo viņš mūsu dzīvei dod prieku, mieru un laimi. Ja mums liekas, ka Jēzus mūs nevar iepriecināt vai atrisināt kādu mūsu situāciju mēs maldāmies, jo Jēzum viss ir iespējams. Fil.4:13: Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru. Kas tevi dara stipru? Tas Kungs. Jņ. ev.11:40: ''Ja tu ticēsi, tad redzēsi Dieva godību.''Tikai tici, tas spēj, kas tic. Viņš tev dos jaunu sirdi, jaunas acis, jaunu domāšanas veidu. Jēzus ir nācis, lai sarautu visas sātana važas un mūs atbrīvotu. Bībelē teikts: ''Svētīgi tie kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti'' Lai Dieva svētījošā roka ir pār jums ikvienu. Āmen.
Svētrunu gatavoja: Arnolds Bērziņš, sludināta Plaviņu baptistu draudzē. 23.07.2017

2017. gada 17. jūlijs

Cilvēka kārības vai Dieva griba/ Draudzība ar pasauli

Jēkabs rakstīja kristiešiem, kuriem bija dažādas problēmas. 3.nodaļu Jēkabs noslēdz ar vārdiem ”Tie kas sēj miera sēklas pļaus to, kas ir taisnīgs(3:18) 4.nodaļā Jēkabs raksta par cilvēka sirds grēcīgumu. 3.nodaļa beidzas ar vārdiem par mieru, tad nākamā nodaļa Jēkaba vēstulē ar karu 4:1- 1 No kurienes kari, no kurienes cīņas jūsu starpā? Vai ne no turienes, no kārībām, kas cīnās jūsu locekļos? Jēkabs raksta par karu, kas norisinās ticīgos un viņu starpā- un Dievs ir apbēdināts, kad sadraudzību izjauc nesaskaņas, jo Dievs vēlas laimēs būtu vienoti it visā.! Draudzē un vienam ar otru brāļu un māsu mīlestībā. Jēkabs norāda 4:2- Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc ka jūs nelūdzat Dievu. Un 3pantā min, ka neiegūstam jo lūdzam ar ļaunām sirdīm. Ik dienas notikumos tas atspoguļojas. Kari pasaulē un kari kristiešu dzīvē sākas ar cīņu cilvēku sirdīs. Tādi cilvēki nepiedzīvos lūgšanu spēku, vai nu viņi aizmirst lūgt, vai arī to motīvi ir egoistiski. Tāpēc, ka tie ir neatsaucīgi pret Dievu, Dievs būs neatsaucīgs pret tiem un tie neko nesaņems. Jēk. 4. nodaļas pirmie panti raksturo ticīgos kā sašķeltus iekšēja rūgta strīda dēļ.
Pārdomām!!!!!!
Bībelē ir daudz apsolījumu par lūgšanu, jo pārāk bieži, kad mēs lūdzam nekas nenotiek- Ir jāapstājas un jājautā sev pašiem, kāpēc nekas nenotiek manā dzīvē. Vai tas ir grēka rezultāts, jeb tā nav Dieva griba. Apstājies un lūdz, lai Svētais Gars tev to uzrāda. Bet ļoti daudzi atmet cerības un pārtrauc cik bieži mēs vainojam Dievu, ka netiek atbildētas mūsu lūgšanas, bet mums vajadzētu paskatīties uz mūsu pašu kļūdām, nevis tajās vainot Dievu.
Jk. 4:1-3, Jēkabs saviem lasītājiem uzdod jautājumu: vai viņi domā pakļauties Dieva gribai, vai arī apmierināt savas kārības laicīgās baudās? Jēkabs brīdina, ka dzīve, kuras mērķis ir baudas un īslaicīgu velmju apmierināšana noved vienīgi pie ķildām, naida un šķelšanās. „Jūs iekārojat, bet neiegūstat, jūs nogalināt un degat skaudībā, bet nevarat sasniegt.” (Jēk. 4:2) Atkārtotās atsauksmes uz skaudību, iekārošanu un baudkāri (sal. ar Jēk. 3:14, 16) atspoguļo redzējumu, kas ir līdzīgs Jēzus paustajam Kalna svētrunā, kur redzeslokā ir iekšēja motivācija, nevis tikai ārējas darbības. Tāpēc nogalināšana, iespējams, ir domāta plašākā nozīmē, ietverot arī dusmas. “Nemieru rada mīlestība pret savu es. Ja esam piedzimuši no augšienes, mums būs tāds pats prāts, kāds bija Jēzum, tāds prāts, kas Viņam lika pazemoties, lai mēs tiktu izglābti. Tad mēs nemeklēsim augstāko vietu. Mēs ilgosimies sēdēt pie Jēzus kājām un mācīties no Viņa. Mēs sapratīsim, ka mūsu darba vērtību nenosaka sevis izrādīšana un pasaulē saceltais troksnis vai mūsu pašu spēka radītā aktivitāte un dedzība. Mūsu darba vērtība ir proporcionāla Svētā Gara saņemšanai. Uzticēšanās Dievam atraisa svētākās gara īpašības, tā ka mēs varam saglabāt pacietību.” (E. Vaita „Laikmetu ilgas” 330., 331. lpp.)


Citāts: Aleksandrijas Filons savā laikā rakstīja'' Palūkojieties uz nepārtraukto karošanu, kas verd starp cilvēkiem pat miera laikā, kas notiek ne tikai starp tautām, valstīm un pilsētām, bet arī starp atsevišķām mājām, vai starp cilvēkiem. Palūkojieties uz neaprakstāmām vētrām, kuras ļaužu sirdis saceļ dzīves straujais ritējums, un tikai padomājiet, vai kāds tādā vētrā un starp tādiem mētājošiem milzīgiem jūras viļņiem spēj saglabāt mieru??? Visiem kariem ir viens mērķis, ko sasniegt, iegūt varu dzīšanās pēc goda, dzīves īslaicīgām baudām. Iekāre noved pie ienaida, škelšanās. Iekāre tā ir ļaunuma sakne, kas sagrauj cilvēku dzīvi rada skelšanos.


Tit.3:3
Jo arī mēs kādreiz bijām neprātīgi, nepaklausīgi, maldījāmies, kalpodami dažādām iekārēm un priekiem, dzīvodami ļaunprātībā un skaudībā, ienīsti un cits citu nīzdami.
Bet tad : Dievs atbrīvo un atjauno Svētajā Garā.
Bet, kad atspīdēja Dieva, mūsu Glābēja, laipnība un mīlestība uz cilvēkiem,
Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā,

Dzīšanās pēc kārībām noved pie:

  1. Tas padara cilvēkus savstarpēji naidīgus. Kārības bieži vien ir: nauda,vara, prestižs, pasaulīgie materiālie labumi. Paklausība Dieva gribai cilvēkus apvieno, jo tāda jau arī ir viņa griba, lai tie cits citu mīlētu un cits citam kalpotu, bet sekošana kaislību aicinājumam uz baudām sasķeļ.
  2. Kaislība uz baudu aizver iespēju lūgt. Ja cilvēks lūdz Dievu tikai apmierināt viņa velmes, Dievs nevar atbildēt uz tik egoistiskām lūgšanām. Patiesai lūgšanai jabeidzas ar vārdiem''Tavs prāts lai notiek''

Jk.4:4-8,-
Autors te domā par garīgu neuzticību, nevis miesisku. Jer.3:20- Bet vai! Kā sieva ir neuzticīga savam draugam, tā arī jūs Man esat bijuši neuzticīgi, Israēla nams!" saka Tas Kungs. Baznīca ir Kristus līgava''

2.Kor.11:2- Jo es esmu iededzies par jums ar dievišķu karstumu; es jūs esmu saderinājis, lai jūs pievestu vienam vīram, Kristum, kā šķīstu jaunavu. ,

Efez. 5:24-28- 24 Bet, kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās.
25 Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā,
26 lai to darītu svētu, šķīstot ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu,
27 Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas.
28 Tā arī vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu.
Ļoti bīstama ir kristiešu draudzība ar pasauli.. 4.pantā Jēkabs nosauc kristiešus tos kristiešus, kas ir pieņēmuši pasaules filozofiju un dzīvo saskaņā ar to, nevis seko Dievam, par ''laulības pārkāpējiem'' Viņš uzskata, ka kristieši kuru domas tiek vērstas uz pasauli pārkāpj laulību jeb savienību ar Kristu. Jo Kristus ir draudzes galva.

Jēzus teica: ''Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai. ( ,Mateja 6:24)

1 Jņ. 2:15- Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības;

Tiek runāts par pasauli, kura ir nomaldījusies no patiesības un nepazīst Dievu. Rom. 8:7-8, -Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva bauslībai, jo tā to nespēj. Miesas cilvēki nevar patikt Dievam.
Veltot savu dzīvi pasaulīgām lietām cilvēks kļūst naidīgs Dievam.
Pārdomām:
Dievs uzskata pazemību par lielu tikumu. Viņš saka, ka ienīst lepnumu un augstprātību(Sal.p.8:13) Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām. Bijība tā Kunga priekšā, kas sasniedz visu un ved uz rezultātu, bet lepnība kas noved pie posta un ved prom no Dieva gribas.
Fil.4:13-
Kāds ir patiesi pazemīgs cilvēks: tas, kas pakļaujas pilnīgi Dievam. Tas, kas pretojas velnam, noraidot viņa plānus un stājoties viņam pretī. Tāds, kas tuvojas Dievam Ebr. 7:19, Jk. 4:8- Dievs priecājas, kad viņa bērni tuvojas Viņam mīlestībā un lūgšanā. Ka zina grēka noželas vērtību. Viņš rauda, ka ir bijis neuzticīgs Dievam.
Fil.4:13- Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru,

tas parāda, ka ar Dievu mēs visu spēsim, tāpēc mums ir jāturas pie Dieva, jāpakļaujas Viņa gribai, jābūt pazemīgiem Dieva priekšā un ar bijību jāizturas pret Dieva noliktiem likumiem, lai mēs iemantotu svētības savā dzīvē.

Dievs parāda žēlastību kam, pazemīgajiem, kāpēc? Augstprātīgs cilvēks neapzinas savu patieso stāvokli un vajadzību. Viņš domā, ka viņam nekā nevajag, nesaprot, ka patiesībā ir nabags, akls un kails. Pazemīgs gars nes mūs pie Dieva, lepnums padara Dievu par mūsu ienaidnieku.





Lepnība:
Kas ir lepnība? Rakstura īpašība, kas izpaužas pārmērīgi labās domās par sevi.
Tas, kas uzskata sevi augstāk par citiem cilvēkiem. Lepnība ir visa ļaunuma sakne. Tāpēc Dievs mūs jau brīdināja, ka stājas pretī lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību. Viena no lepnības pazīmēm ir domāt, ka mēs esam labāki par citiem. Lepns cilvēks nekādi nevar pieņemt domu, ka citi cilvēki ir tikpat vērtīgi kā viņš
Lepnu cilvēku raksto piemēram:
  1. Personīgā svarīguma sajūta.
  2. Sevis un citu pazemošana, noniecināšana (piemēram: “es esmu tāds grēcinieks”)
  3. Doma par to, ka esmu labāks par citiem.
  4. Lielība.
  5. Citu cilvēku nopelnu piesavināšanās.
  6. Manipulēšana ar citiem cilvēkiem sava labuma gūšanai.
  7. Tieksme kontrolēt situāciju, atsakoties uzņemties atbildību (sūdzēšanās par to, cik viss ir slikti, bet kad piedāvā pārņemt iniciatīvu, tad atrunājas ar to, ka nav laika).
  8. Pastavīga vēlme būt uzmanības centrā.
  9. Augstprātīga attieksme un uzvedība.
  10. Citu cilvēku uzlūkošana no augšas.
  11. Izrādīt savu apģērbu un talantus, kas varētu liecināt par turīgumu un pārākumu.
  12. Atteikšanās no palīdzības.
  13. Uzņemties uz sevi vairāk darbus, nekā var izdarīt.
  14. Pļāpīgums un tieksme runāt par savām problēmām.
  15. Tieksme apvainoties.
  16. Domāšana par to, ko citi par mani domā un runā.
  17. Atteikšanās mainīties, vai domāt par to, ka vajadzētu mainīties
  18. Savas uzvedības manieres mainīšana artkarībā no tā, ar tu ko runā.
  19. Nepateicība.
  20. Tieksme vienmēr izteikt pēdējo vārdu («Jums ir taisnība, bet…»). ).
  21. Atgādināšana citiem cilvēkiem par viņu kļūdām.

Viņš nezina savas vajadzības, jo sajūsminās par sevi pašu un aizmirst kas tam nepieciešams un kur nu vel redzēt, kas citam vaajdzīgs.
  1. Sargā savu neatkarību un varu.
  2. Viņš nepazīst savu grēku un nezin no kā viņam ir nepieciešama pestīšana, atbrīvošana.
Pazemība ir ceļš uz godu. Bībele saka: „Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgais iemantos godu.” (Salamana pamācības 29:23)
Pazemīgs cilvēks
  1. Ja velnam izrādīs pretestību viņš bēgs. 1.Pet. 5:8-9- 8 Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.
    Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.
    velns var cīnīties ar mums, bet mūs nevar uzvarēt, jo esam Dieva bērni. Spilgts piemērs un iedvesma no kā mēs varam mācīties ir Jēzus, kad tas tika kārdināts, kurās Jēzus pastāvēja ar Dieva vārdu.
  2. Pazemīgs cilvēks zina, ka viņam dota privilēģija pieeja pie Dieva, jo tie saņems žēlastību.

Jes.57:15-'' Es dzīvoju augšā un svētnīcā un pie tiem,kam sagrauzts un pazemīgs gars''

Apzinoties savu vājumu,ka vieni paši neko nespējam un esot pazemīgiem un paklausīgiem Dievam mēs smelsim spēku no Dieva.
    Ebr. 4:16,- Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā. 

    Svētruna sludināta Auces baptistu draudzē 09.07.2017 ( Arnolds Bērziņš)  

2017. gada 23. jūnijs

Cilvēku ietekme Tavā dzīvē.



Cilvēku ietekme tavā dzīvē

Nekas, kas ir noticis, ko Dievs ir darījis pie tevis, nav noticis bez cilvēkiem.  Visas pozitīvās izmaiņas, kas ar tevi notiek draudzē, varbūt arī kādas negatīvas izmaiņas, ir pateicoties ne tikai Dievam, bet arī cilvēkiem.
Protams, ka es runāju Dieva vārdu, tas nav no manis pašas, tas ir no Dieva, ko Viņš man dod, tomēr viss pie mums nāk caur cilvēkiem.Visu, ko tu mācies draudzē un kas tev dod pozitīvas izmaiņas, dziedināšanu un labklājību, nes cilvēki. Jā, visa slava un gods Dievam, jo mēs nevaram pielūgt un slavēt cilvēkus – tā ir elku kalpība, tomēr pašu darbu izdara cilvēki šeit virs zemes. Ja cilvēki nedara, tad arī Dievs nedarbojas. Mēs esam Viņa rokas, Viņa kājas, mēle, mute. Mēs esam Viņa miesa, Kristus miesa.

Tavs pacelšanās vai krišanas iemesls ir cilvēku ietekme.
Tas, kas tu esi šodien – cik labs vai slikts, ir cilvēku ietekmes rezultāts.  Es varu klausīties, kādu mūziku es gribu, un mani tas neietekmē.” Bet mūziku taisa cilvēki. “Es varu skatīties, ko gribu, mani tas neietekmē, neietekmē, neietekmē. Es varu uzturēties jebkādu cilvēku vidē, un mani tas neietekmē, neietekmē, neietekmē.”
Cilvēki ir pārliecināti, ka tas viņus neietekmē, ka viņi tādi ir, un tas ir viss; tāds, kāds viņš grib būt, tāds viņš ir, tomēr tā nav patiesība. Viss, kas tu esi šodien, viss, kas ir labs vai slikts tavā dzīvē, ir pateicoties cilvēku ietekmei.

Cilvēku ietekme var būt stiprāka par Dieva ietekmi.
 Cilvēku ietekme bieži var būt stiprāka par Dieva ietekmi. Ja tu to nesapratīsi, tad tu sev sagādāsi daudz problēmu. Ja sapratīsi, tad izbēgsi no daudzām problēmām un spēsi pacelties.

Tu nevari izvēlēties cilvēki tevi ietekmēs vai neietekmēs.
Viņi vienkārši tevi ietekmēs. Ja tu domā, ka tevi neviens neietekmē, tad tie ir absolūti maldi. Mūs visus ietekmē. Nepārtraukti ir ietekme. Tu vari izvēlēties, kādi cilvēki tevi ietekmēs. Lūk, ko tu vari izvēlēties. Vecākus mēs, protams, neizvēlamies. Mēs paši izvēlamies, kuriem cilvēkiem mēs ļaujam sevi ietekmēt. Tas, kāda būs tava izvēle, noteiks to, kāda būs tava dzīve nākotnē.

Kāda ir negatīva ietekme?
Tagad pasaulē ir modē sevi spridzināt. Apkrauties ar sprāgstvielām,  uzspridzināt sevi kādā publiskā vietā. Mode ir iebraukt ar mašīnu cilvēku pūlī. Īpaši Amerikā ir mode skolēniem atnākt uz skolu ar ieroci un pašaudīties uz skolēniem, skolotājiem. Kas viņus ietekmēja? Masu mediji, ziņas internetā. To visu veido cilvēki.

 Alkoholisms, smēķēšana, narkomānija tā visa ir cilvēku ietekme. Es ļoti labi atceros savas pirmo glāzīti   Negatīvai ietekmei ir daudz lielāks spēks nekā pozitīvai. Negatīvisms ātrāk izplatās. Pozitīvas lietas, kas prasa atbildību no sevis, grūtāk ir pieņemt un nostiprināt. Ja pozitīvas lietas tik viegli izplatītos, tad mēs draudzē nesēdētu tik, cik esam tagad.



           Cilvēku ietekme ir tavs pacelšanās vai krišanas iemesls. Tu gribi to pieņemt vai nē, man ir vienalga, es saku, ka tā ir. Ja sapratīsi, tad viss būs čikiniekā, ja nē, tad būs problēmas. Cilvēku ietekme var būt vai pat ir stiprāka par Dieva spēku. Dievs ir stiprāks, spēcīgāks, bet tomēr realitātē, kad notiek ietekmēšana, tad tu visticamāk vairāk ietekmējies no cilvēkiem. Un tu nevari izvēlēties, vai cilvēki tevi ietekmēs vai nē, bet tu vari izvēlēties, kas tevi ietekmēs. Kā to saprast? Nogriez kontaktu ar cilvēkiem, kas nes negatīvismu tavā dzīvē, un pieņem tos cilvēkus, Dieva cilvēkus, kas pozitīvi tevi ietekmē.

Un visi baudījuši to pašu garīgo barību, un visi dzēruši to pašu garīgo dzērienu, jo tie dzēra no garīgās klints, kas tiem gāja līdzi, bet šī klints bija Kristus. Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši.” (1. Korintiešiem 10:3-6)

Visi izraēlieši izgāja no Ēģiptes zemes, visi saņēma to pašu bauslību. Visi bija Mozus vadībā. Mums tas nozīmētu – mēs visi esam draudzē,  visiem ir viens mācītājs, mēs esam viena ģimenes, mēs lasām vienu Bībeli, mums ir personīgas attiecības ar Dievu, mēs visi dzeram no tās pašas garīgās klints – no Kristus! Mums ir visas tās privilēģijas, ko dod draudze – dzirdēt sprediķus,  Bībele saka, ka tomēr uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie tika izdeldēti tuksnesī.

 Būšana draudzē un visu doto privilēģiju baudīšana tomēr nepalīdzēs tev pacelties, nepalīdzēs tev aiziet līdz debesīm, ja tu atļausi negatīviem cilvēkiem sevi ietekmēt, jo šo negatīvo cilvēku ietekme var būt stiprāka par Dieva ietekmi.

Simsons un Delīla (Soģu 16:4-21)
Tu varētu domāt, ka īpaši svaidīti cilvēki ir imūni pret cilvēku ietekmi. Par Simsonu bija rakstīts, ka viņam bija Svētā Gara spēks, svaidījums. Viņš iemīlēja kādu sievieti Sorekas ielejā, filistieti. Viņas vārds bija Delīla. Viņa bija sveštautiete. Izraēla Dievs bija konkrēti aizliedzis precēties, saieties ar pagānu sievietēm. Viņš to ignorēja. Tas ir viens. Otrs bija, ka viņas tautas cilvēki samaksāja viņai naudu, lai viņa izdibina no Simsona, kur slēpjas viņa spēks, jo viņš bija viņu galvenais ienaidnieks. Ko viņa darīja? Viņa viņu diendienā mocīja ar „zāģēšanu”: „Tu mani vairs nemīli. Kur ir apslēpts tavs spēks? Tu mani pietiekami nemīli, jo nestāsti patiesību.” Viņš pateica, ka viņa spēks ir matos, ja tos nogriezīs, tad spēks pazudīs. Viņa viņu savā klēpī iemidzināja, nogrieza matus un pasauca filistiešu karavīrus. Viņš gribēja cīnīties, bet spēks viņu bija atstājis. Viņam izdūra acis un padarīja par vergu. Tā beidzās viss viņa svaidījums. Kas izrādījās spēcīgāks svaidījums vai cilvēku ietekme?

 Es varu ignorēt Dieva norādījumus, es varu saieties ar jebkādiem cilvēkiem, es varu klausīties un būt kopā ar jebkādiem cilvēkiem…” Ja tu ar visu savu svaidīju izvēlēsies būt kopā un ietekmēties no negatīviem cilvēkiem (kā Delīla), tad nekāds svaidījums tev nepalīdzēs. Tas pats notiks, ja apprecēsies ar neticīgu cilvēku.

 Cilvēku ietekme ir lielāka nekā Dieva ietekme. Simsons atkrita no Dieva, pazaudēja savu svaidījumu, savas acis un arī savu dzīvību. Šīs sievietes ietekme bija stiprāka. Es vairāk palieku pie tā, ka cilvēku ietekme var būt stiprāka par Dieva ietekmi. Svaidījums nepalīdzēs, ja ļausies negatīvu cilvēku ietekmei.

Kad Samuēls atnāca pie Saula, Sauls viņam sacīja: "Esi Tā Kunga svētīts! Es esmu izpildījis Tā Kunga pavēles." Tad Samuēls sacīja: "Bet ko nozīmē šī avju blēšana manās ausīs, un kas tā ir par vēršu maušanu, ko es dzirdu?" Tad Sauls atbildēja: "No amalekiešiem mūsu ļaudis tos ir atveduši, jo viņi ir pataupījuši treknākās avis un brangākos vēršus kā kaujamo upuri Tam Kungam, tavam Dievam, bet pārējos mēs esam pilnīgi iznīcinājuši. Tad Samuēls atbildēja Saulam: "Pietiek! Es tev pateikšu, ko Tas Kungs man ir teicis šai naktī." Tad tas viņam teica: "Runā!" Un Samuēls sacīja: "Vai tas tā nav? Kad tu pats izlikies niecīgs savās acīs, tad tu kļuvi par Israēla cilšu galvu un tad Tas Kungs tevi svaidīja par ķēniņu pār Israēlu.” (1. Samuēla 15:13-17 )

Dieva gribu Saulam atklāja pravietis, cilvēks. Samuēls teica Saulam iznīcināt Amaleku, visus nogalināt, lopus arī, tas bija pilnīgas iznīcības lāsts pār amalekiešiem. Ko darīja Sauls? Viņš Amaleku patiešām iekaroja, iznīcināja visus cilvēkus, bet pasaudzēja ķēniņu un lopus un paņēma sev zeltu. Ieradās Samuēls, un Sauls teica, ka visu ir izdarījis, ir paklausījis Dievam, bet Samuēls dzirdēja avju blēšanu. Kas tas ir – nolaupītie lopi? Sauls gribēja izdabāt saviem karavīriem ar šo laupījumu, bet Dieva pavēle bija cita. Saulu ietekmēja cilvēki. Kā Sauls beidza savu dzīvi? Vispirms viņš pazaudēja savu svaidījumu, viņš pazaudēja savu ķēniņa amatu un vēlāk gāja bojā, izdarot pašnāvību.
Nekāds amats, nekāds svaidījums, nekādi panākumi, kas ir tavā dzīvē šodien, nepalīdz’ws, ja ļausies negatīvai cilvēku ietekmei.

Pēc kā var pateikt, vai cilvēks tiešām ir kristietis?

Viņš nesēž bezdievju kompānijās, jo viņa draugi ir draudzē. Tie ir cilvēki, kuri izvēlas pareizus draugus un pareizu vidi.
Viņi neapmeklē pagāniskus rokkoncertus, neizprotamas un muļķīgas teātra izrādes. Es nesaku, ka ir slikti skatīties labas filmas. Tas nav slikti. Bet ar kādu mērķi?  Ja tu gribi kaut ko tādu darīt, saģērbies un nāc uz draudzi. Kad vecmamma nomira, viņu apglabāja tautastērpā, kas bija viņas vēlēšanās. Blakus stāvēja mācītājs, kurš teica: „Mēs tevi sūtām uz debesīm.” Viņai patika runāt par visu, izņemot Kristu. Par to viņa teica: „Šito demagoģiju izbeidz.” Un, redzi, bērēs luterāņu mācītājs viņu sūtīja uz debesīm bez Jēzus, bez nekā. Diemžēl tā nevar cilvēku nosūtīt uz debesīm, tik liela ietekme mācītājam nav.

 Nošķirieties no tiem,” saka Tas Kungs, “Un tad Es būšu jums par tēvu, un jūs Man par dēliem un meitām.” Mums ir jāmaina vide un cilvēki, kas mūs ietekmē. Ja tu sēdi draudzē, tad tevi ietekmē draudzes cilvēki. Ja tu sēdi bezdievju pulkā, arī viņi tevi ietekmē. Kāpēc ir svarīgi Dieva vārdu dzirdēt dievkalpojumā? Svarīgi ir būt dievkalpojumā un ļaut sevi ietekmēt normāliem cilvēkiem.
Tev nav savā darbavietā jāklausās, ko kāds citam stāsta – par pasaulīgām lietām.Tev ir radikāli jānostājas pretī ar lēmumu, ka tu to visu neklausīsies. Tevi nevar neviens piespiest kaut ko klausīties. Pāvils saka, ka tu vari strādāt savā darbavietā un draudzēties ar kolēģiem, bet tu nevari veidot tuvu draudzību ar cilvēku, kurš nav ticīgs, jo viņš tevi ietekmēs. Tu esi tur, lai ietekmētu viņus! Kurš ir gaisma pasaulei? Pagāns vai ticīgais? Tu esi gaisma pasaulei! Tu esi tur, lai ietekmētu, nevis otrādi! Tas nenozīmē, ka mums ir jāiet prom no pasaules. Mēs esam pasaulē, mēs šeit dzīvojam.
Mums ir attiecības gan ar ticīgiem, gan neticīgiem cilvēkiem. Nebiedroties ar pasaulīgiem cilvēkiem nozīmē nedarīt kopā ar viņiem pasaulīgas lietas, neveidot tuvu draudzību un neklausīt viņu padomiem, kas attiecas uz garīgām lietām.  Tiklīdz tu piekrīti kompromisam ar pasaulīgu cilvēku, tu esi viens no viņiem.

Tā ir cilvēku ietekme, kas ved tevi pretējā virzienā, ja liek strādāt tad, kad tev būtu jāatrodas kādā draudzes pasākumā. Tajā brīdī, kad tu atsakies no viņu pavēlēm, šie cilvēki redz tavu stāju un to, ka tu esi vērtīgs. Arī laulībā ir tāpat, ja viens ir ticīgs, bet otrs nē. Tiklīdz tu piekrīti neiet uz dievkalpojumu, grupiņu  tu viņa acīs esi lupata. Viņš zina, ka tev nav nekāda Dieva, nekāda spēka, un ka tas viss ir tikai kaut kāda pasaka, taču tiklīdz šis vīrs vai sieva redz, ka nevar tevi vairs kontrolēt, viņš redzēs, ka tu tiešām esi ar Dievu. Viņš (vai viņa) būs dusmīgs, bet pēc laika samierināsies, un viņam būs iespēja atgriezties pie tā Dieva, kas dod tādu spēku. Ja tu piekrīti viņam, tu ietekmējies no viņa. Viņš redz, ka tev ir tāds pašvaks Dievs, un secina, ka negrib tādu savā dzīvē.

Kas Mani ienīst, ienīst arī manu Tēvu.” (Jāņa 15:23)
Jēzus vienlaicīgi bija cilvēks un Dievs. Un tādējādi, ja kas saceļas pret Dieva ieceltu autoritāti uz zemes, neuzklausa viņa padomus, nepieņem viņa vārdus (mācītājs, vadītāji vai vecāki ģimenē), tas saceļas arī pret Dievu. Tas viss ir cieši savā starpā savīts.

Dieva cilvēku mērķis nav citāds kā tikai ietekmēt tevi pozitīvi, bet, ja tu nepieņemsi savu Dieva cilvēku un neizveidosi ar viņu normālas attiecības, tad pats iekritīsi nepareizās laulībās, lēmumos un bēdīgā dzīvē. 

22.06.2017( Sieva, Daile Bērziņa, runāts draudzē Evaņģēlisko Kristiešu draudze´´ Kristus Liecinieks´´