Gerijs Čepmens „Mīlestība~ kā~ dzīvesveids” Mirkļi kopā ar Dievu.

Gerijs Čepmens „Mīlestība~ kā~ dzīvesveids” Mirkļi kopā ar Dievu.

Kristus ilgojas, lai Viņa sekotāji mīl tāpat kā mīlēja Viņš. Mīlot tā, kā mīlēja Kristus, mēs citiem rādām Dieva mīlestību. Mīlošā cilvēkā saskatāmas īpašības: laipnība, pacietība, piedošana, pieklājība, pazemība, dāsnums un godīgums.

Mīlestība kā jauns dzīvesveids./ rom.8:38-39/ Ir vajadzība, kuru mēs nekad nepāraugam- tā ir vajadzība zināt, ka kāds mūs mīl bez nosacījumiem. To Dievs mums saka katru dienu, ka tevi mīl un tu esi mīlēts mūžīgi mūžos un allaž.1.kor.13:13/. Pieņem cilvēkus tādus kādi viņi ir, nevis tādus kādus tu viņus gribētu redzēt. Ja cilvēks slīkst nepietiek, ka pametīsi glābšanas riņķi, ir jāiekāpj ūdenī. Ik reizi, kad izvēlamies kādu mīlēt, mēs padarām sevi par Kristus sekotājiem, jo izvēlamies nevis izcelties, bet ar gatavību nest upurus. Kungs, Tevis dēļ es gribu, lai ļaužu iespaids par mani ir, ka es cilvēkus patiesi mīlu. / Gal. 2:20/ Zinot patiesību, ka esam vāji, iegūstam brīvību, apzinoties, ka atslēga kļūšanai par mīlošu cilvēku mājo nevis pie mums, bet pie Dieva. Dieva mīlestība , lai vēlamies ar to dalīties ar citiem. Svētais Gars ielej mīlestību mūsos un ļauj mums to dot/ rom.5:5/ Mums ir vairāk nekā pietiekami mīlestības ko dāvāt citiem, jo mums ir Dievs, kas mūs mīl un vēlas, lai viņa mīlestība tiktu izteikta caur mums. Svētais Gars, es vēlos saņemt tavu mīlestību un paust to citiem.

Laipnība./Jesaja 52:7/ Asīzes Francisks lūdza: „Kungs, padari mani par sava miera darbarīku; ļauj man sēt mīlestību, kur valda naids; nest piedošanu tur, kur sāpīgi pāri dara; viest cerību tur, kur ir izmisums; atklāt gaismu tumsas vidū; radīt prieku tur, kur skumji Lūgšanu viņš nobeidza: Atdodot mēs iegūstam, piedodot mums top piedots, nomirstot mēs piedzimstam mūžīgai dzīvei” . Labais dzīvo tajos vienkāršajos veidos, kādos mēs kalpojam citiem darbā, mājās , tuvākajā apkaimē. Laipni rīkoties nozīmē nomirt savu patmīlīgo alku priekšā, lai apmierinātu citu vajadzības. Vardarbīgā pasaulē, Tēvs, atgādini man par mieru, ko varu sniegt citiem ar vienkāršu laipnību. /l.Jāņa 4:7/ es ticu, ka Dievam labpatīk lēnprātīga laipnība. Pateicies par cilvēkiem, kas tev izrāda laipnību. / Mt. 9:36/ Jāmainās vārdos un darbos. Visi radīti pēc Dieva līdzības un ir Dieva apdāvināti noteiktai lomai dzīvē un spēj iemantot mīlestības pilnas attiecības ar Dievu. Esam aicināti dalīties Dieva mīlestībā- un , to darot, redzam , cik liels spēks ir laipnībai. Ik vakaru pārdomā, kur esi bijis nelaipns, apņemies izrādīt laipnību, bet sapratis, ka esi kādu sāpinājis, atvainojies šim cilvēkam. /Hozejas 11:4/ Dievs ilgojas pēc tā, lai uzticamies Viņa mīlestībai, kā bērns uzticas vecāku mīlestībai. Laipnība ir daļa no Dieva mīlestības- Viņa maigās gādības izpausme. Senebreju Bībelē laipnība tiek skaidrota kā noturīga mīlestība, neatkarīgi no apstākļiem, grūtībām vai dzīvības briesmām. Dievs dod daudz iespēju būt laipniem, Viņš mums dāvā daudz prieka, ja esam laipni. Labpatika, kādu izjūtam rūpēs par citiem, ir tikai mazums no iepriecinājuma, kāds ir Viņam gādājot par mums. Vai Dieva laipnība rosina tevi būt laipnam? /Jesajas 63:1/ Ikviens no mums ir grēcinieks un nav mūsu daļā tiesāt otru. Dievs ir Tiesnesis. Taču, ja izmantojam laipnu vārdu spēku, Dievs caur mums var mainīt cilvēku dzīvi. Laipnība nav vājuma pazīme, Dievs savu spēku pierāda ar laipnību./ l.Mozus 1:27/ Mēs esam radīti pēc Dieva līdzības. Tas nozīmē, ka mūs pievelk laipnība- pat to meklējam jau no mazotnes. Mūsos nezūd vajadzība pēc tās. Mūsu domas un jūtas radītas tam, lai atsauktos laipnībai, nevis skarbumam. Ja būsim laipni, cilvēki tieksies pie mums un Dieva. Laipnība ir spēka avots. Kad esam laipni, mēs rīkojamies veidā, kādam esi radīti rīkoties. Mīļais Dievs, es vēlos ik dienas rīkoties, kā Tu esi lēmis./ kolos.3;12/ Kristus sekotāji vēlas mainīt citu dzīvi, lai dalītos mīlestībā. Laipnības darbu ietekme ir neizmērojama./ Marka/ 10:21/ kaut kas notiek, ja iemīlam cilvēkus: mēs viņus sākam redzēt tādus, kādus viņus redz Dievs. Sākumā izvēlamies kļūt laipni padevības dēļ, bet turpmāk tādi kļūstam, jo mīlestība uz citiem pieaug, kamēr īstenojam Jēzus mīlestību. Padevība pilda ar prieku, nevis pienākuma jūtām. Mēs iepazīstam Viņa labestību, ja tajā dalāmies, laipnība dod iespēju iepazīt brīnišķīgus cilvēkus, kam vajadzīgs Jēzus. Dievs, es gribu skatīties ar Tavām acīm, kad uzlūkoju cilvēkus./ fil. 2:5-7/ Daudzi sevi cenšas sargāt no pārestībām, prātojam vai tas otrs pelnījis mūsu laipnību. Nāves stundā, taču mūs neuztrauks tas vai mūs kāds apmuļķojis, toties mokoši būs zināt, ka esi atraidījis cilvēku, kuram vajadzēja palīdzēt. Būt laipnam nozīmē būt viegli ievainojamam. Ar ikkatru laipnības izpausmi tiek pateikts, ka gribi gādāt par otru, lai arī kā viņš atsauktos. Nostādi sevi vājākā pozīcijā, lai vari palīdzēt. Kristus atgādina, ka tikai kalpojot , ieaugam Dieva raksturā. Kad izprotam Kristus mīlestību, tad iepazīstam patiesu prieku. Tēvs, palīdzi saskatīt kalpošanas iespējas un kā labāk iepazīt Tevi./ gal. 5:25/ Dievs palīdzēs tev būt laipnam, kad tava savtīgā daļa gribēs aizcirst durvis. Dieva Gars ir pieejams, lai palīdzētu mums paveikt šķietami neiespējamo: mīlēt kolēģus, ģimenes locekļus un svešiniekus ar Kristus mīlestību. Viņš dod mums iespējas attīstīt Kristus Garu, lai tādējādi mīlētu citus caur mums. Dievs ir tevī, lai atstarotu savu mīlestību veidos, kādos pats tu nespētu. Lūdz Svēto Garu izrādīt ikvienam laipnību./ efez. 3:20-21/ Dievs izmanto mūs , lai mēs gādātu cits par cita praktiskajām un dvēseles vajadzībām. Kungs mums atgādina, ka vienlīdz modrs gan par mūsu dziļākajām ilgām, gan par ikdienu. /Hozejas 2:21/ Viņa laipnība nebeidzas, ja arī mēs novēršamies. Būt laipnam pret tiem, kas neatsaucas mūsu laipnībai , ir viens no brīnumiem, ko iedvesmo sekošana Kristum. Tas atgādina par Dievu, kas pat pārestībā un dusmās- ļauj laipnībai gūt virsroku. Kungs, pateicos tev, ka mīli mani tik ļoti, ka allaž atkal mani uzmeklē.

Pacietība./ ebr. 6:12/ Augustīna pievēršanās Kristum notika pēc trīsdesmit diviem gadiem, ko viņa māte bija pavadījusi pacietīgās lūgšanās. Dievs ļauj saviem bērniem augt un attīstīties un tiekties pēc Kristus. Pat ja mums neizdodas, Viņš mūs neuzskata par bezcerīgiem. Tēvs, kad neveiksmes laupa man drosmi, palīdzi man atcerēties, ka Tu vēl aizvien darbojies manā dzīvē./ Ps.86:15/ Dieva iezīmes ir taisnīgums un mīlestība. Taisnīgums senebreju valodā apzīmēts kā svētums un pacietības apzīmēšanai ir ilgs, ilgs vai lēns dusmām. Kad esam pacietīgi kaut nenozīmīgās lietās, mēs atspoguļojam Dieva mīlošo raksturu. Garā pārlūko Dieva pacietību pret tevi, pateicies Viņam par to./efez. 4:26-27/ Dusmas kaitē veselībai, bet neiecietīgas dusmas ir postošas. Tāpēc ir tik svarīgi mācīties pacietību vārdos un darbos, pat ja kāds sarūgtina . pacietība dod iespēju pārdomāt jūtas, kas varētu izraisīt nelaipnus vārdus. Neapvaldot savas dusmas, dodam iespēju velnam. Prāts, ķermenis un attiecības cieš, ja izdarām aplamu izvēli. Mācies dusmas apvaldīt!/ rom.12:12/ Pacietība māca palikt uzticīgam dievišķajam aicinājumam un citu mīlēšanai . Sāpes pāries, bet Dieva darba skaistums mūsos un caur mums- paliks mūžībai. Pacietība ir pestīšana./ 2. Pētera 3:9./Kad esam pacietīgi atspoguļojam Dieva pacietību, kas ved pie garīgas pārveides. Tieši Dieva pacietība mūs ved pie pestīšanas. Ja Viņš izvēlētos spriest tūlītēju tiesu, mēs neviens nebūtu dzīvs. Savas pacietības dēļ Dievs ļauj turpināt dzīvošanu, lai tādējādi mēs saprastu, ka Viņš vēlas būt ar mums. Dieva pacietība skubina būt mums tādiem pret citiem. Atceries – pacietība nozīmē pestīšanu./ fil.1:6/ Ja Dievs nemitīgi strādā, tad sapratne atbrīvo pacietību ar sevi un citiem. Apzinoties, ka vēl aizvien augam, maināmies un kļūstam līdzīgāki Kristum, tad būsim pacietīgāki ar citiem. Tas atbrīvojoši atcerēties, ka esam Dieva remontdarbos. Ar pacietību mīlam citus, zinot, ka arī viņi kādreiz būs pabeigti tāpat kā mēs. Es tāpat kā citi vēl aizvien neesmu nevainojams. / rom. 2:3-4/ , Mt 18:23, 26-30,33/. Kad gaidām, ka kāds atsauksies uz mūsu mīlestību, Dievs izrāda mums pacietību, pat ja nevaram Viņam atmaksāt par visām dāvanām. Mums jāatspoguļo Viņa mīlestība, tādu pašu pacietību izrādot citiem. Ja esi pret kādu nepacietīgs, tad atceries, ka Dievs vai kāds cits bija pacietīgs pret tevi. Esi mierīgs. / Ps.46:11/ Rāms , pacietīgs noskaņojums ir pretrunā ar šodienas pasauli. Pacietīgs miers pat spriedzē- ir attieksme, kas vienmēr izceļas. Kad trokšņojam un steidzamies, tad neesam spējīgi tuvībai. Nemiers no mums arī citiem liek justies neapmierinātiem, bet rāms gars arī apkārtējos nomierina, padarot mīlošu mijiedarbību iespējamu. Pacietīgs gars padara rāmu pasaules troksni, lai varam baudīt dziļāku mieru, tas klusina troksni arī citu dzīvē- tā pilnīgāk varam baudīt cits citu. Atgādini sev- rimsties! Koncentrējies mierpilnām attiecībām. /Ps.27:14/ Lūdzies pacietīgi un nerimtīgi, kaut nejūti izredzes. Dievs ir uzticams. Pacietība aicina atcerēties, ka Dievs mīl visus, vairāk nekā mēs./ebr. 12:2/ Nav nekā aplama sapņos par nākotni, bet reizēm esam tik nepacietīgi, gaidot pārmaiņas. Jēzus trīsdesmit gadus gaidīja savu kalpošanas sākumu. Dievs zina precīzu dienu skaitu šīs zemes darbu pabeigšanai. Arī gaidīšanas gadi Jēzum bija daļa no Viņa aicinājuma. Pacietīgi gaidīt Dievu nozīmē gaidīt aktīvi, apjaust, ko Viņš tavā dzīvē dara jau šodien, kam gatavo mūs un ko aicina iemācīties./ Jesajas 55:9/ Mums jāgaida Dievs ilgi un lēnprātīgi; vējā, lietū, pērkonā un zibenī, aukstumā un tumsā. Gaidi- Viņš nāks, jo Viņš nekad nenāk pie tiem, kas negaida. Mīļais Dievs, palīdzi man paļauties, pat ja neizprotu Tavu plānošanu. Jēkaba 5:10-11/ Parādi pārliecību, ka gan dzīvojot, gan mirstot, dzīve vērš ļaužu uzmanību uz Kristu. Pacietība ir Dieva dāvana, dota tiem, kas to pieņem ar labu prātu. Tēvs, es vēlos, lai mana dzīve pauž klusu pacietību, kas rāda ceļu pie Tevis.

Piedošana./Jēkaba 2:13/ Piedošana ir viss, ko varu piedāvāt, tā sieviete piedeva mātes un brāļa slepkavam. Tā Kristum raksturīga izvēle piedot. Viņa ļāva savai vēlmei mīlēt uzveikt vēlēšanos prasīt taisnību. Viņas gars bija brīvs no dusmām. Rūpes par taisnību viņa atstāja Dieva ziņā un atteicās prasīt atriebību. Vienīgi Kristus mīlestība paņem to enerģiju, ko varētu tērēt dusmās, pārvērš to mīlestības enerģijā. Kungs, es vēlos brīvību, ko nes piedošana citiem./ l. Pētera 4:8/ Piedošanas vārdiem ir liels spēks./ Ps.32:1-2/ Ja sekojam Dieva piemēram, tad vienīgi mīlestība mudina izrunāties, saņemt viņa atvainošanos un dāvāt piedošanu. Piedodam, jo gribam atbrīvot apvainotāju. Pēc grēka atzīšanas varam līksmot līdz ar viņu, jo Dievs cildina mūs, tiklīdz grēkus izsūdzam. Pirmais solis, lai kļūtu par mīlošu, ir grēcīgās izturēšanās apliecinājums. Nevaram dot to, ko neesam saņēmuši, piedzīvojuši mīlestību, kas vada Dievu mūs apžēlot, mēs spējam dot šo mīlestību citiem./2.kor.2:10/ Mēs esam vienlīdzīgi. Es augsti vērtēju tevi, tu esi tā vērts, ka lūdzu tevi man piedot. Lūgums pēc piedošanas apliecina otra vērtību. Ja mums kāds atvainojas, tas izsaka, ka esam vērtība viņa acīs. Mūsu labākā atbilde ir piedot./ efez. 4:32/ Āmen ir senebreju vārds, kas nozīmē- es piekrītu vai lai notiek tā. Kad dzirdam aicinājumu piedot , mūsu atbildei jābūt, lai notiek tā. Tad mēs paliekam atvērti, lai ļautu Dievam mācīt mūs izrādīt žēlsirdību. Kristietība ir par mīlestības pilnām attiecībām ar Dievu. Kad piedodam- tad nevis raugāmies uz trūkumiem, bet cenšamies tādēļ, lai Dievs mūs izmantotu savas piedošanas paušanai. Mūsu daļa piekrist un būt gataviem mācīties. Mīļais Dievs, es vēlos būt žēlsirdīgs./Lk. 6:37. Pirmais solis ir savas kļūdas atzīšana Dieva priekšā. Laba laulība neprasa pilnību, bet gan savu kļūdu atzīšanu un piedošanu. Piedošana atver durvis labākas nākotnes iespējām. Dievs, stiprini mani prasmei atvainoties, negaidot, lai to dara otrs./ Lk.7:47/ Īsta piedošana nenotušē grēku, bet parāda cik grēcīgi mēs esam- un cik labs ir Dievs. Patiesa piedošana neatstāj nevienu nemainītu./l.Jāņa 3:19-20/ Dažkārt pēc grēka atzīšanas sātans cenšas mūs apsūdzēt. Tu taču to darīsi atkal, vai tev nešķiet, ka Dievs piekusīs tev piedodams? Bet atbildi sev, ka zini, ka Jēzus tevi mīl un mira par taviem grēkiem. Tad Dieva piedošana dara tevi brīvu un vari pasniegt citiem roku caur piedošanu./ rom. 12:19/ Citu tiesāšana ir smaga nasta. Ja kāds atsakās tev atvainoties bibliskā pieeja ir atlaist šo cilvēku Dieva ziņā līdz ar pārestību un dusmām. Ja aizvainotājs atzīs vainu un nožēlos – Dievs piedos.- mums jādara tāpat. Ja viņš nenožēlos, Dievs spriedīs tiesu. Atlaižot kādu Dieva ziņā, tu viņu ieliec labās rokās. Savu aizvainojumu un dusmas nododot Dieva ziņā, tu ļaujies Dieva tiesībām spriest tiesu un atbrīvo sevi no smagas nastas. Jēzus arī neatriebās tiem, kas Viņam bija darījuši pāri, Viņš notikušo uzticēja Tēvam, zinot, ka Dievs tiesās taisnīgi. Nododot Dieva ziņā, zinām, ka Viņš rīkosies atbilstoši. Kungs, piedod manu vēlmi tiesāt, jo tiesnesis esi Tu. Ļauj pagātnei iet! /kolos.2:13-14/ Desmitiem ņujorkiešu 2007.g. 28. decembrī nolēma bijušo atstāt pagātnē. Papīra smalcinātāji bija gatavi palīdzēt tikt galā ar sliktām atmiņām. Garāmgājēji uzrakstīja un sasmalcināja sāpes, ļaudis nāca, lai atbrīvotos no visa: atkarībām, sliktām sekmēm, senām vēstulēm, aizvainojumiem. Atbrīvošana ir lūgums Dievam pēc palīdzības. Kad esam aizvainoti, mēs neatlaižamies no savām sāpēm. Vienīgi Dievs var palīdzēt atlaist atmiņu spīles un virzīties uz priekšu./Mt. 5:23-24/ Lai mēs būtu patiesi attiecībās mums jātiek galā ar savām kļūmēm- caur grēku izsūdzēšanu, nožēlošanu un piedošanas meklēšanu. Tikai tā var sagatavoties dziļām un mīlestības pilnām attiecībām. Tēvs , rādi ceļu patiesākām attiecībām!/ Hozejas 2:17/ Kādu cietumu pārvērta par brīnišķīgu viesnīcu. Bet šis ir tikai blāvs atspulgs tai pārveidei, kādu Dievs piedāvā, soda iespējas pārvēršot par vārtiem uz atjaunotni. Tā arī darām mēs, kad sniedzam piedošanu kādam, kurš to nav pelnījis. Dieva tiesa neļaus ignorēt ļaunumu, tomēr savā mīlestībā Viņš iecerējis plānu, lai tiesas vieta kļūtu par vietu žēlsirdībai. Pārvērt savas dusmas un aizvainojumu par vietu žēlsirdībai.

Pieklājība./ Jāņa ev.15:12/ Grieķu vārds, kas jaunajā derībā tulkots kā pieklājība, izriet no diviem vārdiem- draugs un prāts. Būt pieklājīgam nozīmē domāt par ikvienu kā par draugu- paraugu, kādu Dievs mums rādījis. Tu vari būt pat attāls no Dieva un nedrošs tajā, ko Viņš par tevi domā, tomēr Viņš tevi sauc par draugu. Dievs ilgojas pēc jūsu attiecību uzplaukuma. Viņš grib būt tavs sabiedrotais un ceļvedis- kāds ir patiess draugs./ Mt.25:40. Atceries, ka ikviens sastaptais cilvēks ir vērtīgs, kristiešiem tas nozīmē, ka ikviens jāuzskata kā Jēzus pārstāvis. Māte Terēze mācīja, ka mums nevajadzētu kalpot trūcīgajiem, it kā viņi būtu Jēzus, bet jākalpo viņiem tāpēc, ka viņi ir Jēzus. Šādai attieksmei jābūt kristiešiem kalpošanā. Lai vēlamies mīlēt ar vienkāršu pieklājību, jo mīlot citus, tu mīli Jēzu./ Mt.5:44/ Smirnas Polikarpu sagūstīja un mēģināja viņu pārliecināt, lai viņš noliedz Kristu. Bet viņš atbildēja , ka 86 gadus viņš Viņam ir kalpojis, un Viņš nav viņam darījis pāri, kā varu zaimot savu Kungu, kurš viņu pasargāja. Viņu nogalināja par viņa ticību un viņš pateicās Dievam, ka ticis uzskatīts par šo ciešanu cienīgu. Kad kristieši ir brālībā ar Kristu, viņi savu mīlestību spēj izteikt, lai notiek kas notikdams. Pārbaude ir dzīvot Kristum. Tēvs, palīdzi man mīlēt tevi tik ļoti, lai es spētu mīlēt citus, kā Tu gribi./ Lk 12:6-7/ Kristiešiem izturēšanās citam pret citu ir pārbaude, lai saprastu, ka ikviens satiktais cilvēks ir veidots pēc Dieva līdzības. Dievs pastāv ikkatrā, un mēs ikviens atspoguļojam labo Dievu. Mīlēt citus, cildināt viņus kā Dieva radību vērtību. Ņemot vērā kā Dievs izturas pret ikvienu ar mīlestību, kā gan mēs varam neizturēties ar laipnību? Kungs, piedod, kad esmu ignorējis cilvēkus, palīdzi izturēties  pret cilvēkiem, atzīstot viņu vērtību./ Jāņa 12:3/. Priecīgi saņem un pieklājīgi izturies pret ikvienu. Dažiem dot ir vieglāk nekā saņemt. Taču, ja izrādām pieklājību saņemot, ko mums dāvā, mēs dodam iespēju iepazīt viņam mīlestības izraisīto prieku. Tēvs, es lūdzos pieklājību, lai krietnībā saņemtu citu dotās dāvanas./ ebr. 13:2/ Vai esam viesmīlīgi? Vai ielūdzam ļaudis- ne tikai draugus, bet arī paziņas uz sarunu vai maltīti? Vai cenšamies apmierināt nejauši sastapto vajadzības? Mūsu viesi var nebūt eņģeļi, bet Dievs mūs izmanto mīlestības izrādīšanai pret ikvienu./ 3. Mozus 19:34/ Kā tas ir doties uz kādu vietu un justies tur neiederīgam, vai mūs pieņems? Katrs ir mums brālis vai māsa Kristū. Uzlūkojot šādā gaismā, atver durvis pieklājīgai uzņemšanai./ Salamana pam. 22:11/ Kad esi dusmīgs, vai izdzirdi Dievu sakām, ka tevī nevar atpazīt Kristus sekotāju? Atgriezies, lai atvainotos, lūdz Dievam piedot un cilvēkiem. Pieklājība nozīmē gatavību atvainoties, kad saprotam, ka esam bijuši nelaipni. Atvainošanās un piedošana rada dziļāku draudzības līmeni./ Apustuļu darbi 10:34/ Ikviens ir draudzības vērts, ar siltu smaidu, laipnu vārdu uzņemot cilvēkus savā dzīvē, mēs viņiem izrādām Dieva mīlestību./rom. 12:2/ Parastas pieklājības izpausmes kļuvušas tik ne- parastas. Daudzi uzņēmumi māca pieklājības normas, jo necienīga attieksme un rīcība mazina darba ražīgumu. Līdz ar pieklājības trūkumu sabiedrībā, mums taču ir vieglāk izcelties kā mīlošiem cilvēkiem. Sengrieķu vārds- baznīca- burtiski nozīmē – tie izsauktie. Tas raksturo ļaudis, kas atbildējuši Dieva mīlestībai un tikuši izsaukti, lai kļūtu par Kristus sekotājiem. Tas nozīmē izdarīt izvēli mīlēt citus ikdienas gaitās, darbā un mājās pieklājība ir tikpat vienkārša kā izturēšanās pret citiem ar cieņu. Izkop to sevī! Lk. 8:1/ Ir grūti būt pieklājīgam, kad tevi pārtrauc. Vairāk pievērsies Dieva darāmo darbu sarakstam nekā savējam. Jēzus rādīja kā Viņš cilvēkus uzlūko kā draugus, nevis kā traucēkļus. Kaut vai traucēkli uztver kā iespēju mācīties mīlēt citus./ Jāņa 3:16-17/ Kad sagaidām citus mīlestībā, nešķirojot, mēs rādām Dieva mīlestību, mīlestību, kas cilvēkiem maina dzīvi. Vai tu tā izturies?

Pazemība./Ps.113:5-6. Mēs iedomājamies par Dievu kā par  svētu, cildenu, augstu, bet reti kā par pazemīgu., bet Viņš kopš radības sākotnes zemojies, lai saistītos ar mums, jo Viņš mūs mīl. Galējā Dieva pazemība redzama Kristū. Tāda pazemība var izaugt no sirds, kas neviltoti mīl citus un vēlas palīdzēt viņiem gūt sekmes. Mīlot citus, paliekam tuvu Dievam, kas pazemīgi stāv mums blakus. Kungs, es pielūdzu Tavu diženumu un pateicos par zemošanos, lai būtu ar mani./ 2.kor. 12:9-10/ Dievs mūs redz pirms uzlūkojam Viņu, Viņš ilgojas, lai atzīstam, cik atkarīgi esam no Viņa. Tikai caur Dievu atradīsim pilnību, kāda vajadzīga, lai mīlētu Viņu un gādātu par citiem. Dievs, palīdzi man būt stipram Tevī./ 2.kor.8:9/ Pazemība ir veids kā mīlēt citus. Būt pazemīgam nozīmē ziedot, upurēt- arī laiku. Visas labās lietas ir dāvanas no Dieva un mēs esam brīvi atteikties no tām citu labā. Tēvs, palīdzi saskatīt, ka manu ērtību ziedošana ir citu mīlēšanas veids./ Jāņa 3:30, l.kor.11:1/ Pazemība aicina panākties citiem pretī kā Kristus tiecās pie ļaudīm. Tas nozīmē nojaust citu vajadzības un izmantot iespējas tās apmierināt. Atsakies pats no kaut kā, lai palīdzētu kādam citam./ Mt. 11:28-29/ pat F. Nīcše, kurš bija pasludinājis Dieva nāvi, nespēja ignorēt Jēzus pazemību. Dievs zina, ka pazemība vairāk nekā vara saista uzmanību. Ceļš uz diženumu ejams lejup. Pazemība ir būtiska Dieva mīlestības izpausme. Kristus vārdi parāda Viņa dzīvi, dzīvi, kas tik pārsteidzoša pazemībā. Kungs, dod man kalpa sirdi! / Mt.18:3-4/ Jēzus māca, ka jāpazemojas kā maziem bērniem, lai tiktu debesu valstībā. Kļūt kā bērnam nozīmē, stiprināt attiecības, bērna pazemībā nokāpjam no pašpaļāvības troņa un noliecamies Dieva priekšā. Pazemībā mēs atzīstam, ka viss nav atkarīgs no mums./ Mihas 6:8/ Patiesa pazemība ir atteikšanās no privilēģijām savā dzīvē un kalpot citiem. Pazemību Dievs mums sniedz paraugam. Tēvs, es gribu dzīvot dzīvi, kam bez Tevis nav jēgas./ fil.3:13-14/ Dievs ne vienmēr aicina sagatavotos, bet sagatavo aicinātos. Noliegt, ka nespējam pildīt Dieva darbu, nav pazemība, tas ir vissliktākais lepnuma paveids. Ja tu gaidi, ka kļūsi labāks, gatavāks, tu vairāk paļaujies uz sevi, nevis uz Dievu. Ja tev ir vēlme mīlēt citus, kā Kristus, tu praktizē pazemību./ Jāņa ev. 13:5/ Vēlme paspert soli, lejup, lai citi pakāptos augšup ir neviltota pazemības pazīme. Ja piemīt patiesa pazemība, tad tu netiecies pēc pašslavināšanas. Ja līderi staigā pazemības ceļu, tiem ir liela iespēja , ka citi viņiem sekos. Jēzus mācīja, ka īsts diženums parādās tajos, kas kalpo citiem. Jautā Dievam kādā veidā Viņš grib redzēt tevi kalpojam./Mt.5:9-10/ Kāds vīrs cietuma kamerā, saņēmis sūtījumu dalījās tajā ar tiem, kas viņu bija izsmējuši, tas visu mainīja. Pazemība neuztraucas par nevērīgu izturēšanos vai izsmieklu. Pazemība ir vissmagākā, bet visvajadzīgākā. Jāpaļaujas uz Dieva palīdzību, ticot, ka Viņš vislabāk saprot labestību un uzdrošināšanos mīlēt citus. Lūdz Dievam pazemību!/ 1.Pētera 2:17/ Nekaunies nosaukt bezpajumtnieku par brāli, ziedo tiesības būt svarīgākam par kādu. Patiesa pazemība, sirds lēnprātība apliecina apkārtējo vērtību. Kungs, palīdzi ikvienu uzlūkot tā kā Tu.

Dāsnums./ 2.kor. 9:8/ Livingstons- Āfrikas pētnieks visu vērtēja attiecībā uz Kristus valstību. Ja , kas virzīs šis valstības labumu, tas tiks dots un ņemts, tikai ar to sekmēsim Viņa slavu, Viņam esam parādā par visu laikā un mūžībā.. Viss, kas mums ir un kas mēs esam, ir dāvanas no Dieva. Ja kalpošana Dievam šķiet neizpildāma, tā ir zīme, ka uzticamies sev, nevis Dievam. Došana nav jautājums par to, cik daudz mums ir; tas nozīmē mīlēt Dievu ar to, kas mums ir. Tēvs, es gribu dalīties, paldies, ka izmanto manu pienesumu savai valstībai./ 2.kor.9:7/ Dodot un daloties , mums paliek vairāk nekā bija iepriekš. Domā par smaidu, ko saņemsi, tev tiek atgādināts, ka līksma un dāsna došana ir veids kā paud mīlestību Dievam. Pārskati savu ziedojumu plānu./ Lk.3:37/ varbūt Dievs tev uzticējis lūgšanu kalpošanu, pavadi laiku lūgšanā par citiem. Arī lūgšana ir veids kādā vari dāsni mīlēt citus līdz pilnībai. Tēvs, atgādini man, ka man ir ko dot citiem./ Jēkaba 1:17/ Dievs ir diženais dāvanu Devējs, Viņš izrāda savu mīlestību dodot saviem bērniem. Dodot citiem atspoguļojam Tēva mīlestību, Viņš priecātos par došanu tiem, ko Viņš mīl./ Jāņa ev. 15:13/ Iemiesojot sevī Viņa mīlestību, būsim gatavi atdot sevi citiem. Tas varētu nozīmēt pat dzīvības atdošanu, savu plānu atlikšanu, lai rūpētos par kādu. Saprotot Dieva mīlestību, mēs noliksim savu dzīvi ik dienas, ziedojot sevi mīlestībā./ Lk.6:38/ Šo patiesību Dievs teicis, lai atnesam katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā. Jo vairāk atdod, jo vairāk tev būs. Kad apgūsti Dieva došanas žēlastību, Dievs pārpārēm dod atpakaļ. Dāsnums neizriet no vēlmes tikt atalgotam, bet no neviltotas mīlestības pret citiem. Tas ir garīgs paradokss, ja atdod, ko Dievs tev devis, mēs atveramies, lai saņemtu vairāk svētības no Dieva./ 2.kor.8:1-3/ Tavam došanas līmenim jāiespaido tavas izvēles attiecībā uz citiem tēriņiem. Apsver iespēju dot vairāk nekā vari atlicināt. Kad tu no kā atteicies, lai dotu?/ l. Jāņa 3:18/Varētu būt jauns kalpošanas veids draudzes locekļiem saskatīt iespējas mīlestības izpaušanā salkstošajiem. Palīdzēt skolniekiem, gādāt par cietumniekiem un viņu ģimenēm, palīdzēt bezdarbniekiem. Ja izvēlamies būt dāsni mīlestībā, iespējas ir neierobežotas. Kungs, palīdzi mūsu draudzei izcelties ar dāsnumu./ 2.kor.9:11/ Kad ziedojam, lai palīdzētu citiem, pārstāvam kristiešu dāsnumu dalīties Dieva mīlestībā./l.Jāņa 3:1/ Kungs, palīdzi man atbrīvot laiku, lai palīdzētu citiem./l.kor.12:7/ Svētais Gars dod garīgas dāvanas Kristus sekotājiem, lai izpaustu Dieva mīlestību pasaulei. Vērtīgs ir ikviena devums Dieva valstībai. Kristieša lielākais prieks ir dalīšanās dāvanās un sapratne, ka Dievs izmanto mūsu ieguldījumu citu labad. Kādas ir tavas garīgās dāvanas, kur tās nepieciešamas draudzē?/ Lk 21:3-4/ Tie, kam pieder maz , visvairāk var iemācīt par došanu, jo vistrūcīgākie zina par dāvanu nozīmīgumu. Katram no mums ir iespējas krietni mīlēt citus, nebrīnies, ja dāsnums parādās neparastās vietās. Dievs grib tev parādīt, ka Viņš ir gatavs dot labas dāvanas tad, kad tu vismazāk tās gaidi.

Godīgums./efez. 4:22-25/Negodīgums ir visviltīgākais no nemīlošas izturēšanās veidiem. Cik esam izmantojuši sīkus melus, lai attaisnotu savu izturēšanos? Lai reālā pasaulē dzīvotu , jums jāpieņem lēmums dzīvot augstākajā līmenī, ik reiz sakot patiesību, kad vieglāk ir melot, tad arī kļūsim pilnīgāki Kristū. Kurā līmenī tu veido savu dzīvi?/ Jāņa ev. 3:21/ Melīgi vārdi ievaino patiesos centienus mīlēt citus. Padodoties nepatiesībai, postām attiecības, domāšanu un mērķa jēgu. Neizvēlies melus, lai aizsargātu savu ego./l.Pētera 3:16/ Kristieša godprātīgums nozīmē krietni pārstāvēt Dievu Viņa patiesības un mīlestības izpausmēs. Grūti ir tikai, tad , ja esi viens, taču Kristus ir mūsos, lai mīlētu citus kā to darīja Viņš. Ja ciešam neveiksmes jālūdz Dievs un citu piedošana, bet neveiksmēs atspoguļojam īstumu./ efez. 4:29/ Nekrietnums, maldināšana ievaino attiecības. Ja saki patiesību par kādu, neaizmirsti, ka godīgums iekļauj 7 mīloša cilvēka īpašības. Tenkas nekad nav laipnas, pacietīgas, piedodošas, pieklājīgas, pazemīgas vai dāsnas. Tam vajadzētu mūs atturēt no patiesības teikšanas bez mīlestības tam, kuram tas jādzird. Ja mūsu vārdi cilvēku neceļ augšup, tiem labāk palikt neteiktiem. Ja tiecamies tuvāk Dievam, tad jo vairāk apzināmies, kad runājam gan godīgi, bet ne mīloši. Ja iemācīsimies mīlēt, tas sāksim redzēt attiecības tajā gaismā, kā mūsu attiecības ar Dievu. Kungs, pirms ko runāju atgādini, ka tam jābūt patiesam un mīlošam./ kolos. 3:22/ Džentlmenis ir tas, kurš sviesta nazi lieto arī vienatnē. Kāds esi tu, kad neviens neredz? Daži nekad nemelo draugam, bet krāpj darba devēju un valsti. Taču negodīgums kādā jomā ved pie nākamā citās. Ir viegli noslīdēt negodīgā dzīvošanā, bet negodīgums ievaino mūsu šīszemes attiecības, ievaino saikni ar Dievu. Dievs ir mīlošs Tēvs, kurš vēlas neviltotas attiecības. Būtiskais attiecībās ir būt patiesiem vārdos, domās un darbos. Kungs, palīdzi būt godprātīgam it visā./ 1.Mozus 27:35/ Jēkabs nozīmē viltnieks, krāpnieks, viņš izmantoja brāļa izsalkumu un izspieda solījumu atteikties no pirmdzimtā tiesībām. Viņš radīja brūces starp tēvu, brāli un sevi, kuras nekad pilnībā netika dziedētas. Dievs vēlas, lai pieņemam Viņa mīlestību, bet zinot, cik dārgi viņam esam, nav vajadzības izlikties. Mēs esam brīvi, lai patiesi citus mīlētu./Mt.15:18/ Visu izrunājot mīlestībā, baudām draudzības augļus, kas atspoguļo brīvību ar Kristu. Tēvs, pateicos, ka Tev varu atklāt visu. /Jāņa ev. 10:4/ Ja centīsimies patiesību darīt par savas dzīves daļu, mūsu dzirde tad ausīsies uz Dieva balsi, kā Jēzus sacīja, ka Viņš nācis pasaulē, lai apliecinātu patiesību un tie, kas ir no patiesības , dzird Viņa balsi. Kad nepatiesības vietā izvēlēsimies patiesību, Viņa balss kļūs skaidrāka mūsu dvēselē./ Apustuļu darbi 5:3/ Melošana saposta attiecības. Kad tev rodas vēlēšanās melot, jautā sev, vai jēga slēpt patiesību. Patiesība tikai stiprinās attiecības ar Dievu un sagatavos uzticības attiecībām ar citiem. Kungs, palīdzi man būt godīgam pret Tevi un citiem./ efez. 4:23/ Patiesība sākas ar tās atzīšanu pašam sev. Kad to sakām sev, darām to, kas ved pie Dieva godinātas dzīves un sagatavo mūs citu mīlēšanai. Vai ir jomas, kurās tu melo pats sev?/ Mt.7:15/ Cieņa un patiesums ir kristieša nepieciešamība, ja vēlies padarīt mīlestību par dzīvesveidu. Lūdz Dievam spēku iestāties par patiesību.

Padarot mīlestību par dzīves veidu ik dienas./ fil. 4:13. Lai kļūtu mīlošāks tev jāatzīstas pašam sev un Dievam, ka esi nemīlošu paradumu valgos, bet gribi mainīties. Izsūdzi Dievam, kas izraisa šīs izpausmes. Ar gribasspēku vien neuzvarēsi, bet Kristus tev piedāvā izturību, lai mīlētu citus. Lūdz, lai tiec atbrīvots no nemīlošām izpausmēm./ Jāņa ev.13:35. Kristieši ir aicināti būt priekšzīmīgiem mīlestībā. Kad esam nelaipni, nepacietīgi, nepiedodoši, nepieklājīgi, lepni, alkatīgi, negodīgi, mēs zaudējam daudz vairāk nekā iespēju iepazīt citu mīlēšanas prieku, zaudējam iespēju paust Dieva mīlestību. Tāda mūsu izturēšanās kļūst par šķērsli starp Dievu un citiem cilvēkiem. Tikai tad, ja mīlam ar Dieva mīlestību, varam piedāvāt cerību bezcerīgajai pasaulei. Kungs, palīdzi man būt Tavas mīlestības caurtecei, lai arī citi vēlas Tevi iepazīt./ Jāņa ev. 17:26/ Mūsu mīlestība ir nepilnīga, bet lai turpinām mīlēt zinot, Jēzus darbojas caur mums, lai paustu Dieva mīlestību. Dievs mūs mīl vairāk nekā spējam iedomāties, tas ir Dievs, kas prasa tā mīlēt citus. Tas ir Dievs, kas atgādina, ka Kristus mīlestība ir vienmēr mūsos. Kungs, palīdzi man Tavu mīlestību izprast tik dziļi, lai varu to dāvāt dāsnāk. Citu mīlēšana ir iznākums , ja gribam būt tuvāk Dievam. Katru dienu atlicini brīdi, lai klausītos Viņā. Izlasi kādu Bībeles nodaļu ar lūgsnu, lai sadzirdētu, kas Viņam tev sakāms. Atzīmē Bībelē to, kas atbalsojas tevī, runā ar Dievu par to, ko atzīmēji- tas ir praktisks veids sarunai ar Dievu ik dienas. Tavas attiecības ar Dievu ir mīlestības attiecības, Viņš ierosina, tu klausies un sarunājies ar Viņu. Lūdz, lai Viņš pilda tavu sirdi ar mīlestību, lai tu vari būt tas, kas Viņa mīlestību sniedz citiem. Lūdz parādīt iespējas izpaust laipnību, pacietību, piedošanu, godīgumu, pieklājību, pazemību, dāsnumu. Apņemies būt godprātīgs cilvēks, savām neveiksmēm neļauj būt par šķērsli attiecībās ar citiem. Lūdz Dievu dot tev drosmi atvainoties, ja kādu esi aizvainojis. Tev nav jābūt nevainojamam, lai būtu Dieva mīlestības atspulgs, bet sekmīgi jātiek galā ar savām vājībām. Lai Kristus tev varētu jautāt, cik krietni tu pārstāvēji Viņu. Vairums sasniegumu tiks aizmirsti, taču mīlestība sekos mums mūžībā. Pasaulē, kas aptrakusi alkatībā, naidā, ir brīnišķīgi redzēt mīlestību un kāda privilēģija ir to izpaust ik dienas citiem.

Ko sēsi to pļausi

Sēklu Dievs radīja tāpat kā zemi, tā viņš tai deva spēju augt un vairoties. Viņš sacīja lai zeme izdod zaļu zāli, stādus, kas nobriedina sēklu un augļu kokus, kas nes katrs savu sēklu.

·1.Mozus 1:11-12

·Ps.33:9

·Ps. 65:10-12

Ja cilvēka roka nedarītu savu daļu, sēklas sēšanā, tad arī nebūtu pļaušanas.

Katra sēkla dod augļus pēc savas kārtas, tā tas arī ir cilvēku dzīvē, mums visiem ir jāsēj līdzcietības un mīlestības sēkla, jo ko sēsim to arī pļausim. Tas, kas dzīvo sev, tas sēj miesā, un no tās miesas pļaus samaitātību. Dievs nevienu neiznīcina, katrs aizgājis bojā, katrs sevi ir iznīcinājis, katrs, kas apspiež sirdsapziņas mudinājumu sēt neticības sēklu, un tā noteikti nesīs savus augļus.

·Gal.6:7

·Jes. 32:20

Kas skopi sēj, tas arī skopi pļaus, bet kas bagātīgi sēj tas arī bagātīgi pļaus.

·2.Kor. 9:6

Sēt virs ūdeņiem nozīmē pastāvīgi ieguldīt Dieva dāvanas, kas bagātīgi sēj tas arī bagātīgi pļaus.

·Lūkasa 6:38

·Jāņa 12:24

Mūsu augsnei ikdienas ir jāpievērš uzmanība, lai tajā neieviestos nezāles. Tas, kas sēklai liek augt un pēc tam kopj ir Dievs. Tāpēc mums savs sirds dārzs ir jātur tīrībā. Jāsēj mīlestība vienam pret otru, lai arī mēs varētu nopļaut saticību un to lietot visu Dieva godam, tāpat jāsēj ticību, lai būtu vairāk pakļautības un visu slikto atmestu.

·Mat.13:1-9

·Mat. 13:18-23

·Mat. 13:37

Jēzus ir nācis uz zemes lai izplatītu savu sēklu. Sējējs  sēj ar vārdu. ’’Kristus nācis lai pasaulē parādītu patiesību. Mūsu galvenā sēkla ir Dieva vārds. Katrā sēklā ir ielikta spēja dīkt, Dieva vārdā ir arī dzīvība. Kristus saka ko es jums runāju ir gars un dzīvība.

·Jāņa 6;63

Katrā Dieva vārdā ir spēks, tas, kurš ticībā uzņem vārdu, tas uzņem sevī dzīvību un viņa raksturu katra sēkla nes augļus pēc savas kārtas. Ja pareizi sēsi sēklu, tad augs un tā uzņems dzīvību, ja ticībā savā dvēselē uzņemsi dzīvību un raksturu. Mums arī jāsēj sava sēkla lai tā vairotos. Mums jākopj savs sirds dārzs, lai arī mēs ko varētu pļaut, ar kādu mēru sēsim, ar tādu arī pļausim. Ja ar asarām sēsit tad ar gavilēm pļausit. Kā dārzniekam vajag apstrādāt savu zemi, tāpat mums vajag kopt savus laukus, lai būtu ko novākt. Jāņa 15.Nodaļā ir teikts es esmu vīna koks, jūs tie zari, kas nenes augļus tiks nocirsti un izmetami laukā.  Sēkla ir tas vienīgais vārds, kā tu vari ietekmēt tavu nākotni. Tas ko tu sēj šodien nosaka tavu nākotni, tāpēc, ka cilvēks nopļaus tikai to ko iesēs. Nav ražas ja nav iesēta ja nav iesēta noteikta sēkla. Katrā auglī ir sēkla, tāpēc, ka tālākā augšana un attīstība un vairošanās nav iespējam bez sēklas.  Tev jāiemācās uzticīgi sēt sēklas jebkurā tavas dzīves sfērā, kurā tu vēlies redzēt ražu un vairošanos.’

·Mat. 4:24-29

Augšana tas ir process tā nenotiek vienas dienas laikā. Ja mēs gribam redzēt visu Dieva valstības pieaugumu, tad mums ir jāsēj. Bez sēšanas tukšums, vai jūs sējat valstības sēklas? Ja, jā vai gaidāt ražu?

·Ps.126:5-9

Bībele apgalvo, ka raža būs katram sējējam. Ja jūs neko negaidiet, tas tā ir tikai tāpēc, ka jūs neko nesējat.  Katrs, kurš sēj, viņš var un viņam ir jāgaida, sēkla augs pakāpeniski raža neparādās uzreiz.  Tas kā man nav šodien nevar mani padarīt par nepateicīgu, par kurnētāju,un tieši pretēji man jābūt pateicīgam par to , kas jau bija un paļaujas .  Ja Dievs dzīvo tavā sirdī, tad tev jau ir Dieva valstības sēkla, ej un met sēklu citu cilvēka sirdī .  Dievs aicina aktīvi sēt viņa vārdu un gaidīt ražu. Nav pamata gaidīt pārmaiņas ja mēs neko neesam sējuši. Dievs vēlas ar mums izplatīt savu valstību.

·Mk. 4:30-32

Tev ir sēkla no Dieva. Neskaties uz savas sēklas izmēru katrā sēklā pat vismazākā ir apslēpts. Dieva valstībā nav nenozīmīgas sēklas. Svarīgs nav sēklas izmērs, bet pati sēšana, sēj sēklu katru dienu, tāpēc, ka katra sēkla ir svarīga. Mēs bieži nenovērtējam vai nepievēršam uzmanību, kas mums ir dots, kas mums ir šodien sēj un Dievs tevi pārsteigts. Gaidi ražu.

Jo Ko sēsi to arī pļausi.
Āmen

1.Kēņu 10:6-7 Kāpēc šodien tik maz cilvēku tic Kristum mīl un kalpo? Jo vairums no viņiem par Jēzus bagātību un lielo svētību neko nezin. Ja cilvēce zinātu kādas izmaiņas, dzīves jēgu- bagātību un apmierinājumu dod ticība Jēzum Kristum, viņi bez vilcināšanās steigtos pie viņa. ....        Mums ir jāstāsta un arī citiem cilvēkiem par Jēzu Kristu, lai ar daudzi neteiktu, ka man neko neviens nav teicis. Cilvēki nezin,. ko Jēzus var izmainīt dzīvi, un ka var dot grēku piedošanu un mūžīgo dzīvību. Dzejas rindas... Sakiet to vēl. Sakiet to vēl. Jēzum par kritušo cilvēci žēl! Lai viņa druvā neviens nevar teikt, mums par Jēzu nekad nav sacīts. Sal. Pam. 6:10-11; Sal. Pam. 26:14

Nekas nav dzīvē sliktāks, kā slinki cilvēki. Bieži tas sākas ar nevīžību vai ar laiku pāraug slinkumā. To var labi novērot laukos. Ir skaistas lauku mājas ar nekopotiem augļu dārziem, bet turpat netālu stāv māja, kur dārzā nav neviena kociņa. Par ko tas liecina? Par cilvēka slinkumu. 1) Lai būtu augļi ir jāstrādā! Mums pašiem jāpieliek pūles, lai ko sasniegtu. Kur mēs izlietojam savus spēkus? Cilvēku primārais mērķis ir nauda, pēdējā vietā liek Dievu. Kādu vietu tu savā dzīvē Dod Dievam?’’Ko cilvēki sēj to arī pļauj’’ Sal. pam. 12:1 Jo ko mēs spējam padarīt jaunībā vecumā būs grūtāk. Dzejas vārdi:-Vel laika tik daudz, bet dzīve jau nastas veļ. Nospiež vilšanās, sirds jau gurda top, rūpes melnus spārnus ceļ. Mums vel ir jāstrādā, ātri, kamēr lapas vel čukst. Mums jāveic savs dzīves uzdevums. Būs viss padarīts atliks laika gan. Arī kalpot Tev, ak, Kungs! Mēs nevaram nolikt Dieva darbus beidzamā vietā, laiks skrien, kā vēja spārniem. Jēk. 4:2; Ps. 126:5; Jer. 8:20-22. Arī šodien daudzi miljoni laužu dzīvo un iet pretī mūžībai neatpestīti nezinot kur to pavadīs. Mums ir jāsatver Dieva Svētā Grāmata Bībele un jālasa kā iegūt pestīšanu. Ap.d. 16:30-31; Jņ. 9:4 Daudzi nesaprot, ka mēs dzīvojam beigu laikā, par ko tas vēsta? Mēs, cilvēki esam pasaules tīrums, kas nes augļus. Kaut Dievs aizdegtu mūsu sirdis par bojā ejošo tautu, un mēs steigtos palīgā. Āmen! Jāņa ev. 3. nodaļa Lai piedzimtu no augšienes Tev sevi ir jāatzīst par grēcinieku, jāizsūdz savu grēki Jēzum Kristum. Āmen!

Marka evaņģēlijs 1:40-45

Jēzus dziedina spitālīgo un tam lūdz, nevienam par to neteikt, bet rādīties priesterim pēc jūdu likuma. Kaut gan Jēzus darīja brīnumus, viņa patiesā Mesijas būtība bija izprotama tikai krustā.

Kāds spitālīgais atnāca pie Jēzu un, ceļos nometies, lūdza viņu: “Ja vien tu gribi, tu vari mani šķīstīt.”  Jēzus sirdī iežēlojās un, roku izstiepis, pieskārās tam un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!” Līdzko viņš to bija pateicis, spitālība no tā pazuda, un tas tapa šķīsts. Tad Jēzus skarbā balsī to tūlīt raidīja prom un teica tam: “Pielūko, nesaki nevienam neko, bet ej, rādies priesterim un viņiem par liecību upurē par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir pavēlējis.” Bet tas sāka daudz stāstīt un izplatīt runas par to, kas noticis, tā ka Jēzus atklāti vairs nevarēja ienākt pilsētā.  Bet viņš palika ārpus pilsētas vientuļās vietās, un no visām malām ļaudis nāca pie viņa.

Ebrejiem 12:14-17

Mēs šodien dzīvojam ļoti sašķeltā naida piesātinātā vidē un sabiedrībā. Vel nekad mūsu tauta nav piedzīvojusi tādu sašķeltību, kā šodien. Tāpat notiek referendumi. Par ko tas viss liecina? Par tautas drausmīgo sašķeltību un sarūgtinājumu. Ja vērojam šodien masu saziņas līdzekļus-laikrakstus, televīziju, radio, tad nepārprotami acīs krīt sarūgtināto laužu nesaskaņas. Bet tas viss sākas ar to, ko apustulis Jēkabs saka par nopūšanos. Jēk. 5:9 Mūsu dzīvē ir divas mērķlīnijas- miers un svēta dzīve, bez kuras neviens tā Kunga vaigu neredzēs. Abas šīs lietas- miers un svēta dzīve ir savstarpēji saistītas. Bez Svētas dzīves cilvēkam nav miera, un bez miera nevar būt svēta dzīve. Tiem abiem jābūt saskanīgi kopā. Šīm lietām jātiecas pieliekot pūles. Pie tam miers ir jātur ne tikai pret tiem, kuri mums simpatizē, bet pret visiem. Arī Jēzus skubina lūgt par tiem kas mūs kaitina un vajā. Tikai tad mēs sauksimies debesu Tēva bērni. Kā lai pārvaram rūgtumu sevī? Vienu no 21.gs nelaimēm ir mūsu aizspriedumi vienam pret otru. Kas ir aizspriedumi? Kur tie rodas? Aizspriedumi it lietas būtības nezināšana. Ja mēs noskaidrotu lietas būtību, tad daudzi nevajadzīgi aizspriedumi un sarūgtinājumi pazustu. Cik bieži  mēs izsaucamies- ak ja es to būtu zinājis, tad tas nebūtu noticis. Jo mūsu sirdīs nav miera, tad palūkosimies vai sevī nenesam rūgto sakni. Ir vel viena negatīva lieta-rūgtā sakne aug. Tā aug ātrāk nekā labā sēkla un nes sevī līdzi bēdīgas sekas. Rūgtā sakne audzē rūgtus augļus. Cilvēks var tikt apgānīts ar rūgto sakni un pat pazaudēt Dieva augļus. Ja palūkosimies ap sevi, tad visur mēs sastopam sarūgtinātus cilvēkus, kuri nes sevī naida un atriebības domas. Visa Latvijas tauta un sabiedrība ir rūgtās saknes saindēta sākot no lauku ļaudīm līdz pat valsts vīriem. 1. Mozus 25:29-33 Vai tad pirmdzimtībai ir tik izšķiroša nozīme? Mūsu dienās pirmdzimtība ir svešs un aizmirsts jēdziens Un neviens Tēvs savam pirmdzimtajam rokas neuzliku un nesvētītu. Bet vecā Izraēla laikos tā notika. Tad tēviem bija tikai viena svētība un tā caur roku uzlikšanu pienācās pirmdzimtajam. Tāpēc Jēkabs no sava brāļa pirmdzimtību’’nopirka’’ieguva ar zvērestu, jo Jēkabs bija pirmdzimtais, kaut gan viņa brāļi bija dvīņi. Lai saņemtu Īzaka Svētību Jēkabs pielietoja viltību. 1. Mozus 25:28

Māte Rebeka samācīja savu mīļo dēlu Jēkabu , lai iet pie tēva un ar viltu iegūst pirmdzimtā svētību. Lai vecais un aklais tēvs Jēkabu neatpazītu Rebeka apsēja viņam ap rokām kazas ādu, lai Īzaks aptaustot dēlu rokas, domātu, kas tas ir pirmdzimtais Ēsavs. Tad Jēkabs ar viltu ieguva Tēva svētību. Kad iegāja Ēsavs, tad tēvs jauc teica kad svētību ir devis

1.Mozus 27:38

2.1. Mozus 25:23

Jēkabs par savu viltību nepalika nesodīts. Vārds ‘’Jēkabs’’ tulkojumā nozīmē ’’Viltnieks’’ un Jēkabs tiešām tāds bija līdz tam laikam, kamēr viņš savu viltību Dieva priekšā atzina un nožēloja. Jēkabs aizgāja no Tēva un apmetās pie savas mātes brāļa tēvoča Lābana, kurš viņu sūtīja ganīt avis. Lābanam bija divas meitas Lea un jaunākā Rahele. Un Jēkabs redzēja sapni 1. Mozus 28:10-15; 1. Mozus 28:20-22 Jēkabs ganīja sava tēvoča avis un iemīlējās jaunākajā meitā Rahelē. Lābans viņam pieprasīja nokalpot par jaunāko meitu septiņus gadus tad Jēkabs arī vergoja par vecāko meitu Lea. Arī Lai vairotu bagātību Jēkabs bija vienkopus ar Lābanu kas kuram piederēs. Vai tu vari teikt, ka Dievs rūpējas un gadā par Tevi? Mūsdienu sabiedrība ir piesātināta ar dažādiem dievekļiem, kuru priekšā tie metas un pielūdz elku Dievus, bet mums ir jālūdz patiesais Kungs Jēzus Kristus. 1. Mozus 32:22-29 Mums ir jāsaka Dievam, esi mums žēlīgs nabaga grēciniekiem un piedod mums visus mūsu grēkus dzīves laikā darītos. 1. Mozus 33:1-4 Vai arī tu esi mēģinājis nolīdzināt visus dzīves sarūgtinājumus ar saviem līdzcilvēkiem, raudot piedošanas asaras? Mateja 5:23-26 Šodien daudzi cilvēki savā sarūgtinājumā un bēdās saka kur tad ir Dievs. Vai viņš neredz mūsu bēdas, kāpēc mums jācieš netaisnība. Atbildi sniedz apustulis Rom8:28

Tas nozīmē, ka ne visiem dzīves grūtības un pārestības nāk par labu, bet tikai tiem, kuri mīl Dievu. Mums uz dzīves grūtībām un sarūgtinājumiem ir jālūkojas ar Dieva acīm. Paldies Dievam, ka viņš ir tik bagāts un viņam nav tikai viena svētība, kā vecajam Izakam, bet miljoniem svētību katram savam bērnam. Vai mūsu staigāja ir miera un Svētā Gara pilna? Jēzus reiz sacīja( Mt. 5:9) Vai Tu nes savā apkārtnē, tur kur ir sarūgtinājums, nesaskaņas, šķelšanās un strīdi tautā mieru. Neaizmirsti, ka mēs dzīvojam beigu laikā. Tas ir sevišķs laiks, kad tautas celsies pret tautu, būs nemieri, skeļšanās. Izvēlies, kurā pusē tu šodien nostāsies, vai tu arī būsi viens no miera nesējiem? Izvēle ir paša rokās. Vel paliek pēdējais jautājums- ko darīt, ja cilvēks jau ilgstoši nes sevī sarūgtinājumu. Ir jāpieliek visas pūles lai nodibinātu mieru un nāktu Dieva spēkā. Ar saviem paša spēkiem un labu apņemšanos tas nav iespējams. Mums ir jāiet pie tā kurš ir teicis, lai mēs neatriebjamies, bet nododam visu tā rokās, kas taisni tiesā Lielā Debesu soģim. Lūgsim kopā ar Dāvidu Ps. 139:23-24

HOSSANNA