svētrunas tēma- ‘’Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti’’ (Mateja 5:4)

svētrunas tēma-  ‘’Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti’’ (Mateja 5:4)

                                                                                                                                                      23.03.2014

                                                     Kalna svētrunas ievads:

Kalna svētruna lasāma Mateja ev.5-7. nodaļai. Tā ir Kristus mācība mums pēc kuras mums ir jādzīvo. Tā parāda kā dzīvot Jēzum līdzīgu dzīvi. Kalna svētruna atklāj to kādiem mums būtu jābūt kā Kristus sekotājiem šajā pasaulē un tas atklāj arī Jēzu, kāds Viņš ir. Varbūt mēs to neesam izpratuši un satvēruši, tāpēc pārdomājot šo vārdu kļūsim tuvāki Jēzum. Kalna svētruna par kuru runā Jēzus ir jāmācās visu dzīvi, tas ir process, tas nenotiek uzreiz, tas ir jāmācās visas dzīves garumā tās īpašības un patiesības ko Jēzus atklāj Mateja ev. 5:1-12 . Tās ir 8 īpašības. Katra svētība par kurām Jēzus runā Kalna svētrunā attiecas uz mums, kā mēs tās piepildām savā kristieša dzīvē. Arī šodien, tas ir aktuāli, un nozīmīgi mums kā Kristus sekotājiem to izprast un tiekties savā dzīvē pēc šīm svētībām. Jēzus saka: ‘’Svētīgi jūs, ja jūs esiet tādi’’ un tālākā daļa ir Jēzus apsolījums, kas parāda kas sekos. Jaunā tulkojumā ‘Svētīgi’’ tiek nosaukts par ‘’Laimīgiem’’ kas ir plašs vārds, tāpēc lietošu vārdu ’’Svētīgi’ kam ir daudz dziļāka būtība un jēga.

Šodien vēlos ar jums kopā pārdomāt kādu pantu no šīs Kalna svētrunas. Mateja ev. 5:4- ‘’Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti’’ Tie ir Jēzus vārdi no Kalna svētrunas. Mēs katrs dzīvē sastopamies ar bēdām un uzdodam jautājumu kāpēc? Kāpēc tā notiek manā dzīvē? Kāpēc Dievs to pieļauj? Tie ir jautājumi, ko jautā ļaudis un mēs ikviens, kas sastopamies ar bēdām.  Bet ko mēs atbildam, ja mums tā kāds jautātu. Arī man bija kāda saruna, un tika uzdoti kādi no šiem jautājumiem. Kāpēc? Es vienkārši nezināju, ko atbildēt. Jo mēs cilvēki bieži vien varam dot nepareizas atbildes, bet Dievs ir pāri visam. Dievs ir pāri visam. Tāpēc nodosimies Dievam un ļausim, lai Viņš mums atklāj šo vārdu arī šajā dienā, lai mēs to labāk saprastu. Bet bieži mums dzīvē nav atbilžu, kāpēc ir tik daudz bēdu. Tāpēc mums pašiem ir jāapklust un jāļauj, lai Dievs runā ne mēs paši. Mums ir jāpaliek pazemīgiem Dieva priekšā. Un Lūgt: Kungs tu zini, šo situāciju, Tu redzi to labāk, kaut man liekas neizprotami, Tu vari man palīdzēt. Lai notiek Tavs prāts manā dzīvē. Tādai vajadzētu būt mūsu attieksmei. Ielikt visu Dieva rokās, arī bēdas zinot to, ka, mēs tiksim iepriecināti kaut sākumā mums tā neliekas, bet tomēr Dieva Vārds saka tā, mums atliek tikai tam ticēt. Bet daudziem pietrūkst spēka un bieži vien padodas. Protams tas nav viegli, tas ir brīžiem smagi, ka mēs tiekam mētāti no viena stūra uz otru. Bet tas parāda to, ka Jēzus mums vēlas ko atklāt, ka Viņam mūsu dzīvēm ir paredzēts kāds mērķis. Problēmas un bēdas piedzīvo visi, tā ir neatņemama sastāvdaļa, bet Dievs apsola arī iepriecinājumu. Pat bagātie piedzīvo bēdas. Kāds varētu jautāt: Kādas bēdas? Kaut viss izskatās labi, tomēr viņš neizjūt prieku, jo bagātība to nevar dot, viņš meklē dzīvē ko vairāk. Mēs redzam to, kas notiek  pasaulē, kari , vajāšanas. Arī mēs kā Latvijas tauta piedzīvojām bēdas esot kopā ar Zolitūdē cietušajiem. Neviens to nevarēja paredzēt, ka viņu dzīvība vienā momentā var aprauties. Un tas ir šis jautājums? Kāpēc tā? Bet ko tad Jēzus domā ar vārdiem ’’Svētīgi tie kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti’’ Bēdas ir dažādas. Mēs visi vēlamies, lai mūs kāds iepriecina un mierina. Mēs vēlamies sajust līdzjūtību, ka mums ir kāds līdzās.  Bet mums ir jātic Dievam, ka Viņš ir lielāks par jebkuru problēmu un dzīves situāciju, kas notiek. Tiklīdz mēs tam noticam viss mainās. Tas nav viegli, tāpēc šī Kalna svētruna māca un rāda kādiem mums patiesībā vajadzētu būt kā Jēzus Kristus sekotājiem. Mums ir vajadzīgs mierinātājs kas mūs mierina un ir līdzās. Dieva Vārds runā par mierinātāju Svēto Garu( Parakletos) Jo Jēzus sūtīs mierinātāju, kurš nostāsies un būs mums līdzās. Mierinātājs nesaka, gan jau būs labi, mierinātājs nav tas, kas saka: ‘’ tu man rūp es par Tevi aizlūgšu.’’ Tas tā nenozīmē. Mierinātājs nozīmē, kurš nostājās mums līdzās un palīdz iet uz priekšu, tā ir brīnišķīga  patiesība, ko Jēzus mums ir devis.Mierinātājs iet mums  līdzās, un saka: ejam es nesīšu Tevi cauri visām dzīves problēmām un grūtībām. Ja tu mēģini darīt savā spēkā tu to neizturēsi, Tev ir vajadzīgs šis mierinātājs Svētais Gars kurš nostāsies un būs Tev līdzās.  Jautājums ir: par to kā bēdas var būt svētīgas? Piemēram zaudējot sev mīļu cilvēku. Tie ir dziļi jautājumi, ko mēs brīžiem nevaram izprast. Tie liek domāt, kāda ir patiesā realitāte kurā mēs atrodamies. Dzīve tā ir cīņa kopā ar Jēzu. Paši saviem spēkiem mēs neko nespējam. Tā prasa izturību un būt uzticīgam līdz galam. Tā prasa nodošanos Jēzum visās dzīves situācijās.

• ’Tiem kas mīl Dievu visas lietas nāk par labu’’ Svarīgi ir šī ticība un uzticība būt uzticīgam līdz galam pat visgrūtākā un smagākā situācijā, kas nav viegli, bet tas prasa izturību. Dievs ir lielāks par jebkuru problēmu, un tāpēc mēs tiksim iepriecināti arī bēdās. Tā saka Tā Kunga Vārds. Ebrejiem 11:6- ‘’Bez ticības nevar patikt Dievam’’’ Ticībā nāk uzvara un viss mainās caur ticību. Tāpēc mums vajadzētu pārdomāt un saprast šos vārdus un to dziļo apsolījumu par ko Jēzus runā, ka’’bēdās mēs tiksim iepriecināti’’’
• Kāpēc Dievs pieļauj bēdas? Ciešanas ir grēka rezultāts un Dieva sods par taviem grēkiem.  Bija kāds cilvēks, kas visu laiku bija dzīvojis svētu dzīvi, bet vienā brīdī pārkāpa laulību. Pēc tam Viņš saslima ar smagu slimību. Un pacēlis kulaku uz debesīm viņš jautāja  Dievs kāpēc? Es taču visu laiku dzīvoju tik svēti, bet tikai vienu reizi sanāca tā.  Viņš nenožēloja to, bet raudāja. Tās ir grēka sekas.

Dievs grib mūs šķīstīt no lepnības, lai mēs paskatītos uz sevi, lai mēs sevi nesalīdzinātu ar citiem. 2.Kor.10:12- Jo mēs neuzdrošināmies sevi pieskaitīt vai pielīdzināt tādiem, kas paši sevi liela; bet tie, sevi pašus ar sevi mērodami un paši sev pielīdzinādami, nedara prātīgi.

Mums ir sevi jāsalīdzina ar Dievu, nevis ar cilvēkiem. Mums ir jākļūst līdzīgākiem Dievam. Esi pazemīgs Dieva priekšā. Tā ir staigāšana Dieva priekšā, kas Tev palīdz būt pazemīgam. Ir viegli tiesāt citus un salīdzināt sevi ar citiem, bet tā Dieva Vārds nesaka. Mums ir sevi jāsalīdzina ar Dievu.

Mēs savā garīgajā dzīvē kļūsim stiprāki ticībā un tikai tad mēs kļūsim patiesi laimīgi. Vel kāda patiesība kādēļ bēdas? Lai mēs iemācītos nest cits cita nastas un sāpes, lai mēs redzētu un būtu līdzās otra vajadzībās un grūtībās. Mēs redzam šodien cik liela ir vienaldzība, ka neviens nevēlas pakustēt, lai kādam palīdzētu.  Tā tas ir šodienas pasaulē, kas ir skumji. Taču Dieva Vārds saka: ‘’Svētīgi ir tie kam bēdas’’’

Kāds piemērs:

Ja vīrs skrien maratonu viens no veidiem kā saprast pacietību ir tas, ka viņš ir pacietīgs skrējējs. Pacietīgs ir tas, kurš neatmet ar roku, pat tad, ja ir noguris viņš nenoiet malā un neapsēžas.  Tāpat  runājot arī par bēdām. Arī bēdās mums ir jābūt pacietīgiem, kas prasa izturēt līdz galam. Tāpēc mums ir jāsatver tas, ka Kristus mums ir līdzās no kura nāk cerība un iepriecinājums. Jautājums nav par to cik daudz mēs varam panest, bet jautājums ir cik Jēzus ir reāls un klātesošs manā dzīvē. Tas ir jautājums. Cik daudz mēs uzticamies arī Viņam grūtā situācijā? Tas visu nosaka.

Bēdas ir prieka avots.

Jo Jēzus mūs ik dienas iepriecina, tāpēc mēs arī bēdās varam gūt iepriecinājumu un tās nes uzvaru pār visām dzīves situācijām ticībā.  Ja tu paliksi pie Jēzus viss mainīsies. 2.Kor.1:3-4-Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās, 
 ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva esam saņēmuši.

Arī Atklāsmes gr. 7:17- un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm." Mēs saņemsim savās bēdās iepriecinājumu.

Tātad ir dažādas bēdas piemēram:

• Nožēlas bēdas:

Mēs esam atbildīgi, par grēku mūsu dzīvē. Tā kā’’ visi ir grēkojuši un visiem trūkst teikšanas Dieva priekšā’’ visiem ir jābēdājas un jāskumst par grēku savā dzīvē. Vienīgi Kristus ir dvēseles ārsts, kas mierina un palīdz dzīves grūtībās. Nav glābšanas bez nožēlas. 2.Kor.7:8-10

Jebšu es jūs ar savu vēstuli esmu skumdinājis, tomēr es to nenožēloju; ja es agrāk arī to nožēloju - jo es redzu gan, ka šī vēstule jūs skumdināja, lai arī tikai uz brīdi, -
 tad tagad es priecājos ne par to, ka jūs tapāt skumdināti, bet par to, ka jūs tapāt skumdināti uz atgriešanos; jo jūs esat skumdināti pēc Dieva prāta, lai jums nekas no mums nenāktu par ļaunu. Jo dievišķas skumjas dod atgriešanās svētību, ko neviens nenožēlos; bet pasaulīgās skumjas nes nāvi. 

Dievs dod mierinājumu. ‘’Svētīgi tie, kas raud, tie tiks iepriecināti’’ Tie kas zemojas Dieva priekšā par saviem grēkiem un tos nožēlo. Dievs saka, ka tādiem būs mierinājums. 1. Jāņa 1:9- Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.

• Mīlestības bēdas:

Bēdas par neatpestītām dvēselēm. Dievs savā vārdā saka: ‘’Ja mani ļaudis lūgs, tad es no debesīm tos paklausīšu’’

• Zaudējumu bēdas:

Dievs nav apsolījis dzīvi bez bēdām. Mūsu pasaule ir asaru ieleja, kur asaras un vilšanās ir tikpat neizbēgāmi kā mākoņi un ēnas. Ciešanās tiek pārbaudīta mūsu ticība. Kalna svētrunā teikts: ‘’Svētīgi, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti’’ Bēdās ir iepriecinājums, kas nāk no Kristus mūsu dzīvē.  Bēdas pašas par sevi nav labas, jo mums sāp. Bet tās var kļūt svētīgas, arī mēs paši varam kļūt svētīgi. Bēdas ir ceļš. Ja bēdas nekur neved, tās nevar būt svētīgas.

1. Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: 
   viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.

Tie, kas sēj ar asarām, tie pļaus ar gavilēm. Šeit ir runa par mierinājumu. Mēs bēdājamies, mums ir bēdas. Bet Dievs saka, ka mēs tiksim iepriecināti. Mierinājums ir tiem, kas raud, tiem, kas skumst. Kas sēj ar asarām, tie saņems prieku. Tas ir darbs mūsu sirds iekšienē.

Atvērsim Jes.61:1-3-
 Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt  sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību,
 pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu un iepriecināt visus noskumušos;
 tiem, kas skumst Ciānas dēļ, dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā, lai viņus varētu saukt par taisnības kokiem, kas Tā Kunga dēstīti Viņam par godu.    Kā jau es minēju par mierinātāju:

Svētais Gars mūs mierina. Svētais Gars aizlūdz par mums. Viņš ir mūsu iepriecinātājs. Svētais Gars mūs aizstāv un aizsargā.  Svētais Gars mūs uzmundrina. Viņš ir mums līdzās mūsu problēmās. Rom.8:26-27-  Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. 
 Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem.

Mīļie brāļi un māsas, vēlos iedrošināt jūs katru meklēt pie Dieva mierinājumu. Nemeklēt to pasaulē, jo nekas cits nevar mums dot  drošību un mierinājumu, kā Dievs. Tikai Viņš spēj mūs mierināt. Tāpēc vēlos noslēgt ar kādas dziesmas vārdiem: ieklausīsimies tajos un domāsim. Kas spēj slimo dziedināt. Kas spēj jūru mierināt. Kam par nāvi uzvara. Kas var šaubas klīdināt. Kas var mani pasargāt. Dzīvei jēgu dāvināt. Kam pieder mana sirds. Tikai Jēzus spēj mani dziedināt kad man sāp. Tikai Jēzus var šaubas klīdināt kad tās nāk. Tikai Jēzus , Dieva Dēls. Tāpēc, meklēsim ik dienas Dieva tuvumu. Lai Dieva Miers, spēks un Viņa mīlestība ir ar mums un pavada ik dienas.

Āmen.