Ebrejiem 12:14-17

Mēs šodien dzīvojam ļoti sašķeltā naida piesātinātā vidē un sabiedrībā. Vel nekad mūsu tauta nav piedzīvojusi tādu sašķeltību, kā šodien. Tāpat notiek referendumi. Par ko tas viss liecina? Par tautas drausmīgo sašķeltību un sarūgtinājumu. Ja vērojam šodien masu saziņas līdzekļus-laikrakstus, televīziju, radio, tad nepārprotami acīs krīt sarūgtināto laužu nesaskaņas. Bet tas viss sākas ar to, ko apustulis Jēkabs saka par nopūšanos. Jēk. 5:9 Mūsu dzīvē ir divas mērķlīnijas- miers un svēta dzīve, bez kuras neviens tā Kunga vaigu neredzēs. Abas šīs lietas- miers un svēta dzīve ir savstarpēji saistītas. Bez Svētas dzīves cilvēkam nav miera, un bez miera nevar būt svēta dzīve. Tiem abiem jābūt saskanīgi kopā. Šīm lietām jātiecas pieliekot pūles. Pie tam miers ir jātur ne tikai pret tiem, kuri mums simpatizē, bet pret visiem. Arī Jēzus skubina lūgt par tiem kas mūs kaitina un vajā. Tikai tad mēs sauksimies debesu Tēva bērni. Kā lai pārvaram rūgtumu sevī? Vienu no 21.gs nelaimēm ir mūsu aizspriedumi vienam pret otru. Kas ir aizspriedumi? Kur tie rodas? Aizspriedumi it lietas būtības nezināšana. Ja mēs noskaidrotu lietas būtību, tad daudzi nevajadzīgi aizspriedumi un sarūgtinājumi pazustu. Cik bieži  mēs izsaucamies- ak ja es to būtu zinājis, tad tas nebūtu noticis. Jo mūsu sirdīs nav miera, tad palūkosimies vai sevī nenesam rūgto sakni. Ir vel viena negatīva lieta-rūgtā sakne aug. Tā aug ātrāk nekā labā sēkla un nes sevī līdzi bēdīgas sekas. Rūgtā sakne audzē rūgtus augļus. Cilvēks var tikt apgānīts ar rūgto sakni un pat pazaudēt Dieva augļus. Ja palūkosimies ap sevi, tad visur mēs sastopam sarūgtinātus cilvēkus, kuri nes sevī naida un atriebības domas. Visa Latvijas tauta un sabiedrība ir rūgtās saknes saindēta sākot no lauku ļaudīm līdz pat valsts vīriem. 1. Mozus 25:29-33 Vai tad pirmdzimtībai ir tik izšķiroša nozīme? Mūsu dienās pirmdzimtība ir svešs un aizmirsts jēdziens Un neviens Tēvs savam pirmdzimtajam rokas neuzliku un nesvētītu. Bet vecā Izraēla laikos tā notika. Tad tēviem bija tikai viena svētība un tā caur roku uzlikšanu pienācās pirmdzimtajam. Tāpēc Jēkabs no sava brāļa pirmdzimtību’’nopirka’’ieguva ar zvērestu, jo Jēkabs bija pirmdzimtais, kaut gan viņa brāļi bija dvīņi. Lai saņemtu Īzaka Svētību Jēkabs pielietoja viltību. 1. Mozus 25:28

Māte Rebeka samācīja savu mīļo dēlu Jēkabu , lai iet pie tēva un ar viltu iegūst pirmdzimtā svētību. Lai vecais un aklais tēvs Jēkabu neatpazītu Rebeka apsēja viņam ap rokām kazas ādu, lai Īzaks aptaustot dēlu rokas, domātu, kas tas ir pirmdzimtais Ēsavs. Tad Jēkabs ar viltu ieguva Tēva svētību. Kad iegāja Ēsavs, tad tēvs jauc teica kad svētību ir devis

1.Mozus 27:38

2.1. Mozus 25:23

Jēkabs par savu viltību nepalika nesodīts. Vārds ‘’Jēkabs’’ tulkojumā nozīmē ’’Viltnieks’’ un Jēkabs tiešām tāds bija līdz tam laikam, kamēr viņš savu viltību Dieva priekšā atzina un nožēloja. Jēkabs aizgāja no Tēva un apmetās pie savas mātes brāļa tēvoča Lābana, kurš viņu sūtīja ganīt avis. Lābanam bija divas meitas Lea un jaunākā Rahele. Un Jēkabs redzēja sapni 1. Mozus 28:10-15; 1. Mozus 28:20-22 Jēkabs ganīja sava tēvoča avis un iemīlējās jaunākajā meitā Rahelē. Lābans viņam pieprasīja nokalpot par jaunāko meitu septiņus gadus tad Jēkabs arī vergoja par vecāko meitu Lea. Arī Lai vairotu bagātību Jēkabs bija vienkopus ar Lābanu kas kuram piederēs. Vai tu vari teikt, ka Dievs rūpējas un gadā par Tevi? Mūsdienu sabiedrība ir piesātināta ar dažādiem dievekļiem, kuru priekšā tie metas un pielūdz elku Dievus, bet mums ir jālūdz patiesais Kungs Jēzus Kristus. 1. Mozus 32:22-29 Mums ir jāsaka Dievam, esi mums žēlīgs nabaga grēciniekiem un piedod mums visus mūsu grēkus dzīves laikā darītos. 1. Mozus 33:1-4 Vai arī tu esi mēģinājis nolīdzināt visus dzīves sarūgtinājumus ar saviem līdzcilvēkiem, raudot piedošanas asaras? Mateja 5:23-26 Šodien daudzi cilvēki savā sarūgtinājumā un bēdās saka kur tad ir Dievs. Vai viņš neredz mūsu bēdas, kāpēc mums jācieš netaisnība. Atbildi sniedz apustulis Rom8:28

Tas nozīmē, ka ne visiem dzīves grūtības un pārestības nāk par labu, bet tikai tiem, kuri mīl Dievu. Mums uz dzīves grūtībām un sarūgtinājumiem ir jālūkojas ar Dieva acīm. Paldies Dievam, ka viņš ir tik bagāts un viņam nav tikai viena svētība, kā vecajam Izakam, bet miljoniem svētību katram savam bērnam. Vai mūsu staigāja ir miera un Svētā Gara pilna? Jēzus reiz sacīja( Mt. 5:9) Vai Tu nes savā apkārtnē, tur kur ir sarūgtinājums, nesaskaņas, šķelšanās un strīdi tautā mieru. Neaizmirsti, ka mēs dzīvojam beigu laikā. Tas ir sevišķs laiks, kad tautas celsies pret tautu, būs nemieri, skeļšanās. Izvēlies, kurā pusē tu šodien nostāsies, vai tu arī būsi viens no miera nesējiem? Izvēle ir paša rokās. Vel paliek pēdējais jautājums- ko darīt, ja cilvēks jau ilgstoši nes sevī sarūgtinājumu. Ir jāpieliek visas pūles lai nodibinātu mieru un nāktu Dieva spēkā. Ar saviem paša spēkiem un labu apņemšanos tas nav iespējams. Mums ir jāiet pie tā kurš ir teicis, lai mēs neatriebjamies, bet nododam visu tā rokās, kas taisni tiesā Lielā Debesu soģim. Lūgsim kopā ar Dāvidu Ps. 139:23-24