Trešdienas vakaru mani uzrunāja, ka man jāiet uz lūgšanām 6:30, nu tas nozīmē 5cos celšanās un 5:40 izbraukšana ar busu no Salaspils uz Rīgu. Uzliku modinātāju un lūdzu, lai Dievs palīdz man piecelties.Ceturtdienas rīts pl 5ci, miegs nāk tā ka acis cērt, bet tomēr pēc 20 min. izdomāju, ka tomēr jaceļas būs. Fiksi fiksi duša, apgērbos un botes jau velku kajās 5:35. Ātri pielūdzu Dievu, lai Višs mani vada šajā dienā! Izeju ārā, busiņš jau stāv, eju, bet pekšņi šis sāk braukt prom, es tada neizpratnē, ka es tak iznācu laicīgi. Nu ko mana iespēja iet atpal uz māju vai skriet. Nu es izdomāju, ka skriešu uz nākamo pieturu caur sētu. Sāku skriet, nu bet es savu mužu tik ātri nebiju skrējusi, likas drizāk, ka es lidoju. Prātā vel iezogas šaubas, autobus apstāsies tikai tad, ja tur būs cilvēki tajā pieturā. Pieturā nonācu tik pat ka reizē ar autobusu, es tiešām nezinu ka tas ir iespējams! Pateicos Dievam, ka tur stāvēja 4 cilvēki un autobus tur apstājās. Ta iesākās 4dienas rīts, kas man iesākas ar krosiņu! Ja ir kādas lietas pec Dieva plāna, tad vai nu kas notiek, viss notiks tā ka tam jānotiek
/Inga Rāte /
2009. gada 5. maijs
Svētdienskolas spēļu pamācības!
1. Ciet, ciet, vaļā
Lieciet lietā fantāziju! Izdomājiet vārdus, kas atbilstu izraudzītajai tēmai. Rakstu vieta pēc jūsu izvēles.
Noteikumi
Bērni sastājas aplī. Rotaļas dalībnieki var stāvēt vai sēdēt (mazākiem bērniem būtu jāsēž). Viens no bērniem ir “TAS” un staigā apkārt aplim. Ejot apkārt, viņš piesit pārējiem dalībniekiem pie muguras un vairākas reizes pēc kārtas saka “ciet”. Tiklīdz viņš kādam no bērniem pasaka “vaļā”, šim bērnam ir jāmēģina viņu noķert, skrienot apkārt aplim. Ķērājam ir jāpaspēj pieskarties “TAM”, pirms viņš ir paspējis nostāties ķērāja vietā. Ja “TAS” paspēj nostāties ķērāja vietā, tad ķērājs kļūst par “TO”, un rotaļa turpinās. Ja ne, tad ķērājs drīkst atgriezties savā vietā, un “TAM” jāizvēlas nākamais ķērājs.
Rotaļa jāpielāgo kārtējai Bībeles stundai, izvēloties tai atbilstošus vārdus. Tie var slavēt To Kungu vai atbilst kādam Bībeles stāstam. Daži piemēri:
· Seko, seko, seko… JĒZUM!
· Kristietis, kristietis, kristietis… JĒZUS!
· Teiciet, teiciet, teiciet… JĒZU!
Stāstiem par Jozua un Jērikas ieņemšanu, var izmanto šādus vārdus:
· Tauta, tauta, tauta… UZ PRIEKŠU!
· Soļo, soļo, soļo… TAURES!
· Jērikas mūris, Jērikas mūris, Jērikas mūris… GĀŽAS!
2. Caķej, kāp zemē!
Caķejs paklausa Jēzum. (Lk. 19:1-10)
Noteikumi
Nolasiet Bībeles stāstu. Paskaidrojiet bērniem, ka reizēm mēs sēžam kokā un Jēzus aicina mūs kāpt zemē pie Viņa. Mums, tāpat kā Caķejam, jāklausa Jēzum.
Bērni sastājas rindā, un vadītājs nostājās tālāk ar seju pret bērniem. Vadītājs var būt kāds no pieaugušajiem vai skolotāja/s. Vadītājs izvēlas kādu bērnu (nejauši vai pēc kārtas) un norāda viņam, kādā virziena iet, piemēram, “Kristīne (bērna vārds), pasper … (soļu skaits) lielus (vai mazus) soļus uz priekšu”. Bērnam jāsaka: “KUNGS, VAI DRĪKSTU TEVI REDZĒT?” Vadītājs atbild: “CAĶEJ, KĀP ZEMĒ”, un bērns izpilda norādījumus. Ja bērns aizmirst pateikt “KUNGS, VAI DRĪKSTU TEVI REDZĒT?”, viņam jāatgriežas iepriekšējā vietā. Uzvarētājs ir tas, kurš pirmais nonāk līdz vadītājam.
3. Pēteri, staigā pa ūdens virsu!
Pēteris pa ūdens virsu iet pie Jēzus. (Mat. 14:22-23)
Noteikumi
Nolasiet Bībeles stāstu. Paskaidrojiet bērniem, ka reizēm Jēzus aicina mūs izkāpt no laivas un doties pie Viņa. Mums, pretēji Pēterim, jāiziet pie Jēzus nepakrītot.
Bērni sastājas rindā, un vadītājs nostājas tālāk ar seju pret bērniem. Vadītājs var būt kāds no pieaugušajiem vai skolotāja/s. Vadītājs izvēlas kādu bērnu (nejauši vai pēc kārtas) un norāda viņam, kādā virziena iet, piemēram, “Kārli (bērna vārds), pasper … (soļu skaits) lielus (vai mazus) soļus uz priekšu”. Bērnam jāsaka: “KUNGS, VAI DRĪKSTU STAIGĀT PA ŪDENS VIRSU?” Vadītājs atbild: “PĒTERI, STAIGĀ PA ŪDENS VIRSU”, un bērns izpilda norādījumus. Ja bērns aizmirst pateikt “KUNGS, VAI DRĪKSTU STAIGĀT PA ŪDENS VIRSU?” viņam jākrīt zemē, it kā viņš, līdzīgi Pēterim, iekristu ūdenī. Viņam arī jāizstājas no rotaļas. Uzvarētājs ir tas, kurš pirmais nonāk līdz vadītājam.
4. Dievs Kungs saka
Klausiet Dievu. (5.Moz. 27:10)
Noteikumi
Vispirms nolasiet Rakstu vietu. Kādu pieaugušo vai bērnu izraugās par vadītāju. Pārējie bērni stāv izklaidus, pagriezušies pret vadītāju. Vadītājs nosauc kādu darbību, kas bērniem jāizdara, piemēram, piemēram, jāpieskaras degunam vai jāpalecas uz vienas kājas 10 reizes. Ikviens, kurš automātiski paklausa, no rotaļas izstājas. Ja vadītājs, iekams apraksta darbību, kas bērniem jāizdara, pasaka “DIEVS KUNGS SAKA”, tad bērniem ir viņam jāpaklausa, citādi viņiem no rotaļas jāizstājas. Bērns, kurš paliek pēdējais, kļūst par uzvarētāju, un var vadīt nākamo rotaļas kārtu.
5. Seko Jēzum
Ņem savu krustu un seko Jēzum. (Mat. 16:24)
Noteikumi
Lieciet, lai bērni sastājas pāros. Viens no pāriniekiem ir “vadītājs”, bet otrs “sekotājs”. Sekotājam jāseko vadītājam uz pēdām, taču nepieskaroties viņam. Rotaļas vadītājs paskaidro sekotājiem, ka viņi ir Jēzus sekotāji, un tad saka, kas visiem bērniem jādara, – jālēkā, jāstaigā, jāskrien, utt. Vadītājs arī kurā katrā brīdī var uzsaukt “STĀVĒT!”, lai bērniem būtu jautrāk. Rotaļas vadītājs var arī pateikt: “Vadītāji arī seko Jēzum.” Tad bērni apmainās vietām – vadītājs kļūst par sekotāju un sekotājs par vadītāju. Bērni var turpināt rotaļu, sameklējot citus pāriniekus.
6. Čūska
Pirmais grēks. (1.Moz. 3:1-20)
Noteikumi
Izstāstiet Bībeles stāstu par grēkā krišanu. Atgādiniet bērniem, ka grēks ir kā čūska, kas grib mūs noķert. Mums jābēg no ļaunā.
Četri bērni saķeras elkoņos. Šie bērni ir čūska. Pārējie bērni bēg no čūskas, kas dzenas viņiem pakaļ, neatlaižot rokas. Čūska cenšas vienā reizē noķert tik daudz dalībnieku, cik iespējams, ieslēdzot tos aplī. Tiklīdz čūska ir ielenkusi vienu vai vairākus dalībniekus, tiem arī jāsadodas elkoņos, tā čūska kļūst garāka un var noķert vairāk dalībnieku. Rotaļa turpinās, līdz visi bērni, izņemot vienu, ir noķerti, un uzvarētājs var izvēlēties bērnus, kam tagad jābūt čūskai. Vai arī rotaļa var beigties, kad palikuši četri dalībnieki, kas tad ir nākamā čūska. Rotaļas beigās atgādiniet bērniem, ka mēs nedrīkstam pieļaut, lai ļaunums kļūst lielāks. Mums jābēg no ļaunā ik dienu!
7. Lai Jēzus tevi svētī! (Sunīši)
Jēzus svētīja bērnus. (Mk. 10:13-16)
Noteikumi
Nolasiet Rakstu vietu. Pasakiet bērniem, ka mēs gribam svētīt cits citu, kā Jēzus svētīja bērnus. Mūsu rotaļa būs LAI JĒZUS TEVI SVĒTĪ! Un tā būs līdzīga sunīšiem.
Vienu bērnu izraugās par ķērāju. Bērni skrien pa rotaļai atvēlēto laukumu, un ķērājs mēģina kādu panākt. Ja ķērājs kādam pieskaras, viņam jāsaka LAI JĒZUS TEVI SVĒTI! un tad noķertais kļūst par ķērāju. Pasakiet bērniem, ka katram jāsaņem Jēzus svētība, tādēļ katram bērnam jādod iespēja būt par ķērāju. Rotaļa turpinās bez pārtraukuma, cik ilgi vēlaties.
8. Dāvida deja
Dāvids dejo Tam Kungam. (2.Sam. 6:14-15)
Noteikumi
Kamēr skan mūzika vai skolotāja/s dzied, bērni dejo, tāpat kā dejoja Dāvids. Kad mūzika apklust, bērniem jāapstājas un JĀSASTINGST. Nesperot ne soli – bērni drīkst kustināt tikai rokas un paliekties uz priekšu – viņiem jācenšas pieskarties kādam citam dejotājam. Divi bērni nedrīkst viens otram pieskarties vienlaicīgi, tāpēc uzvar tas, kurš pieskaras otram pirmais. Visi bērni, kuriem kāds ir pieskāries, no rotaļas izstājas. Kad mūzika sāk atkal skanēt, palikušie dalībnieki rotaļu turpina. Uzvar bērns, kas visilgāk dejojis Tā Kunga priekšā un palicis pēdējais.
9. Sāls stabs
Lota sieva pārvēršas sāls stabā. (1.Moz. 19:15-26)
Noteikumi
Vispirms pastāstiet bērniem par Lota sievu. Vienu bērnu izraugās par ķērāju, un pārējie bērni no viņa bēg. Kad ķērājs pieskaras kādam bērnam un pasaka “SĀLS STABS!”, noķertajam jāsastingst ar plati ieplestām kājām. Viņš nedrīkst kustēties, līdz kāds cits bērns viņu atsaldē, izlienot viņam starp kājām. Rotaļa turpinās, līdz visi bērni, izņemot vienu, ir sastinguši. Uzvarētājs kļūst par ķērāju, un rotaļa var sākties no gala.
10. Vairo Dieva valstību!
Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas. (Mat. 28:18-20)
Noteikumi
Divi bērni ir ķērāji. Viņi sadodas rokās un dzenas pakaļ pārējiem bērniem. Tas, kuru viņi noķer, viņiem piebiedrojas. Kad ir noķerts vēl viens bērns, ķērāji var palikt kopā vai sadalīties pa divi. Rotaļa turpinās, līdz visi ir noķerti.
Tad apsēdiniet bērnus, nolasiet Rakstu vietu un paskaidrojiet, ka Jēzus ir lūdzis mūs iet un vairot Viņa valstību, gluži tāpat, kā mēs darījām rotaļas laikā. Tas Kungs grib, lai visi nāk pie Viņa, ieiet Viņa valstībā un tiek pestīti.
11. Paļaujies uz To Kungu!
Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību. (Sal.pam. 3:5-6)
Vajadzīgi:
taimers, hronometrs vai pulkstenis ar sekunžu rādītāju. Bērni nedrīkst zināt, ka jūs uzņemsiet laiku.
Noteikumi
Šajā rotaļā jāpiedalās kādam pieaugušajam, kurš varētu bērnus noķert. Kādam citam pieaugušajam ir paslepšus jāuzņem laiki un tie jāatzīmē.
Viens no bērniem iznāk priekšā, pagriežas ar muguru pret pieaugušo un paliek nekustīgi stāvam. Pieaugušais “ķērājs” saka: “Paļaujies uz To Kungu!” Bērns aizver acis un krīt atmuguriski zemē. Pieaugušajam bērns jānoķer. Tas turpinās tik ilgi, līdz visi bērni, kas vēlas, ir piedalījušies.
Pieaugušajam, kurš uzņem laiku, ir jāatzīmē, cik ilgs laiks katram bērnam vajadzīgs, lai sadūšotos, uzticētos pieaugušajam un kristu. Laiks jāuzņem no tā brīža, kad pieaugušais saka vārdu “paļaujies” līdz brīdim, kad pieaugušais ir bērnu veiksmīgi noķēris. Bērns, kuram ir vismazāk sekunžu, kļūst par uzvarētāju. Tas nozīmē, ka viņa paļāvība bijusi vislielākā.
Sakiet bērniem: “Vai mēs paļaujamies uz To Kungu? Vai mēs paļaujamies uz Viņu vai paši uz savu gudrību? Tas Kungs mūs noķer, kad krītam!”
12. Es pastāstīšu jums stāstu
Izstāstīt kādu Bībeles stāstu vai līdzību, balstoties uz kādu priekšmetu.
Rakstu vieta pēc jūsu izvēles.
Vajadzīgi:
vairāki saimniecības vai no dabas ņemti priekšmeti. Piemēram, galda piederumi, ķemme vai matu suka, rotaslietas, kociņi, lapas vai akmeņi.
Noteikumi
Katrs dalībnieks izvēlas vienu priekšmetu un izstāsta Bībeles stāstu vai Jēzus līdzību, ar ko šis priekšmets varētu būt saistīts. Priekšmets var būt minēts stāstā, vai arī jūs varat paskaidrot, ka šis priekšmets nav tieši saistīts ar stāstu, taču bērniem jāizdomā priekšmetam jauns un neierasts pielietojums.
Piemērs, ko varat minēt bērniem, ir:
priekšmets, kas minēts stāstā, – akmens, ar ko Dāvids nogalināja milzi Goliātu;
priekšmets ar jaunu pielietojumu – matu suka var būt milža Goliāta zobu birstīte.
13. Vai vari nosēdēt klusu baznīcā?
Esiet klusi Tā Kunga priekšā. (Raud.dz. 3:25-26)
Noteikumi
Vadītājs paziņo, ka ir laiks iet uz baznīcu. Visi apsēžas aplī, cieši cits citam blakus. Mācītājs grib, lai cilvēki baznīcā sēdētu klusu. Mēģināsim visi nosēdēt klusu! Vadītājs viegli piesit pie ceļa bērnam, kas sēž pa labi (vai pa kreisi). Bērns pieskaras nākamā bērna celim, un tā tālāk pa apli. Visi klusē. Ja kāds bērns ierunājas, iesmejas vai trokšņo, viņam jāizstājas. Kad darbība ir nonākusi atpakaļ pie vadītāja, vadītājs izdara ko citu (piemēram pieskaras vaigam, degunam, ausij, un tml.), līdz aplī ir palicis tikai viens bērns vai pāris bērnu. Rotaļu var turpināt, un dot arī bērniem iespēju būt par mācītāju.
14. Aklais atkal redz
Jēzus dziedina aklo. (Mk. 10:46-52)
Vajadzīgi:
apsējs acīm, spieķis vai nūja.
Noteikumi
Nolasiet Bībeles stāstu. Tad izraugieties bērnu, kuram būs jātēlo aklais. Aklajam aizsien acis un iedod spieķi vai nūju. Aklais stāv istabas vidū, turpretī citi bērni staigā viņam apkārt. Tad aklais skaļi piesit ar spieķi pie grīdas, un visi apstājas un sastingst. Aklais paceļ spieķi un norāda ar to vienalga kādā virzienā. Bērnam, uz kura pusi spieķis rāda, jāsaka: “JĒZUS IZDZIEDINĀJA AKLO”. Aklais tad mēģina uzminēt tā bērna vārdu, kas runāja. Ja viņš to uzmin, aklais atkal redz un atdod acu apsēju un spieķi bērnam, kas runāja. Ja aklais kļūdās, viņš turpina, līdz ir uzminējis vārdu pareizi, un rotaļa turpinās.
15. Kurš brālis vai māsa pazudis?
Jāzeps un viņa brāļi. (1.Moz. 37:12-36)
Vajadzīgs:
apsējs acīm.
Noteikumi
Nolasiet Bībeles stāstu. Pasakiet bērniem, ka Jāzepam bija 11 brāļi. Un pajautājiet, vai vecāki uzreiz būtu pamanījuši, ka viens bērns pazudis? Bībeles stāstā Jāzeps pēkšņi pazuda. Pamēģināsim, kā tas bija!
Aizsieniet vienam bērnam acis. Pārējie bērni nostājās aplī viņam apkārt vai sastājas vienā rindā viņa priekšā. Tad bērniem ir jāmainās vietām pa visu telpu. Kamēr tas notiek, vadītājs vienu bērnu izved ārā. Tad bērnam atsien acis, un viņam vienas minūtes laikā jānosauc, kura bērna nav telpā. Bērnam, kas tika izvests no istabas, aizsien acis, un rotaļa turpinās.
16. Priecājieties, sitiet plaukstas un dejojiet!
Sitiet plaukstas un dejojiet Tam Kungam. (Ps. 47:2)
Noteikumi
Vadītājs stāv vidū, un bērni sastājas aplī viņam apkārt. Izdomājiet kādu ritmisku piesitienu virkni, kurā jāizmanto kājas un/vai rokas, piemēram, divi ātri plaukšķi, kam seko trīs lēni plaukšķi, kam seko viens labās kājas piesitiens. Tad iesaucieties: “PRIECĀJIETIES!” Pieejiet pie kāda no bērniem, atkārtojiet piesitienu virkni un uzsauciet: “PRIECĀJIES!” Bērnam pareizi jāatkārto piesitienu virkne un arī jāiesaucas: “PRIECĀJIETIES!” Ja viņš kļūdās, pieejiet pie cita bērna un atkārtojiet. Kad piesitienu virkne ir atkārtota pareizi, un bērns nav aizmirsis arī iesaukties: “PRIECĀJIETIES!”, bērns samainās ar jums vietām, kļūst par vadītāju, un rotaļa turpinās.
17. Kas pusdienās?
Jēkabs un Ēsavs atnes ēdienu Īzakam. (1.Moz. 27:1-40)
Vajadzīgi:
dažādi, ja iespējams, dīvainas formas saimniecības priekšmeti vai virtuves piederumi. Piemēram, gabals maizes, neparastas formas ziepju gabals, svece, košļājamā gumija, zeķe, papīra salvete, samircis papīrs, utt. Mēģiniet sameklēt lietas, ko būtu grūti uzminēt. Vajadzīgs arī necaurspīdīgs maisiņš (piemēram, no brūna papīra) katram priekšmetam.
Noteikumi
Katrā maisiņā ielieciet pa vienam priekšmetam. Atļaujiet telpā ienākt tikai tiem bērniem, kas piedalīsies rotaļā (lai varētu tos pašus priekšmetus izmantot vēlreiz). Apsēdiniet bērnus aplī. Izdaliet maisiņus un lieciet, lai bērni aptausta priekšmetus un pasaka, kas ir maisiņos. Ja bērns nekļūdās, viņš uzvar. Ja kļūdās, zaudē. Tad iesauciet telpā pārējos dalībniekus un lieciet viņiem noteikt priekšmetus. Neļaujiet pārējiem teikt viņiem priekšā atbildes (iepriekšējos dalībniekus var izsūtīt ārā no telpas).
Rotaļas beigās sasēdiniet bērnus sev apkārt un izstāstiet viņiem stāstu no Bībeles. Uzsveriet, ka Īzaks, līdzīgi bērniem, nevarēja redzēt, kāds ēdiens viņam atnests, un viņam bija jāmin. Īzakam bija arī jāuzmin, kurš no dēliem pie viņa atnācis. Lai arī Īzaks aptaustīja dēla rokas, viņš tomēr kļūdījās, jo Jēkabs ar māti viņu piemānīja. Bet Dievs caur šo ģimeni sūtīja svētību visiem cilvēkiem, vērzdams par labu pat netaisnību.
18. Draugs, palīdzi!
Draugs mīl draugu/ draugs draugam palīdz. (Sal.pam. 17:17, Sal.pam. 18:24)
Vajadzīgi:
maisiņš ar pupām, katram spēlētājam pa vienam.
Noteikumi
Nolasiet bērniem minētās Rakstu vietas un paskaidrojiet viņiem, ka īsts draugs mīl, palīdz un paceļ to, kas nokritis. Rotaļā var piedalīties tikai daļa bērnu.
Katrs no dalībniekiem uzliek uz galvas pupu maisiņu un sāk staigāt apkārt, cenšoties noturēt pupu maisiņu uz galvas. Lai paātrinātu vai izmainītu rotaļas gaitu, vadītājs var likt dalībniekiem palēkties vai paskriet. Ja kādam no bērniem pupu maisiņš nokrīt no galvas, viņam jāsastingst. Kāds cits bērns, kurš vēlas būt viņam labs draugs Tai Kungā, mēģina pupu maisiņu pacelt un uzlikt atpakaļ uz pirmā bērna galvas, nenometot savu maisiņu. Kādam jāskaita, cik reizes katram bērnam ir izdevies būt kāda draugam. Ja, mēģinot palīdzēt draugam, pupu maisiņš nokrīt, dalībniekam jāizstājas un jāatdod savs pupu maisiņš citam bērnam, lai tas varētu piedalīties rotaļā. Rotaļas noslēgumā uzslavējiet bērnus, kas visvairāk reižu kādam palīdzējuši.
19. Cilvēku zvejnieki
Mācekļi zvejo cilvēkus. (Mat. 4:18-20)
Noteikumi
Izvēlieties, kurš no bērniem būs pirmais māceklis. Pārējiem bērniem jāizveido divi aptuveni vienādi apļi telpas pretējos galos. Bērniem apļos jāsadodas rokās. Māceklis jānostāda brīvās telpas starp apļiem vidū un viņam jānorāda robežas, kurās viņš drīkst kustēties (māceklis nedrīkst pieiet pārāk tuvu apļiem, bet jāpaliek tiem pa vidu).
Nolasiet Rakstu vietu un paskaidrojiet bērniem, ka šodien mācekļi vairs nezvejos zivis, bet būs “cilvēku zvejnieki”, kā Bībelē teikts, un mēģinās noķert cilvēkus Dieva valstībai.
Māceklim jānosauc vārdā kāds no bērniem un jāsaka: “…… (bērna vārds), ES GRIBU BŪT PAR CILVĒKU ZVEJNIEKU!” Nosauktajam bērnam jāpārskrien uz otru apli tā, lai māceklis vidū viņu nenoķertu vai viņam nepieskartos. Nonācis pie otra apļa, viņš drīkst pieskriet klāt jebkuram no bērniem, piesist viņam un pateikt: “MAINĀMIES!” Tad šim bērnam jāpārskrien uz pretējo apli, turpretī pirmais bērns nostājas viņa vietā. Bērnam, kuram jāmainās, ir jāmēģina aizskriet līdz pretējam aplim tā, lai viņu nenoķertu. Bērnam jāskrien uz tukšo vietu pretējā aplī. Ja kādu no “zivīm” noķer, tā kļūst par nākamo mācekli, un pirmais māceklis drīkst stāties brīvajā vietā.
Lai arī liksies, ka uzvar tie, kurus ne reizi nenoķer, paskaidrojiet bērniem, ka patiesībā uzvar visi tie cilvēki, ko noķer Dieva valstībai, jo viņi dzīvos mūžīgi ar mūsu Kungu. Un mums visiem jābūt “cilvēku zvejniekiem” Dieva valstībai.
20. Dziediet Tam Kungam!
Dziediet slavas dziesmas Tam Kungam. (Ps. 47:7-8)
Noteikumi
Tiek izraudzīti divi bērni, kuram jāiziet priekšā un tad pārējie izvēlas, kāda slavas dziesma viņiem jādzied. Abiem bērniem dziesma jādzied vismaz minūti VIENLLAICĪGI UN ĻOTI IZTEIKSMĪGI. Klausītājiem jānobalso, kurš no abiem visilgāk piesaistīja viņu uzmanību. Tad nolasiet Rakstu vietu un paskaidrojiet bērniem, ka Dievs ar prieku uzklausa visus, kas dzied Viņam slavu!
21. Daniēls izkļūst no lauvu bedres
Daniēls lauvu bedrē. (Dan. 6:13-23)
Noteikumi
Nolasiet Bībeles stāstu. Paskaidrojiet bērniem, ka šodien Daniēlam būs jābēg no lauvu bedres, un jāpanāk, lai lauva netiek ārā.
Bērniem jānostājas aplī un jāsadodas rokās. Izraugieties Daniēlu un lauvu. Viņiem jāatrodas apļa iekšpusē. Bērniem aplī jāstāv ar nolaistām rokām tā, ka neviens nevarētu tikt cauri. Bērni rokas paceļ, kad Daniēlam jāizkļūst ārā no apļa. Daniēlam un lauvai jāstāv vienam otram pretī apļa iekšpusē. Rotaļai sākoties, lauva dzenas Daniēlam pakaļ pa apļa iekšpusi. Pēc viena vai vairākiem apļiem vadītājs iesaucas: “DANIĒL, BĒDZ!” Bērni, kas stāv aplī, paceļ rokas, lai izlaistu Daniēlu no apļa. Kad Daniēls ir izkļuvis ārpusē, lauva mēģina viņam sekot, pirms bērni ir nolaiduši rokas, lai viņu aizkavētu. Daniēls un lauva izvēlas sev vietniekus, un rotaļa turpinās, līdz visi bērni ir bijuši Daniēls vai lauva.
22. Noas šķirsts
Noa izvēlas dzīvniekus šķirstam. (1.Moz. 6:9 – 7:5)
Noteikumi
Izstāstiet Bībeles stāstu par Noas šķirstu. Lielākās grupās paskaidrojiet, ka vienu un to pašu dzīvnieku attēlos septiņi bērni, jo šķirstā tika uzņemti septiņi no katras šķīsto dzīvnieku sugas un septiņi no katras putnu sugas. Mazākām grupām paskaidrojiet, ka vienu un to pašu dzīvnieku attēlos divi bērni, jo šķirstā iegāja divi no katras nešķīsto dzīvnieku sugas. Pasakiet bērniem, ka viņi nedrīkst runāt, jo dzīvnieki nerunā. Iedodiet katram bērna lapiņu ar dzīvnieka nosaukumu vai ļaujiet viņiem izvilkt lapiņas ar dzīvnieku nosaukumiem no cepures. Atkarībā no grupas lieluma, būs septiņas vai divas lapiņas ar katra dzīvnieka nosaukumu. Piemēram, suns, kaķis, zirgs, lauva, pērtiķis, putns, utt.
Pastāstiet bērniem, ka Bībelē rakstīts, ka dzīvnieki atnāca pie Noa un viņa ģimenes, kad tie gatavojās ieiet šķirstā. Paskaidrojiet, ka dzīvniekus pie šķirsta acīmredzot bija sasaucis Dievs! Paskaidrojiet, ka, tiklīdz jūs sauksiet dzīvniekus uz šķirstu, bērniem, iekams viņi drīkst ieiet šķirstā, jāatrod savi līdzinieki – divi vai septiņi tie paši dzīvnieki.
Nostādiet bērnus jauktā kārtībā vienā telpas galā. Tad uzsauciet; “DZĪVNIEKI, NĀCIET VISI NOAS ŠĶIRSTĀ!” Bērni sāk atdarināt katrs sava dzīvnieka skaņas un staigā apkārt, ieklausīdamies cits citā. Sameklējuši savus līdziniekus, viņi sadodas rokās un apsēžas otrā telpas galā, kas ir Noas šķirsts. Uzvar tie dzīvnieki, kas pirmie ieiet šķirstā (kopā apsēžas). Taču paskaidrojiet bērniem, ka grēku plūdu laikā visi izraudzītie dzīvnieki un Noas ģimene bija uzvarējuši.
23. Neuzgriez muguru Tam Kungam!
Neuzgrieziet Dievam muguru! (2.Pt. 2-21)
Noteikumi
Nolasiet Rakstu vietu. Paskaidrojiet bērniem, ka mēs nedrīkstam uzgriezt muguru Tam Kungam. Mēs nedrīkstam uzgriezt muguru arī saviem draugiem kristiešiem. Mums visiem jābūt kopā Jēzū!
Viens no bērniem tiek izraudzīts par vadītāju. Pārējie bērni sadalās pāros un nostājas izklaidus. Kad vadītājs uzsauc: “UZGRIEZIET CITS CITAM MUGURU!”, bērniem jānostājas ar muguru pret savu pārinieku. Kad vadītājs uzsauc: “NEUZGRIEZIET MUGURU TAM KUNGAM UN CITS CITAM!”, rotaļas dalībniekiem jāmaina pārinieki un jānostājas ar seju citam pret citu. Kamēr tiek mainīti pārinieki, arī vadītājam jāsameklē sev pārinieks. Viens bērns paliks bez pārinieka. Viņš kļūst par nākamo vadītāju, un rotaļa turpinās.
24. Palieciet ar Mani nomodā!
Jēzus lūdz mācekļus palikt nomodā un lūgt Dievu. (Mk. 14:32-42)
Noteikumi
Nolasiet bērniem Bībeles stāstu un uzsveriet, ka Jēzus lūdza savus mācekļus tajā naktī būt ar Viņu nomodā un lūgt Dievu. Bet mācekļi cieši aizmiga.
Izraugieties vienu bērnu, kuram būs jātēlo Jēzus, un trīs (vai vairāk) bērnus, kuriem būs jātēlo aizmigušie mācekļi. Mācekļi apguļas uz grīdas un tēlo, ka ir aizmiguši. Viņi nedrīkst kustēties. Jēzus staigā viņiem apkārt un mēģina viņus sasmīdināt vai likt viņiem pakustēties, taču viņš nedrīkst gulētājiem pieskarties. Tiklīdz kāds no aizmigušajiem mācekļiem ir pakustējies vai iesmējies, viņam ir jāceļas augšā, un kāds cits bērns ieņem viņa vietu. Atgādiniet bērniem, ka Jēzus ir teicis: “Gars gan ir labprātīgs, bet miesa vāja.”
Rotaļa turpinās, līdz visi bērni ir bijuši aizmigušie mācekļi. Uzvar tas māceklis, kurš pēdējais paliek guļam. Viņš var kļūt par nākamo Jēzu, un rotaļu var atkārtot.
25. Atrodi pazudušo avi!
Līdzība par pazudušo avi. (Mat. 18:10-14)
Noteikumi
Izstāstiet bērniem Jaunās Derības līdzību par pazudušo avi. Paskaidrojiet, ka vienam no viņiem šodien būs jābūt pazudušajai avij. Rotaļa būs līdzīga sunīšiem, taču viss būs otrādi.
Viens no bērni tiek izraudzīts par pazudušo avi. Pārējie bērni ir avis, kas palikušas pie ganāmpulka. Viņas skaita līdz pieci, lai pazudušajai avij būtu laiks aizbēgt. Tad avis skrien pakaļ pazudušajai avij, cenzdamās viņai pieskarties. Bērns, kurš pirmais pieskaras pazudušajai avij, kļūst par nākamo pazudušo avi, un rotaļa turpinās, līdz visi bērni ir bijuši pazudusī avs, kas tika atrasta.
26. Degošais ērkšķu krūms
Mozus un degošais ērkšķu krūms. (2.Moz. 3:1-6)
Vajadzīgs:
pupu maisiņš. Tā vietā var izmantot jebkuru nelielu priekšmetu vai zaru no kāda krūma.
Noteikumi
Nolasiet Bībeles stāstu. Paskaidrojiet bērniem, ka šodien viņiem būs jāpadod tālāk degošais ērkšķu krūms. Tas, pie kura degošais ērkšķu krūms paliek, izstājas.
Bērniem jānostājas aplī. Kamēr skan mūzika, priekšmets ceļo pa apli. Cilvēks, kas atbildīgs par mūziku, neskatīdamies uz bērniem, to izslēdz, un vadītājs sameklē bērnu, pie kura ir palicis degošais ērkšķu krūms. Šim bērnam no rotaļas jāizstājas. Vadītājs paņem degošo ērkšķu krūmu un atgādina, ka, lai arī ērkšķu krūms dega, tas tomēr nesadega, tāpēc rotaļa jāturpina. Viss sākas no jauna, līdz paliek viens bērns. Viņš ir uzvarētājs.
Lieciet lietā fantāziju! Izdomājiet vārdus, kas atbilstu izraudzītajai tēmai. Rakstu vieta pēc jūsu izvēles.
Noteikumi
Bērni sastājas aplī. Rotaļas dalībnieki var stāvēt vai sēdēt (mazākiem bērniem būtu jāsēž). Viens no bērniem ir “TAS” un staigā apkārt aplim. Ejot apkārt, viņš piesit pārējiem dalībniekiem pie muguras un vairākas reizes pēc kārtas saka “ciet”. Tiklīdz viņš kādam no bērniem pasaka “vaļā”, šim bērnam ir jāmēģina viņu noķert, skrienot apkārt aplim. Ķērājam ir jāpaspēj pieskarties “TAM”, pirms viņš ir paspējis nostāties ķērāja vietā. Ja “TAS” paspēj nostāties ķērāja vietā, tad ķērājs kļūst par “TO”, un rotaļa turpinās. Ja ne, tad ķērājs drīkst atgriezties savā vietā, un “TAM” jāizvēlas nākamais ķērājs.
Rotaļa jāpielāgo kārtējai Bībeles stundai, izvēloties tai atbilstošus vārdus. Tie var slavēt To Kungu vai atbilst kādam Bībeles stāstam. Daži piemēri:
· Seko, seko, seko… JĒZUM!
· Kristietis, kristietis, kristietis… JĒZUS!
· Teiciet, teiciet, teiciet… JĒZU!
Stāstiem par Jozua un Jērikas ieņemšanu, var izmanto šādus vārdus:
· Tauta, tauta, tauta… UZ PRIEKŠU!
· Soļo, soļo, soļo… TAURES!
· Jērikas mūris, Jērikas mūris, Jērikas mūris… GĀŽAS!
2. Caķej, kāp zemē!
Caķejs paklausa Jēzum. (Lk. 19:1-10)
Noteikumi
Nolasiet Bībeles stāstu. Paskaidrojiet bērniem, ka reizēm mēs sēžam kokā un Jēzus aicina mūs kāpt zemē pie Viņa. Mums, tāpat kā Caķejam, jāklausa Jēzum.
Bērni sastājas rindā, un vadītājs nostājās tālāk ar seju pret bērniem. Vadītājs var būt kāds no pieaugušajiem vai skolotāja/s. Vadītājs izvēlas kādu bērnu (nejauši vai pēc kārtas) un norāda viņam, kādā virziena iet, piemēram, “Kristīne (bērna vārds), pasper … (soļu skaits) lielus (vai mazus) soļus uz priekšu”. Bērnam jāsaka: “KUNGS, VAI DRĪKSTU TEVI REDZĒT?” Vadītājs atbild: “CAĶEJ, KĀP ZEMĒ”, un bērns izpilda norādījumus. Ja bērns aizmirst pateikt “KUNGS, VAI DRĪKSTU TEVI REDZĒT?”, viņam jāatgriežas iepriekšējā vietā. Uzvarētājs ir tas, kurš pirmais nonāk līdz vadītājam.
3. Pēteri, staigā pa ūdens virsu!
Pēteris pa ūdens virsu iet pie Jēzus. (Mat. 14:22-23)
Noteikumi
Nolasiet Bībeles stāstu. Paskaidrojiet bērniem, ka reizēm Jēzus aicina mūs izkāpt no laivas un doties pie Viņa. Mums, pretēji Pēterim, jāiziet pie Jēzus nepakrītot.
Bērni sastājas rindā, un vadītājs nostājas tālāk ar seju pret bērniem. Vadītājs var būt kāds no pieaugušajiem vai skolotāja/s. Vadītājs izvēlas kādu bērnu (nejauši vai pēc kārtas) un norāda viņam, kādā virziena iet, piemēram, “Kārli (bērna vārds), pasper … (soļu skaits) lielus (vai mazus) soļus uz priekšu”. Bērnam jāsaka: “KUNGS, VAI DRĪKSTU STAIGĀT PA ŪDENS VIRSU?” Vadītājs atbild: “PĒTERI, STAIGĀ PA ŪDENS VIRSU”, un bērns izpilda norādījumus. Ja bērns aizmirst pateikt “KUNGS, VAI DRĪKSTU STAIGĀT PA ŪDENS VIRSU?” viņam jākrīt zemē, it kā viņš, līdzīgi Pēterim, iekristu ūdenī. Viņam arī jāizstājas no rotaļas. Uzvarētājs ir tas, kurš pirmais nonāk līdz vadītājam.
4. Dievs Kungs saka
Klausiet Dievu. (5.Moz. 27:10)
Noteikumi
Vispirms nolasiet Rakstu vietu. Kādu pieaugušo vai bērnu izraugās par vadītāju. Pārējie bērni stāv izklaidus, pagriezušies pret vadītāju. Vadītājs nosauc kādu darbību, kas bērniem jāizdara, piemēram, piemēram, jāpieskaras degunam vai jāpalecas uz vienas kājas 10 reizes. Ikviens, kurš automātiski paklausa, no rotaļas izstājas. Ja vadītājs, iekams apraksta darbību, kas bērniem jāizdara, pasaka “DIEVS KUNGS SAKA”, tad bērniem ir viņam jāpaklausa, citādi viņiem no rotaļas jāizstājas. Bērns, kurš paliek pēdējais, kļūst par uzvarētāju, un var vadīt nākamo rotaļas kārtu.
5. Seko Jēzum
Ņem savu krustu un seko Jēzum. (Mat. 16:24)
Noteikumi
Lieciet, lai bērni sastājas pāros. Viens no pāriniekiem ir “vadītājs”, bet otrs “sekotājs”. Sekotājam jāseko vadītājam uz pēdām, taču nepieskaroties viņam. Rotaļas vadītājs paskaidro sekotājiem, ka viņi ir Jēzus sekotāji, un tad saka, kas visiem bērniem jādara, – jālēkā, jāstaigā, jāskrien, utt. Vadītājs arī kurā katrā brīdī var uzsaukt “STĀVĒT!”, lai bērniem būtu jautrāk. Rotaļas vadītājs var arī pateikt: “Vadītāji arī seko Jēzum.” Tad bērni apmainās vietām – vadītājs kļūst par sekotāju un sekotājs par vadītāju. Bērni var turpināt rotaļu, sameklējot citus pāriniekus.
6. Čūska
Pirmais grēks. (1.Moz. 3:1-20)
Noteikumi
Izstāstiet Bībeles stāstu par grēkā krišanu. Atgādiniet bērniem, ka grēks ir kā čūska, kas grib mūs noķert. Mums jābēg no ļaunā.
Četri bērni saķeras elkoņos. Šie bērni ir čūska. Pārējie bērni bēg no čūskas, kas dzenas viņiem pakaļ, neatlaižot rokas. Čūska cenšas vienā reizē noķert tik daudz dalībnieku, cik iespējams, ieslēdzot tos aplī. Tiklīdz čūska ir ielenkusi vienu vai vairākus dalībniekus, tiem arī jāsadodas elkoņos, tā čūska kļūst garāka un var noķert vairāk dalībnieku. Rotaļa turpinās, līdz visi bērni, izņemot vienu, ir noķerti, un uzvarētājs var izvēlēties bērnus, kam tagad jābūt čūskai. Vai arī rotaļa var beigties, kad palikuši četri dalībnieki, kas tad ir nākamā čūska. Rotaļas beigās atgādiniet bērniem, ka mēs nedrīkstam pieļaut, lai ļaunums kļūst lielāks. Mums jābēg no ļaunā ik dienu!
7. Lai Jēzus tevi svētī! (Sunīši)
Jēzus svētīja bērnus. (Mk. 10:13-16)
Noteikumi
Nolasiet Rakstu vietu. Pasakiet bērniem, ka mēs gribam svētīt cits citu, kā Jēzus svētīja bērnus. Mūsu rotaļa būs LAI JĒZUS TEVI SVĒTĪ! Un tā būs līdzīga sunīšiem.
Vienu bērnu izraugās par ķērāju. Bērni skrien pa rotaļai atvēlēto laukumu, un ķērājs mēģina kādu panākt. Ja ķērājs kādam pieskaras, viņam jāsaka LAI JĒZUS TEVI SVĒTI! un tad noķertais kļūst par ķērāju. Pasakiet bērniem, ka katram jāsaņem Jēzus svētība, tādēļ katram bērnam jādod iespēja būt par ķērāju. Rotaļa turpinās bez pārtraukuma, cik ilgi vēlaties.
8. Dāvida deja
Dāvids dejo Tam Kungam. (2.Sam. 6:14-15)
Noteikumi
Kamēr skan mūzika vai skolotāja/s dzied, bērni dejo, tāpat kā dejoja Dāvids. Kad mūzika apklust, bērniem jāapstājas un JĀSASTINGST. Nesperot ne soli – bērni drīkst kustināt tikai rokas un paliekties uz priekšu – viņiem jācenšas pieskarties kādam citam dejotājam. Divi bērni nedrīkst viens otram pieskarties vienlaicīgi, tāpēc uzvar tas, kurš pieskaras otram pirmais. Visi bērni, kuriem kāds ir pieskāries, no rotaļas izstājas. Kad mūzika sāk atkal skanēt, palikušie dalībnieki rotaļu turpina. Uzvar bērns, kas visilgāk dejojis Tā Kunga priekšā un palicis pēdējais.
9. Sāls stabs
Lota sieva pārvēršas sāls stabā. (1.Moz. 19:15-26)
Noteikumi
Vispirms pastāstiet bērniem par Lota sievu. Vienu bērnu izraugās par ķērāju, un pārējie bērni no viņa bēg. Kad ķērājs pieskaras kādam bērnam un pasaka “SĀLS STABS!”, noķertajam jāsastingst ar plati ieplestām kājām. Viņš nedrīkst kustēties, līdz kāds cits bērns viņu atsaldē, izlienot viņam starp kājām. Rotaļa turpinās, līdz visi bērni, izņemot vienu, ir sastinguši. Uzvarētājs kļūst par ķērāju, un rotaļa var sākties no gala.
10. Vairo Dieva valstību!
Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas. (Mat. 28:18-20)
Noteikumi
Divi bērni ir ķērāji. Viņi sadodas rokās un dzenas pakaļ pārējiem bērniem. Tas, kuru viņi noķer, viņiem piebiedrojas. Kad ir noķerts vēl viens bērns, ķērāji var palikt kopā vai sadalīties pa divi. Rotaļa turpinās, līdz visi ir noķerti.
Tad apsēdiniet bērnus, nolasiet Rakstu vietu un paskaidrojiet, ka Jēzus ir lūdzis mūs iet un vairot Viņa valstību, gluži tāpat, kā mēs darījām rotaļas laikā. Tas Kungs grib, lai visi nāk pie Viņa, ieiet Viņa valstībā un tiek pestīti.
11. Paļaujies uz To Kungu!
Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību. (Sal.pam. 3:5-6)
Vajadzīgi:
taimers, hronometrs vai pulkstenis ar sekunžu rādītāju. Bērni nedrīkst zināt, ka jūs uzņemsiet laiku.
Noteikumi
Šajā rotaļā jāpiedalās kādam pieaugušajam, kurš varētu bērnus noķert. Kādam citam pieaugušajam ir paslepšus jāuzņem laiki un tie jāatzīmē.
Viens no bērniem iznāk priekšā, pagriežas ar muguru pret pieaugušo un paliek nekustīgi stāvam. Pieaugušais “ķērājs” saka: “Paļaujies uz To Kungu!” Bērns aizver acis un krīt atmuguriski zemē. Pieaugušajam bērns jānoķer. Tas turpinās tik ilgi, līdz visi bērni, kas vēlas, ir piedalījušies.
Pieaugušajam, kurš uzņem laiku, ir jāatzīmē, cik ilgs laiks katram bērnam vajadzīgs, lai sadūšotos, uzticētos pieaugušajam un kristu. Laiks jāuzņem no tā brīža, kad pieaugušais saka vārdu “paļaujies” līdz brīdim, kad pieaugušais ir bērnu veiksmīgi noķēris. Bērns, kuram ir vismazāk sekunžu, kļūst par uzvarētāju. Tas nozīmē, ka viņa paļāvība bijusi vislielākā.
Sakiet bērniem: “Vai mēs paļaujamies uz To Kungu? Vai mēs paļaujamies uz Viņu vai paši uz savu gudrību? Tas Kungs mūs noķer, kad krītam!”
12. Es pastāstīšu jums stāstu
Izstāstīt kādu Bībeles stāstu vai līdzību, balstoties uz kādu priekšmetu.
Rakstu vieta pēc jūsu izvēles.
Vajadzīgi:
vairāki saimniecības vai no dabas ņemti priekšmeti. Piemēram, galda piederumi, ķemme vai matu suka, rotaslietas, kociņi, lapas vai akmeņi.
Noteikumi
Katrs dalībnieks izvēlas vienu priekšmetu un izstāsta Bībeles stāstu vai Jēzus līdzību, ar ko šis priekšmets varētu būt saistīts. Priekšmets var būt minēts stāstā, vai arī jūs varat paskaidrot, ka šis priekšmets nav tieši saistīts ar stāstu, taču bērniem jāizdomā priekšmetam jauns un neierasts pielietojums.
Piemērs, ko varat minēt bērniem, ir:
priekšmets, kas minēts stāstā, – akmens, ar ko Dāvids nogalināja milzi Goliātu;
priekšmets ar jaunu pielietojumu – matu suka var būt milža Goliāta zobu birstīte.
13. Vai vari nosēdēt klusu baznīcā?
Esiet klusi Tā Kunga priekšā. (Raud.dz. 3:25-26)
Noteikumi
Vadītājs paziņo, ka ir laiks iet uz baznīcu. Visi apsēžas aplī, cieši cits citam blakus. Mācītājs grib, lai cilvēki baznīcā sēdētu klusu. Mēģināsim visi nosēdēt klusu! Vadītājs viegli piesit pie ceļa bērnam, kas sēž pa labi (vai pa kreisi). Bērns pieskaras nākamā bērna celim, un tā tālāk pa apli. Visi klusē. Ja kāds bērns ierunājas, iesmejas vai trokšņo, viņam jāizstājas. Kad darbība ir nonākusi atpakaļ pie vadītāja, vadītājs izdara ko citu (piemēram pieskaras vaigam, degunam, ausij, un tml.), līdz aplī ir palicis tikai viens bērns vai pāris bērnu. Rotaļu var turpināt, un dot arī bērniem iespēju būt par mācītāju.
14. Aklais atkal redz
Jēzus dziedina aklo. (Mk. 10:46-52)
Vajadzīgi:
apsējs acīm, spieķis vai nūja.
Noteikumi
Nolasiet Bībeles stāstu. Tad izraugieties bērnu, kuram būs jātēlo aklais. Aklajam aizsien acis un iedod spieķi vai nūju. Aklais stāv istabas vidū, turpretī citi bērni staigā viņam apkārt. Tad aklais skaļi piesit ar spieķi pie grīdas, un visi apstājas un sastingst. Aklais paceļ spieķi un norāda ar to vienalga kādā virzienā. Bērnam, uz kura pusi spieķis rāda, jāsaka: “JĒZUS IZDZIEDINĀJA AKLO”. Aklais tad mēģina uzminēt tā bērna vārdu, kas runāja. Ja viņš to uzmin, aklais atkal redz un atdod acu apsēju un spieķi bērnam, kas runāja. Ja aklais kļūdās, viņš turpina, līdz ir uzminējis vārdu pareizi, un rotaļa turpinās.
15. Kurš brālis vai māsa pazudis?
Jāzeps un viņa brāļi. (1.Moz. 37:12-36)
Vajadzīgs:
apsējs acīm.
Noteikumi
Nolasiet Bībeles stāstu. Pasakiet bērniem, ka Jāzepam bija 11 brāļi. Un pajautājiet, vai vecāki uzreiz būtu pamanījuši, ka viens bērns pazudis? Bībeles stāstā Jāzeps pēkšņi pazuda. Pamēģināsim, kā tas bija!
Aizsieniet vienam bērnam acis. Pārējie bērni nostājās aplī viņam apkārt vai sastājas vienā rindā viņa priekšā. Tad bērniem ir jāmainās vietām pa visu telpu. Kamēr tas notiek, vadītājs vienu bērnu izved ārā. Tad bērnam atsien acis, un viņam vienas minūtes laikā jānosauc, kura bērna nav telpā. Bērnam, kas tika izvests no istabas, aizsien acis, un rotaļa turpinās.
16. Priecājieties, sitiet plaukstas un dejojiet!
Sitiet plaukstas un dejojiet Tam Kungam. (Ps. 47:2)
Noteikumi
Vadītājs stāv vidū, un bērni sastājas aplī viņam apkārt. Izdomājiet kādu ritmisku piesitienu virkni, kurā jāizmanto kājas un/vai rokas, piemēram, divi ātri plaukšķi, kam seko trīs lēni plaukšķi, kam seko viens labās kājas piesitiens. Tad iesaucieties: “PRIECĀJIETIES!” Pieejiet pie kāda no bērniem, atkārtojiet piesitienu virkni un uzsauciet: “PRIECĀJIES!” Bērnam pareizi jāatkārto piesitienu virkne un arī jāiesaucas: “PRIECĀJIETIES!” Ja viņš kļūdās, pieejiet pie cita bērna un atkārtojiet. Kad piesitienu virkne ir atkārtota pareizi, un bērns nav aizmirsis arī iesaukties: “PRIECĀJIETIES!”, bērns samainās ar jums vietām, kļūst par vadītāju, un rotaļa turpinās.
17. Kas pusdienās?
Jēkabs un Ēsavs atnes ēdienu Īzakam. (1.Moz. 27:1-40)
Vajadzīgi:
dažādi, ja iespējams, dīvainas formas saimniecības priekšmeti vai virtuves piederumi. Piemēram, gabals maizes, neparastas formas ziepju gabals, svece, košļājamā gumija, zeķe, papīra salvete, samircis papīrs, utt. Mēģiniet sameklēt lietas, ko būtu grūti uzminēt. Vajadzīgs arī necaurspīdīgs maisiņš (piemēram, no brūna papīra) katram priekšmetam.
Noteikumi
Katrā maisiņā ielieciet pa vienam priekšmetam. Atļaujiet telpā ienākt tikai tiem bērniem, kas piedalīsies rotaļā (lai varētu tos pašus priekšmetus izmantot vēlreiz). Apsēdiniet bērnus aplī. Izdaliet maisiņus un lieciet, lai bērni aptausta priekšmetus un pasaka, kas ir maisiņos. Ja bērns nekļūdās, viņš uzvar. Ja kļūdās, zaudē. Tad iesauciet telpā pārējos dalībniekus un lieciet viņiem noteikt priekšmetus. Neļaujiet pārējiem teikt viņiem priekšā atbildes (iepriekšējos dalībniekus var izsūtīt ārā no telpas).
Rotaļas beigās sasēdiniet bērnus sev apkārt un izstāstiet viņiem stāstu no Bībeles. Uzsveriet, ka Īzaks, līdzīgi bērniem, nevarēja redzēt, kāds ēdiens viņam atnests, un viņam bija jāmin. Īzakam bija arī jāuzmin, kurš no dēliem pie viņa atnācis. Lai arī Īzaks aptaustīja dēla rokas, viņš tomēr kļūdījās, jo Jēkabs ar māti viņu piemānīja. Bet Dievs caur šo ģimeni sūtīja svētību visiem cilvēkiem, vērzdams par labu pat netaisnību.
18. Draugs, palīdzi!
Draugs mīl draugu/ draugs draugam palīdz. (Sal.pam. 17:17, Sal.pam. 18:24)
Vajadzīgi:
maisiņš ar pupām, katram spēlētājam pa vienam.
Noteikumi
Nolasiet bērniem minētās Rakstu vietas un paskaidrojiet viņiem, ka īsts draugs mīl, palīdz un paceļ to, kas nokritis. Rotaļā var piedalīties tikai daļa bērnu.
Katrs no dalībniekiem uzliek uz galvas pupu maisiņu un sāk staigāt apkārt, cenšoties noturēt pupu maisiņu uz galvas. Lai paātrinātu vai izmainītu rotaļas gaitu, vadītājs var likt dalībniekiem palēkties vai paskriet. Ja kādam no bērniem pupu maisiņš nokrīt no galvas, viņam jāsastingst. Kāds cits bērns, kurš vēlas būt viņam labs draugs Tai Kungā, mēģina pupu maisiņu pacelt un uzlikt atpakaļ uz pirmā bērna galvas, nenometot savu maisiņu. Kādam jāskaita, cik reizes katram bērnam ir izdevies būt kāda draugam. Ja, mēģinot palīdzēt draugam, pupu maisiņš nokrīt, dalībniekam jāizstājas un jāatdod savs pupu maisiņš citam bērnam, lai tas varētu piedalīties rotaļā. Rotaļas noslēgumā uzslavējiet bērnus, kas visvairāk reižu kādam palīdzējuši.
19. Cilvēku zvejnieki
Mācekļi zvejo cilvēkus. (Mat. 4:18-20)
Noteikumi
Izvēlieties, kurš no bērniem būs pirmais māceklis. Pārējiem bērniem jāizveido divi aptuveni vienādi apļi telpas pretējos galos. Bērniem apļos jāsadodas rokās. Māceklis jānostāda brīvās telpas starp apļiem vidū un viņam jānorāda robežas, kurās viņš drīkst kustēties (māceklis nedrīkst pieiet pārāk tuvu apļiem, bet jāpaliek tiem pa vidu).
Nolasiet Rakstu vietu un paskaidrojiet bērniem, ka šodien mācekļi vairs nezvejos zivis, bet būs “cilvēku zvejnieki”, kā Bībelē teikts, un mēģinās noķert cilvēkus Dieva valstībai.
Māceklim jānosauc vārdā kāds no bērniem un jāsaka: “…… (bērna vārds), ES GRIBU BŪT PAR CILVĒKU ZVEJNIEKU!” Nosauktajam bērnam jāpārskrien uz otru apli tā, lai māceklis vidū viņu nenoķertu vai viņam nepieskartos. Nonācis pie otra apļa, viņš drīkst pieskriet klāt jebkuram no bērniem, piesist viņam un pateikt: “MAINĀMIES!” Tad šim bērnam jāpārskrien uz pretējo apli, turpretī pirmais bērns nostājas viņa vietā. Bērnam, kuram jāmainās, ir jāmēģina aizskriet līdz pretējam aplim tā, lai viņu nenoķertu. Bērnam jāskrien uz tukšo vietu pretējā aplī. Ja kādu no “zivīm” noķer, tā kļūst par nākamo mācekli, un pirmais māceklis drīkst stāties brīvajā vietā.
Lai arī liksies, ka uzvar tie, kurus ne reizi nenoķer, paskaidrojiet bērniem, ka patiesībā uzvar visi tie cilvēki, ko noķer Dieva valstībai, jo viņi dzīvos mūžīgi ar mūsu Kungu. Un mums visiem jābūt “cilvēku zvejniekiem” Dieva valstībai.
20. Dziediet Tam Kungam!
Dziediet slavas dziesmas Tam Kungam. (Ps. 47:7-8)
Noteikumi
Tiek izraudzīti divi bērni, kuram jāiziet priekšā un tad pārējie izvēlas, kāda slavas dziesma viņiem jādzied. Abiem bērniem dziesma jādzied vismaz minūti VIENLLAICĪGI UN ĻOTI IZTEIKSMĪGI. Klausītājiem jānobalso, kurš no abiem visilgāk piesaistīja viņu uzmanību. Tad nolasiet Rakstu vietu un paskaidrojiet bērniem, ka Dievs ar prieku uzklausa visus, kas dzied Viņam slavu!
21. Daniēls izkļūst no lauvu bedres
Daniēls lauvu bedrē. (Dan. 6:13-23)
Noteikumi
Nolasiet Bībeles stāstu. Paskaidrojiet bērniem, ka šodien Daniēlam būs jābēg no lauvu bedres, un jāpanāk, lai lauva netiek ārā.
Bērniem jānostājas aplī un jāsadodas rokās. Izraugieties Daniēlu un lauvu. Viņiem jāatrodas apļa iekšpusē. Bērniem aplī jāstāv ar nolaistām rokām tā, ka neviens nevarētu tikt cauri. Bērni rokas paceļ, kad Daniēlam jāizkļūst ārā no apļa. Daniēlam un lauvai jāstāv vienam otram pretī apļa iekšpusē. Rotaļai sākoties, lauva dzenas Daniēlam pakaļ pa apļa iekšpusi. Pēc viena vai vairākiem apļiem vadītājs iesaucas: “DANIĒL, BĒDZ!” Bērni, kas stāv aplī, paceļ rokas, lai izlaistu Daniēlu no apļa. Kad Daniēls ir izkļuvis ārpusē, lauva mēģina viņam sekot, pirms bērni ir nolaiduši rokas, lai viņu aizkavētu. Daniēls un lauva izvēlas sev vietniekus, un rotaļa turpinās, līdz visi bērni ir bijuši Daniēls vai lauva.
22. Noas šķirsts
Noa izvēlas dzīvniekus šķirstam. (1.Moz. 6:9 – 7:5)
Noteikumi
Izstāstiet Bībeles stāstu par Noas šķirstu. Lielākās grupās paskaidrojiet, ka vienu un to pašu dzīvnieku attēlos septiņi bērni, jo šķirstā tika uzņemti septiņi no katras šķīsto dzīvnieku sugas un septiņi no katras putnu sugas. Mazākām grupām paskaidrojiet, ka vienu un to pašu dzīvnieku attēlos divi bērni, jo šķirstā iegāja divi no katras nešķīsto dzīvnieku sugas. Pasakiet bērniem, ka viņi nedrīkst runāt, jo dzīvnieki nerunā. Iedodiet katram bērna lapiņu ar dzīvnieka nosaukumu vai ļaujiet viņiem izvilkt lapiņas ar dzīvnieku nosaukumiem no cepures. Atkarībā no grupas lieluma, būs septiņas vai divas lapiņas ar katra dzīvnieka nosaukumu. Piemēram, suns, kaķis, zirgs, lauva, pērtiķis, putns, utt.
Pastāstiet bērniem, ka Bībelē rakstīts, ka dzīvnieki atnāca pie Noa un viņa ģimenes, kad tie gatavojās ieiet šķirstā. Paskaidrojiet, ka dzīvniekus pie šķirsta acīmredzot bija sasaucis Dievs! Paskaidrojiet, ka, tiklīdz jūs sauksiet dzīvniekus uz šķirstu, bērniem, iekams viņi drīkst ieiet šķirstā, jāatrod savi līdzinieki – divi vai septiņi tie paši dzīvnieki.
Nostādiet bērnus jauktā kārtībā vienā telpas galā. Tad uzsauciet; “DZĪVNIEKI, NĀCIET VISI NOAS ŠĶIRSTĀ!” Bērni sāk atdarināt katrs sava dzīvnieka skaņas un staigā apkārt, ieklausīdamies cits citā. Sameklējuši savus līdziniekus, viņi sadodas rokās un apsēžas otrā telpas galā, kas ir Noas šķirsts. Uzvar tie dzīvnieki, kas pirmie ieiet šķirstā (kopā apsēžas). Taču paskaidrojiet bērniem, ka grēku plūdu laikā visi izraudzītie dzīvnieki un Noas ģimene bija uzvarējuši.
23. Neuzgriez muguru Tam Kungam!
Neuzgrieziet Dievam muguru! (2.Pt. 2-21)
Noteikumi
Nolasiet Rakstu vietu. Paskaidrojiet bērniem, ka mēs nedrīkstam uzgriezt muguru Tam Kungam. Mēs nedrīkstam uzgriezt muguru arī saviem draugiem kristiešiem. Mums visiem jābūt kopā Jēzū!
Viens no bērniem tiek izraudzīts par vadītāju. Pārējie bērni sadalās pāros un nostājas izklaidus. Kad vadītājs uzsauc: “UZGRIEZIET CITS CITAM MUGURU!”, bērniem jānostājas ar muguru pret savu pārinieku. Kad vadītājs uzsauc: “NEUZGRIEZIET MUGURU TAM KUNGAM UN CITS CITAM!”, rotaļas dalībniekiem jāmaina pārinieki un jānostājas ar seju citam pret citu. Kamēr tiek mainīti pārinieki, arī vadītājam jāsameklē sev pārinieks. Viens bērns paliks bez pārinieka. Viņš kļūst par nākamo vadītāju, un rotaļa turpinās.
24. Palieciet ar Mani nomodā!
Jēzus lūdz mācekļus palikt nomodā un lūgt Dievu. (Mk. 14:32-42)
Noteikumi
Nolasiet bērniem Bībeles stāstu un uzsveriet, ka Jēzus lūdza savus mācekļus tajā naktī būt ar Viņu nomodā un lūgt Dievu. Bet mācekļi cieši aizmiga.
Izraugieties vienu bērnu, kuram būs jātēlo Jēzus, un trīs (vai vairāk) bērnus, kuriem būs jātēlo aizmigušie mācekļi. Mācekļi apguļas uz grīdas un tēlo, ka ir aizmiguši. Viņi nedrīkst kustēties. Jēzus staigā viņiem apkārt un mēģina viņus sasmīdināt vai likt viņiem pakustēties, taču viņš nedrīkst gulētājiem pieskarties. Tiklīdz kāds no aizmigušajiem mācekļiem ir pakustējies vai iesmējies, viņam ir jāceļas augšā, un kāds cits bērns ieņem viņa vietu. Atgādiniet bērniem, ka Jēzus ir teicis: “Gars gan ir labprātīgs, bet miesa vāja.”
Rotaļa turpinās, līdz visi bērni ir bijuši aizmigušie mācekļi. Uzvar tas māceklis, kurš pēdējais paliek guļam. Viņš var kļūt par nākamo Jēzu, un rotaļu var atkārtot.
25. Atrodi pazudušo avi!
Līdzība par pazudušo avi. (Mat. 18:10-14)
Noteikumi
Izstāstiet bērniem Jaunās Derības līdzību par pazudušo avi. Paskaidrojiet, ka vienam no viņiem šodien būs jābūt pazudušajai avij. Rotaļa būs līdzīga sunīšiem, taču viss būs otrādi.
Viens no bērni tiek izraudzīts par pazudušo avi. Pārējie bērni ir avis, kas palikušas pie ganāmpulka. Viņas skaita līdz pieci, lai pazudušajai avij būtu laiks aizbēgt. Tad avis skrien pakaļ pazudušajai avij, cenzdamās viņai pieskarties. Bērns, kurš pirmais pieskaras pazudušajai avij, kļūst par nākamo pazudušo avi, un rotaļa turpinās, līdz visi bērni ir bijuši pazudusī avs, kas tika atrasta.
26. Degošais ērkšķu krūms
Mozus un degošais ērkšķu krūms. (2.Moz. 3:1-6)
Vajadzīgs:
pupu maisiņš. Tā vietā var izmantot jebkuru nelielu priekšmetu vai zaru no kāda krūma.
Noteikumi
Nolasiet Bībeles stāstu. Paskaidrojiet bērniem, ka šodien viņiem būs jāpadod tālāk degošais ērkšķu krūms. Tas, pie kura degošais ērkšķu krūms paliek, izstājas.
Bērniem jānostājas aplī. Kamēr skan mūzika, priekšmets ceļo pa apli. Cilvēks, kas atbildīgs par mūziku, neskatīdamies uz bērniem, to izslēdz, un vadītājs sameklē bērnu, pie kura ir palicis degošais ērkšķu krūms. Šim bērnam no rotaļas jāizstājas. Vadītājs paņem degošo ērkšķu krūmu un atgādina, ka, lai arī ērkšķu krūms dega, tas tomēr nesadega, tāpēc rotaļa jāturpina. Viss sākas no jauna, līdz paliek viens bērns. Viņš ir uzvarētājs.
Spēles Svētdienskolām!
Kima Stāra-Vosa
Uz Bībeles sižetiem balstītas rotaļas
svētdienas skolām
SATURA RĀDĪTĀJS
Nr.
Rotaļas nosaukums
Tēma
Rakstu vieta
1.
Ciet, ciet, vaļā
Lieciet lietā fantāziju! Izdomājiet vārdus, kas atbilstu izraudzītajai tēmai.
Rakstu vieta pēc jūsu izvēles.
2.
Caķej, kāp zemē!
Caķejs paklausa Jēzum.
Lk. 19:1-10
3.
Pēteri, staigā pa ūdens virsu!
Pēteris pa ūdens virsu iet pie Jēzus.
Mat. 14:22-23
4.
Dievs Kungs saka
Klausiet Dievu.
5.Moz. 27:10
5.
Seko Jēzum
Ņem savu krustu un seko Jēzum.
Mat. 16:24
6.
Čūska
Pirmais grēks.
1.Moz. 3:1-20
7.
Lai Jēzus tevi svētī! (Sunīši)
Jēzus svētīja bērnus.
Mk. 10:13-16
8.
Dāvida deja
Dāvids dejo Tam Kungam.
2.Sam.6:14-15
9.
Sāls stabs
Lota sieva pārvēršas sāls stabā.
1.Moz. 19:15-26
10.
Vairo Dieva valstību!
Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas.
Mat. 28:18-20
11.
Paļaujies uz To Kungu!
Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību.
Sal.pam. 3:5-6
12.
Es pastāstīšu jums stāstu
Izstāstīt kādu Bībeles stāstu vai līdzību, balstoties uz kādu priekšmetu.
Rakstu vieta pēc jūsu izvēles.
13.
Vai vari nosēdēt klusu baznīcā?
Esiet klusi Tā Kunga priekšā.
Raud.dz. 3:25-26
14.
Aklais atkal redz
Jēzus dziedina aklo.
Mk. 10:46-52
15.
Kurš brālis vai māsa pazudis?
Jāzeps un viņa brāļi.
1.Moz. 37:12-36
16.
Priecājieties, sitiet plaukstas un dejojiet!
Sitiet plaukstas un dejojiet Tam Kungam.
Ps. 47:2
17.
Kas pusdienās?
Jēkabs un Ēsavs atnes ēdienu Īzakam.
1.Moz. 27:1-40
18.
Draugs, palīdzi!
Draugs mīl draugu/
draugs draugam palīdz.
Sal.pam. 17:17, Sal.pam. 18:24
19.
Cilvēku zvejnieki
Mācekļi zvejo cilvēkus.
Mat. 4:18-20
20.
Dziediet Tam Kungam!
Dziediet slavas dziesmas Tam Kungam.
Ps. 47:7-8
21.
Daniēls izkļūst no lauvu bedres
Daniēls lauvu bedrē.
Dan. 6:13-23
22.
Noas šķirsts
Noa izvēlas dzīvniekus šķirstam.
1.Moz. 6:9-7:5
23.
Neuzgriez muguru Tam Kungam!
Neuzgrieziet Dievam muguru!
2.Pt. 2-21
24.
Palieciet ar Mani nomodā!
Jēzus lūdz mācekļus palikt nomodā un lūgt Dievu.
Mk. 14:32-42
25.
Atrodi pazudušo avi!
Līdzība par pazudušo avi.
Mat. 18:10-14
26.
Degošais ērkšķu krūms
Mozus un degošais ērkšķu krūms
2.Moz. 3:1-6
Uz Bībeles sižetiem balstītas rotaļas
svētdienas skolām
SATURA RĀDĪTĀJS
Nr.
Rotaļas nosaukums
Tēma
Rakstu vieta
1.
Ciet, ciet, vaļā
Lieciet lietā fantāziju! Izdomājiet vārdus, kas atbilstu izraudzītajai tēmai.
Rakstu vieta pēc jūsu izvēles.
2.
Caķej, kāp zemē!
Caķejs paklausa Jēzum.
Lk. 19:1-10
3.
Pēteri, staigā pa ūdens virsu!
Pēteris pa ūdens virsu iet pie Jēzus.
Mat. 14:22-23
4.
Dievs Kungs saka
Klausiet Dievu.
5.Moz. 27:10
5.
Seko Jēzum
Ņem savu krustu un seko Jēzum.
Mat. 16:24
6.
Čūska
Pirmais grēks.
1.Moz. 3:1-20
7.
Lai Jēzus tevi svētī! (Sunīši)
Jēzus svētīja bērnus.
Mk. 10:13-16
8.
Dāvida deja
Dāvids dejo Tam Kungam.
2.Sam.6:14-15
9.
Sāls stabs
Lota sieva pārvēršas sāls stabā.
1.Moz. 19:15-26
10.
Vairo Dieva valstību!
Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas.
Mat. 28:18-20
11.
Paļaujies uz To Kungu!
Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību.
Sal.pam. 3:5-6
12.
Es pastāstīšu jums stāstu
Izstāstīt kādu Bībeles stāstu vai līdzību, balstoties uz kādu priekšmetu.
Rakstu vieta pēc jūsu izvēles.
13.
Vai vari nosēdēt klusu baznīcā?
Esiet klusi Tā Kunga priekšā.
Raud.dz. 3:25-26
14.
Aklais atkal redz
Jēzus dziedina aklo.
Mk. 10:46-52
15.
Kurš brālis vai māsa pazudis?
Jāzeps un viņa brāļi.
1.Moz. 37:12-36
16.
Priecājieties, sitiet plaukstas un dejojiet!
Sitiet plaukstas un dejojiet Tam Kungam.
Ps. 47:2
17.
Kas pusdienās?
Jēkabs un Ēsavs atnes ēdienu Īzakam.
1.Moz. 27:1-40
18.
Draugs, palīdzi!
Draugs mīl draugu/
draugs draugam palīdz.
Sal.pam. 17:17, Sal.pam. 18:24
19.
Cilvēku zvejnieki
Mācekļi zvejo cilvēkus.
Mat. 4:18-20
20.
Dziediet Tam Kungam!
Dziediet slavas dziesmas Tam Kungam.
Ps. 47:7-8
21.
Daniēls izkļūst no lauvu bedres
Daniēls lauvu bedrē.
Dan. 6:13-23
22.
Noas šķirsts
Noa izvēlas dzīvniekus šķirstam.
1.Moz. 6:9-7:5
23.
Neuzgriez muguru Tam Kungam!
Neuzgrieziet Dievam muguru!
2.Pt. 2-21
24.
Palieciet ar Mani nomodā!
Jēzus lūdz mācekļus palikt nomodā un lūgt Dievu.
Mk. 14:32-42
25.
Atrodi pazudušo avi!
Līdzība par pazudušo avi.
Mat. 18:10-14
26.
Degošais ērkšķu krūms
Mozus un degošais ērkšķu krūms
2.Moz. 3:1-6
Tautas svētība.
Tautas svētība.
1. Dievs ir radījis un valda pār visām tautām (Apustuļu darbi 17:24,26; Pravieša Daniēla grāmata 4:21-23; Psalms 22:28-29; Pravieša Habakuka grāmata 1:5-6).
2. Jēzus Kristus – Dieva Dēls, tagad valda pār tautām (Mateja evaņģēlijs 28:18-20; Apustuļa Pāvila Vēstule Efeziešiem 1:19-21; Jāņa Atklāsmes grāmata 1:5; 19:11-16). 2. Psalms to pareģoja.
3. Valsts vara nāk no Dieva (Pāvila Vēstule Romiešiem 13:1-6; Jāņa 19:10-11; Pravieša Daniēla grāmata 2:21).
4. Valsts drošība ir atkarīga no tā, ka tauta ciena Dievu un Viņa morālo iekārtu. Tas bija senos laikos (Otrā Ķēniņu grāmata 17:6-24; Trešā Mozus grāmata 18:24-30; Pravieša Jonas grāmata 1:1-2; 3:1,10; Pravieša Ecēhiēla grāmata 6:1-7; 39:23-24; 28:25-26; Pravieša Amosa grāmata 1:3 – 2:8). Tā tas ir uz visiem laikiem (Salamana Pamācības 14:34; Pravieša Jeremijas grāmata 5:7-9; 5:27-29; 9:6-8;18:7-10). Tautas pastāvēšana ir atkarīga no tā, kā tā ievēro Dieva morālos principus (Apustuļu darbi 17:26; Piektā Mozus grāmata 30:15-20; Pravieša Jesajas grāmata 1:18-20; 5:13).
5. Dievs grib dot svētību, bet tas ir atkarīgs no pašas tautas (Otrā Laiku grāmata 7:14; Pravieša Jeremijas grāmata 29:11-13).
1. Dievs ir radījis un valda pār visām tautām (Apustuļu darbi 17:24,26; Pravieša Daniēla grāmata 4:21-23; Psalms 22:28-29; Pravieša Habakuka grāmata 1:5-6).
2. Jēzus Kristus – Dieva Dēls, tagad valda pār tautām (Mateja evaņģēlijs 28:18-20; Apustuļa Pāvila Vēstule Efeziešiem 1:19-21; Jāņa Atklāsmes grāmata 1:5; 19:11-16). 2. Psalms to pareģoja.
3. Valsts vara nāk no Dieva (Pāvila Vēstule Romiešiem 13:1-6; Jāņa 19:10-11; Pravieša Daniēla grāmata 2:21).
4. Valsts drošība ir atkarīga no tā, ka tauta ciena Dievu un Viņa morālo iekārtu. Tas bija senos laikos (Otrā Ķēniņu grāmata 17:6-24; Trešā Mozus grāmata 18:24-30; Pravieša Jonas grāmata 1:1-2; 3:1,10; Pravieša Ecēhiēla grāmata 6:1-7; 39:23-24; 28:25-26; Pravieša Amosa grāmata 1:3 – 2:8). Tā tas ir uz visiem laikiem (Salamana Pamācības 14:34; Pravieša Jeremijas grāmata 5:7-9; 5:27-29; 9:6-8;18:7-10). Tautas pastāvēšana ir atkarīga no tā, kā tā ievēro Dieva morālos principus (Apustuļu darbi 17:26; Piektā Mozus grāmata 30:15-20; Pravieša Jesajas grāmata 1:18-20; 5:13).
5. Dievs grib dot svētību, bet tas ir atkarīgs no pašas tautas (Otrā Laiku grāmata 7:14; Pravieša Jeremijas grāmata 29:11-13).
1. Dievs ir radījis un valda pār visām tautām (Apustuļu darbi 17:24,26; Pravieša Daniēla grāmata 4:21-23; Psalms 22:28-29; Pravieša Habakuka grāmata 1:5-6).
2. Jēzus Kristus – Dieva Dēls, tagad valda pār tautām (Mateja evaņģēlijs 28:18-20; Apustuļa Pāvila Vēstule Efeziešiem 1:19-21; Jāņa Atklāsmes grāmata 1:5; 19:11-16). 2. Psalms to pareģoja.
3. Valsts vara nāk no Dieva (Pāvila Vēstule Romiešiem 13:1-6; Jāņa 19:10-11; Pravieša Daniēla grāmata 2:21).
4. Valsts drošība ir atkarīga no tā, ka tauta ciena Dievu un Viņa morālo iekārtu. Tas bija senos laikos (Otrā Ķēniņu grāmata 17:6-24; Trešā Mozus grāmata 18:24-30; Pravieša Jonas grāmata 1:1-2; 3:1,10; Pravieša Ecēhiēla grāmata 6:1-7; 39:23-24; 28:25-26; Pravieša Amosa grāmata 1:3 – 2:8). Tā tas ir uz visiem laikiem (Salamana Pamācības 14:34; Pravieša Jeremijas grāmata 5:7-9; 5:27-29; 9:6-8;18:7-10). Tautas pastāvēšana ir atkarīga no tā, kā tā ievēro Dieva morālos principus (Apustuļu darbi 17:26; Piektā Mozus grāmata 30:15-20; Pravieša Jesajas grāmata 1:18-20; 5:13).
5. Dievs grib dot svētību, bet tas ir atkarīgs no pašas tautas (Otrā Laiku grāmata 7:14; Pravieša Jeremijas grāmata 29:11-13).
1. Dievs ir radījis un valda pār visām tautām (Apustuļu darbi 17:24,26; Pravieša Daniēla grāmata 4:21-23; Psalms 22:28-29; Pravieša Habakuka grāmata 1:5-6).
2. Jēzus Kristus – Dieva Dēls, tagad valda pār tautām (Mateja evaņģēlijs 28:18-20; Apustuļa Pāvila Vēstule Efeziešiem 1:19-21; Jāņa Atklāsmes grāmata 1:5; 19:11-16). 2. Psalms to pareģoja.
3. Valsts vara nāk no Dieva (Pāvila Vēstule Romiešiem 13:1-6; Jāņa 19:10-11; Pravieša Daniēla grāmata 2:21).
4. Valsts drošība ir atkarīga no tā, ka tauta ciena Dievu un Viņa morālo iekārtu. Tas bija senos laikos (Otrā Ķēniņu grāmata 17:6-24; Trešā Mozus grāmata 18:24-30; Pravieša Jonas grāmata 1:1-2; 3:1,10; Pravieša Ecēhiēla grāmata 6:1-7; 39:23-24; 28:25-26; Pravieša Amosa grāmata 1:3 – 2:8). Tā tas ir uz visiem laikiem (Salamana Pamācības 14:34; Pravieša Jeremijas grāmata 5:7-9; 5:27-29; 9:6-8;18:7-10). Tautas pastāvēšana ir atkarīga no tā, kā tā ievēro Dieva morālos principus (Apustuļu darbi 17:26; Piektā Mozus grāmata 30:15-20; Pravieša Jesajas grāmata 1:18-20; 5:13).
5. Dievs grib dot svētību, bet tas ir atkarīgs no pašas tautas (Otrā Laiku grāmata 7:14; Pravieša Jeremijas grāmata 29:11-13).
Tēvs!
Tēvs, svētīts lai top Tavs vārds, un lai nāk Tava valstība! Lai Debesu patiesības nonāk virs zemes! Lai viss skaistais un labais iesakņojas mūsu zemē, un tādējādi lai Tava valstība nonāk pār zemi. Lai nāk Tava mīlestība! Lai nāk Tava labestība! Lai nāk taisnīgums, godīgums un krietnums! Lai zeme kļūst par spoguli, kurā mēs tajā skaistumā, ko redzam šeit, lejā, kā atspulgā nojaustu to, kas valda Debesīs. Tēvs, liec man būt līdzdalīgam Tavas valstības atnākšanā. Lai es veltu savu spēku, pūles, dāsnumu un drosmi tam, lai tuvinātu brīdi, kad Debesis nonāks pār zemi. Deniss Veijē
Ak Kungs Jēzu!
Ak, Kungs, dari mani par Savu miera ieroci,
lai es mācītu mīlestību tur, kur ienīst,
lai piedotu tur, kur apvaino,
lai vienoju tur kur naids,lai modinu cerību tur,kur valda izmisums,
lai iededzu gaismu, tur,kur valda tumsa,
lai nesu prieku tur, kur mājo rūpes.
, Kungs, neļauj man dzītīs pēc tā,kas mani mierinātu,
bet, ka es saprastu,ne lai mani mīlētu, bet ka es mīlētu.Jo, kas tā atrod, tas saņemkas sevi aizmirst,tas atrod,kas piedod, tam piedod, un ,kas tā mirst,tas atmostas mūzīgai dzīvei.Sv. Francisks
Ak, Kungs, dari mani par Savu miera ieroci,
lai es mācītu mīlestību tur, kur ienīst,
lai piedotu tur, kur apvaino,
lai vienoju tur kur naids,lai modinu cerību tur,kur valda izmisums,
lai iededzu gaismu, tur,kur valda tumsa,
lai nesu prieku tur, kur mājo rūpes.
, Kungs, neļauj man dzītīs pēc tā,kas mani mierinātu,
bet, ka es saprastu,ne lai mani mīlētu, bet ka es mīlētu.Jo, kas tā atrod, tas saņemkas sevi aizmirst,tas atrod,kas piedod, tam piedod, un ,kas tā mirst,tas atmostas mūzīgai dzīvei.Sv. Francisks
PASAULE, KURĀ TIK GRŪTI VIENAM OTRU DZIRDĒT
Kādu jaunieti, kurš gāja pa sliedēm, sabrauca vilciens. Vai tiešām viņš nedzirdēja tā tuvošanos? Nē, jo viņš klausījās mūziku austiņās. Bija tikai mūzika un nekas cits. Nāve piezagās nepamanīta. Vai mēs dzirdam tās tuvošanos, vai jūtam uz pakauša tās auksto elpu? Var būt desmitiem iemeslu, kāpēc esam nedzirdīgi un nejūtīgi, jo kaut kas līdzīgi mūzikai ir pārņēmis mūs pilnībā. Tas var būt darbs, sports, mīlestība, bēdas u.t.t. Vai tiešām mēs nekam nedrīkstam tik pilnīgi nodoties? Ja tā ir, tad jau Dievam arī nē. Un tomēr ... Dievs ir vienīgais, Kurš mūs brīdinās, noraus no sliedēm, sapurinās. Nekas šai pasaulē to nedarīs, nu katrā ziņā cilvēku radītās lietas nē. Ne sliedes mūs nokratīs, ne darbs aizvērs durvis, mīlestība jau sen zināms, ka akla. Kāds draugs varbūt ... Bet cik mums katram ir tādi draugi, kuri riskēs ar savu dzīvību, lai mūs glābtu? Parasti katrs padomās par sevi vispirms un sirdsapziņu nomierinās doma - es tiešām vairs nespēju palīdzēt! Vai nav paradokss, ka mēs pie šiem palīdzēt nespējīgiem cilvēkiem tiecamies vairāk kā pie palīdzēt varošā Dieva?! Un Viņš tiešām var palīdzēt un palīdz! Tikai ne vienmēr tas notiek tā, kā vēlamies mēs un tad, kad vēlamies mēs. Tā jau ir tā TICĪBA, ka uzticamies Dievam, neierobežojot Viņu laikā un veidā, nepieprasot, bet gaidot, zinādami, ka no Dieva saņemsim to labāko. Ja okeāns ir vidū, mēs nevaram un mums nevajag dzirdēt vienam otru, bet vajag dzirdēt Dievu. Tā tiešām ir nāve - aizklāt ausis Dieva priekšā! Es gribu Viņu dzirdēt, tā ir mana vienīgā drošība. Es gribu, lai Viņš mani pārņem tik pilnīgi, ka dzirdu tikai Dievu. Tad Viņš man pateiks sāpēs mierinājuma vārdus, norādīs uz mīlestības cienīgo, aizvedīs zālainās ganībās un pie dzīvības avota.
Vai Dievs vēlas glābt visus cilvēkus vai tikai dažus?
Vai Dievs vēlas glābt visus cilvēkus vai tikai dažus?Dievs noteikti grib, lai visi cilvēki nāk pie pestīšanas.
1. Tim. 2:4 ir rakstīts:kas [Dievs] grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.Atbilstoši šai patiesībai, Dieva Dēls nomira visas cilvēces grēku dēļ, ne tikai par daļu no cilvēces grēkiem.
.
Jāņa 2:2 ir rakstīts:Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.
1. Tim. 4:10 mēs redzam, ka dzīvais Dievs “ir visu cilvēku, visvairāk ticīgo, Pestītājs”. Dievs ir ne tikai ticīgo Pestītājs, bet arī visu cilvēku Pestītājs. (Tas nenozīmē, ka visi cilvēki tiks izglābti. Tiks izglābti tikai tie, kas sekos Jēzum Kristum
(Jāņa 8:12).) Taču, ja Dievs būtu ieprogrammējis daļu cilvēci uz nepaklausību Viņam un tātad uz pazušanu, vai tad Viņš pats apliecinātu, ka ir arī tās cilvēces daļas Pestītājs? Protams, ka ne!Dievs ir mīlestība (1. Jāņa 4:. Viņš ir radījis mūs pēc Sava tēla (1. Moz. 1:27). Viņš grib, lai mēs mīlam Viņu
(Mat. 22:37) un citus (Mat. 22:39), kuri radīti pēc Dieva tēla. Taču dators vai robots nespēj mīlēt. Cilvēks varētu ieprogrammēt savu datoru tā, lai parādītos vārdi “Es Tevi mīlu!” ar lieliem burtiem uz ekrāna katru reizi, kad dators tiktu ieslēgts, bet tā nebūtu mīlestības izpausme no datora puses. Taču cilvēki nav roboti. Dievs ir uzdāvinājis mums brīvu prātu, lai mēs varētu mīlēt. Mums ir uzdāvināta spēja izdarīt brīvas izvēles, tajā skaitā mīlēt vai nemīlēt. Cilvēku nesaprašana attiecībā uz brīvās izvēles eksistences iespējamību nenozīmē, ka tā neeksistē. (Cilvēku nesaprašana attiecībā uz Bībeles mācību, ka Dievs ir trīs personas
(Mat. 28:19), neanulē trīsvienības realitāti.)Bībele ir pilna ar mudinājumiem izvēlēties pareizi, t.i. saskaņā ar Dieva morālo gribu. Kāda jēga tam, ja Dievs ir iepriekš ieprogrammējis morālās izvēles mūsos?
Lūk. 19:41-44 Jēzus raud par Jeruzālemes nepaklausību. Vai Viņš raudātu par nepaklausīgiem cilvēkiem, kurus Viņš pats būtu ieprogrammējis uz nepaklausību?! “Bet kā ar Rom. 8:29-30?” Lūdzu tagad izlasiet šo tekstu. Raugoties uz grieķu valodas tekstu, vārda “nozīmējis” vietā 29. pantā latviešu valodas tulkojumos pareizi būtu vārdi “iepriekš zinājis”. Dievs ir iepriekš zinājis, kuri mīlēs Viņu (skat. 28. pantu) un kuri ne, bet Viņš šo izvēli nav ieprogrammējis nevienā. Turklāt, pēc grieķu valodas teksta, 29. pantā pirms vārda “nolēmis” būtu jābūt vārdam “iepriekš”. Pie tam būtu jāizsvītro vārdu “atpestīt” no 30. panta, jo tas neatrodas grieķu valodas tekstā. Vārdu “iepriekš nolēmis” vietā 29. un 30. pantā varētu rakstīt “predestinējis”. Tos, kurus Dievs ir iepriekš zinājis, Viņš ir iepriekš nolēmis vai predestinējis visam tam, kas rakstīts 29. un 30. pantā. Viņš to ir iepriekš nolēmis, nevis caur ieprogrammēšanu, bet iepriekš zinot cilvēku sirdis un izvēloties upurēt Savu Dēlu. Atbilstoši tam
Ef. 1:4-5 ir rakstīts:Viņā Tas [Dievs] mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis [izvēlējis], lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā mīlestībā. Pēc Savas gribas labā nodoma Viņš jau iepriekš nolēmis, ka mums būs Viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu.“Bet kā ar Rom. 9. nodaļu?” Lūdzu tagad izlasiet šo nodaļu. Pāvils šajā nodaļa izskaidro, kā tas var būt, ka daļa no Dieva izredzētās tautas (Izraēla) netiks pestīti, jo nav kļuvuši par Jēzus sekotājiem. Pāvils saka Rom. 9:6:Tomēr nav sacīts, ka Dieva vārds ar to būtu zaudējis spēku. Jo ne visi, kas cēlušies no Izraēla, ir patiesi izraēlieši.Dievs izredzēja Izraēla tautu, lai tā būtu par svētības avotu cilvēcei, ievedot Kristu pasaulē. Taču šī izredzēšana nekad negarantēja un nekad nebija nepieciešama izredzēšanai pestīšanai. Rom. 9:6-13 Pāvils izmanto šo pirmo izredzēšanu (attiecībā uz Izraēla tautu), lai ilustrētu izredzēšanu pestīšanai. Tā kā visi Ābrahāma pēcnācēji nebija izredzēti, lai ievestu Kristu pasaulē (9:7), tā arī atrašanās Ābrahāma ciltskokā negarantēja izredzēšanu pestīšanai (9:. Turklāt, tā kā izredzēšana, lai ievestu Kristu pasaulē, nebalstījās uz cilvēka nopelniem (9:11), tā arī izredzēšana pestīšanai nebija nopelnāma, bet tikai saņemama no Dieva žēlastības caur ticību (9:30-33). Pāvils norāda, pretēji jūdu domāšanai, ka miesa (miesīgā radniecība ar Ābrahāmu) un bauslības turēšana nav pamats pestīšanai.“Bet kā ar Rom. 9:14-23?” Dievs patiešām žēlos to, ko Viņš grib (9:15). Taču žēlastība ir mīlestības izpausme grēcinieku vidū. Tātad runa ir par Dieva rīcību attiecībā uz cilvēkiem, kuri dzīvo, un ir jau paši grēkojuši. Nav runa par Dieva attieksmi pret cilvēkiem, kuri vēl nav piedzimuši, un, kuri vēl nav grēkojuši dzīvē.Dieva žēlastību nevar nopelnīt (Rom. 9:16), “bet ikvienā tautā Viņam ir tīkams, kas Viņu bīstas un taisnīgi dzīvo” (Ap. d. 10:35). Faraons izvēlējās nebīties Dievu. Taču Dievs, ņemot vērā faraona izvēli, vienalga izmantoja faraonu, lai daudzinātu Savu vārdu visā pasaulē (Rom. 9:17). Dievs apcietināja faraona sirdi (Rom. 9:1, nevis pārkāpjot faraona brīvo izvēli, bet gan spiežot viņam izdarīt izvēles, zinādams, ka faraons izdarīs nepareizās izvēles (2. Moz. 3:19). Faraons pats apcietināja savu sirdi (2. Moz. 8:15,28; 9:34), bet viszinošais Dievs situāciju kontrolēja (2. Moz. 4:21; 7:3; 9:12).Rom. 9:20-23 radīšana vai veidošana ir no tā paša māla (9:21) – grēciniekiem. Atkal ir runa par Dieva rīcību attiecībā uz cilvēkiem, kuri jau dzīvo un ir grēkojuši. Dievs var veidot grēciniekus tā, kā Viņš vēlas. Grēciniekiem nav tiesību Dieva priekšā (skat. Mat. 20:1-16). Grēciniekus, kuri tāpat kā Mozus nāk pie Dieva ticībā, Dievs Savā žēlastībā rada (izveido) godam (godībai) (Rom. 9:21,23). Taču Dievs var arī izmantot pārējos grēciniekus (Rom. 9:20-22) (kā pierādījums ir faraons (Rom. 9:17)), lai godinātu Sevi un panāktu vēlamo. Dievs izmantoja grēcinieku Mozu viņa paklausībā un grēcinieku faraonu viņa nepaklausībā. Taču faraons vienalga bija atbildīgs par savu nepaklausību. Atcerēsimies – Dievs grib, lai visi cilvēki tiktu izglābti un nāktu pie patiesības atziņas (1. Tim. 2:4). Tomēr izvēle ir mūsu.Izmantota literatūra.Jim McGuiggan, The Book of Romans, Star Bible Publications, Inc., Fort Worth, Texas, 1982.© Viktors Barviks, 2000.
1. Tim. 2:4 ir rakstīts:kas [Dievs] grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.Atbilstoši šai patiesībai, Dieva Dēls nomira visas cilvēces grēku dēļ, ne tikai par daļu no cilvēces grēkiem.
.
Jāņa 2:2 ir rakstīts:Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.
1. Tim. 4:10 mēs redzam, ka dzīvais Dievs “ir visu cilvēku, visvairāk ticīgo, Pestītājs”. Dievs ir ne tikai ticīgo Pestītājs, bet arī visu cilvēku Pestītājs. (Tas nenozīmē, ka visi cilvēki tiks izglābti. Tiks izglābti tikai tie, kas sekos Jēzum Kristum
(Jāņa 8:12).) Taču, ja Dievs būtu ieprogrammējis daļu cilvēci uz nepaklausību Viņam un tātad uz pazušanu, vai tad Viņš pats apliecinātu, ka ir arī tās cilvēces daļas Pestītājs? Protams, ka ne!Dievs ir mīlestība (1. Jāņa 4:. Viņš ir radījis mūs pēc Sava tēla (1. Moz. 1:27). Viņš grib, lai mēs mīlam Viņu
(Mat. 22:37) un citus (Mat. 22:39), kuri radīti pēc Dieva tēla. Taču dators vai robots nespēj mīlēt. Cilvēks varētu ieprogrammēt savu datoru tā, lai parādītos vārdi “Es Tevi mīlu!” ar lieliem burtiem uz ekrāna katru reizi, kad dators tiktu ieslēgts, bet tā nebūtu mīlestības izpausme no datora puses. Taču cilvēki nav roboti. Dievs ir uzdāvinājis mums brīvu prātu, lai mēs varētu mīlēt. Mums ir uzdāvināta spēja izdarīt brīvas izvēles, tajā skaitā mīlēt vai nemīlēt. Cilvēku nesaprašana attiecībā uz brīvās izvēles eksistences iespējamību nenozīmē, ka tā neeksistē. (Cilvēku nesaprašana attiecībā uz Bībeles mācību, ka Dievs ir trīs personas
(Mat. 28:19), neanulē trīsvienības realitāti.)Bībele ir pilna ar mudinājumiem izvēlēties pareizi, t.i. saskaņā ar Dieva morālo gribu. Kāda jēga tam, ja Dievs ir iepriekš ieprogrammējis morālās izvēles mūsos?
Lūk. 19:41-44 Jēzus raud par Jeruzālemes nepaklausību. Vai Viņš raudātu par nepaklausīgiem cilvēkiem, kurus Viņš pats būtu ieprogrammējis uz nepaklausību?! “Bet kā ar Rom. 8:29-30?” Lūdzu tagad izlasiet šo tekstu. Raugoties uz grieķu valodas tekstu, vārda “nozīmējis” vietā 29. pantā latviešu valodas tulkojumos pareizi būtu vārdi “iepriekš zinājis”. Dievs ir iepriekš zinājis, kuri mīlēs Viņu (skat. 28. pantu) un kuri ne, bet Viņš šo izvēli nav ieprogrammējis nevienā. Turklāt, pēc grieķu valodas teksta, 29. pantā pirms vārda “nolēmis” būtu jābūt vārdam “iepriekš”. Pie tam būtu jāizsvītro vārdu “atpestīt” no 30. panta, jo tas neatrodas grieķu valodas tekstā. Vārdu “iepriekš nolēmis” vietā 29. un 30. pantā varētu rakstīt “predestinējis”. Tos, kurus Dievs ir iepriekš zinājis, Viņš ir iepriekš nolēmis vai predestinējis visam tam, kas rakstīts 29. un 30. pantā. Viņš to ir iepriekš nolēmis, nevis caur ieprogrammēšanu, bet iepriekš zinot cilvēku sirdis un izvēloties upurēt Savu Dēlu. Atbilstoši tam
Ef. 1:4-5 ir rakstīts:Viņā Tas [Dievs] mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis [izvēlējis], lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā mīlestībā. Pēc Savas gribas labā nodoma Viņš jau iepriekš nolēmis, ka mums būs Viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu.“Bet kā ar Rom. 9. nodaļu?” Lūdzu tagad izlasiet šo nodaļu. Pāvils šajā nodaļa izskaidro, kā tas var būt, ka daļa no Dieva izredzētās tautas (Izraēla) netiks pestīti, jo nav kļuvuši par Jēzus sekotājiem. Pāvils saka Rom. 9:6:Tomēr nav sacīts, ka Dieva vārds ar to būtu zaudējis spēku. Jo ne visi, kas cēlušies no Izraēla, ir patiesi izraēlieši.Dievs izredzēja Izraēla tautu, lai tā būtu par svētības avotu cilvēcei, ievedot Kristu pasaulē. Taču šī izredzēšana nekad negarantēja un nekad nebija nepieciešama izredzēšanai pestīšanai. Rom. 9:6-13 Pāvils izmanto šo pirmo izredzēšanu (attiecībā uz Izraēla tautu), lai ilustrētu izredzēšanu pestīšanai. Tā kā visi Ābrahāma pēcnācēji nebija izredzēti, lai ievestu Kristu pasaulē (9:7), tā arī atrašanās Ābrahāma ciltskokā negarantēja izredzēšanu pestīšanai (9:. Turklāt, tā kā izredzēšana, lai ievestu Kristu pasaulē, nebalstījās uz cilvēka nopelniem (9:11), tā arī izredzēšana pestīšanai nebija nopelnāma, bet tikai saņemama no Dieva žēlastības caur ticību (9:30-33). Pāvils norāda, pretēji jūdu domāšanai, ka miesa (miesīgā radniecība ar Ābrahāmu) un bauslības turēšana nav pamats pestīšanai.“Bet kā ar Rom. 9:14-23?” Dievs patiešām žēlos to, ko Viņš grib (9:15). Taču žēlastība ir mīlestības izpausme grēcinieku vidū. Tātad runa ir par Dieva rīcību attiecībā uz cilvēkiem, kuri dzīvo, un ir jau paši grēkojuši. Nav runa par Dieva attieksmi pret cilvēkiem, kuri vēl nav piedzimuši, un, kuri vēl nav grēkojuši dzīvē.Dieva žēlastību nevar nopelnīt (Rom. 9:16), “bet ikvienā tautā Viņam ir tīkams, kas Viņu bīstas un taisnīgi dzīvo” (Ap. d. 10:35). Faraons izvēlējās nebīties Dievu. Taču Dievs, ņemot vērā faraona izvēli, vienalga izmantoja faraonu, lai daudzinātu Savu vārdu visā pasaulē (Rom. 9:17). Dievs apcietināja faraona sirdi (Rom. 9:1, nevis pārkāpjot faraona brīvo izvēli, bet gan spiežot viņam izdarīt izvēles, zinādams, ka faraons izdarīs nepareizās izvēles (2. Moz. 3:19). Faraons pats apcietināja savu sirdi (2. Moz. 8:15,28; 9:34), bet viszinošais Dievs situāciju kontrolēja (2. Moz. 4:21; 7:3; 9:12).Rom. 9:20-23 radīšana vai veidošana ir no tā paša māla (9:21) – grēciniekiem. Atkal ir runa par Dieva rīcību attiecībā uz cilvēkiem, kuri jau dzīvo un ir grēkojuši. Dievs var veidot grēciniekus tā, kā Viņš vēlas. Grēciniekiem nav tiesību Dieva priekšā (skat. Mat. 20:1-16). Grēciniekus, kuri tāpat kā Mozus nāk pie Dieva ticībā, Dievs Savā žēlastībā rada (izveido) godam (godībai) (Rom. 9:21,23). Taču Dievs var arī izmantot pārējos grēciniekus (Rom. 9:20-22) (kā pierādījums ir faraons (Rom. 9:17)), lai godinātu Sevi un panāktu vēlamo. Dievs izmantoja grēcinieku Mozu viņa paklausībā un grēcinieku faraonu viņa nepaklausībā. Taču faraons vienalga bija atbildīgs par savu nepaklausību. Atcerēsimies – Dievs grib, lai visi cilvēki tiktu izglābti un nāktu pie patiesības atziņas (1. Tim. 2:4). Tomēr izvēle ir mūsu.Izmantota literatūra.Jim McGuiggan, The Book of Romans, Star Bible Publications, Inc., Fort Worth, Texas, 1982.© Viktors Barviks, 2000.
Abonēt:
Ziņas (Atom)