Svētruna- Svētā Gara darbs.

Tomēr Es jums saku patiesību:’’ Tas jums par labu, ka Es aizeju. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis( Mierinātājs) nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie  jums.  Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu’’ ( Jāņa 16:7-8)

Efez. 4:30- Un neapbēdinait Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai. 

Efez. 5;18-    bet topiet Gara pilni, 

Vārds apzīmogot : Kā drošība (garantija) un piederība Dievam

Viena no brīnišķīgajām lietām  kristietībā ir tā , ka mēs nekad neesam vieni.   Dieva Svētais Gars mūs vada, Tas māca mūs,  iedrošina, un  dod izpratni un dzīves piepildījumu.

  Šajā rakstu vietā mēs redzam Svētā Gara mērķi mūsu dzīvē-  liekot izprast grēku un tā izrietošās sekas.  Skatoties Bībeles tulkojumos, Svētais Gars tiek raksturots dažādi. (Mierinātājs, Palīgs, Padomdevējs. )  Svētais Gars ir mūsu Aizstāvis( Mierinātājs. )  kurš vēlas vadīt mūsu dzīves.  Kristus saviem mācekļiem apsolīja sūtīt Iepriecinātāju- Svēto Garu. Lai Tas palīdzētu rūpēs kārdinājumos un pārbaudījumos.  Dievs caur savu Garu vēlas piepildīt mūs ar Gara augļiem (Kas minēti Vēstule Galatiešiem) Jēzus dod solījumu, ka Viņš sūtīs Aizstāvi Svēto Garu ’’ Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums’’ Mēs varam apšaubīt mūsu draugu un citu cilvēku solījumus, bet Jēzus dotie solījumi vienmēr ir pilnīgi un droši.  

Mēs ikviens meklējam dzīvē piepildījumu, bet kur to meklējam? Vai mēs ļaujam, ka Dieva Svētais Gars vada mūsu dzīves?  Jāņa 16:13 Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.    Jo Svētais Gars vēlas iemācīt mums garīgas patiesības, pēc kurām mums būtu jādzīvo un jāpielieto savā dzīvē.  Ebr. 12:1,2- Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, 
 un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.

 Bez Svētā Gara mēs esam, kā laiva bez stūres nezinot uz kuru pusi doties.  Mums tiek dota izvēle kam sekot.  Mēs gribam,  ko darīt, bet īsti nezinām ko un kā, tāpēc, ka mēs neļaujam Svētajam Garam mūs vadīt.  Piemērs:  Mums ir jāsaprot. Ka durvis pašas no sevis neattaisās vaļā, kādam tās ir jāattaisa, bet tu vari mēģināt cik vien gribi, tās neatvērsies, tik ilgi, kamēr nepagriezīsi atslēgu. Tāpat tas ir ar mūsu dzīvi, ka mums ir jādzīvo Svētajā Garā un jāļauj, lai tas vada mūsu  dzīves.

 Mums tiek dota izvēle.  Mums pašiem ir jāsper solis, neviens to nevar darīt mūsu vietā.  Tāpēc atvērsim savas sirdis, un lai Svētais Gars var tur  iemājot un darboties mūsu dzīvēs.  Mums vairāk ir jāslavē un jābūt pateicīgiem Dievam par šo ( mierinātāju un Padomdevēju Svēto Garu)  Svētā Gara uzdevums ir mūs vadīt, mācīt, pārliecināt, ka mūsu dzīvē kaut kas nav pareizs, ka neesam tādi, kādiem vajadzētu būt. Tas ir Žēlastības darbs. Jo viss ir no Dieva Žēlastības.   Tas līdzinās ārstam, kas mūs fiziski un rūpīgi izmeklē, lai pārliecinātos, vai neesam bīstami saslimuši. Tāpat tas ir ar Svēto Garu, kurš vada mūs un izmeklē mūsu dzīvi.  Svētais Gars pārliecina par mūsu garīgo nabadzību, ka mēs vieni paši neko nespējam. Taču Viņš piedāvā arī mums atrisinājumu- Uz Jēzu Kristu, kurš mira pie Krusta mūsu grēku dēļ.   Svētā Gara uzdevums ir vest mūs pie patiesības pie mērķa mūsu dzīvē. Bet jautājums, vai mēs paklausam un nododamies Dieva Garam.  Svētais Gars ir skolotājs un mēs esam Viņa skolnieki.  Tas nozīmē mums to paklausīt tam ko skolotājs māca. Svētais Gars mums vēlas atklāt Dievu gribu, kā arī iemācīt dzīves principus pēc kuriem mums jādzīvo. Jo mēs vieni paši nevaram atklāt Dievu . Mums Dievs to ir atklājis ar Savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.   (1.Kor.2:10)  Tāpēc mums ir jānododas Dievam, un lai Viņš caur savu garu vada mūs. Lai mēs staigātu Garā. Lai mēs būtu garīgi un Dievam patīkami.  Šī nodošanās nozīmē būt pieejamam visās situācijās. Pieņemot arī lēmumu mums ir jālūdz un jābalstās uz Dieva Vārdu, jo savā spēkā mēs neko nespējam. Šī nodošanās ir  ka mēs ļaujam Dievam un Dieva Garam darboties mūsu dzīvēs darot to darbu, ko viņš ir paredzējis darīt mūsos un caur mums. 1Kor. 2:14-‘’ Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara, jo tas viņam ir ģeķība(       ) viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apriežams. Kā kristieši arī mēs varam savā veidā   paļauties miesīgām domām. Dievs vēlas mainīt to, kā mēs dzīvojam.  Visu ko mēs darām mums ir jādara Dievam par godu.  Cilvēkiem,  vajadzētu uz mūsu dzīvi skatīties un mums ir jāatspoguļo Dievu.  Mums ir jāiet pa priekšu visam un jārāda priekšzīme ar to, kā mēs dzīvojam.   Daži saka, ka mana dzīve ir labāka, nekā Tev. ’jo tas viņam ir ģeķība,’’’  -    Ja mēs lietojam miesīgo prātu, lai saprastu Garīgi. Dieva principi ir jāsaprot garīgi.  15p- ‘’ Garīgais cilvēks izdibina visas lietas, bet viņu pašu neviens neizdibina.’’  -  Mums ir jādzīvo Garā un jāstaigā.

·             Kā mēs varam apbēdināt Svēto Garu?

Tas notiek, ja mēs neklausām tam ko māca Bībelē, vai ignorējam to patiesību

Dievam ir emocijas, tāpēc grēkojot mēs varam apbēdināt un apslāpēt Dieva Svēto Garu.  Dieva Vārds daudz runā par Svētā Gara apbēdināšanu.  Efez. 4-5. nodaļai tiek minēts( meli, dusmas, ļauni vārdi,  netiklība) Vienā teikumā sakot:  ‘’Viss, kas ļauns un ko dara tumsībā dzīvojošs cilvēks’’  1. Tes. 5:19:’’ Neapslāpējiet Garu’’  Kāds piemērs, lai apslāpētu krāsnī liesmas, nav tur jāielej spaini ūdens , pietiek tikai aizvērt šīberi un liesma nodzisīs. Arī Svētā Gara uguns nevar degt un darboties tur, kur valda atklāts grēks un remdena attieksme pret Dieva patiesībām un lūgšanu dzīvi.  Mēs varam apbēdināt Svēto Garu  un pateikt nē Svētā Gara mudinājumam un vadībai mūsu dzīvē. Tādēļ ir teikts, ka mums ir ‘’Jāstaigā Garā’’  

‘’ Staigājiet Garā’’ ko nozīmē šī staigāšana? Tas ir jāmācās ik dienas un jābūt pacietīgam, tāpēc arī mēs savā dzīvē saskaramies ar situācijām, kur tiek pārbaudīta mūsu ticība uz to, kā  mēs reaģēsim. 

·          Svētā Gara piepildījums

Efez 5:18 burtisti nozīmē-‘’ nepārtraukti topiet piepildīti ar Garu’’   kāds cilvēks šo stāvokli ir salīdzinājis ar ierīci kādas veclaiku lauku mājas virtuvē. Vienā stūrī bija rezervuārs un virs tā caurule, pa kuru nāca ūdens un uzturēja trauku līdz malām pilnu ar ūdeni. Līdzīgi kristietim nevajag atļaut iztukšot no sevis Garu, lai vēlāk atkal varētu tikt piepildīts.  Jēzus runāja par Svēto Garu Jāņa 7:38-  ‘’ Kas man tic, kā Rakstos sacīts no Viņa miesas plūdīs dzīvā ūdens straumes.

Svētais Gars ir mūsos, lai darītu Tēva gribu. Mums ir jādzīvo Svētā Gara vadībā, ļaujot vadīt mūsu dzīves.  Kā mēs zinām, ka esam piepildīti ar Dieva Svēto Garu? Viens ir tas, ka Svētais Gars ienāk mūsos, kad mēs uzticamies Kristum, un otrs : ka no mūsu sirdīm plūst slava un pateicība Dievam, ka mēs priecājamies. ka to redz arī citi, ka ik dienas mēs slavējam Dievu. Kā arī dzīvojam Gara vadībā( staigājot) un iedrošinot un ceļot arī citu dzīves( esot par stiprinājumu) Svētais Gars piepildīs mūsu sirdis ar slavu un pateicību. Kad mums ir slikti, kad mēs sūdzamies un kurnam, tā ir zīme, ka mēs nestaigājam Svētajā Garā.

Vēlos novēlēt ar kādas dziesmas vārdiem. Nāc Svētā Gara paspārnē. Un Tēvam klēpī iesēdies, tad negribēs mums bēdāties. Nāc Jēzum šodien pateikties ko Viņš ir izcietis.  Atvērsim savas sirdis, un lai Svētais Gars vada mūs. Lūgsim pēc sapratnes, jo tas ir process, lai mēs izprastu Svētā Gara būtību un darbību.  , lai Svētais Gars mūs vada, mūs un mūsu domas. Āmen.

 Svētrunu gatavoja Arnolds Bērziņš. Runāta Auces baptistu draudzē 02.02.2014