Daudzi Ticīgie lūdz par dziedināšanu. Mēs esam pārliecināti, ka gribam redzēt vairāk rezultātus. Dievs grib palīdzēt veidot ticības pamatus. Problēmas ir tāpēc, ka mūsu dzīvē nav pamata. Mūsu Ticība būs atkarīga no citas ticības.
* Mateja 8.Nodaļa 14-17pantam
* Mateja 8.Nodaļa 28-34pantam
* Mateja 9.Nodaļa 1-7pantam
*Mateja 9.Nodaļa 18-26pantam
*Mateja 9.Nodaļa 27-34pantam
*Mateja 10.Nodaļa
*Mateja 17.Nodaļa 14-23pantam
Lielākoties cilvēki negrib klausīties tāpēc nevar saņemt dziedināšanu.
Dievs Grib lai mēs sēdētu un klausītos un tad taps dziedināšana. Jo Klausīšanās mums palīdz būt dziedinātiem gan ar eļļu gan citādi. Klausītos- tā ir vieta kur mēs sanākam klausīties par veselību. Mēs klausīsimies un ienirsim tajā. Mēs dziedināsim no visām vājībām un slimībām, atbrīvosim visus cilvēkus no tā ko mēs dzirdēsim, jo Dievs var parādīt brīnišķīgas lietas. Jēzus ir mūsu ārsts. Katru reizi viņš ir ārsts no viņa gaidām dziedināšanu un atbrīvošana. Viņa vārds ir viņa instrumenti, ka ārstam ir savi instrumenti.
* Marka 1.Nodaļa 29-34pantam.
*Marka 1.Nodaļa 40-45.pantam.
*Marka 2.Nodaļa 1-12 pantam.
*Marka 5.Nodaļa 1-20pantam
*Marka 5.Nodaļa 21-43pantam
*Marka 6.Nodaļa 53-56pantam
*Marka 7.Nodaļa 31-37pantam
*Marka 7.nodaļa 22-26pantam
*Marka 9.Nodaļa 14-29.pantam
*Marka 10.Nodaļa 46-52.pantam
Marka 16:17-18
*106psalms
* 107pslams 2pants
Ja mēs būsim pavirši ko Dievs mums ir mācījis tad viņš nevar mums palīdzēt.
·Lūkasa 4:31-37
·Lūkasa 4:38-41
·Lūkasa 5:12-16
·Lūkasa 5:17-26
·Lūkasa 7:1-10
·Lūkasa 7:11-17
·Lūkasa 8:26-39p
·Lūkasa 6.nodaļa 17-19 pantam
·Lūkasa 10:17
·Lūkasa 8:40-56p
·Lūkasa 13:10-17
·Lūkasa 14.Nodaļa 1-5
·Lūkasa 17:11-18
·Lūkasa 18:35-41
Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība.
(Jāņa ev. 6:63)
Patiesība ir Jēzus vārdi. Tā ir patiesība, kas atbrīvo no visa no kā Tu gribi atbrīvoties. Vārds atbrīvo no slimībām un no vājībām, un no tā no kā gribi atbrīvoties.
Jāņa 8:31-33-
un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus."
Tie Viņam atbildēja: "Mēs esam Ābrahāma dzimums un nekad neesam bijuši neviena cilvēka vergi. Kā tad Tu saki: jūs būsit brīvi?"
Jāņa ev.4:43-54p
Jāņa 5:1-18
Kad tu slimo tad nozīmē kad nāve darbojas tavā ķermenī. Ja to neapturēsi tad var saīsināt dzīvi. Tā nav Dieva griba. Dzīvība kad mēs saņemam šo vārdu. Dzīvība saskaras ar nāvi kaut kam jājiet prom Dzīvībai vai nāvei.
Kad tas tiek apturēts slimība pazūd. Aiziet visu viedu slimības.
Bībele saka tiklīdz vārds ienāk tevī-tad vārds ir gaisma. Kad Gaisma satiekas ar tumsu-tumsai jājiet projām. Mēs ļaujam svētajam garam radīt. Ja ir kādas šūniņas Tevī nomirušas vai Imunitāte ir vāja. Dod Svētajam Garam atdzīvināt šūniņas, mēs atveram savas sirdis.
„Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns,
tas arī lielās lietās ir netaisns.” Lūkas ev. 16:10
„No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami.” 1. Korintiešiem 4:2
Lūkasa 16:1-13-
Bet Viņš runāja arī uz mācekļiem: "Bija bagāts cilvēks, tam bija mājas pārvaldnieks. Par to viņam pienesa ziņas, ka tas izšķērdējot viņa mantu. Tad viņš to aicināja pie sevis un tam sacīja: ko es dzirdu par tevi? Dod norēķinu par savu namturību, jo tu nevari ilgāk būt par pārvaldnieku. Tad nama pārvaldnieks nodomāja sevī: "Ko es tagad darīšu, jo mans kungs man atņem nama valdīšanu? Rakt es nespēju un diedelēt kaunos. Es zinu, ko darīšu, lai tie mani uzņem savās mājās, kad es būšu atstādināts no pārvaldnieka amata!" Un, ataicinājis pa vienam visus sava kunga parādniekus, viņš sacīja pirmajam: cik tu manam kungam esi parādā? Tas sacīja: simts mucu eļļas.- Bet viņš teica: še, ņem savu zīmi, sēdies un raksti tūliņ piecdesmit! Pēc tam viņš kādam citam jautāja: bet tu, cik tu esi parādā? - Tas sacīja: simts mēru kviešu.- Viņš teica: še, ņem savu zīmi un raksti astoņdesmit! Un kungs uzteica netaisno nama pārvaldnieku, ka tas gudri bija darījis, jo šīs pasaules bērni savās lietās ir gudrāki par gaismas bērniem. Un Es jums saku: darait sev draugus ar netaisnā mamona līdzekļiem, lai, kad viņa vairs nav, tie jūs uzņem mūžīgajos mājokļos. Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns. Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso? Un, ja jūs svešās lietās neesat bijuši uzticami, kas jums dos jūsu pašu? Neviens pie mājas piederīgs kalps nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, vai vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai."
Uzticība ir ATBILDĪBA par man nodoto.
Lūkas ev. 16:1-9
Uzticība ir atbildība un atskaite par piešķirto: dod norēķinu par savu namturību(Lk.16:2)
Bībele saka, ka viss pieder Radītājam (Psalms 24:1; 1. Korintiešiem 10:26).
Ps.24:1-Tam Kungam pieder zeme un viss, kas to piepilda, zemes virsus un viss, kas uz tā dzīvo.
1.Kor.10:26-Jo: Tam Kungam pieder zeme un viss, kas to pilda.
Pirms nosodām negodīgo pārvaldnieku, jautāsim sev, vai esam bijuši godīgi un uzticīgi Dieva piešķirto svētību lietotāji?
lai es esmu uzticīgs:
♦ materiālajās lietās (5. Mozus 8:11-14,17-18) Sargies, ka tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, bet turi Viņa baušļus, Viņa tiesas un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu. Lai tad, kad tu būsi ēdis un paēdis un sev uzcēlis labus namus, un tur dzīvosi, tavi vērši un tavi sīklopi būs savairojušies un tavs sudrabs un tavs zelts sāks pie tevis krāties, un viss, kas tev vien pieder, būs vairojies, lai tad tava sirds nelepojas un tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama, kas tevi ir vadījis plašā un briesmīgā tuksnesī, kur bija dzēlīgas čūskas un skorpioni un izkaltušas vietas bez ūdens, kurās mocīja slāpes, kas tad priekš tevis lika izplūst ūdenim no cietās klints, 16 kas ēdināja tevi tuksnesī ar mannu, ko tavi tēvi nebija pazinuši, lai Viņš tevi pazemotu un tevi pārbaudītu, lai tev tavās tālākās dienās darītu labu.
Tad nesaki vis savā sirdī: mans spēks un manu roku stiprums ir man šo bagātību devis! Bet piemini To Kungu, savu Dievu, ka Viņš ir tas, kas dod tev spēku iemantot bagātību, lai apstiprinātu Savu derību, ko Viņš ar zvērestu bija apsolījis taviem tēviem, kā tas šodien ir.
man uzticētajā laikā
Efez.5:15-17-Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.
♦ spējās un talantos (1. Pētera Vēstule 4:10)
Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi.
♦ Dieva vārda patiesībām (1. Tesaloniķiešiem 2:4)bet mēs runājām tāpēc, ka Dievs mūs atradis par cienīgiem, uzticēdams mums evaņģēliju, un cenšamies izpatikt nevis cilvēkiem, bet Dievam, kas pārbauda mūsu sirdis.
Cilvēks ir ceļotājs uz šīs zemes. Mums te nav paliekama vieta. Tāpēc viss, kas mums uzticēts,
var tikt izlietots vai nu šai zemes dzīvei vai Mūžībai.
Uzticība ir REZULTĀTS, kas ilgstoši jānopelna. Lūkas ev. 16:10-12
Uzticība nerodas momentāni, pēkšņi. Uzticība nāk ar laiku, ar mazumiņu. Daudzreiz mūsu dzīvēs
Dievs nespēj dot neko lielu un varenu, jo neesam bijuši uzticīgi mazās lietās.
Kristus neattaisnoja negodīgo pārvaldnieku, bet Viņš to uzteica, uzslavēja par gudrību izmantojot izdevību.
Vai esmu izlietojis Dieva piešķirtās iespējas Viņa godam un citu svētībai?Uzticība ir PIEDERĪBA TIKAI VIENAM. Lūkas ev. 16:13
Uzticība vienmēr ir saistīta ar izšķiršanos par vienu. Mums ir tikai Viens Kungs. Viens Meistars. Viens Dievs.
Visa dzīve ir izšķiršanās par uzticību – vai nu pasaulei, vai Dievam.
Lai sakām kā Jozua: „Bet es un mans nams – mēs kalposim tam Kungam.” Jozuas 24:15b
*Vai Dievs var paļauties uz Tevi?
*Kā es kā cilvēks esmu uzticīgs savam radītājam?
* Vai es esmu uzticīgs tam ko Dievs ir man uzticējis?
Uzticība sākas ar to brīdi kas kaut kas man tiek uzticēts. Uzticība ir atbildība par man uzdoto. Uzticība sākas tad kad ir kaut kas nodots un kad ir uzticēts. Kad man ir kaut kas atstāts jeb piešķirts. Mums arī ir ģimenē uzticēts rūpēties vai par mazāko māsu, vai brāli, vai izdarīt kādus darbus.
Vēlāk darba vietā mums uztic kādu darbu izpildīt. Ir Lietas, kas mums tiek uzticētas, mēs dažkārt varam dzirdēt ja liela kompānija rīkojas ar naudu nepareizi kas noved pie bankrota un daudz cilvēku tradēģijas. Arī draugi mums uztic vai kādu vēstuli nodot jeb apsveikumu.
Dažkārt draugi izsaka kādu noslēpumu tas ir atkarīgs vai mēs to paturam vai arī kādam citam to izstāstām. Tad kad mums ir kaut kas uzticēts kādā brīdī nenāk situācija kad tas mums kaut ko ir devis. Mēs varam saprast kad uzticība ir cieši saistīta ar atbildību. Un atbildība ir tas pirmais vārds, par kuru mums jādomā kad domājām par uzticību. Princips tāds kā mēs varam būt uzticīgi, pateikties Dievam par materiālajām lietām.
5.Mozus gr. Ir vairāki panti tad kad tava labklājība vairojas. Tad kad būsi paēdis un tad kad Tev būs sīklopi un liellopi kad zelts būs mājoklis un zeme kad viss būs Tev.
Vai tad tu neesi domājis pateikties Dievam kad visu viņš Tev ir devis?
Kad visu viņš tev ir devis. Kad Tevi ir Svētījis. Par materiālajām lietām ir vienkārši pateicība Dievam par to, ka viņš ir devis. Vai esmu atbildīgs par materiālo Svētību Dieva priekšā ? Atbildība ir arī par manu uzticēto laiku.
Mēs dzīvē daudz ko varam iegūt un daudz ko varam pazaudēt, bet naudu var sapelnīt, naudu var pazaudēt. Veselība var sašķobieties, kādu brīdi mēs varam būt slimi. Bet mēs varam kļūt veseli un atkal dzīvo tālāk. Un Kādreiz draudzībā konflikti rodas un tā pārtrūkst un cilvēki attālinās. Un varbūt ir kādi pārpratumi, bet paiet laiks un draudzība atjaunota. Bet laiku nekad vairs nevar atgūt. Laiks paiet un nekad vairs nenāks atpakaļ un tāpēc laiks šajā ziņā ir viss dārgākais kas mums pieder.
Jo mēs nekad viņu vairs atpakaļ nedabūsim. Un tad ja mēs savu laiku varam izlietot lietderīgi mērķtiecīgi, jo mēs savu laiku varam izlietot par svētību citiem tad tā ir atbildīga laika izlietošana. Uzticīgs savās spējās jeb aicinājumā. Dievs jau katram mums ir devis vismaz vienu talantu spēju un tad kad mēs to esam atklājuši tad kad mēs to esam lietojuši tad mums ik pa brīdim jāatgādina vai es savu talantu neesmu kaut kur paslēpis vai es neesmu viņu aizmirsis, un tāpēc atbildība par Dieva dotām dāvanām un spējām ir tā, ka mēs viņas ne tikai apzināmies, bet arī cenšamies lietot.
*Vai esmu uzticīgs tam ko Dievs mums savā vārdā atklājis un aicinājis?
Un ja mums ir uzticēta šī labā vēsts, jeb prieka vēsts par glābšanu un pestīšanu par mieru ar Dievu un par mūžību. Ja mēs savu dzīvi ieguldam debesīm tad esam uzticīgi Dievam, glābšanai, pateicībai, Ticībai, Dieva darbam.
Uzticība ir atbildīga.
-Rezultāts
Uzticība ir kāds noslēgts posms ir kāds rezultāts, kas ir ilgstoši jānopelna. Un uzticība ļoti reti kad nāk pēkšņi. Uzticība ir jānopelna jāpierāda, jāapliecina.
Dažkārt mēs nevaram piedzīvot Dieva Svētības savā dzīvē, tāpēc, ka esam bijuši uzticīgi mazumā un kad nebijām uzticīgi tajās lietās ko Dievs mums ir devis un piešķīris. Svētība sākas ar mazumiņu, kas mums pieder un kas ir uzticēts un ja tajā mēs esam uzticīgi un atbildīgi tad Dievs pieaudzē to daļu un tad lielākas svētības un lielākas izdevības.
·Uzticība nevar būt dalīta. Neviens nevar kalpot diviem Kungiem.
Neviens nevar spēlēt divās komandās uzreiz vienā laikā.
Vai jūs neuzticaties Dievam? Mūsu neuzticēšanās Viņu dziļi ievaino. Jūs esat Dieva bērns, un jau tagad Viņš jūs sauc jūsu vārdā, bet varbūt sirds dziļumos jūs apšaubāt Viņa uzticību. Paceliet acis un ieraugiet Viņa mīlestību uz jums.
Ebr.13:5-Jūsu dzīvē lai nav mantkārības! Lai jums pietiek ar to, kas pie rokas, jo Viņš pats ir sacījis: Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu
Mt.28:20-tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam."
Es esmu nācis, lai jums būtu dzīvība, un lai jums tā būtu pārpilnībā” (Jņ 10,10).
“Ja mēs esam neuzticīgi, Viņš paliek uzticīgs, jo Viņš nevar noliegt pats Sevi” (2 Tim 2,13).
Dievs ir uzticīgs, viņš ir ļoti labs.
Kāda ir tava uzticība?
Lasījums
Jāņa evaņģēlijs 18:15-27
Jēzu, palīdzi, kaut es būtu Tev uzticīgs kā lielās, tā mazās lietās. Sargā manu sirdi un palīdzi vienmēr nākt atpakaļ pie Tevis!
Cik nožēlojams melis ir Pēteris! Viņš taču bija uzticamākais Jēzus māceklis! Viņš bija tas, kurš solījās nekad neatstāt Jēzu (Jāņa 13,37)
Jāņa 13:37- Pēteris saka: "Kungs, kāpēc es Tev tagad nevaru sekot? Savu dzīvību es par Tevi atdošu!"
Bet kas notiek tagad? Vai Pēteris nav pelnījis pazudināšanu? Jā, pirmais, kas nāk prātā, lasot šo notikumu, ir Pētera nodevība un gļēvums. Bet, lai arī Pēteris atsakās pazīt Jēzu, viņš tomēr seko savam skolotājam. Kas liek Pēterim tā riskēt ar savu dzīvību? Viņu taču ikviens var atpazīt, jo Pēteris vienmēr ir bijis kopā ar Jēzu. Vai tā ir mīlestība? Varbūt draudzība? Jēzus ir arestēts, mācekļi izklīduši, visa dzīve liekas izmainījusies.
Bet interesanti ir tas, ka neviens no klātesošajiem Pēteri tā arī neatpazīst. Varbūt kāds cenšas viņu pasargāt. Bet kāpēc? Viņš taču ir nodevējs, kurš atstāja Jēzu tieši tad, kad bija Viņam visvairāk vajadzīgs. Bet kāds es pats esmu? Vai es nenododu Jēzu gandrīz katru dienu? Kad kāds apsmej otru, es bieži smejos līdz ar viņu. Kad kāds nabags man lūdz, es bieži aizgriežos. Ja es nevaru pieņemt apkārtējos, kā es varu pieņemt Jēzu? Ja es neprotu piedot, kā es varu gaidīt piedošanu?
Vai Pēteris neriskēja, sekodams Jēzum? Lai arī viņš noliedza Jēzu, viņš tam sekoja, jo ticēja, ka viņu neatstās. Pēteris ir kļūdījies vienreiz, bet cik daudzreiz kļūdāmies mēs! Vai mēs neesam vēl lielāki nodevēji?
Cik liela ir tava mīlestība uz Jēzu? Un cik liela ir Jēzus mīlestība uz mums? Viņš nekautrējās liecināt par sevi (20.-21.p.). Viņš varēja izbēgt no šīm ciešanām, bet Viņš to nedarīja, jo Viņa mīlestība uz mums katru ir neizmērojama.
Jēzus ir solījis mūs nekad neatstāt. Tātad mēs nekad nebūsim vieni. Visbriesmīgākais, kas var notikt ar cilvēku, ir palikt vienam. Izlasot šo notikumu, rodas jautājums – vai Pēteris palika viens? Uzticība ir kā papīrs - ja tas vienreiz tiek saburzīts, tas nekad vairs nebūs tik perfekts kā bija iepriekš...
Kas īsti ir pārbaudījumi? Kas jums pirmais nāk prātā dzirdot šo vārdu - pārbaudījumi? Ir pārbaudījumi, piemēram, skolā, kuros galvenokārt tiek pārbaudītas cilvēka zināšanas vai prasmes.
Bet tie pārbaudījumi, par ko runā Bībele, ir ar dziļāku nozīmi, tie ir kas tāds, kas pārbauda, kāds esi tu pats, un kāda ir tava uzticība Dievam. Pie tam nevis ar mērķi novērtēt (Dievs tāpat tevi pazīst pietiekoši labi), bet ar mērķi audzināt, pilnveidot, attīrīt.
Korintiešiem 10:12, 13 “Tādēļ, kas šķiets stāvam, lai pielūko, ka nekrīt. Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.”
Pētera 1:6, 7 “Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies.
No šiem un citiem Bībeles tekstiem mums jāpatur prātā trīs svarīgas atziņas par pārbaudījumiem: 1. Pārbaudījumi ir un būs, mēs no tiem nevaram izbēgt.
2. Pārbaudījumi nav nekas patīkams.
3. Faktiski, visas ciešanas, ko mēs mēdzam saukt par pārbaudījumiem, ir velna darbs, tomēr ar Dieva žēlastību arī tās galu galā nāks mums par labu.
Kādi apstākļi vai kādas lietas tad pārbauda mūs un mūsu uzticību?
Pārdomāsim piemēru no Bībeles, kura gaismā mums būs vieglāk saprast, kas notiek mūsu pašu dzīvē. Tas ir kāds ļoti pazīstams stāsts, tāpēc mums nebūs tas viss jālasa, izlasīsim tikai dažus fragmentus. Tas ir stāsts par Jēkaba (Izraēla) dēlu Jāzepu. Vai viņa dzīvē bija pārbaudījumi? Jā, bija gan, pie tam ļoti daudzveidīgi.
Lūk, viens no tiem:
1. Mozus 37:23-28
“Un notika, tiklīdz Jāzeps pienāca pie saviem brāļiem, tie novilka Jāzepam viņa svārkus - šos svārkus ar piedurknēm, kas tam bija mugurā, un sagrāba to un iemeta bedrē; bet bedre bija tukša bez ūdens. Un viņi atsēdās, lai ieturētu azaidu. Bet, paceļot savas acis, viņi ieraudzīja ismaēliešu karavānu tuvojamies no Gileādas. Viņu kamieļi nesa dārgas zāles, balzamu un mirres; un viņi bija ceļā uz Ēģipti. Tad Jūda sacīja saviem brāļiem: "Ko tas mums dod, ka mēs savu brāli nokaujam un viņa asinis izlejam? Iesim, pārdosim to ismaēliešiem, tad mēs savas rokas tam nebūsim pielikuši, jo viņš taču ir mūsu brālis un mūsu miesa." Un viņa brāļi tam paklausīja. Un garām gāja midiāniešu tirgotāji, tad brāļi izvilka un izcēla Jāzepu no bedres ārā un pārdeva Jāzepu ismaēliešiem par divdesmit sudraba šekeļiem, un tie aizveda Jāzepu uz Ēģipti.”
Vai šajā situācijā varam sacīt, ka Jāzeps savā dzīvē sastapās ar grūtu pārbaudījumu? Sagūstīts, nodots, sasiets, varbūt pat sasists, un galu galā pārdots verdzībā. Ja mēs savā dzīvē daudz mazākus sarežģījumus saucam par pārbaudījumiem, tad šis noteikti arī bija pārbaudījums.
Lūk, cita pārbaudījumu situācija viņa dzīvē: 1. Mozus 39:7-12 “Un pēc visiem šiem notikumiem gadījās, ka viņa kunga sieva meta savas acis uz Jāzepu un sacīja: "Guli pie manis." Bet viņš to noraidīja un sacīja sava kunga sievai: "Redzi, mans kungs nerūpējas ne par ko, kas te namā, un visu, kas tam pieder, viņš devis manās rokās. Viņš pats šinī namā nav lielāks par mani, un viņš man neko nav šinī namā aizliedzis kā vien tevi, tāpēc, ka tu esi viņa sieva. Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?" Un notika, ka viņa diendienā tā runāja ar Jāzepu, bet viņš to neklausīja un negāja gulēt pie viņas. Tad kādu dienu, kad viņš bija ienācis namā, lai padarītu savu darbu, un neviens cilvēks no nama ļaudīm negadījās klāt, viņa sagrāba to pie viņa drēbēm, sacīdama: "Guli ar mani." Bet viņš atstāja savas drēbes tās rokās, bēga un izskrēja ārā.”
Sakiet, vai tas bija pārbaudījums? Kā nu ne!
Un vēl trešā pārbaudījumu situācija: “Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: "Es esmu Jāzeps! Vai mans tēvs vēl ir dzīvs?" Bet viņa brāļi nespēja atbildēt, jo tik iztrūkušies tie bija, viņa priekšā stāvot. Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: "Nāciet tuvāk klāt!" Un tie pienāca. Un viņš sacīja: "Es esmu Jāzeps, jūsu brālis, kuru jūs pārdevāt uz Ēģipti.”1. Mozus 45:3, 4
Tagad Jāzeps ir varenās Ēģiptes valsts vadītājs, otrais aiz paša faraona, faktiski cilvēks ar neierobežotu varu. Un nu kā lūdzēji atnākuši tie paši nelietīgie brāļi, kuri pirms vairākiem gadiem viņu nodeva un padarīja par vergu. Vai šī situācija ir pārbaudījums? Un kā vēl!
Trīs situācijas Jāzepa piedzīvojumos norāda uz trīs veidu pārbaudījumiem arī mūsu dzīvē.
Pirmais variants: mums uzbrūk nelaime – varbūt slimība, varbūt tuva cilvēka zaudējums, varbūt materiāli zaudējumi. Smagi. Mēs ciešam. Jā, tas kaut kādā ziņā noteikti pārbauda mūs. Bet – vai tad mums ir izvēle? Tā ir nepārvarama vara, kurai mēs nespējam pretoties - gluži tāpat, kā Jāzeps nespēja pretoties saviem nodevīgajiem brāļiem un nonākšanai verdzībā.
Otrs variants ir jau citādāks. Tā ir situācija, kad mums ir iespēja un varbūt pat interese darīt ko tādu, par ko mēs zinām – tas nav labi un, ja es to izdarīšu, mani var sodīt. Varbūt uzlikt naudas sodu. Varbūt ielikt cietumā. Bet varbūt tā ir situācija, ko valsts likumi nereglamentē, bet mēs tiekam kārdināti rīkoties pretēji Dieva likumiem. Un mēs zinām – ja es to darīšu, es grēkošu. Es nostāšos pret Dievu ar visām no tā izrietošajām sekām.
Bet, atšķirībā no pirmā varianta, man ir iespēja izvēlēties. Runa ir par lietām, ko es varu darīt un varu arī nedarīt. Es varu pakļauties kārdinājumam un darīt to, par ko pienāks sods, vai vismaz morāls nosodījums, vai arī teikt nē un rīkoties tā, kā ir pareizi. Šo pārbaudījumu veidu tātad mēdz saukt par kārdinājumu. Trešais variants: Tā ir pilnīga brīvība. Jāzepam bija visas iespējas atmaksāt brāļiem, un lai ko viņš darītu, viņam nekas nedraudēja. Viņš, piemēram, ar vienu rokas mājienu tos varēja padarīt par vergiem. Viņš varēja arī likt tos nonāvēt – viņš to varēja atļauties. Viņu ne tikai neviens par to nesodītu; viņam pat netiktu adresēti morālas dabas pārmetumi, jo viņš būtu rīkojies taisnīgi – gan pēc Ēģiptes likumiem, gan arī pēc tā laika izpratnes par Dieva likumiem. Brāļi taču bija to pelnījuši... Bet Jāzepā bija kas tāds, kas viņam lika rīkoties tik cēlsirdīgi, kā viņš patiesībā rīkojās. Pārdomājot stāstu par Jāzepu mēs redzam, ka viņa rīcību noteica nevis nepārvarami apstākļi, nevis bailes no soda, bet gan visaugstākais motivējošais princips, kāds vien cilvēka sirdī var būt - dievišķā mīlestība.
Kad sastopamies ar grūtībām, mēs sev sakām, ka šis nu ir pārbaudījumu laiks, un cenšamies lūkoties uz priekšu nākotnē, kad dzīve atkal ieies mierīgākos ūdeņos. Tomēr realitāte ir tāda, ka mūsu patieso būtību un garīgo saturu vairāk pārbauda nevis grūtības, bet labklājība.
Varbūt Jāzeps, kad brāļi viņu pārdeva verdzībā, un viņš tika aizvests uz tālu, svešu zemi, sākumā domāja, ka nu ir pienācis lielākais pārbaudījums viņa dzīvē. Tomēr tas tā nebija. Viņa lielākais pārbaudījums nebija arī Potifara sievas uzmācīgie kārdinājumi. Viņa lielākais pārbaudījums bija tad, kad viņa rokās nonāca autoritāte un vara darīt jebko - tajā skaitā arī atriebties visiem pāridarītājiem.
Tikt pārbaudītam, kad esi bezspēcīgs un tev nav izvēles, ir viena lieta, bet pavisam kas cits ir tad, kad tev ir plašas iespējas rīkoties, kā vien vēlies. Nabadzība, ciešanas, netaisnība, kārdinājums rīkoties nelikumīgi – jā, tie var būt pārbaudījumi, ar ko mums laiku pa laikam jāsaduras, bet, līdzīgi Jāzepam, visvairāk mēs tiekam pārbaudīti tad, kad mūsu rokās ir plašas iespējas; apstākļos, kad mums ir pilnīga izvēles brīvība. Kā mēs to izmantosim? Grūtākais pārbaudījums nav tas, kā mēs pārcietīsim to, ka mums kaut kā nav, bet gan tas, kā mēs izmantosim to, kas mums ir.
Un ziniet, ja mēs šādā skatījumā domājam par Dievu, tad redzam, ka arī Viņš pats ir izturējis un joprojām iztur šo visaugstākā līmeņa pārbaudījumu.
Kāpēc Dievs Kristus Jēzus personā nāca uz šo zemi? Kāpēc Viņš cieta? Kāpēc Viņš ļāva, ka Viņu piesit krustā? Kāpēc Viņš neatmaksā mums pēc mūsu nopelna? Kāpēc Viņš piedod tev, un kāpēc Viņš žēlo mani?
Vai tāpēc, ka Viņam nebija citas izvēles? Vai tāpēc, ka kāds likums to prasīja? Vai tāpēc, ka kāds Viņu varētu sodīt, ja Viņš rīkotos citādi?
“Jo tik ļoti Dievs baidījās, ko par Viņu padomās eņģeļi, ka Viņš deva Savu vienpiedzimušo Dēlu”?
Atbilde, protams, ir NĒ! Dievs bija un ir pilnīgi brīvs, suverēns, ar neierobežotu varu un iespēju izvēlēties, kā savu varu izmantot. Un veids, kā Dievs izmanto savu brīvību un savu varu rāda (ko?...), ka Viņš patiešām mīl mūs.
Dievišķā mīlestība – acīmredzot tas arī ir galvenais, ja ne vienīgais, jebkura mūsu pārbaudījuma sekmīga iznākuma noslēpums.
Un Jāzepa pozitīvais piemērs rāda, ka šī augstākā līmeņa pārbaudes izturēšanai vajadzīgā dievišķā mīlestība var mājot arī cilvēkā. Cilvēkā, kurš dzīvo ar Dievu.
Citiem vārdiem, jo vairāk vietas mūsu dzīvē būs atvēlēts mīlestības Dievam, jo sekmīgāk arī mēs izturēsim visus pārbaudījumus, ko dzīve mums nes un joprojām nesīs. To arī visiem novēlu!
1. Pētera 5:10, 11
“Bet visas žēlastības Dievs, kas jūs Kristū ir aicinājis Savā mūžīgajā godībā, Tas jūs pēc īsām ciešanām pats sagatavos, stiprinās, spēcinās, darīs pastāvīgus. Viņam vara mūžu mūžos. Āmen!” Pārbaudīt nozīmē pārliecināties par lietu patieso dabu vai cilvēka patieso raksturu. Pārbaudījumos atklājas, kas un kādi mēs patiesībā esam. Bībele saka: „Tas Kungs pārbauda taisno un bezdievīgo, bet Viņa dvēsele ienīst to, kas dara varas darbus.” (Psalmi 11:6) Pārbaudījumi sniedz iespēju izaugsmei. Bībele saka: „Tas man bija par labu, ka mani pārbaudīja un pazemoja, lai es mācos Tavus likumus.” (Psalmi 119:71) Ja uzticēsimies Dievam, Viņš nepieļaus pārbaudījumus, ko mēs nespētu panest. Bībele saka: „Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1. Korintiešiem 10:13) Ja mēs paši sevi pārbaudītu un izdarītu attiecīgus secinājumus, mēs izvairītos no daudz nepatikšanām. Bībele saka: „Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti.” (1. Korintiešiem 11:31) „Pārbaudiet paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi. Jeb vai neesat pārliecināti, ka Jēzus Kristus ir jūsos? Citādi jūs esat nederīgi.” (2. Korintiešiem 13:5) Lai gan pārbaudījumi nav nekas patīkams, tomēr tie rada izturību un galu galā nāk mums par labu. Bībele saka: „Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurēm un jums nebūtu nekāda trūkuma.” (Jēkaba 1:2-4) „Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies. Viņu jūs mīlat, lai gan neesat To redzējuši, uz Viņu jūs ticat, To tagad neredzēdami, un priecāsities neizsakāmā un apskaidrotā priekā, kad jūs sasniegsit savas ticības galamērķi, dvēseļu pestīšanu.” (1. Pētera 1:6-9) Dievs mūs aicina pārbaudīt arī Viņu. Bībele saka: „Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Maleahija 3:10)
Mat. Ev.7:24-29
Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels." Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt, ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību, jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā viņu rakstu mācītāji.
1.Jāņa 1:9-Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.
Ps.50:15-Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt!"
Piesauciet Dievu palīgā viņš jūs glābs.
Dzirdēt Dieva vārdu tā pati par sevi ir Svētība.
Tikai tad, kad viņš ir pieņēmis Kungu Jēzu Kristu par savu personīgo glābēju, tad kad cilvēks ir piedzimis no jauna.
1.Kor.3:10-11-Pēc Dieva dotās žēlastības es kā gudrs namdaris liku pamatu, bet cits ceļ uz tā ēku. Bet katrs lai pielūko, kā viņš to ceļ. Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus.
Varat būt droši pārliecināti: ja Jūs tā Kunga priekšā cenšaties staigāt taisnus ceļus, jūs tiksit pārbaudīti! Faktiski jo ciešāka jūsu sadraudzība ar Kristu, jo intensīvāk jūs tiksit pārbaudīti. Raksti skaidri pasaka.
Dan.11:32-35-32 Ar glaimu un pavedinājumu pilniem vārdiem viņš pamudinās tos, kas sliecas pārkāpt derību, galīgi lauzt savu uzticību Tam Kungam; bet tie ļaudis, kas pazīst savu Dievu, paliks stipri, pastāvēs un rīkosies pēc savas pārliecības. Sapratīgie tautā daudzus apgaismos, bet ar zobenu un uguni, ar iemešanu cietumā un mantas izlaupīšanu tos uz laiku nomāks un aizkavēs. Savā neveiksmē viņi gan saņems nelielu palīdzību, bet daudzi tiem pievienosies tikai ar viltus domām sirdī. Arī no sapratīgiem daži kritīs, lai taptu šķīstīti, vētīti un garīgi tīrīti līdz dienu beigām, jo Dieva noliktais pēdējais laiks vēl nav klāt.
‘’Saprātīgajiem” tuvojas lielu pārbaudījumu laiks. Kas ir šie cilvēki? Tie ir taisnie-tie ,kuri veic varoņdarbus tā Kunga vārdā, Kuri staigā ar Dievukuriem ir kristus gudrība.
Patlaban jūs varbūt jautājat:” Kāpēc es tieku pārbaudīts? Kāpēc tas viss notiek ar mani tā?
Efez. 4:20-21-Bet tā jūs Kristu neesat mācījušies; jūs par Viņu esat dzirdējuši un mācījušies tā, ka patiesība ir Jēzū,
Ja Jūs piederat Jēzum jūs ejat viņa skolā! Jūs varbūt domājat, ka esat to jau beiguši, bet jūs to nebeigsit, kamēr nebūsit iegājuši godībā! Bet tas Kungs ir teicis, lai mēs būtu gatavi pārbaudījumiem jebkurā brīdī, un ka šie pārbaudījumi nemitēsies līdz Jēzus atnākšanai. Visi, kas mīl to Kungu, ies cauri sīviem pārbaudījumiem un tiks šķīstīti no visa, kas nelīdzinās Kristum ,lai būtu sagatavoti priekšā stāvošajām tā Jēra kāzām.Dāvis bieži runāja par saviem pārbaudījumiem:’’ Bet es zinu, mans Dievs ,ka tu pārbaudi sirdi un ka Tev labi patīk tie, kas ir atklāti.
1.Laiku 29:17-Bet es zinu, mans Dievs, ka Tu pārbaudi sirdi un ka Tev labi patīk tie, kas ir atklāti; un pēc sava atklātā sirds prāta es visu šo esmu labprātīgi devis, un nu es redzu arī Tavu tautu, kas ir šeit un kas Tev ziedo ar prieku un no laba prāta.
‘’Tu pārbaudi manu sirdi, Tu noraugies uz mani arī naktī, Tu iedziļinies manā dvēselē, bet tu neatrodi manī nekā ļauna: mana mute nav vainīga nekādā pārkāpumā”/Psalms 17:3
1.Mēs tiekam pārbaudīti ar nelaimēm un ciešanām-ka mūsu pašu,tā arī citu taisno ciešanām.
Viena no visgrūtākajām lietām, ar ko kristiešiem nākas saskāries, ir taisno ciešanas.
Ticības varoņi, par kuriem rakstīts Ebrejiem 11.Nodaļā
,bija derībā ar Dievu, bet tie izcieta nomētāšanu ar akmeņiem, spīdzināšanas ,vardarbīgas nāves(37-38.panti)Citi izcieta’ ’izsmieklu un pātagu sitienus”(36.pants).Pāvils kurš staigāja ļoti ciešā Dieva tuvumā ,cieta kuģa bojāeju ,viņš tika nomētāts ar akmeņiem sists ar rīkstēm, atstāts nomirt. Viņš tika aplaupīts ,iemests cietumā, vajāts, pārcieta visu lietu zaudējumu. Kāpēc? Tā bija pārbaude,ticības pierādīšana!
Pēteris teica:’’ Mīļie, nebrīnieties par bēdu karstumu jūsu vidū, kas nāk jums par pārbaudījumu, it kā jums notiktu kaut kas neparasts. Bet, tā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties, lai jūs arī viņam godībā parādoties varētu līksmoties un priecāties”(1.Pētera 4:12-13)
1.Pētera 1:6-7-
Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies.
Jēzus ir mūsu vecāku vietā, un , kamēr tiekat pārmācīti, varat saukt uz viņu, cik vien gribat. Viņš nepakustēsies, kamēr nebūsiet iemācījušies to,ko viņš jums grib iemācīt. Kamēr vien jūs būsiet pakļāvīgi. Tomēr visu laiku, kamēr tiekat pārbaudīti un pārmācīti jūs atrodaties Dieva aizsardzībā. Raksti saka, ka tie kuri iet cauri dažādiem pārbaudījumiem un kārdinājumiem’’ Dieva spēkā tiek pasargāti ticībā”/1.Pētera 1:5/
Jūs varat saukt uz Dievu, domādami, ka esat briesmās, bet viņš zina, ka tas tā nav. Viņš vienīgi gaida, kad jūs iemācīsieties to, ko viņš jums grib iemācīt!Dievs lieto ciešanas lai atklātu mūsu sirdis. Pašlaik jūs varbūt ciešat no nabadzības un bezdarba. Citi varbūt tiek pārbaudīti ar slimību. Lai arī kas nebūtu, Dievs varbūt lieto šīs bēdas un ciešanas, lai atklātu mūsos kurnēšanas un sūdzēšanas garu. Dievs ienīst kurnēšanu!
1.Kor.10:10-Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. Kurnēšana sākas mūsu domās-neapmierinātība ar to, ka tas Kungs ar mums slikti apietas, ka citi Dieva ļaudis nesaprot. Tas parasti sākas ar necieņu pret to cilvēku kalpošanu, kuri ir Dieva aicināti un Svētā Gara svaidīti. Kurnētāji nekad nav apmierināti. Ja Jūs darītu to, kas pēc viņu domām, jums ir jādara tie izvērstu vel lielāku kritiku. Tas nekad nebeigtos, jo viņu gars nav kontrolējams-tas nepakļaujas Svētā Gara valdošajam spēkam.
Ps. 34:20- ‘’Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām tas Kungs izglābj.
‘’Bettā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties, lai jūs arī, viņam godībā parādoties, varētu līksmoties un priecāties./1.Pētera 4:13/
Ar pārbaudījumiem un grūtībām Dievs grib kaut ko iesēt mūsu sirdīs. Viņš grib, lai mēs būtu spējīgi teikt:’’ Kungs Jēzu, Tu esi mans aizstāvis, un es ticu, ka Tu valdi pār visiem manas dzīves notikumiem. Un, Ja ar mani kaut kas atgadās, tad tas ir tādēļ , ka Tu ļauj aizsardzības mūlim sabrukt, un Tev ir kāds iemesls to darīt. Ja es staigāju taisnībā un manā sirdī mājo Tavs prieks tad mana dzīve un nāve Tevi pagodina. Tev droši vien ir kāda sagatavota godība, kāds mūžīgs nodoms, ko mans ierobežotais saprāts nespēj aptvert. Jebkurā gadījumā es teikšu:- Jēzu, dzīvs vai miris, es piederu Tev!
2.Mēs tiekam pārbaudīti ar novēlotām atbildēm uz lūgšanām.
Neapslēp man Savu vaigu bēdu laikā, piegriez man Savu ausi, kad es Tevi piesaucu, steidz paklausīt mani!/ Ps.102:3/
Ps.69:18-neapslēp Savu vaigu Savam kalpam, jo man ir bailes, paklausi mani drīz!
Mīļie, Dievs nesteidzas.Viņš nelēks augšā pēc jūsu dotās komandas. Faktiski, reizēm jūs šaubāties ,vai viņš vispār atbildēs. Jūs kliedzat, raudat, gavējat, cerat, betpaiet dienas, nedēļas, mēneši, pat gadi: un jūs nesaņemat nekādu apstiprinājumu tam, ka Dievs jūs dzird. Kāpēc Dievs vilcinās atbildēt uz patiesām lūgšanām. Tas no noteikti nav tādēļ, ka viņam trūkst spēka. Viņš var tik pamirkšķināt aci vai iedomāties; un darbs jau padarīts! Un viņš vairāk par mums pašiem vēlas, lai mēsno viņa saņemtu.
Atbilde ir atrodama šajā pantā:’’ Vēl viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt’’/ Lūkasa 18:1/
Grieķu valodā vārds” pagurt ‘’ nozīmē’’ atpūsties, kļūt vājam ticībā, atteikties no cīņās, vairs negaidīt piepildīšanos”
Galatiešiem 6:9- saka:’’ Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.
Tas Kungs meklē lūgšanās pastāvošus cilvēkus, kuri neatslābst un nepagurst, nākot pie viņa. Šie cilvēki gaidīs un neatkāpsies, līdz darbus būs pabeigts- un tie gaidīs, kamēr viņš dos atbildi!
Ikviens varticēt, ja lūgšanas nekavējoties tik atbildētas! Bet kas ticēs pēc gada vai diviem?
Laikam ejot, mēs pametam savas lūgšanas un ticību ,ka viņš atbildēs, un pārsviežamies uz kaut ko citu. Mēs Dievam sakām: ‘’ Es būšu Tev uzticīgs. Bet negaidi, ka man būs ticība gaidīt atbildes uz lūgšanām’’ . Mīļais Svētais, Dievs grib pārliecināties, vai tu neatslābsi savās lūgšanās, vai būsi ar tām nodomā! Viņš grib, lai jūsu sirds ir neatlaidīga, neskatoties uz to, cik ilgi nāk atbilde!! Laipierādītu, ka viņš gaida no mums apņēmību neatkāpties, Jēzus sniedza līdzību par atraitni, kura turpināja nākt pie tiesneša un pieprasīt taisnību.
Kādā pilsētā dzīvoja tiesnesis, kas Dieva nebijās un no cilvēkiem nekaunējās. Bet tai pašā pilsētā bija atraitne, tā nāca pie viņa un sacīja: izlem manu lietu pret manu pretinieku. Tas ilgu laiku negribēja. Bet tad viņš sāka spriest sevī: lai gan es Dieva nebīstos un no cilvēkiem nekaunos, tomēr, lai viņa mani nemocītu, es gribu viņas lietu izlemt, citādi viņa vēl beigās nāks un man sitīs vaigā. Un Tas Kungs sacīja: vai dzirdējāt, ko netaisnais tiesnesis saka? Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās?Es jums saku: Viņš viņu lietu izlems visai drīz. Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību virs zemes?"
/Lūkasa 18:5/
Tiesnesi beidzot apmierinājaviņas prasību, jo viņam tā bija apnikusi viņas nepārtrauktās lūgšanas dēļ!’’ Tomēr, lai viņamani nemocītu, es gribu viņas lietu izlemt, citādi viņa vēl galā nāks un man sitīs vaigā’’
7 Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās? 8Es jums saku: Viņš viņu lietu izlems visai drīz. Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību virs zemes?"
/Lūkasa 18:7-8/
Bet, ja jūs pagurstat jūs neesat izturējuši pārbaudi! Ja jūs nepagurstat, jūs vēl lielāku apņēmību gaidāt atbildes atnākšanu.
Redziet, tas Kungs redz mūsu nespēcīgas sirdis.
2.Kēniņu 6:33- Un, kamēr viņš vēl ar tiem runāja, redzi, arī ķēniņš ienāca pie viņa un sacīja: "Redzi, šī nelaime nāk no Tā Kunga - ko tad man vēl gaidīt no Tā Kunga?"
2.Kēniņa 7:1Tad Elīsa sacīja: "Klausaities Tā Kunga vārdu! Tā saka Tas Kungs: rītdien ap šo laiku Samarijas vārtos mērs smalku kviešu miltu maksās vienu seķeli, bet divi mēri miežu arī vienu seķeli."
Mēs tiekam pārbaudīti ar saviem kritieniem un kļūdām.
Es nedomāju, ka kristieši, kuri ir iekrituši vecos grēkos unatgriezušiesatpakaļ pasaulē, tiek pārbaudīti. Nē, tie ir bojā gājuši ticīgie!
Bet Pēteris brīdināja; ‘’Tad nu mīļie, to jau zinādami, sargieties, ka nezaudējat, maldu līdz aizrauti, savu stipro pamatu.’’/2.Pētera 3:17/
Pēteris brīdina tos ticīgos, kuri pieaug svētumā un ir apņēmušies sekot savam Kungam.
Dažiem no jums varbūt jau ir nācis krist, neskatoties uz savu progresu savā Kungā.
Ja jūsos ir dusmu sakne, Dievs pārvērtīs jūsu namu par pārbaudījumu vietu. Laiku pa laikam jūs tiksit pārbaudīti, kamēr jūsu apslēptās dusmas tiks atklātas un Svētais Gars tās izraus! Jūs sacīsiet!’: ‘’Es esmu tikai cilvēks. Cik ilgi man tas jāpacieš?’’ Nav svarīgi, kā jūs tikāt izprovocēti. Varbūt pat jums bija taisnība. Šī provocēšana vienkārši parādīja, ka jums vajadzīga atbrīvošana. Dievs grib jūs pārbaudīt, līdz varēsiet teikt: ‘’Manī ir gars, kuram ir jāaiziet!’’ Jūs neredzēsit izaugsmi Kristū, mieru mājās vai darbā, kamēr neteiksiet: ‘’Tev taisnība, Kungs atņem man to!’’
Vai Jūs tiekat pārbaudīti? Ja tas ir tā, tad lūdziet ‘’Kungs, Tu esi norādījis uz dažām vietām manā sirdī. Izravē ārā visu ļaunumu no tām. Iedrošini mani, Kungs, lai es neatkāpjos, bet kopā ar Tevi eju uz priekšu!’’
Dievs Tevi mīl un vēlas veidot PERSONĪGAS attiecības ar TEVI.
Bībele saka, ka Tevi ir radījis Dievs."..Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās." (Psalms 139:13-14) Dievs Tevi mīl."Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību." (Jāņa evaņģēlijs 3:16)
Dieva nodoms Tavai dzīvei. [Kristus saka] "Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība." (Jāņa evaņģēlijs 10:10)
CILVĒKS ir grēcīgs un ŠĶIRTS no Dieva ...
tāpēc mēs nevaram Viņu IEPAZĪT PERSONĪGI un piedzīvot Viņa MĪLESTĪBU.
Cilvēki ir grēcīgi. "Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības." (Pāvila vēstule romiešiem 3:23)
Mēs bijām radīti personīgām attiecībām ar Dievu, bet stūrgalvība lika mums iet pašiem savu ceļu, un attiecības pārtrūka. Šo paštaisnību, kas izpaužas kā aktīva pretošanās vai vienaldzība pret Dievu, Bībele sauc par grēku.
Cilvēki ir šķirti no Dieva. "Jūsu pārkāpumi jūs attālina no jūsu Dieva..." (Jesajas grāmata 59:2) "Grēka alga ir nāve..." (Pāvila vēstule romiešiem 6:23)
J Ē Z U S KRISTUS ir vienīgais DIEVA ATRISINĀJUMS mūsu GRĒKAM.
T I K A I caur viņu mēs varam iepazīt Dievu un piedzīvot Viņa mīlestību.
Viņš nomira mūsu vietā. "Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki." (Vēstule romiešiem 5:8) Viņš augšāmcēlās no mirušajiem."Kristus ir miris par mūsu grēkiem (..) Viņš aprakts un trešajā dienā augšāmcēlies (..) Viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmit. Pēc tam Viņš ir parādījies vairāk nekā pieci simti brāļiem..." (Pāvila 1. vēstule korintiešiem 15:3-6) Viņš ir vienīgais ceļš pie Dieva. "Jēzus viņam saka: "ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani." (Jāņa evaņģēlijs 14:6)
Mums ir P E R S O N Ī G I JĀPIEŅEM Jēzus Kristus par savu KUNGU un GLĀBĒJU ...
.. un tad mēs varēsim P I E D Z Ī V O T Viņa mīlestību.
Mums jāpieņem Kristus. "Bet cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa vārdam." (Jāņa evaņģēlijs 1:12)
Mēs pieņemam Kristu ticībā. "
"Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos." (Pāvila vēstule efeziešiem 2:8-9)
Pieņemot kristu, mēs piedzīvojam jaunu piedzimšanu (lasiet Jāņa evaņģēlijā 3:1-8).
Mēs pieņemam Kristu, personīgi ielūdzot Viņu savā dzīvē.
[Kristus saka] "Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa.." (Atklāsmes grāmata 3:20)
Ļaut ienākt Kristum mūsu dzīvē nozīmē:
~ atzīt vajadzību pēc Viņa; ~ novērsties no sevis un pievērsties Kristum (grēku nožēla);
~uzticēties Kristum, ka Viņš ienāks mūsu dzīvē, piedos grēkus un veidos mūs par tādiem cilvēkiem, kādus Viņš vēlas mūs redzēt.
Nepietiek tikai atzīt, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls un ka Viņš ir nomiris pie krusta par mūsu grēkiem. Arī ar emocionālu pārdzīvojumu ir par maz. Mēs pieņemam Kristu ticībā, un tā ir mūsu izvēle.
· Ps.100
1.Kor 1.Nodaļa 3-9pantam žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!
Es pateicos Dievam vienmēr jūsu dēļ par žēlastību, kas jums ir dota Kristū Jēzū,
jo ar Viņu jūs esat kļuvuši bagāti visās lietās viscaur vārdos un atziņā, tāpēc, ka Kristus liecībai ir likti stipri pamati jūsu vidū, tādēļ jums netrūkst nevienas dāvanas, un jūs sagaidāt mūsu Kunga Jēzus Kristus parādīšanos.
Viņš jūs arī darīs stiprus līdz galam, nevainojamus mūsu Kunga Jēzus Kristus dienā.
Dievs ir uzticīgs, kas jūs aicinājis Sava Dēla Jēzus Kristus, mūsu Kunga, sadraudzībā.
Tiem kas viņam tic viņš ir dāvājis mūžīgo dzīvību.
1.Jāņa 1:9 - Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.
Viņš ir mūsu pestītājs, kas mūs glābj. Dievs mums ir vajadzīgs, bez Dieva dzīve ir tukša.
Neviens no tukšu nevar aizpildīt kā tikai Jēzus Kristus un viņa vārds.
Stāties pretim velnam lai tas bēgtu no mums. Mums ir jāatceras cīņas ieroči, caur kuriem Dievs gribēja glābt.
Atklāsmes 12:11 - Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.
Velns bēgs no Jums. Sātans mūk no mums, viņš ir pilnīgi zaudētājs .Kristieši ir uzvarējuši ar tā Jēra asinīm!
Ja mēs nesaņemam atbildi uz Lūgšanu nevar ļaut pārvērsties ļaunumam lai nav dusmas, lai nav jādusmo uz Dievu.
Jēzus ir pasaules pestītājs, Ja dzirdat manu balsi neapcietiniet savu sirdi.
Ej Gaismu tad tumsa zudīs.
Kolosiešiem 18 nodaļa 3 pants - Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu dariet Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam
Efez. 4. Nodaļa - visā pazemībā, 2.lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā,
7 Bet ikvienam no mums piešķirta žēlastība tādā mērā, kādā to Kristus mums ir dāvinājis.
15 Bet patiesi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus.
32 Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.
Ko Cilvēks sēs to ar pļaus? Cilvēki dzīvē grib saņemt mīlestību. Mūsu dzīvē ir lietas, kuras ir vienreizējas, citas atkārtojas. Jēzus Kristus ir vienreiz upurēts, lai cilvēki grēkus no sirds nožēlojot, saņemtu pilnīgu brīvību dzīvē. Lūgsim Dievam, lai šķīstī mūs dārgajās asinīs, lai mēs patiesi kļūtu brīvi. Un atgriežoties uz Patiesības Ceļa, mēs iemīlētos tik dziļi un patiesi Dievā, lai laiks, kad neesam kopā kambarī, bet ikdienas darbos, mēs ar nepacietību gaidītu nākamo brīdi, kad varētu būt kopā vienatnē – tikai es un Dievs! Tādēļ atvērsim savu sirdi pilnībā, nevis tikai daļēji, atdosim katru tumšāko sirds nostūri, lai Dievs to apgaismo un izmaina, lai tas būtu šķīsts Dievam patīkams!
· 71.psalms
Nepadosimies sātanam, bet jāiet uz priekšu ar Dievu. Dievs vēlas, lai es viņam uzticētu visu pilnībā! Dievs ir mans Dievs, Viņš mani stiprinās grūtībās, pārbaudījumos, kārdinājumos, lai tiem tiktu pāri! Paklausīsim Dievam, lai Viņam patiktu, lai Viņā kļūtu brīvi, šķīsti, svēti! Sāksim ar mazām lietām, ja vēlamies tikt kādreiz pielaisti pie lielām lietām!
Jer.11:4 - paklausiet Manai balsij un dzīvojiet tā, kā Es jums pavēlu, tad jūs būsit Mana tauta un Es būšu jūsu Dievs.
Jāņa 7:37-38 - ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!
Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes."
Mūsu Kungs un pestītājs dzird mūsu katru lūgšanu. Vai tu pazīsti Jēzu, Kurš dara lielas un brīnišķas lietas? Jēzū Kristū ir atbrīvošana. Ja mēs paļaujamies uz Viņu.
Dievu slavēt ir brīnišķīga lieta. Dievu slavējam tad, kad piedzīvojam atbildes un mūsu lūgšanām. Mēs visi esam mācekli un ejam pa Viņa pēdām. Dievs gaida, kad mēs ticībā tuvosimies Viņam. Jēzum Kristum ir vienīgi gods un Slava. Atsacīsimies no grēka, ikkatras lietas, kas Dievam nav patīkamas mūsos gan mājās, gan darbā, gan citur, būtu Jēzus atpestīti - Jēzus asinīs. Paklausot Jēzum, mēs tiksim atbrīvoti.
Sātans ir atnācis, lai cilvēku apzagtu un novest līdz nāvei. Ja mēs esam sadraudzībā ar Dievu, tad mūsos plūst Dieva žēlastība. Dievs ļauj sadzirdēt Savu balsi. Lēnprātību un paklausību runāsim saprotamā valodā – lai nebūtu tikai vārdi, bet arī darbi, mūsu rīcība un darbi runā otra dzīvē visskaļāk.
Pāvila Vēstule Rom.12 nodaļa. - Svētījiet tos, kas Jūs vajā. Lai mēs kalpojam tam Kungam no sirds. Netiekties pāri noliktam mēram, bet tiekties tādam mēram, kuru Dievs mums ir katram nolicis. Ticība parādās darbos.
Dievs aicina atjaunoties Garā, ja dzīvosim Garā, tad miesas darbus nepadarīsim. Bet darīsim labo. Lūgsim, lai Dievs izlej savu Svēto Garu.
Rom.12:2 - Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.
1. Dievs tevi mīl!
Dievam ir plāns tavai dzīvei. Viņš vēlas, lai tev ar Viņu būtu personīgas attiecības un lai caur tām varētu tev Sevi atklāt. Kāpēc tik daudziem pieaugušajiem un bērniem nav šādu attiecību?
2. Attiecības ar Dievu ir sagrautas mūsu grēka dēļ!
Tāpēc mēs nevaram iepazīt Dieva plānu un piedzīvot Viņa mīlestības atklāšanos.
Kas ir grēks?
Dievs vēlas, lai tev ar Viņu būtu attiecības. Mēs ceram un plānojam izveidot savu dzīvi paši bez Dieva, un Bībele sauc par grēku. Tāpat pastāv daudz grēku veidu, kas visi izriet no šī viena grēka.
Kādas ir grēka sekas?
Tavs grēks tevi atdala no Dieva!
Grēka rezultāts ir nāve!
Kā mēs varam atbrīvoties no grēka?
Jēzus ir vienīgais Ceļš. Tikai ejot pa to, tu spēsi atstāt savu grēku un atrast attiecības ar Dievu - Tēvu. Jēzus atnāca uz šīs zemes priekš mums un nomira pie krusta - par bērnu un viņu vecāku grēkiem. To darot, Viņš mūsu vietā uzņēmās uz Sevis visus mūsu grēkus un vainas, caur Savu nāvi mūs atpirkdams no tiem. Pateicoties tam, mēs varam ik brīdi nākt pie Kunga Jēzus un lūgt Viņam piedošanu. Dzīvosim tā, lai neapbēdinātu Dievu, un nebūtu, ko nožēlot, jo esam Viņa izmainīti – svētdarīti - brīvi
3. Tu vari iegūt attiecības ar Dievu, ja pieņem Jēzu Kristu savā dzīvē kā savu tālāko vadoni un īpašnieku un tālāk paklausi Viņa norādījumiem.
Tas nozīmē, ka tu atzīsti Viņu par Kungu savā dzīvē un:
- atzīsti savu vainīgumu (nevaino citus), no sirds nožēlo izdarīto
- pieņem Viņa piedošanu
- uztici Viņam tālāko savas dzīves vadību (katru tumšāko vietu sirdī, domās, rīcībā)
- un esi gatavs atstāt savu paša dzīves vadību (esi gatavs paklausīt Dievam – Viņa Vārdā)
Tagad tu vari uzticēt VIŅAM savu dzīvi un pieņemt VIŅU savā sirdī kā savas dzīves Kungu!
4. Kristieša augšanas process
Kristieša dzīve - tas ir pastāvīgs augšanas un pieaugšanas process. Tavas attiecības ar Dievu padziļinās, ja tu uzturi ar Viņu attiecības un topi paklausīgs Viņam visos gadījumos, kad Viņš tevi maina un veido, un visā šajā procesā tu aizvien vairāk Viņam uzticies.
Daži praktiski norādījumi izaugsmei:
Cik vien iespējams ātrāk seko sava Kunga pavēlei: "Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu" (Apustuļu darbi 2:38).
Necenties dzīvot savu kristieša dzīvi ar saviem paša spēkiem, bet tiecies dzīvot priecīgā paļāvībā un uzticībā Svētā Gara spējām, kas darbojas caur tevi.
Ikdienas lasi Bībeli, jo tagad Dievs uz tevi runās caur Savu Vārdu. Tā tu aizvien ātrāk un vairāk izpratīsi Dieva plāna atraisīšanos, kas darboties cauri tavai dzīvei. (Iesāc lasīt ar Jāņa evaņģēliju.)
Katru dienu iesāc un noslēdz ar lūgšanu. Mācies atrasties kontaktā ar Dievu visu laiku. Tu vari Viņam uzticēties arī savā skolā, mācībās, darbos, kalpošanā, attiecībās ar citiem.
Būt par kristieti nenozīmē būt vienam. Meklē un uzturi kontaktu ar citiem ticīgajiem - bērniem un pieaugušajiem. Meklējiet, kā jūs varat viens otru caur savām attiecībām un savstarpējām lūgšanām stiprināt un uzturēt. Neturi savu ticību tikai pie sevis, bet dod arī citiem, lai tie ieraudzītu tavu jauno dzīvi, ko raksturo Kristus atrašana. Stāsti saviem draugiem paziņām, ko Dievs darījis Tavā dzīvē, esi ar viņiem kopā pēc iespējas vairāk, lai viņi varētu mācīties no Tavas attieksmes un rīcības, dodot viņiem priekšzīmi kā dzīvot.
Mēs itin visā meklējam Dieva suverēno gribu un vēlamies izzināt dziļi, ko Dievs no mums vēlas izveidot un sasniegt, un mūsu garīgā dzīve izaugs kā paša Dieva stādīts koks. Viss vajadzīgais tiks pievienots mūsu dzīvēm bez mūsu pašu pūliņiem to sasniedzot! Mums pūles jāpieliek, lai pavadītu pēc iespējas vairāk un ikdienas vairāk laika ar Dievu, ar Dieva Vārdu, un to savā dzīvē izdzīvojot mājās, skolā, mācībās, darbos un attiecībās ar tuviniekiem, draugiem, paziņām. Tas nozīmē, ka Viņš pats tagad īstenos visus Savus darbus mūsos un caur mums. Un tas būs brīnišķīgi!
