Celtnieks lai uzbūvētu ēku ir jāsāk ar pamata likšanu. Tas ir ļoti atbildīgs un grūts darbs. Jo atbildību prasīs no tā, kas to cēla. Ja celtnieks neieliks pareizus pamatus, ēka sabruks un viņa darbam nebūs bijusi nozīme. Tāpēc jautājums uz kāda pamata mēs ceļam savu garīgo dzīvi? Šī rakstu vieta, mums parāda un savā veidā atbild uz to kam vajadzētu būt mūsu dzīves pamatam un kā celt mums savu dzīvi uz vērtīga pamata. (kā lasām 11.p) Pāvils dod mums padomu, kā celt savu dzīvi. Vai mūsu dzīves pamats ir stabils, kas ir Jēzus Kristus, kas mūs iedrošina un dod cerību mums dzīvē, vai arī mēs savu dzīvi ceļam uz vājiem un nederīgiem pamatiem. Tāpēc vēlos, ka mēs pievērstu uzmanību uz kāda tad pamata mēs ceļam savu dzīvi, un par to šodien arī runāšu. Ceļa gājējs redz savu taku, bet to, ka kājas ved nost no drošā pamata, sajūt, paklūpot vai atduroties pret akmeni vai kādu ceļa grambu. Ja katru nepareizu izvēli izlabotu kāds cits, mēs ātri vien zaudētu vēlmi vērtēt savu rīcību. Ne velti runā, ka no kļūdām mācās, bet, ja nav kļūdu, no kā tad mācīties?
Kāds ir Tavs dzīves pamats? Vai tas ir uz smiltīm būvēts, kam draud sabrukšana, un vairs nebūs nekāda vērtība, vai arī, ka savu dzīvi būvējam uz šīs Klints, kas ir Jēzus Kristus. Citēšu dziesmas vārdus: ‘’Klints uz mūžiem, Jēzus ir tā Klints’’ Tāds nams pastāvēs un būs drošībā. Pamats ir ļoti nozīmīgs celtnes elements, jo atkarībā no tā stipruma un precizitātes, atkarīga visas celtnes drošība. Neviens nevēlētos dzīvot mājā, kuru pamati ir vāji, un ar bailēm, ka var iebrukt. Pamati ir ļoti svarīgi. Pāvils mūsu vērtības, darbu- salīdzina ar celtni, kas ir -Jēzus Kristus mūsu dzīves pamats. Veidojot savas dzīves uz šī pamata, mēs būsim, kā ērglis, kas nepagurst’’ Apustulis Pāvils runā un pielīdzina dzīvi nama celšanai, un mēs esam tie cēlēji, kas būvē savu dzīvi, bet uz kāda pamata? Mēs tiekam aicināti uzcelt vērtīgu namu, kurš var pastāvēt un kuram ir nākotne. Būvēsim savu dzīvi uz šī vērtīgā pamata, kas ir Jēzus Kristus. Daudzi savu dzīvi būve bez pamata, kur ir redzams tikai smiltis, tāpēc tās arī bieži vien sabrūk. Tās ir ārēji redzamas dzīves, ka viņi uzceļ savu dzīvi uz kaut kā, bet tikai ne uz Jēzus Mūžīgā pamata. Viņi dara un dzīvo kā kristieši, bet tikai neseko Kristum, tā ir ārēji redzama dzīve. Kādi neceļ uz labiem pamatiem, jo steidzas un meklē ātrus risinājumus savā dzīvē. Mēs ikviens ceļam un veidojam savu dzīvi uz kāda pamata, bet Pāvils mums atgādina 3:11- ‘’Jo citu pamatu neviens nevar likt, kā to kas jau ir likts, proti Jēzus Kristus’’Jēzus ir patiesais dzīves pamats, uz kura mums ir jāceļ un jābalsta sava dzīve. Ko tu uzskati par savu dzīves pamatvajadzību? Šajā jautājumā protams cilvēku uzskati ir dažādi vieni vēlēsies – labi dzīvot, otri, ‘’Lai iegūtu skaistāku namu’’ Un mēs redzam tos celtos skaistos namus, kur tiek izlietoti daudz līdzekļi, lai tikai izskatītos no ārpuses labāka, skaistāka, lai savā veidā piesaistītu citu uzmanību uz to, bet Pāvils runā par dzīves celtniecību par to, uz kā tad mēs īsti būvējam savu dzīvi. Vel šodien mēs redzam brīnišķīgus celtnes. Bet ko mēs esam uzcēluši? Vai mēs varam teikt, ka mūsu dzīve ir dievnams, vai dārgakmens, kas mirdz tumsā? Varbūt tam dažam ir tikai koka vai salmu būdiņa.
3. Jēzus Kristus pamats dod spēku pārvarēt ikdienas grūtības
Kristus klātbūtne un palīdzība palīdz izturēt dzīves grūtības un triecienus. Jo mēs katrs saskaramies ar grūtībām, un mēs piedzīvojam Dieva Žēlastību, kā Viņš mūs iepriecina visgrūtākajā brīdī. Tāpēc pateiksimies Dievam par visu. Staigājot kopā ar Jēzu- Viņš mums dod palīdzību, ka mēs varam izcīnīt šo cīņu. Jēzus Kristus ir uzvarējis grēku, ko neviens cits nav varējis izdarīt. Viņš to uzņēmās mūsu visu vietā. Neskatoties uz mūsu ik dienas grūtībām, mums ir jāatceras, ka mums ir šī cerība, ka mēs varam celt savu dzīvi uz mūžīgiem pamatiem.
4. Cerība nākotnei- Mums nav jādzīvo pasaulē ar bailēm un izmisumu, bet ar cerību, ka mūs vada Dievs.
Diena par kuru Pāvils runā 13.p- ir Jēzus otrās atnākšanas diena. (Pēdējā tiesa) Mūs tiesās, ikvienu pēc mūsu pašu darbiem, tad pilnībā viss atklāsies ik viena darbs. Mēs gribam izpatikt viens otram, lai mūs glaudītu, bet mūsu darbs tiks pārbaudīts, bet Kristus ir tas, kas dod šo cerību un arī Žēlastības laiku mums ikvienam atgriezties pie šī pareizā pamata savā dzīvē. 14p teikts- Ja kāda darbs, ko tas uzcēlis, pastāvēs, tas dabūs algu’’ Pateicoties Dieva Žēlastībai mēs tiksim izglābti arī tie, kas nebūs cēluši savu dzīvi uz pareiza pamata, tāpēc, ka esam mēģinājuši kaut ko Kristum uzcelt.1.Kor.3:15- ‘’Viņš pats tiks izglābts, bet tā kā caur uguni’’ Katra ticīgā dzīvē ir tādas lappuses, uz kurām paliek to dienu pieraksts, kad caur tām mūžīgais Dievs ir spējis veikt Savus mūžības darbus. Uguns, kas sadedzinās’’ koku, sienu un salmus’’ Ir tā pati uguns, kas attīrīs ‘’zeltu un dārgakmeņus’’
5.Mēs esam Dieva nams. Jaunajā tulkojumā templis) Un Dieva Gars mājo mūsos. Tāpēc mums ir jārūpējas par savu dzīvi, un jādzīvo Dievam par Godu. Vēstulē Efeziešiem, ir rakstīts, ka Viņš Sev Savu draudzi ir sagatavojis „cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas”. (5,27) Korintas draudzes locekļi bija saņēmuši Garu tikuši Kristīti ar Garu tomēr bija miesīgi kristieši, kā Lasām 1.Kor. 3:1-3- Ar jums, brāļi, es nevarēju runāt kā ar garīgiem, bet kā ar miesīgiem cilvēkiem, kā ar bērniem Kristū. Es jums devu pienu un ne smagu barību. To jūs nevarējāt panest, arī vēl tagad nevarat. Jo jūs vēl esat miesīgi. Kamēr jūsu starpā naids un ķildas, vai tad neesat miesīgi un vai nedzīvojat kā šīs pasaules cilvēki?16.p. ir teikts: ’’Ja kas Dieva namu samaitā, to Dievs samaitās, jo Dieva nams ir svēts, tas jūs esat. Pāvils saka arī par draudzi, ka tas ir Dieva nams, bet draudzē tiek bieži ienests iekšā ķildas un šķelšanās, un tā tiek sagrauts šis Dieva nams. Jo tādā veidā tiek atņemta iespēja Garam darboties. Baznīcā ienāk sarūgtinājums, bet mīlestība to pamet. Tāpat līdzīgi ir mūsu dzīvē, ka mēs savā dzīvē ienesam iekšā nevajadzīgas lietas, un ka pieķeramies nevajadzīgām lietām, mēs sagraujam savu dzīvi. Tādēļ sargies no grēka, un ja nākas tur iekrist, tad nāc atkal pie sava Pestītāja Jēzus un izsūdzi savu grēku, jo Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš grēkus piedod, un šķīsta no visas netaisnības!
1.Kor. 6:19- Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem?
2.Kor. 6:16- Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva nams. Tāpēc mums ir jārūpējas par savu garīgo namu.
Svētais Gars padara draudzi par templi. Pāvils raksta Korintiešiem, par katru atsevišķu Kristieti’’ Ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis’’ Vienlaicīgi katrs atsevišķais kristietis ir ‘’dzīvs akmens garīgā nama celšanai’’
Ef. 2:20-22- nams, uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūra akmens ir Kristus Jēzus.
Viņā visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi Tam Kungam.
Un Viņā arī jūs līdzi tiekat uzcelti par Dieva mājokli Garā.
Viņā visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi Tam Kungam.
Un Viņā arī jūs līdzi tiekat uzcelti par Dieva mājokli Garā.
Pārbaudīsim katrs savā dzīvē, un lūgsim, lai Dievs mums palīdz ieraudzīt uz kāda pamata mēs būvējam savu dzīvi. ‘’Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti Jēzus Kristus’’ Jēzus Kristus ir mūsu patiesais un drošais pamats, uz kā mums ikvienam ir jābalsta sava dzīve. Tāpēc turēsimies ikviens pie Jēzus un pie šī pamata, kas dod mums dzīvē cerību , drošību un spēku pārvarēt dzīves likstas un problēmas. Dažreiz mēs domājam, es ticu Dievam, apmeklēju draudzi, bet mana dzīve nemainās. Problēma ir tā, ka mēs savu dzīvi ceļam uz nepareiza pamata. Lai Dievs mums palīdz, saprast šo lielo patiesību, ka mums ikvienam ir vajadzīgs stingrs pamats. Būsim gatavi šai Jēzus atnākšanai, ka sastapsimies ar Viņu vaigu vaigā, un tiksim pārbaudīti. Tāpēc paliksim nomodā, jo to dienu un stundu nezin neviens. Dzīvo savu dzīvi Jēzum par Godu, lai, tu vari Viņu sagaidīt ar drošu sirdi un prātu. Esiet Svētīti. Āmen
Svētrunu gatavoja Arnolds Bērziņš. Svētruna teikta Auces baptistu draudzē 22.12.2013
