Pārbaudījumi.

Kas īsti ir pārbaudījumi? Kas jums pirmais nāk prātā dzirdot šo vārdu - pārbaudījumi?
Ir pārbaudījumi, piemēram, skolā, kuros galvenokārt tiek pārbaudītas cilvēka zināšanas vai prasmes.
Bet tie pārbaudījumi, par ko runā Bībele, ir ar dziļāku nozīmi, tie ir kas tāds, kas pārbauda, kāds esi tu pats, un kāda ir tava uzticība Dievam. Pie tam nevis ar mērķi novērtēt (Dievs tāpat tevi pazīst pietiekoši labi), bet ar mērķi audzināt, pilnveidot, attīrīt.

Korintiešiem 10:12, 13
“Tādēļ, kas šķiets stāvam, lai pielūko, ka nekrīt. Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.”

Pētera 1:6, 7
“Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies.

No šiem un citiem Bībeles tekstiem mums jāpatur prātā trīs svarīgas atziņas par pārbaudījumiem:
1. Pārbaudījumi ir un būs, mēs no tiem nevaram izbēgt.
2. Pārbaudījumi nav nekas patīkams.
3. Faktiski, visas ciešanas, ko mēs mēdzam saukt par pārbaudījumiem, ir velna darbs, tomēr ar Dieva žēlastību arī tās galu galā nāks mums par labu.

Kādi apstākļi vai kādas lietas tad pārbauda mūs un mūsu uzticību?


Pārdomāsim piemēru no Bībeles, kura gaismā mums būs vieglāk saprast, kas notiek mūsu pašu dzīvē. Tas ir kāds ļoti pazīstams stāsts, tāpēc mums nebūs tas viss jālasa, izlasīsim tikai dažus fragmentus. Tas ir stāsts par Jēkaba (Izraēla) dēlu Jāzepu. Vai viņa dzīvē bija pārbaudījumi? Jā, bija gan, pie tam ļoti daudzveidīgi.

Lūk, viens no tiem:
1. Mozus 37:23-28
“Un notika, tiklīdz Jāzeps pienāca pie saviem brāļiem, tie novilka Jāzepam viņa svārkus - šos svārkus ar piedurknēm, kas tam bija mugurā, un sagrāba to un iemeta bedrē; bet bedre bija tukša bez ūdens. Un viņi atsēdās, lai ieturētu azaidu. Bet, paceļot savas acis, viņi ieraudzīja ismaēliešu karavānu tuvojamies no Gileādas. Viņu kamieļi nesa dārgas zāles, balzamu un mirres; un viņi bija ceļā uz Ēģipti. Tad Jūda sacīja saviem brāļiem: "Ko tas mums dod, ka mēs savu brāli nokaujam un viņa asinis izlejam? Iesim, pārdosim to ismaēliešiem, tad mēs savas rokas tam nebūsim pielikuši, jo viņš taču ir mūsu brālis un mūsu miesa." Un viņa brāļi tam paklausīja. Un garām gāja midiāniešu tirgotāji, tad brāļi izvilka un izcēla Jāzepu no bedres ārā un pārdeva Jāzepu ismaēliešiem par divdesmit sudraba šekeļiem, un tie aizveda Jāzepu uz Ēģipti.”

Vai šajā situācijā varam sacīt, ka Jāzeps savā dzīvē sastapās ar grūtu pārbaudījumu? Sagūstīts, nodots, sasiets, varbūt pat sasists, un galu galā pārdots verdzībā. Ja mēs savā dzīvē daudz mazākus sarežģījumus saucam par pārbaudījumiem, tad šis noteikti arī bija pārbaudījums.


Lūk, cita pārbaudījumu situācija viņa dzīvē:
1. Mozus 39:7-12
“Un pēc visiem šiem notikumiem gadījās, ka viņa kunga sieva meta savas acis uz Jāzepu un sacīja: "Guli pie manis." Bet viņš to noraidīja un sacīja sava kunga sievai: "Redzi, mans kungs nerūpējas ne par ko, kas te namā, un visu, kas tam pieder, viņš devis manās rokās. Viņš pats šinī namā nav lielāks par mani, un viņš man neko nav šinī namā aizliedzis kā vien tevi, tāpēc, ka tu esi viņa sieva. Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?" Un notika, ka viņa diendienā tā runāja ar Jāzepu, bet viņš to neklausīja un negāja gulēt pie viņas. Tad kādu dienu, kad viņš bija ienācis namā, lai padarītu savu darbu, un neviens cilvēks no nama ļaudīm negadījās klāt, viņa sagrāba to pie viņa drēbēm, sacīdama: "Guli ar mani." Bet viņš atstāja savas drēbes tās rokās, bēga un izskrēja ārā.”



Sakiet, vai tas bija pārbaudījums? Kā nu ne!
Un vēl trešā pārbaudījumu situācija:
“Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: "Es esmu Jāzeps! Vai mans tēvs vēl ir dzīvs?" Bet viņa brāļi nespēja atbildēt, jo tik iztrūkušies tie bija, viņa priekšā stāvot. Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: "Nāciet tuvāk klāt!" Un tie pienāca. Un viņš sacīja: "Es esmu Jāzeps, jūsu brālis, kuru jūs pārdevāt uz Ēģipti.”1. Mozus 45:3, 4



Tagad Jāzeps ir varenās Ēģiptes valsts vadītājs, otrais aiz paša faraona, faktiski cilvēks ar neierobežotu varu. Un nu kā lūdzēji atnākuši tie paši nelietīgie brāļi, kuri pirms vairākiem gadiem viņu nodeva un padarīja par vergu. Vai šī situācija ir pārbaudījums? Un kā vēl!

Trīs situācijas Jāzepa piedzīvojumos norāda uz trīs veidu pārbaudījumiem arī mūsu dzīvē.

Pirmais variants: mums uzbrūk nelaime – varbūt slimība, varbūt tuva cilvēka zaudējums, varbūt materiāli zaudējumi. Smagi. Mēs ciešam. Jā, tas kaut kādā ziņā noteikti pārbauda mūs. Bet – vai tad mums ir izvēle? Tā ir nepārvarama vara, kurai mēs nespējam pretoties - gluži tāpat, kā Jāzeps nespēja pretoties saviem nodevīgajiem brāļiem un nonākšanai verdzībā.

Otrs variants ir jau citādāks. Tā ir situācija, kad mums ir iespēja un varbūt pat interese darīt ko tādu, par ko mēs zinām – tas nav labi un, ja es to izdarīšu, mani var sodīt. Varbūt uzlikt naudas sodu. Varbūt ielikt cietumā. Bet varbūt tā ir situācija, ko valsts likumi nereglamentē, bet mēs tiekam kārdināti rīkoties pretēji Dieva likumiem. Un mēs zinām – ja es to darīšu, es grēkošu. Es nostāšos pret Dievu ar visām no tā izrietošajām sekām.

Bet, atšķirībā no pirmā varianta, man ir iespēja izvēlēties. Runa ir par lietām, ko es varu darīt un varu arī nedarīt. Es varu pakļauties kārdinājumam un darīt to, par ko pienāks sods, vai vismaz morāls nosodījums, vai arī teikt nē un rīkoties tā, kā ir pareizi. Šo pārbaudījumu veidu tātad mēdz saukt par kārdinājumu. Trešais variants: Tā ir pilnīga brīvība. Jāzepam bija visas iespējas atmaksāt brāļiem, un lai ko viņš darītu, viņam nekas nedraudēja. Viņš, piemēram, ar vienu rokas mājienu tos varēja padarīt par vergiem. Viņš varēja arī likt tos nonāvēt – viņš to varēja atļauties. Viņu ne tikai neviens par to nesodītu; viņam pat netiktu adresēti morālas dabas pārmetumi, jo viņš būtu rīkojies taisnīgi – gan pēc Ēģiptes likumiem, gan arī pēc tā laika izpratnes par Dieva likumiem. Brāļi taču bija to pelnījuši... Bet Jāzepā bija kas tāds, kas viņam lika rīkoties tik cēlsirdīgi, kā viņš patiesībā rīkojās. Pārdomājot stāstu par Jāzepu mēs redzam, ka viņa rīcību noteica nevis nepārvarami apstākļi, nevis bailes no soda, bet gan visaugstākais motivējošais princips, kāds vien cilvēka sirdī var būt - dievišķā mīlestība.

Kad sastopamies ar grūtībām, mēs sev sakām, ka šis nu ir pārbaudījumu laiks, un cenšamies lūkoties uz priekšu nākotnē, kad dzīve atkal ieies mierīgākos ūdeņos. Tomēr realitāte ir tāda, ka mūsu patieso būtību un garīgo saturu vairāk pārbauda nevis grūtības, bet labklājība.

Varbūt Jāzeps, kad brāļi viņu pārdeva verdzībā, un viņš tika aizvests uz tālu, svešu zemi, sākumā domāja, ka nu ir pienācis lielākais pārbaudījums viņa dzīvē. Tomēr tas tā nebija. Viņa lielākais pārbaudījums nebija arī Potifara sievas uzmācīgie kārdinājumi. Viņa lielākais pārbaudījums bija tad, kad viņa rokās nonāca autoritāte un vara darīt jebko - tajā skaitā arī atriebties visiem pāridarītājiem.

Tikt pārbaudītam, kad esi bezspēcīgs un tev nav izvēles, ir viena lieta, bet pavisam kas cits ir tad, kad tev ir plašas iespējas rīkoties, kā vien vēlies. Nabadzība, ciešanas, netaisnība, kārdinājums rīkoties nelikumīgi – jā, tie var būt pārbaudījumi, ar ko mums laiku pa laikam jāsaduras, bet, līdzīgi Jāzepam, visvairāk mēs tiekam pārbaudīti tad, kad mūsu rokās ir plašas iespējas; apstākļos, kad mums ir pilnīga izvēles brīvība. Kā mēs to izmantosim? Grūtākais pārbaudījums nav tas, kā mēs pārcietīsim to, ka mums kaut kā nav, bet gan tas, kā mēs izmantosim to, kas mums ir.

Un ziniet, ja mēs šādā skatījumā domājam par Dievu, tad redzam, ka arī Viņš pats ir izturējis un joprojām iztur šo visaugstākā līmeņa pārbaudījumu.

Kāpēc Dievs Kristus Jēzus personā nāca uz šo zemi? Kāpēc Viņš cieta? Kāpēc Viņš ļāva, ka Viņu piesit krustā? Kāpēc Viņš neatmaksā mums pēc mūsu nopelna? Kāpēc Viņš piedod tev, un kāpēc Viņš žēlo mani?

Vai tāpēc, ka Viņam nebija citas izvēles? Vai tāpēc, ka kāds likums to prasīja? Vai tāpēc, ka kāds Viņu varētu sodīt, ja Viņš rīkotos citādi?

“Jo tik ļoti Dievs baidījās, ko par Viņu padomās eņģeļi, ka Viņš deva Savu vienpiedzimušo Dēlu”?

Atbilde, protams, ir NĒ! Dievs bija un ir pilnīgi brīvs, suverēns, ar neierobežotu varu un iespēju izvēlēties, kā savu varu izmantot. Un veids, kā Dievs izmanto savu brīvību un savu varu rāda (ko?...), ka Viņš patiešām mīl mūs.

Dievišķā mīlestība – acīmredzot tas arī ir galvenais, ja ne vienīgais, jebkura mūsu pārbaudījuma sekmīga iznākuma noslēpums.

Un Jāzepa pozitīvais piemērs rāda, ka šī augstākā līmeņa pārbaudes izturēšanai vajadzīgā dievišķā mīlestība var mājot arī cilvēkā. Cilvēkā, kurš dzīvo ar Dievu.

Citiem vārdiem, jo vairāk vietas mūsu dzīvē būs atvēlēts mīlestības Dievam, jo sekmīgāk arī mēs izturēsim visus pārbaudījumus, ko dzīve mums nes un joprojām nesīs. To arī visiem novēlu!

1. Pētera 5:10, 11
“Bet visas žēlastības Dievs, kas jūs Kristū ir aicinājis Savā mūžīgajā godībā, Tas jūs pēc īsām ciešanām pats sagatavos, stiprinās, spēcinās, darīs pastāvīgus. Viņam vara mūžu mūžos. Āmen!” Pārbaudīt nozīmē pārliecināties par lietu patieso dabu vai cilvēka patieso raksturu. Pārbaudījumos atklājas, kas un kādi mēs patiesībā esam. Bībele saka: „Tas Kungs pārbauda taisno un bezdievīgo, bet Viņa dvēsele ienīst to, kas dara varas darbus.” (Psalmi 11:6)
Pārbaudījumi sniedz iespēju izaugsmei. Bībele saka: „Tas man bija par labu, ka mani pārbaudīja un pazemoja, lai es mācos Tavus likumus.” (Psalmi 119:71) Ja uzticēsimies Dievam, Viņš nepieļaus pārbaudījumus, ko mēs nespētu panest. Bībele saka: „Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1. Korintiešiem 10:13) Ja mēs paši sevi pārbaudītu un izdarītu attiecīgus secinājumus, mēs izvairītos no daudz nepatikšanām. Bībele saka: „Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti.” (1. Korintiešiem 11:31) „Pārbaudiet paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi. Jeb vai neesat pārliecināti, ka Jēzus Kristus ir jūsos? Citādi jūs esat nederīgi.” (2. Korintiešiem 13:5) Lai gan pārbaudījumi nav nekas patīkams, tomēr tie rada izturību un galu galā nāk mums par labu. Bībele saka: „Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurēm un jums nebūtu nekāda trūkuma.” (Jēkaba 1:2-4) „Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies. Viņu jūs mīlat, lai gan neesat To redzējuši, uz Viņu jūs ticat, To tagad neredzēdami, un priecāsities neizsakāmā un apskaidrotā priekā, kad jūs sasniegsit savas ticības galamērķi, dvēseļu pestīšanu.” (1. Pētera 1:6-9) Dievs mūs aicina pārbaudīt arī Viņu. Bībele saka: „Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Maleahija 3:10)




Mat. Ev.7:24-29

Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints.
Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints.
Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm.
Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels."
Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt, ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību,
jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā viņu rakstu mācītāji.

1.Jāņa 1:9-Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.

Ps.50:15-Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt!"

Piesauciet Dievu palīgā viņš jūs glābs.

Dzirdēt Dieva vārdu tā pati par sevi ir Svētība.

Tikai tad, kad viņš ir pieņēmis Kungu Jēzu Kristu par savu personīgo glābēju, tad kad cilvēks ir piedzimis no jauna.



1.Kor.3:10-11-Pēc Dieva dotās žēlastības es kā gudrs namdaris liku pamatu, bet cits ceļ uz tā ēku. Bet katrs lai pielūko, kā viņš to ceļ.
Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus.



Varat būt droši pārliecināti: ja Jūs tā Kunga priekšā cenšaties staigāt taisnus ceļus, jūs tiksit pārbaudīti! Faktiski jo ciešāka jūsu sadraudzība ar Kristu, jo intensīvāk jūs tiksit pārbaudīti. Raksti skaidri pasaka.

Dan.11:32-35-32 Ar glaimu un pavedinājumu pilniem vārdiem viņš pamudinās tos, kas sliecas pārkāpt derību, galīgi lauzt savu uzticību Tam Kungam; bet tie ļaudis, kas pazīst savu Dievu, paliks stipri, pastāvēs un rīkosies pēc savas pārliecības.
Sapratīgie tautā daudzus apgaismos, bet ar zobenu un uguni, ar iemešanu cietumā un mantas izlaupīšanu tos uz laiku nomāks un aizkavēs.
Savā neveiksmē viņi gan saņems nelielu palīdzību, bet daudzi tiem pievienosies tikai ar viltus domām sirdī.
Arī no sapratīgiem daži kritīs, lai taptu šķīstīti, vētīti un garīgi tīrīti līdz dienu beigām, jo Dieva noliktais pēdējais laiks vēl nav klāt.



‘’Saprātīgajiem” tuvojas lielu pārbaudījumu laiks. Kas ir šie cilvēki? Tie ir taisnie-tie ,kuri veic varoņdarbus tā Kunga vārdā, Kuri staigā ar Dievukuriem ir kristus gudrība.

Patlaban jūs varbūt jautājat:” Kāpēc es tieku pārbaudīts? Kāpēc tas viss notiek ar mani tā?





Efez. 4:20-21-Bet tā jūs Kristu neesat mācījušies;
jūs par Viņu esat dzirdējuši un mācījušies tā, ka patiesība ir Jēzū,



Ja Jūs piederat Jēzum jūs ejat viņa skolā! Jūs varbūt domājat, ka esat to jau beiguši, bet jūs to nebeigsit, kamēr nebūsit iegājuši godībā! Bet tas Kungs ir teicis, lai mēs būtu gatavi pārbaudījumiem jebkurā brīdī, un ka šie pārbaudījumi nemitēsies līdz Jēzus atnākšanai. Visi, kas mīl to Kungu, ies cauri sīviem pārbaudījumiem un tiks šķīstīti no visa, kas nelīdzinās Kristum ,lai būtu sagatavoti priekšā stāvošajām tā Jēra kāzām.Dāvis bieži runāja par saviem pārbaudījumiem:’’ Bet es zinu, mans Dievs ,ka tu pārbaudi sirdi un ka Tev labi patīk tie, kas ir atklāti.

1.Laiku 29:17-Bet es zinu, mans Dievs, ka Tu pārbaudi sirdi un ka Tev labi patīk tie, kas ir atklāti; un pēc sava atklātā sirds prāta es visu šo esmu labprātīgi devis, un nu es redzu arī Tavu tautu, kas ir šeit un kas Tev ziedo ar prieku un no laba prāta.

‘’Tu pārbaudi manu sirdi, Tu noraugies uz mani arī naktī, Tu iedziļinies manā dvēselē, bet tu neatrodi manī nekā ļauna: mana mute nav vainīga nekādā pārkāpumā”/Psalms 17:3



1.Mēs tiekam pārbaudīti ar nelaimēm un ciešanām-ka mūsu pašu,tā arī citu taisno ciešanām.

Viena no visgrūtākajām lietām, ar ko kristiešiem nākas saskāries, ir taisno ciešanas.



Ticības varoņi, par kuriem rakstīts Ebrejiem 11.Nodaļā

,bija derībā ar Dievu, bet tie izcieta nomētāšanu ar akmeņiem, spīdzināšanas ,vardarbīgas nāves(37-38.panti)Citi izcieta’ ’izsmieklu un pātagu sitienus”(36.pants).Pāvils kurš staigāja ļoti ciešā Dieva tuvumā ,cieta kuģa bojāeju ,viņš tika nomētāts ar akmeņiem sists ar rīkstēm, atstāts nomirt. Viņš tika aplaupīts ,iemests cietumā, vajāts, pārcieta visu lietu zaudējumu. Kāpēc? Tā bija pārbaude, ticības pierādīšana!

Pēteris teica:’’ Mīļie, nebrīnieties par bēdu karstumu jūsu vidū, kas nāk jums par pārbaudījumu, it kā jums notiktu kaut kas neparasts. Bet, tā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties, lai jūs arī viņam godībā parādoties varētu līksmoties un priecāties”(1.Pētera 4:12-13)

1.Pētera 1:6-7-

Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos,
lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies.

Jēzus ir mūsu vecāku vietā, un , kamēr tiekat pārmācīti, varat saukt uz viņu, cik vien gribat. Viņš nepakustēsies, kamēr nebūsiet iemācījušies to,ko viņš jums grib iemācīt. Kamēr vien jūs būsiet pakļāvīgi. Tomēr visu laiku, kamēr tiekat pārbaudīti un pārmācīti jūs atrodaties Dieva aizsardzībā. Raksti saka, ka tie kuri iet cauri dažādiem pārbaudījumiem un kārdinājumiem’’ Dieva spēkā tiek pasargāti ticībā”/1.Pētera 1:5/

Jūs varat saukt uz Dievu, domādami, ka esat briesmās, bet viņš zina, ka tas tā nav. Viņš vienīgi gaida, kad jūs iemācīsieties to, ko viņš jums grib iemācīt!Dievs lieto ciešanas lai atklātu mūsu sirdis. Pašlaik jūs varbūt ciešat no nabadzības un bezdarba. Citi varbūt tiek pārbaudīti ar slimību. Lai arī kas nebūtu, Dievs varbūt lieto šīs bēdas un ciešanas, lai atklātu mūsos kurnēšanas un sūdzēšanas garu. Dievs ienīst kurnēšanu!


1.Kor.10:10-Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti.
Kurnēšana sākas mūsu domās-neapmierinātība ar to, ka tas Kungs ar mums slikti apietas, ka citi Dieva ļaudis nesaprot. Tas parasti sākas ar necieņu pret to cilvēku kalpošanu, kuri ir Dieva aicināti un Svētā Gara svaidīti. Kurnētāji nekad nav apmierināti. Ja Jūs darītu to, kas pēc viņu domām, jums ir jādara tie izvērstu vel lielāku kritiku. Tas nekad nebeigtos, jo viņu gars nav kontrolējams-tas nepakļaujas Svētā Gara valdošajam spēkam.

Ps. 34:20- ‘’Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām tas Kungs izglābj.

‘’Bettā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties, lai jūs arī, viņam godībā parādoties, varētu līksmoties un priecāties./1.Pētera 4:13/

Ar pārbaudījumiem un grūtībām Dievs grib kaut ko iesēt mūsu sirdīs. Viņš grib, lai mēs būtu spējīgi teikt:’’ Kungs Jēzu, Tu esi mans aizstāvis, un es ticu, ka Tu valdi pār visiem manas dzīves notikumiem. Un, Ja ar mani kaut kas atgadās, tad tas ir tādēļ , ka Tu ļauj aizsardzības mūlim sabrukt, un Tev ir kāds iemesls to darīt. Ja es staigāju taisnībā un manā sirdī mājo Tavs prieks tad mana dzīve un nāve Tevi pagodina. Tev droši vien ir kāda sagatavota godība, kāds mūžīgs nodoms, ko mans ierobežotais saprāts nespēj aptvert. Jebkurā gadījumā es teikšu:- Jēzu, dzīvs vai miris, es piederu Tev!


2.Mēs tiekam pārbaudīti ar novēlotām atbildēm uz lūgšanām.

Neapslēp man Savu vaigu bēdu laikā, piegriez man Savu ausi, kad es Tevi piesaucu, steidz paklausīt mani!/ Ps.102:3/

Ps.69:18-neapslēp Savu vaigu Savam kalpam, jo man ir bailes, paklausi mani drīz!



Mīļie, Dievs nesteidzas.Viņš nelēks augšā pēc jūsu dotās komandas. Faktiski, reizēm jūs šaubāties ,vai viņš vispār atbildēs. Jūs kliedzat, raudat, gavējat, cerat, betpaiet dienas, nedēļas, mēneši, pat gadi: un jūs nesaņemat nekādu apstiprinājumu tam, ka Dievs jūs dzird. Kāpēc Dievs vilcinās atbildēt uz patiesām lūgšanām. Tas no noteikti nav tādēļ, ka viņam trūkst spēka. Viņš var tik pamirkšķināt aci vai iedomāties; un darbs jau padarīts! Un viņš vairāk par mums pašiem vēlas, lai mēsno viņa saņemtu.

Atbilde ir atrodama šajā pantā:’’ Vēl viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt’’/ Lūkasa 18:1/



Grieķu valodā vārds” pagurt ‘’ nozīmē’’ atpūsties, kļūt vājam ticībā, atteikties no cīņās, vairs negaidīt piepildīšanos”



Galatiešiem 6:9- saka:’’ Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.



Tas Kungs meklē lūgšanās pastāvošus cilvēkus, kuri neatslābst un nepagurst, nākot pie viņa. Šie cilvēki gaidīs un neatkāpsies, līdz darbus būs pabeigts- un tie gaidīs, kamēr viņš dos atbildi!

Ikviens varticēt, ja lūgšanas nekavējoties tik atbildētas! Bet kas ticēs pēc gada vai diviem?

Laikam ejot, mēs pametam savas lūgšanas un ticību ,ka viņš atbildēs, un pārsviežamies uz kaut ko citu. Mēs Dievam sakām: ‘’ Es būšu Tev uzticīgs. Bet negaidi, ka man būs ticība gaidīt atbildes uz lūgšanām’’ . Mīļais Svētais, Dievs grib pārliecināties, vai tu neatslābsi savās lūgšanās, vai būsi ar tām nodomā! Viņš grib, lai jūsu sirds ir neatlaidīga, neskatoties uz to, cik ilgi nāk atbilde!! Laipierādītu, ka viņš gaida no mums apņēmību neatkāpties, Jēzus sniedza līdzību par atraitni, kura turpināja nākt pie tiesneša un pieprasīt taisnību.



Kādā pilsētā dzīvoja tiesnesis, kas Dieva nebijās un no cilvēkiem nekaunējās.
Bet tai pašā pilsētā bija atraitne, tā nāca pie viņa un sacīja: izlem manu lietu pret manu pretinieku.
Tas ilgu laiku negribēja. Bet tad viņš sāka spriest sevī: lai gan es Dieva nebīstos un no cilvēkiem nekaunos,
tomēr, lai viņa mani nemocītu, es gribu viņas lietu izlemt, citādi viņa vēl beigās nāks un man sitīs vaigā.
Un Tas Kungs sacīja: vai dzirdējāt, ko netaisnais tiesnesis saka?
Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās?Es jums saku: Viņš viņu lietu izlems visai drīz. Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību virs zemes?"

/Lūkasa 18:5/

Tiesnesi beidzot apmierinājaviņas prasību, jo viņam tā bija apnikusi viņas nepārtrauktās lūgšanas dēļ!’’ Tomēr, lai viņamani nemocītu, es gribu viņas lietu izlemt, citādi viņa vēl galā nāks un man sitīs vaigā’’

7 Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās?
8Es jums saku: Viņš viņu lietu izlems visai drīz. Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību virs zemes?"

/Lūkasa 18:7-8/



Bet, ja jūs pagurstat jūs neesat izturējuši pārbaudi! Ja jūs nepagurstat, jūs vēl lielāku apņēmību gaidāt atbildes atnākšanu.



Redziet, tas Kungs redz mūsu nespēcīgas sirdis.





2.Kēniņu 6:33- Un, kamēr viņš vēl ar tiem runāja, redzi, arī ķēniņš ienāca pie viņa un sacīja: "Redzi, šī nelaime nāk no Tā Kunga - ko tad man vēl gaidīt no Tā Kunga?"

2.Kēniņa 7:1Tad Elīsa sacīja: "Klausaities Tā Kunga vārdu! Tā saka Tas Kungs: rītdien ap šo laiku Samarijas vārtos mērs smalku kviešu miltu maksās vienu seķeli, bet divi mēri miežu arī vienu seķeli."

Mēs tiekam pārbaudīti ar saviem kritieniem un kļūdām.

Es nedomāju, ka kristieši, kuri ir iekrituši vecos grēkos unatgriezušiesatpakaļ pasaulē, tiek pārbaudīti. Nē, tie ir bojā gājuši ticīgie!

Bet Pēteris brīdināja; ‘’Tad nu mīļie, to jau zinādami, sargieties, ka nezaudējat, maldu līdz aizrauti, savu stipro pamatu.’’/2.Pētera 3:17/

Pēteris brīdina tos ticīgos, kuri pieaug svētumā un ir apņēmušies sekot savam Kungam.

Dažiem no jums varbūt jau ir nācis krist, neskatoties uz savu progresu savā Kungā.

Ja jūsos ir dusmu sakne, Dievs pārvērtīs jūsu namu par pārbaudījumu vietu. Laiku pa laikam jūs tiksit pārbaudīti, kamēr jūsu apslēptās dusmas tiks atklātas un Svētais Gars tās izraus! Jūs sacīsiet!’: ‘’Es esmu tikai cilvēks. Cik ilgi man tas jāpacieš?’’ Nav svarīgi, kā jūs tikāt izprovocēti. Varbūt pat jums bija taisnība. Šī provocēšana vienkārši parādīja, ka jums vajadzīga atbrīvošana. Dievs grib jūs pārbaudīt, līdz varēsiet teikt: ‘’Manī ir gars, kuram ir jāaiziet!’’ Jūs neredzēsit izaugsmi Kristū, mieru mājās vai darbā, kamēr neteiksiet: ‘’Tev taisnība, Kungs atņem man to!’’

Vai Jūs tiekat pārbaudīti? Ja tas ir tā, tad lūdziet ‘’Kungs, Tu esi norādījis uz dažām vietām manā sirdī. Izravē ārā visu ļaunumu no tām. Iedrošini mani, Kungs, lai es neatkāpjos, bet kopā ar Tevi eju uz priekšu!’’

Āmen

Lai Dievs Svētī!