Uzticība

Uzticība

„Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns,
tas arī lielās lietās ir netaisns.” Lūkas ev. 16:10

„No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami.”
1. Korintiešiem 4:2

Lūkasa 16:1-13-

 Bet Viņš runāja arī uz mācekļiem: "Bija bagāts cilvēks, tam bija mājas pārvaldnieks. Par to viņam pienesa ziņas, ka tas izšķērdējot viņa mantu.
 Tad viņš to aicināja pie sevis un tam sacīja: ko es dzirdu par tevi? Dod norēķinu par savu namturību, jo tu nevari ilgāk būt par pārvaldnieku.
 Tad nama pārvaldnieks nodomāja sevī: "Ko es tagad darīšu, jo mans kungs man atņem nama valdīšanu? Rakt es nespēju un diedelēt kaunos.
 Es zinu, ko darīšu, lai tie mani uzņem savās mājās, kad es būšu atstādināts no pārvaldnieka amata!"
 Un, ataicinājis pa vienam visus sava kunga parādniekus, viņš sacīja pirmajam: cik tu manam kungam esi parādā?
 Tas sacīja: simts mucu eļļas.- Bet viņš teica: še, ņem savu zīmi, sēdies un raksti tūliņ piecdesmit!
 Pēc tam viņš kādam citam jautāja: bet tu, cik tu esi parādā? - Tas sacīja: simts mēru kviešu.- Viņš teica: še, ņem savu zīmi un raksti astoņdesmit!  Un kungs uzteica netaisno nama pārvaldnieku, ka tas gudri bija darījis, jo šīs pasaules bērni savās lietās ir gudrāki par gaismas bērniem.
 Un Es jums saku: darait sev draugus ar netaisnā mamona līdzekļiem, lai, kad viņa vairs nav, tie jūs uzņem mūžīgajos mājokļos.
 Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns.
 Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso?
 Un, ja jūs svešās lietās neesat bijuši uzticami, kas jums dos jūsu pašu?
 Neviens pie mājas piederīgs kalps nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, vai vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai."

Uzticība ir ATBILDĪBA par man nodoto.

Lūkas ev. 16:1-9

Uzticība ir atbildība un atskaite par piešķirto: dod norēķinu par savu namturību(Lk.16:2)

Bībele saka, ka viss pieder Radītājam (Psalms 24:1; 1. Korintiešiem 10:26).

Ps.24:1-Tam Kungam pieder zeme un viss, kas to piepilda, zemes virsus un viss, kas uz tā dzīvo.

1.Kor.10:26-Jo: Tam Kungam pieder zeme un viss, kas to pilda.

Pirms nosodām negodīgo pārvaldnieku, jautāsim sev, vai esam bijuši godīgi un uzticīgi Dieva piešķirto svētību lietotāji?

lai es esmu uzticīgs:                    
♦ materiālajās lietās (5. Mozus 8:11-14,17-18)
Sargies, ka tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, bet turi Viņa baušļus, Viņa tiesas un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu.
 Lai tad, kad tu būsi ēdis un paēdis un sev uzcēlis labus namus, un tur dzīvosi,
tavi vērši un tavi sīklopi būs savairojušies un tavs sudrabs un tavs zelts sāks pie tevis krāties, un viss, kas tev vien pieder, būs vairojies,
lai tad tava sirds nelepojas un tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama,
kas tevi ir vadījis plašā un briesmīgā tuksnesī, kur bija dzēlīgas čūskas un skorpioni un izkaltušas vietas bez ūdens, kurās mocīja slāpes, kas tad priekš tevis lika izplūst ūdenim no cietās klints,
16 kas ēdināja tevi tuksnesī ar mannu, ko tavi tēvi nebija pazinuši, lai Viņš tevi pazemotu un tevi pārbaudītu, lai tev tavās tālākās dienās darītu labu.

 Tad nesaki vis savā sirdī: mans spēks un manu roku stiprums ir man šo bagātību devis!
 Bet piemini To Kungu, savu Dievu, ka Viņš ir tas, kas dod tev spēku iemantot bagātību, lai apstiprinātu Savu derību, ko Viņš ar zvērestu bija apsolījis taviem tēviem, kā tas šodien ir.

man uzticētajā laikā

Efez.5:15-17-Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri;
 izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!
Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.

♦ spējās un talantos (1. Pētera Vēstule 4:10)

Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi.

♦ Dieva vārda patiesībām (1. Tesaloniķiešiem 2:4) bet mēs runājām tāpēc, ka Dievs mūs atradis par cienīgiem, uzticēdams mums evaņģēliju, un cenšamies izpatikt nevis cilvēkiem, bet Dievam, kas pārbauda mūsu sirdis.

Cilvēks ir ceļotājs uz šīs zemes. Mums te nav paliekama vieta. Tāpēc viss, kas mums uzticēts,
var tikt izlietots vai nu šai zemes dzīvei vai Mūžībai.

Uzticība ir REZULTĀTS, kas ilgstoši jānopelna.
Lūkas ev. 16:10-12

Uzticība nerodas momentāni, pēkšņi. Uzticība nāk ar laiku, ar mazumiņu. Daudzreiz mūsu dzīvēs
Dievs nespēj dot neko lielu un varenu, jo neesam bijuši uzticīgi mazās lietās.

Kristus neattaisnoja negodīgo pārvaldnieku, bet Viņš to uzteica, uzslavēja par gudrību izmantojot izdevību.
Vai esmu izlietojis Dieva piešķirtās iespējas Viņa godam un citu svētībai? Uzticība ir PIEDERĪBA TIKAI VIENAM.
Lūkas ev. 16:13

Uzticība vienmēr ir saistīta ar izšķiršanos par vienu. Mums ir tikai Viens Kungs. Viens Meistars. Viens Dievs.
Visa dzīve ir izšķiršanās par uzticību – vai nu pasaulei, vai Dievam.
Lai sakām kā Jozua: „Bet es un mans nams – mēs kalposim tam Kungam.” Jozuas 24:15b

*Vai Dievs var paļauties uz Tevi?

*Kā es kā cilvēks esmu uzticīgs savam radītājam?

* Vai es esmu uzticīgs tam ko Dievs ir man uzticējis?

Uzticība sākas ar to brīdi kas kaut kas man tiek uzticēts. Uzticība ir atbildība par man uzdoto. Uzticība sākas tad kad ir kaut kas nodots un kad ir uzticēts. Kad man ir kaut kas atstāts jeb piešķirts. Mums arī ir ģimenē uzticēts rūpēties vai par mazāko māsu, vai brāli, vai izdarīt kādus darbus.

Vēlāk darba vietā mums uztic kādu darbu izpildīt. Ir Lietas, kas mums tiek uzticētas, mēs dažkārt varam dzirdēt ja liela kompānija rīkojas ar naudu nepareizi kas noved pie bankrota un daudz cilvēku tradēģijas. Arī draugi mums uztic vai kādu vēstuli nodot jeb apsveikumu.

Dažkārt draugi izsaka kādu noslēpumu tas ir atkarīgs vai mēs to paturam vai arī kādam citam to izstāstām. Tad kad mums ir kaut kas uzticēts kādā brīdī  nenāk situācija kad tas mums kaut ko ir devis. Mēs varam saprast kad uzticība ir cieši saistīta ar atbildību. Un atbildība ir tas pirmais vārds, par kuru mums jādomā kad domājām par uzticību. Princips tāds kā mēs varam būt uzticīgi, pateikties Dievam par materiālajām lietām.

5.Mozus gr. Ir vairāki panti tad kad tava labklājība vairojas. Tad kad būsi paēdis un tad kad Tev būs sīklopi un liellopi kad zelts būs mājoklis un zeme kad viss būs Tev.

Vai tad tu neesi domājis pateikties Dievam kad visu viņš Tev ir devis?

Kad visu viņš tev ir devis. Kad Tevi ir Svētījis. Par materiālajām lietām  ir vienkārši pateicība Dievam par to, ka  viņš ir devis.   Vai esmu atbildīgs par materiālo Svētību Dieva priekšā ? Atbildība ir arī par manu uzticēto laiku.

Mēs dzīvē daudz ko varam iegūt un daudz ko varam pazaudēt, bet naudu var sapelnīt, naudu var pazaudēt. Veselība var sašķobieties, kādu brīdi mēs varam būt slimi. Bet mēs varam kļūt veseli un atkal dzīvo tālāk. Un Kādreiz draudzībā konflikti rodas un tā pārtrūkst un cilvēki attālinās. Un varbūt ir kādi pārpratumi, bet paiet laiks un draudzība atjaunota.  Bet laiku nekad vairs nevar atgūt. Laiks paiet un nekad  vairs nenāks atpakaļ un tāpēc laiks šajā ziņā ir viss dārgākais kas mums pieder.

Jo mēs nekad viņu vairs atpakaļ nedabūsim. Un tad ja mēs savu laiku varam izlietot lietderīgi mērķtiecīgi, jo mēs savu laiku varam izlietot par svētību citiem tad tā ir atbildīga laika izlietošana. Uzticīgs savās spējās jeb aicinājumā. Dievs jau katram mums ir devis vismaz vienu talantu spēju un tad kad mēs to esam atklājuši tad kad mēs to esam lietojuši tad mums ik pa brīdim  jāatgādina vai es savu talantu neesmu kaut kur paslēpis vai es neesmu viņu aizmirsis, un tāpēc atbildība par Dieva dotām dāvanām un spējām ir tā, ka mēs viņas ne tikai apzināmies, bet arī cenšamies lietot.

*Vai esmu uzticīgs tam ko Dievs mums savā vārdā atklājis un aicinājis?

Un ja mums ir uzticēta šī labā vēsts, jeb prieka vēsts par glābšanu un pestīšanu par mieru ar Dievu un par mūžību. Ja mēs savu dzīvi ieguldam debesīm tad esam uzticīgi Dievam, glābšanai, pateicībai, Ticībai, Dieva darbam.

Uzticība ir atbildīga.

-Rezultāts

Uzticība ir kāds noslēgts posms ir kāds rezultāts, kas ir ilgstoši jānopelna. Un uzticība ļoti reti kad nāk pēkšņi. Uzticība ir jānopelna jāpierāda, jāapliecina.

Dažkārt mēs nevaram piedzīvot Dieva  Svētības savā dzīvē, tāpēc, ka esam bijuši uzticīgi mazumā un  kad nebijām uzticīgi tajās lietās ko Dievs mums ir devis un piešķīris. Svētība sākas ar mazumiņu, kas mums pieder un kas ir uzticēts un ja tajā mēs esam uzticīgi un atbildīgi tad Dievs pieaudzē to daļu un tad lielākas svētības un lielākas izdevības.

·        Uzticība nevar būt dalīta. Neviens nevar kalpot diviem Kungiem.

Neviens nevar spēlēt divās komandās uzreiz vienā laikā.

   

Vai jūs neuzticaties Dievam? Mūsu neuzticēšanās Viņu dziļi ievaino. Jūs esat Dieva bērns, un jau tagad Viņš jūs sauc jūsu vārdā, bet varbūt sirds dziļumos jūs apšaubāt Viņa uzticību. Paceliet acis un ieraugiet Viņa mīlestību uz jums.

Ebr.13:5-Jūsu dzīvē lai nav mantkārības! Lai jums pietiek ar to, kas pie rokas, jo Viņš pats ir sacījis: Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu

Mt.28:20-tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam."

Es esmu nācis, lai jums būtu dzīvība, un lai jums tā būtu pārpilnībā” (Jņ 10,10).

“Ja mēs esam neuzticīgi, Viņš paliek uzticīgs, jo Viņš nevar noliegt pats Sevi” (2 Tim 2,13).

 

Dievs ir uzticīgs, viņš ir ļoti labs.

Kāda ir tava uzticība?

Lasījums

Jāņa evaņģēlijs 18:15-27

Jēzu, palīdzi, kaut es būtu Tev uzticīgs kā lielās, tā mazās lietās. Sargā manu sirdi un palīdzi vienmēr nākt atpakaļ pie Tevis!

Cik nožēlojams melis ir Pēteris! Viņš taču bija uzticamākais Jēzus māceklis! Viņš bija tas, kurš solījās nekad neatstāt Jēzu (Jāņa 13,37)

Jāņa 13:37- Pēteris saka: "Kungs, kāpēc es Tev tagad nevaru sekot? Savu dzīvību es par Tevi atdošu!"

Bet kas notiek tagad? Vai Pēteris nav pelnījis pazudināšanu? Jā, pirmais, kas nāk prātā, lasot šo notikumu, ir Pētera nodevība un gļēvums. Bet, lai arī Pēteris atsakās pazīt Jēzu, viņš tomēr seko savam skolotājam. Kas liek Pēterim tā riskēt ar savu dzīvību? Viņu taču ikviens var atpazīt, jo Pēteris vienmēr ir bijis kopā ar Jēzu. Vai tā ir mīlestība? Varbūt draudzība? Jēzus ir arestēts, mācekļi izklīduši, visa dzīve liekas izmainījusies.
Bet interesanti ir tas, ka neviens no klātesošajiem Pēteri tā arī neatpazīst. Varbūt kāds cenšas viņu pasargāt. Bet kāpēc? Viņš taču ir nodevējs, kurš atstāja Jēzu tieši tad, kad bija Viņam visvairāk vajadzīgs. Bet kāds es pats esmu? Vai es nenododu Jēzu gandrīz katru dienu? Kad kāds apsmej otru, es bieži smejos līdz ar viņu. Kad kāds nabags man lūdz, es bieži aizgriežos. Ja es nevaru pieņemt apkārtējos, kā es varu pieņemt Jēzu? Ja es neprotu piedot, kā es varu gaidīt piedošanu?
Vai Pēteris neriskēja, sekodams Jēzum? Lai arī viņš noliedza Jēzu, viņš tam sekoja, jo ticēja, ka viņu neatstās. Pēteris ir kļūdījies vienreiz, bet cik daudzreiz kļūdāmies mēs! Vai mēs neesam vēl lielāki nodevēji?
Cik liela ir tava mīlestība uz Jēzu? Un cik liela ir Jēzus mīlestība uz mums? Viņš nekautrējās liecināt par sevi (20.-21.p.). Viņš varēja izbēgt no šīm ciešanām, bet Viņš to nedarīja, jo Viņa mīlestība uz mums katru ir neizmērojama.
Jēzus ir solījis mūs nekad neatstāt. Tātad mēs nekad nebūsim vieni. Visbriesmīgākais, kas var notikt ar cilvēku, ir palikt vienam. Izlasot šo notikumu, rodas jautājums – vai Pēteris palika viens? Uzticība ir kā papīrs - ja tas vienreiz tiek saburzīts, tas nekad vairs nebūs tik perfekts kā bija iepriekš...