Drauga Liecība!

Trešdienas vakaru mani uzrunāja, ka man jāiet uz lūgšanām 6:30, nu tas nozīmē 5cos celšanās un 5:40 izbraukšana ar busu no Salaspils uz Rīgu. Uzliku modinātāju un lūdzu, lai Dievs palīdz man piecelties.Ceturtdienas rīts pl 5ci, miegs nāk tā ka acis cērt, bet tomēr pēc 20 min. izdomāju, ka tomēr jaceļas būs. Fiksi fiksi duša, apgērbos un botes jau velku kajās 5:35. Ātri pielūdzu Dievu, lai Višs mani vada šajā dienā! Izeju ārā, busiņš jau stāv, eju, bet pekšņi šis sāk braukt prom, es tada neizpratnē, ka es tak iznācu laicīgi. Nu ko mana iespēja iet atpal uz māju vai skriet. Nu es izdomāju, ka skriešu uz nākamo pieturu caur sētu. Sāku skriet, nu bet es savu mužu tik ātri nebiju skrējusi, likas drizāk, ka es lidoju. Prātā vel iezogas šaubas, autobus apstāsies tikai tad, ja tur būs cilvēki tajā pieturā. Pieturā nonācu tik pat ka reizē ar autobusu, es tiešām nezinu ka tas ir iespējams! Pateicos Dievam, ka tur stāvēja 4 cilvēki un autobus tur apstājās. Ta iesākās 4dienas rīts, kas man iesākas ar krosiņu! Ja ir kādas lietas pec Dieva plāna, tad vai nu kas notiek, viss notiks tā ka tam jānotiek

/Inga Rāte /