Cilvēks var vadīt cilvēku, un piekam - dažādi.
Pastāstot, parādot, paņemot pie rokas un aizvedot.
Bet Dievs, kā Viņš to dara?
Ar to, kas ir rakstīts Bībelē. Dievs vada cilvēku savādāk. Var arī uzrunāt - caur sapņiem.
Ir cilvēcīgā realitāte; Pārdabiskā realitāte.
Dievs ieliek sirdī to, ko vajag izdarīt.
Ir cilvēcīgās vajadzības. Ir velna vajadzības... Mudinājums...
Vārdu sakot, viens no tiem, vai arī vairāki mūs vada.
33. psalms , 8.pants: "Lai To Kungu bīstas visa pasaule, Viņa priekšā lai dreb visi zemes iedzīvotāji! "
Dievs ir tas, kurš grib mūs vadīt, bet rodas jautājums, vai mēs gribam, lai viņš to dara?
Mums pašiem patīk savu dzīvi vadīt... Domāt, ka es pats esmu savs dievs un kotrolēju - valdu pār savu dzīvi.
Ja saprotam, ka nekontrolējam situāciju, tad tiek lūgta palīdzība, nosacīti vēršoties pie Dieva.
Ja nav mērķa, nav jēgas vadīšanai...
Galvenais, lai Dieva stāsts ir izstāstīts un es būtu tā daļa.
Jāņa evanģēlijs 10. nodaļa, 4-5 pants: "Kad viņš visas savas avis izlaidis ārā, viņš pats iet tām pa priekšu, un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi.
Svešam turpretim tās nesekos, bet bēgs no tā, jo viņas nepazīst svešinieku balsi."
Ja Dievs mūs vada, mēs esam Dieva bērni.
Dievs vada mūs caur Bībeli.
Tas ko viņš mums gribēja vai grib pateikt, ir rakstīts Bībelē.
Dievs personīgi uzrunā...Arī lūdzot Viņu...
Salamana pamācības 12.nodaļa 15.pants: "Neprašam šķiet viņa ceļš taisns viņa paša acīs, bet gudrība mīt tanī, kas uzklausa padomu. "
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru