Pielūgsme un lūgšana
Tavas personīgās attiecības ar Dievu nosaka, kā tu pielūdz Dievu un kāda kopumā ir tava lūgšanu dzīve. Tas būtībā ir pats svarīgākais visā kristiešu dzīvē, kam jākļūst par katras tavas dienas prioritāti, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem un situācijām. ,,Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem. Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā, kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas. Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem - cilvēks Kristus Jēzus, kas Sevi pašu ir nodevis par atpirkuma maksu par visiem, par liecību savā laikā (1.Tim. 2:1,3-6).
Kas tad ir pielūgsme? Bībeles terminu skaidrojošā vārdnīcā teikts, ka ,, ’pielūgsme’ ir mīlestības, cieņas, uzticības un padevības izpausme kādai augstākai varai.’’ Augstākā vara ir Dieva vara.
Par lūgšanu tur sacīts: ,,lūgšana – cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības, tādēļ viņam lūgšana nepieciešama kā sazināšanās ar Dievu, iespēja nodibināt savas attiecības ar Visuaugstāko, no kura atkarīga Viņa dzīve. Lūgšana nozīmē arī pielūgsmi, Dieva diženuma un žēlastības slavinājumu. Lūgšana ir pateicība Dievam par Viņa mīlestību, tā ir arī grēku atzīšana un nožēla, pakļaušanās, cilvēkam paļaujoties uz Dieva gribu un atsakoties no savām iegribām un tieksmēm.’’
Esmu dzirdējis sakām, ka lūgšana ir dvēseles elpa. Par lūgšanu ir sarakstītas daudzas grāmatas. Bet maz ir tādu, kas patiesi ticībā regulāri lūdz Dievu. Tālāk uzskati šo rakstu par svētrunu un lasi to ar pielūgsmi un lūgšanu. Bībelē lasām par spēcīgu pielūgsmi un lūgšanām. ,,Un Mana tauta, kas ir pēc Mana Vārda nosaukta, tad pazemosies un pielūgs un meklēs Manu vaigu, un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Es viņus no debesīm uzklausīšu un piedošu viņu grēkus, un dziedināšu viņu zemi (2.Lku 7:14).
Pielūgsme ir uzmanīga Dieva Vārda klausīšanas un lasīšana, pazemīga un padevīga tuvošanās Dievam. Vispirms ir jātuvojas Tam un jāiepazīst Tas, ko tu pielūdz un kam tu lūdz. Teiktajam brīnišķīgi atbilst Jēzus saruna ar samāriešu sievu pie Jēkaba akas. To Svētā Gara svaidījumā brīnišķīgi atklāja manas draudzes mācītājs un mans skolotājs Agris Ozolinkevičs.
Jēzus pienāk pie akas, kur satiek samariešu sievu un prasa, lai viņa dod dzert. ,,Tad samāriete Viņam saka: "Kā Tu, jūds būdams, prasi dzert no manis, samārietes?" Jēzus viņai atbildēja: "Ja tu ko zinātu par Dieva dāvanu un kas Tas ir, kas tev saka: dod Man dzert, - tad tu būtu Viņu lūgusi, un Viņš būtu tev devis dzīvu ūdeni" (Jņ. 4:9-10).
Šī sieva iet pie akas pēc ūdens un sastopas ar Jēzu, kas prasa sievai dzert. Samāriešu sieva ir nesaprašanā un pārsteigta, ka jūds ar viņu uzsāk sarunu un prasa viņai, pagānu sievietei, dzert. Jēzus būtībā šeit runā par mūžīgo dzīvību, kas ienāk katrā no mums, kad mēs atdodam Jēzum savu dzīvi. Tas ir šis dzīvais ūdens, kas plūst no mūžīgās dzīvības avota – Jēzus Kristus. Dzīvais ūdens ir Svētais Gars, un par to tad arī samāriešu sievai runā Jēzus. Šī saruna ir arī ļoti pamācoša, kā jāveic evaņģelizācija.
Ja tu to zinātu... Neviens nevar zināt to, ko viņš nepazīst. Ja tu zinātu un pazītu, tad tu būtu lūdzis. Tu nevari lūgt pārliecībā, ka tu saņemsi, ko lūdz tam, ko tu nezini, tam, ko tu nepazīsti. Tu vari lūgt pilnīgā pārliecībā tikai tad, ja tu zini, ka saņemsi, ko lūdz. Ja tu to zinātu tu lūgtu. ,,Jo ikkatrs, kas lūdz, dabū, kas meklē, atrod, un, kas klauvē, tam atvērs (Lk. 11:10).
Tie, kas zina, tie lūdz. Kas nezina, tie nelūdz. Nelūdz tāpēc, ka nepazīst. ,,Ja jūs paliekat Manī, un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks’’ (Jņ. 15:7). Ja Jēzus Vārdi paliek tevī... Nevar palikt tevī tas, ko tu nezini. Jēzus Kristus ir Dieva Vārds, jo viss, ko Viņš runā un dara, to Viņam runā un liek darīt Tēvs. Dieva Vārds ir pats Dievs, kas runā ar tevi.
Nelūdz arī tad, ja netic. Katrā draudzē ir cilvēki, kas netic, ka viņi saņems to, ko lūdz. Jālūdz ar pielūgsmi sirdī. Pielūgsme ir tuvošanās Dievam. Dievam jātuvojas garīgi, viņu iepazīstot no Dieva Vārda. Tu nevari Viņam tuvoties fiziski . Šī sieva satapa Jēzu fiziski, bet viņa to nepazina garīgi. ,,Samāriete Viņam saka: "Kungs, Tev nav smeļamā trauka, un aka ir dziļa; no kurienes tad Tev ir dzīvais ūdens? Vai Tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas mums aku devis un pats no tās ir dzēris līdz ar saviem dēliem un ganāmpulkiem?" ( Jņ. 4:11-12). Sieva skatās un visu redz un vērtē no fiziskā skata viedokļa. Viņa skatās miesīgi ar fiziskajām acīm, Tev nav smeļamā trauka. Aka ir dziļa. Viņa nepazīst Jēzu, tāpēc prasa, no kurienes Viņam dzīvais ūdens.
Mēs fiziski pieejam garīgām lietām. Dieva pielūgsme nav ārēja ar fiziskām izdarībām un ārējiem efektiem. Tā nav krustu mešana, tā nav svecītes nolikšana uz altāra, tā nav ceļos mešanās, pieres likšana pie zemes, gulēšana... Dieva pielūgsme ir tuvošanās Dievam, Viņa nepārtraukta iepazīšana no Viņa Vārda, to uzmanīgi lasot, klausoties, pārdomājot un studējot. ,,Jēzus atbildēja viņai: ,,Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps. Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai" (Jņ. 4:13-14).
Pielūgsmei ir svarīga vieta tavā dzīvē. Kad tu pēdējo reizi esi tā pa īstam Dievu pielūdzis? Ko, baznīcā tā īsti nevar koncentrēties?! Labi, bet mājās? Kad pēdējo reizi mājās? Kad tu tā pa īstam esi meklējis Dievu? Tu nevari baudīt Dieva tuvumu, ja tu netuvojies Dievam. Jā, jā, Dievs ir visur, bet tev pašam Viņam jātuvojas, lai Viņu iepazītu. Bez Dieva Vārda iepazīšanas tu nevari iepazīt Dievu un Viņam tuvoties. Dieva Vārdu var saprast tikai garīgi ar Svētā Gara palīdzību. Tikai iepazīstot, zinot Dievu no Viņa Vārda, tu vari paprasīt, lūgt un dabūt,
,,Sieva Viņam saka: "Kungs, dod man tādu ūdeni, ka man vairs neslāpst un nav jānāk šurp smelt" (Jņ. 4:15).
Pielūgsme nav pielūgsme tad, kad tu jūties labi. Pielūgsme nav pielūgsme, kad tu jūties slikti. Pielūgsme ir tad, kad tu vērsies pie Dieva, kad tu Dievu pielūdz, neņemot vērā nekādas sajūtas, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem un situācijām, zinot un esot pārliecināts, ka saņemsi, tad lūgšana izmaina tavu dzīvi. Lūk, notikums apustuļa Pāvila dzīvē!
,,Ap pusnakti Pāvils un Sīla, lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas, un ieslodzītie viņos klausījās. Piepeši notika liela zemestrīce, tā ka cietuma pamati sakustējās; tūdaļ atvērās durvis, un visiem nokrita važas’’ (Ap. d. 16:25-26).
Lūgšana un pielūgsme - Dieva godināšana un slavēšana iedarbojas visos un jebkādos apstākļos un situācijās. Tas notika cietumā. Ne jau tādā cietumā, kā šodienas pēc moderna eiroremonta, kur katrā kamerā ir televizors un citas ērtības. Tur viņi akmens bedrē, piekalti važās, neizjuta nekādu komfortu. Viņi pielūdza Dievu. Un notika zemestrīce, važas nokrita un cietuma durvis atvērās,,, un viņi bija brīvi. Viņu lūgšana materializējās no un no garīgās sfēras iedarbojās fiziskajā sfērā. Lūk, Jēzus vārdi no Mateja evaņģēlija: ,,Patiesi Es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs. Atkal Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos’’ (Mt. 18:18-19). Pāvils un Sīla lūdza Dievu un dziedāja Dievam slavas dziesmas. Viņi bija vienā prātā Dieva pielūgsmē un slavēšanā, viņi virs zemes pielūgsmē un slavēšanā saistīja visus fiziskos apstākļus, un tie tika sieti garīgi debesīs un virs zemes tika atraisītas visas fiziskās važas un atraisīti visi nebrīves apstākļi, važas krita un viņi tika atraisīti, proti, atbrīvoti.
Aplūkosim, kā tālāk risinās Jēzus saruna ar samariešu sievu pie Jēkaba akās. ,,Tad Viņš tai saka: "Ej, sauc savu vīru un nāc šurp!" Sieva Viņam atbild: "Man nav vīra." Jēzus viņai saka: "Tu pareizi esi sacījusi: man nav vīra,- jo pieci vīri tev ir bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs. Šai ziņā tu esi runājusi patiesību" (Jņ.4:16-18).
Ko nozīmē šie panti? Samāriete joprojām neredz garīgi, bet turpina skatīties un vērtēt visu fiziski. Jēzus pasaka, ka sieva runā taisnību un norāda, ka Viņš zina visu par viņu, ka Viņš viņu pazīst. Arī par tevi Jēzus zina visu un arī tevi Viņš pazīst. Bet ko, cik daudz un cik labi tu zini par Jēzu? Cik labi tu Viņu pazīsti? Dievs zina, ko tu redzi un dari ar fiziskām acīm, un ka tā nav tava īstā būtība. Dievs zina, kas ir tavā sirdī. Viņš zina tavu dzīvi visos sīkumos. Viņš zina pa tavām sāpēm, par tavām bēdām, par tavām problēmām, par tavām šaubām, par tavu grūtsirdību. Jēzus tevi labi pazīst. Atzīsti, vispirms, ka tev ir grūti. Dievs zina, kas tev ir uz sirds. Nāc pie Viņa ar savu patiesu sirdi, jo Viņš to jau zina, kas tavā sirdī.
,,Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla" (Mt. 11:28-30). Vai arī tu esi lēnprātīgs un no sirds pazemīgs? Vai tu esi tikpat patiess pret Jēzu, kā Viņš pret tevi. Viņš grib, lai tu staigātu Viņa ceļus ar patiesu sirdi. Dieva ceļš ir vienīgais patiesais ceļš. ,,Tā saka Tas Kungs: "Uzlūkojiet dzīves gaitas ceļus un izpētiet, kurš ir senlaikos bijis tas labais svētības un laimes ceļš, tad staigājiet pa to, un jūs atradīsit mieru savai dvēselei! Bet tie atbildēja: mēs negribam pa to staigāt! (Jer. 6:16).Vai ar tevi nav gluži tāpat? Vai tu vienmēr gribi paklausīt Dieva teiktajam Vārdam staigāt Viņa ceļus? Vai tu esi atradis mieru savai dvēselei? Dievs grib, lai tu staigātu svētības un laimes ceļus.
Samāriešu sieva staigā miesā, visu redz ar fiziskām miesīgām acīm. ,,Ja tu zinātu...kas Tas ir, kas tev to saka.’’ Viņa nezina, viņa nepazīst...Nevar staigāt Tā ceļu, kuru tu neesi pa īstam iepazinis. Nepazīstams un nezināms ceļš tev nevar būt ,,labais svētības un laimes ceļš.’’
,,Tad sieva Viņam saka: "Kungs, es redzu, ka Tu esi pravietis. Mūsu tēvi ir pielūguši šinī kalnā, bet jūs sakāt, ka Jeruzaleme ir tā vieta, kur Dievs jāpielūdz" (Jņ. 4:19-20). Lūk, samariešu sieva sāk apjēgt, ka ar viņu runā pravietis, jo Viņš visu zina par viņu. Būtībā Jēzus šeit norāda uz viņas grēkiem. Bet tūlīt viņas prātā ielaužas šaubas, jo tēvi pielūguši Dievu šinī kalnā, bet šis saka, ka īstā vieta, kur Dievs jāpielūdz, esot Jeruzaleme.
Un ko tad saka mūsu latviešu tēvi? Kur tad viņi pielūguši Dievu? Saules kalnā, Zilā kalnā, Dievu kalnā un vēl daudzos citos kalnos un pakalnos. Viņi pielūguši savus senču dievus un dieviņus. Kādu Dievu tu pielūdz, kā priekša tu zemojies. Vai tu skaties ar fiziskām acīm vai gara acīm? Klausies, ko Jēzus saka: ,,Jūs pielūdzat, ko nezināt, mēs pielūdzam, ko zinām. Jo pestīšana nāk no jūdiem’’ (Jņ. 4:22).
Ja tu zinātu, kas ar tevi runā! Ja tu Viņu pazītu! Pielūgt var tikai to, ko tu zini un pazīsti un zini, kas Viņš ir un kāds Viņš ir. Vai tu tā īsti un pamatīgi zini kāds ir Dievs. Tu vari to zināt tikai tad, ja tev ir ciešas, īstas un nopietnas personīgās attiecības ar Viņu, Vai tev ir katru dienu noteikts laiks, ko tu velti personīgām attiecībām ar Dievu? Kāda ir tava pielūgsme? Vai tā ir tikai lūgšanā izteikta vajadzība? Attiecības, kas balstās tikai un vajadzību izteikšanu un atbildes gaidīšanu šo vajadzību apmierināšanai, ir egoistiskas patērētāja, personīgā labuma meklētāja un izmantotāja attiecības. Vai tu katru dienu veltī noteiktu laiku Dieva iepazīšanai, lasot Viņa Vārdu – Bībeli, lai zinātu, kas tev jādara, lai Viņu paklausītu un dzīvotu saskaņā ar Viņa gribu? Kamēr tu neesi šos jautājumus uzdevis sev pašam, dziļi sirdī tos pārdomājis un izvērtējis pēc labākās sirdsapziņas, tikmēr tu nevari teikt, ka tu pazīsti Dievu un ka tev ir ar Viņu personīgas attiecības.
,,Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā" (Jņ. 4:23-24). Lasi un pārdomā šos Jēzus Vārdus, kuros pateikts tieši tas, kas tev vajadzīgs, lai tev būtu personīgas attiecības ar Dievu. Jēzus skaidri pasaka, ka mēs pielūdzam, ko nezinām un nepazīstam, bet jāpielūdz, ko pazīst. Bet lai pazītu, vajag censties iepazīt un nodibināt ciešas personīgas attiecības. Un jāpielūdz garīgi, jāpielūdz no sirds garā un patiesībā, jo Dievs tādus meklē, kas Viņu pielūdz garā un patiesībā. Tā pielūgt nozīmē tiekties un alkt pēc Dieva ar pazemīgu, lēnprātīgu un padevīgu sirdi, satikties pielūgsmē un lūgšanā ar Viņa Garu, kas apgaismo tavas gara acīs. Pielūgt pazemīgi un padevīgi nozīmē atzīt, ka Viņš ir Kungs un viss, kas tev ir, tev ir no Viņa. Ja tu Viņu iepazītu, tu darītu tā, ka tu dabūtu dzīvo ūdeni dzīvības verdošas akas – no Jēzus Kristus.
,,Sieva Viņam saka: "Es zinu, ka jānāk Mesijam, kas saukts Kristus. Kad Viņš nāks, Tas mums visu izstāstīs" (Jņ. 4:25). Jēzus tev visu izstāstīs. Tikai un vienīgi iepazīstot Viņu un stājoties ar Viņu personīgās attiecībās, tu vari pielūgt Dievu garā un patiesībā.
,,Jēzus viņai saka: "Es tas esmu, kas ar tevi runā!" Tad sieva atstāja savu ūdens trauku, aizgāja uz pilsētu un sacīja ļaudīm: "Nāciet, tur ir cilvēks, kas man visu pateicis, ko es esmu darījusi! Vai tikai Tas nav Kristus?" (Jņ. 4:26,28-29).
Samāriete atstāja savu fizisko smeļamo krūzi un gāja liecināt citiem par Jēzu. Īsta pielūgsme sākas tad, kad tu esi piepildīts ar Svēto Garu. Sastapšanās ar Jēzu šai samāriešu sievai izmainīja visu dzīvi. Miesīgais fiziskais viņai vairs netraucēja tuvoties garīgi Jēzum. Viņa to liecināja citiem, jo bija saņēmusi dzīvo ūdeni no dzīvā avota – Jēzus Kristus. ,,Tad tie izgāja no pilsētas un nāca pie Jēzus. Bet daudzi šīs pilsētas samarieši sāka ticēt Viņam, dzirdējuši sievas vārdus, jo viņa apliecināja: Viņš man visu pateicis, ko esmu darījusi. Šie samarieši nāca pie Viņa un lūdza Viņu palikt pie viņiem. Un Viņš palika tur divi dienas. Tad vēl daudz vairāk kļuva ticīgi Viņa vārdu dēļ’’ (Jņ 4:30, 39-41).
Īstas pielūgsmes mērķis ir savienošanās ar Dievu. Tev jānoliek malā sava fiziskā krūze, ar ko tu nespēj pasmelt dzīvības ūdeni, jo skatoties ar fiziskām acīm nav iespējams iepazīt Dievu un pielūgt Viņu garā un patiesībā.
Bieži tuvoties Dievam un Viņu pielūgt traucē fiziskie apstākļi. Bet ja tu nebūsi izlēmis, ka tev vajag pielūgt Dievu, tu Viņu īsti nekad nepielūgsi. Dievs tevi meklē, lai tu Viņu pielūgtu. Dievs radīja cilvēku, lai vienmēr būtu ar viņu attiecībās, lai uzturētu ar viņu sadraudzību. Tas attiecas uz katru no mums, tas attiecas arī uz mani un tevi. Pielūgsme nozīmē tuvoties savam Dievam, satikties ar Viņu. Pielūgsme ir labākais un galvenais lūgšanas veids. Pielūgsmei jābūt mērķtiecīgai pazemīgi pielūgt un satikties ar Dievu garā. Tas nenozīmē, ka tev jākrīt pie zemes, jāceļas kājās, jāmetas uz ceļiem vai ar paceltām rokām jākliedz un jālēkā. Tas nozīmē, ka tev no sirds jālūdz pazemīgi. Pazemīga un padevīga tuvošanās Dievam ir pielūgsme. Ja pielūgsmes laikā būs fiziskas izpausmes – lai ir, jo tas nav galvenais. Fizisko smeļamo trauku atstāj mājās, lai fiziskās acis netraucē pielūgt Dievu. Tev var būt rati un pat vagoni ar krūzēm un spaiņiem, bet lai tas tevi netraucē, jo Dievs ir ar tevi. Paliec garīgi Viņā un turi Viņa Vārdus sevī. ,,Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks’’ (Jņ 15:7).
Dievs ir tevi radījis un rūpējas par tevi. Viņš grib tev vienmēr palīdzēt apmierināt visas tavas vajadzība, ja tu paliec Jēzu Kristū. Dievs tik ļoti tevi mīl, ka devis Savu Vienpiedzimušo dēlu, lai tu nepazustu, bet iegūtu mūžīgo dzīvību.
Tu esi dzimis no Dieva. Dievs – tavs Tēvs. Viņš tevi grib vadīt un sargāt. Jēzus Tev to ir apsolījis. ,,Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Māciet (mācīdami) turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam" (Mt. 28:18, 20).
Esi drošs, ka Viņš Savus vārdus turēs un pildīs, neatkarīgi no fiziskajiem apstākļiem. ,,Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad nezudīs’’ (Mt. 24:35).
Kad tava sirds piepildīta ar mīlestību un pazemīgu pielūgsmi, tad Svētais Gars izliesies tevī un atklās Dieva gribu tavā dzīvē. Katrai tavai dienai jāiesākas ar pielūgsmi un lūgšanu. Dievam patīk un Viņš grib būt attiecībās ar tevi jau no paša rīta. ,,Mosties, mana dvēsele, mostieties, arfa un cītara! Es modināšu rīta blāzmu! (Ps 57:9) Ķēniņš Dāvids mīlēja Dievu un to pielūdza dažādos apstākļos un bieži vien ļoti sarežģītās un grūtās situācijās. ,,Kungs, Tu esi mans Dievs, es meklēju Tevi, pēc Tevis slāpst mana dvēsele, pēc Tevis tvīkst mana miesa kā sausa un izkaltusi zeme, kur nav ūdens. Es esmu raudzījies pēc Tevis Tavā svētnīcā, lai redzētu Tavu spēku un Tavu godību, jo Tava žēlastība ir labāka par dzīvību. Manas lūpas lai Tevi slavē. Tā es Tevi teikšu visu mūžu, Tavā Vārdā pacelšu savas rokas, kad es Tevi pieminu apguldamies un par Tevi domāju uzmozdamies. Tu esi bijis mans palīgs, un Tavu spārnu ēnā es līksmojos. Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tur (Ps. 63:2-5, 7-9).
Jebkādos apstākļos lūgšanai, kas savienota ar pielūgsmi, ir liels spēks. Pielūgsme attīra ceļu uz debesīm, pielūgsme ir katras lūgšanas atslēga. Pielūgsme ir taisnākais ceļš uz Dieva sirdi. Pielūgsmē tavs vājums saplūst ar Dieva spēku un tava sirds savienojas ar Dieva sirdi. Dieva spēks nav dabiskais jeb fiziskais spēks. Dievs spēks ir garīgais spēks.
Dieva Vārdā – Bībelē Svētais Gars dod daudz pielūgsmes un slavēšanas lūgšanas. Pāvila Vēstulē Efeziešiem pirmās un trešās nodaļas beigās ir Svētā Gara svaidītas lūgšanas. Šīs lūgšanas attiecas un iedarbojas arī uz mums tikpat spēcīgi, kā tās iedarbojās un attiecās uz efeziešiem tāpēc, ka tās devis Svētais Gars. Es padarīju šīs lūgšanas par personīgām, nomainot personas vietniekvārdu
LAI SLAVĒTS ESI TU, MANA KUNGA JĒZUS KRISTUS DIEVS UN TĒVS, KAS MANI KRISTŪ IR SVĒTĪJIS AR VISĀDA VEIDA GARĪGU SVĒTĪBU DEBESĪS. VIŅĀ TU MANI PIRMS PASAULES RADĪŠANAS ESI IZREDZĒJIS, LAI ES BŪTU SVĒTS UN NEVAINOJAMS TAVĀ PRIEKŠĀ MĪLESTĪBĀ.
PĒC SAVAS GRIBAS LABĀ NODOMA TU JAU IEPRIEKŠ ESI NOLĒMIS, KA MAN BŪS TAVAM BĒRNAM BŪT CAUR JĒZU KRISTU. VIŅĀ MAN DOTA PESTĪŠANA, VIŅA ASINĪS GRĒKU PIEDOŠANA PĒC TAVAS BAGĀTĀS ŽĒLASTĪBAS, KURĀ TU PĀRPILNĪBĀ MANI APVELTĪJI AR VISU GUDRĪBU UN ATZIŅU, ATKLĀDAMS MAN SAVAS GRIBAS NOSLĒPUMU PĒC SAVA LABĀ NODOMA,...VISU APVIENODAMS ZEM VIENAS GALVAS – KRISTUS. TU ESI TAS, AR KURA GĀDĪBU ARĪ ES ESMU KĻUVIS PAR MANTINIEU, KAS PĒC TAVA NODOMA BIJU IZREDZĒTS JAU IEPRIEKŠ SAVU CERĪBU LIKT UZ KRISTU, LAI TĀDĒJĀDI PAGODINĀTU DIEVA VARENĪBU. VIŅĀ ARĪ ES ESMU DZIRDĒJIS PATIESĪBAS VĀRDU, SAVAS PESTĪŠANAS EVAŅĢĒLIJU, UN, VIŅAM TICĒDAMS, ESMU SAŅĒMIS SVĒTĀ GARA ZĪMOGU PĒC APSOLĪJUMA, KAS IR MANA GAIDĀMĀ MANTOJUMA ĶĪLA, LĪDZ REIZ IEGŪŠU PESTĪŠANAS PILNĪBU PAR SLAVU VIŅA VARENĪBAI.
ES LŪDZU, LAI TU, MANA KUNGA JĒZUS KRISTUS DIEVS UN GODĪBAS PILNAIS TĒVS, MAN DOTU GUDRĪBAS UN ATKLĀSMES GARU, LAI ES LABĀK TEVI IZPRASTU, APGAISMOTA GARA ACIS, LAI ES ZINĀTU, KĀDU CERĪBU DOD TAVS AICINĀJUMS, UN KĀDU GODĪBAS BAGĀTĪBU TU SAVĒJIEM LIEC IEMANTOT, UN CIK PĀRLIEKU LIELS IR TAVA SPĒKA MĒRS, KAS PARĀDĀS PIE MANIS, TICĪGĀ, DARBODAMIES TĀDĀ PAŠĀ VISUSPĒCĪBAS VARENĪBĀ, KĀDU TU PARĀDĪJI KRISTŪ, TO UZMODINĀDAMS NO MIROŅIEM UN SĒDINĀDAMS PIE SAVAS LABĀS ROKAS DEBESĪS, AUGSTĀK PAR IKVIENU VALDĪBU, VARU, SPĒKU, KUNDZĪBU UN IKVIENU VĀRDU, KAS TIEK MINĒTS VAI NU ŠAJĀ LAIKĀ VAI NĀKAMAJĀ. UN VISU TU ESI NOLICIS ZEM VIŅA KĀJĀM, BET VIŅU PAŠU PĀRI VISAM IECĒLIS PAR GALVU DRAUDZEI, KAS IR VIŅA MIESA, PILNĪBA, KAS VISU VISUR PIEPILDA. DIEVS, TU BAGĀTS BŪDAMS ŽĒLASTĪBĀ, SAVĀ LIELAJĀ MĪLESTĪBĀ, AR KO TU ESI MĪLĒJIS ARĪ MANI, KAS SAVOS PĀRKĀPUMOS BIJA MIRIS, DARĪJIS DZĪVU LĪDZ AR KRISTU: ŽĒLASTĪBĀ ES ESMU IZGLĀBTS! TU IEKŠ KRISTUS JĒZUS UN LĪDZ AR VIŅU MANI ESI UZMODINĀJIS UN PAAUGSTINĀJIS DEBESĪS, LAI NĀKAMAJOS LAIKMETOS KRISTŪ JĒZŪ MAN PARĀDĪTU SAVU ŽĒLASTĪBAS UN LAIPNĪBAS PĀRI PLŪSTOŠO BAGĀTĪBU. JO NO ŽēLASTĪBAS ESMU PESTĪTS TICĪBĀ, UN TAS NAV NO MANIS, TĀ IR, DIEVS, TAVA DĀVANA...JO ES ESMU TAVS DARBS, KRISTŪ JĒZŪ RADĪTS LABIEM DARBIEM, KURUS TU, DIEVS, IEPRIEKŠ ESI SAGATAVOJIS, LAI ES TAJOS DZĪVOTU.
TĀDĒĻ ES LOKU PATEICĪBĀ SAVUS CEĻUS, TĒVS, TAVĀ PRIEKŠĀ, NO KĀ IKVIENA CILTS DEBESĪS UN VIRS ZEMES DABŪ SAVU VĀRDU, LAI TU SAVĀ GODĪBAS BAGĀTĪBĀ MAN DOTU SAVU GARU UN DARĪTU STIPRU MANU IEKŠĒJO CILVĒKU UN LAI KRISTUS, MAN TICĪBU TUROT, MĀJOTU MANĀ SIRDĪ, UN ES IESAKŅOTOS UN STIPRI STĀVĒTU MĪLESTĪBĀ, KA LĪDZ AR VISIEM SVĒTAJIEM ES SPĒTU APTVERT, KĀDS IR PLATUMS, GARUMS, AUGSTUMS UN DZIĻUMS, UN IZPRASTU KRISTUS MĪLESTĪBU, KAS IR DAUDZ PĀRĀKA PAR KATRU ATZIŅU, UN, AR TO PIEPILDĪTS, IEGŪTU VISU DIEVA PILNĪBU.
BET TEV, KAS DARBODAMIES MANĪ AR SAVU BRĪNIŠĶO VARU SPĒJ DARĪT DAUDZ VAIRĀK PAR VISU, KO LŪDZU VAI SAPROTU, LAI IR GODS DRAUDZĒ UN KRISTŪ JĒZŪ UZ AUDŽU AUDZĒM MŪŽU MŪŽOS, ĀMEN!
{Kolosiešiem 1:9-12; 25;}
{Efeziešiem 1:3-14; 17-2:4-10; 3:14-21;}
Edvīns Jansons
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru