Tas Kungs Tavs ārsts 2.Daļa

Tas Kungs Tavs ārsts 2.Daļa

Marka 6:1-6p

Jāņa 9:1-12

Jāņa 9:13-34

Jāņa 9:35-41

Jāņa 14:12

Ap. D. 3:1-10

Ap. D. 5:12-42

Ap d. 9:32-35

Ap. D. 9: 36-43

Rom.8:11-Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos.

Svēta Gara darbība atnes dzīvību. Kas atdzīvina mūs? Bībele saka kad uzmodināja viņu un pacēla viņu. Jēzus Gars var pamodināt mūs. Mēs būsim veseli. Tas ir viens no draudzes uzdevumiem.

Dieva vārds ir sēkla un cīņa.

Lūkasa 8:12-Bet, kas ceļmalā, ir tie, kas to dzird; pēc velna nāk un ņem vārdu no viņu sirdīm, lai tie netic un netop izglābti.

Lūkasa 8:11 Bet šī ir tā līdzība: sēkla ir Dieva vārds. –

1.Pētera jūs, kas esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda.

Atdzimšana ir no sēklas un sēkla ir Dieva vārds, kas paliek mūžīgi.

1.Jāņa 3:9- Ikviens, kas ir no Dieva dzimis, nedara grēku, jo Viņa sēkla paliek viņā un tas nevar grēkot, jo viņš ir no Dieva dzimis.

Visas  šīs rakstu vietas runā, ka Dieva vārds ir sēkla. Dieva vārds ir sēkla. Kad Dieva vārds ir mūsos tad grēks nedarbojas uz mums.

Dieva vārds palīdz mūsu ticībai. Tas ir liels brīnums. Bet caur šo vienu sēklu var pabarot visu valsti. Dieva dzīvība ir viņa sēklā. Brīnumi ir viņa vārda sēklā. Visiem augiem ir sēkla. Cilvēkam sēkla , un Dieva sēkla, caur to notiek vairošanās. Ja sēkla neiekrīt zemē viņa neko nevar atnest. Dievam ir lauki. Un viņš sēj savas sēklas laukos, un tie lauki esam mēs.

Sal. pam 4:20-22

Sēkla ir vajadzīga lai mēs saņemtu jebkuru brīnumu no Dieva. Bet Dieva vārds saka kad Dieva vārds nekļūs par dziedināšanu, kamēr mēs to neatradīsim.

2. Ķēniņu grāmata 5. Nodaļa.

Kāpēc draudzi nesaņem dziedināšanu?

Ja tā ir veselība priekš visas miesas, kad tā ir veselība priekš visiem maniem orgāniem. Dieva vārds var iekļūt manī un tā var kļūt par veselību. Jebkurš vārds, kas iekritīsies mūsos atnesīs veselību. Ļoti daudzi cilvēki grib dzīvot veselīgi. Dievs saka lai mans vārds neizslīd. Dievs saka lai apsolījums neizslīd no tavām acīm. Nav iespējams skatoties uz Dieva vārdu un uz simptomiem. Neauglība tā ir slimība. Es tikai zinu  kā tas darbojas.

Rom.4:18- Pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām, kā sacīts: tāds būs tavs dzimums.

Pirmais avots , caur ko var ienākt ļaunums, esam mēs paši, mūsu personīgie grēki un liela daļa iekšējās dziedināšanas ir garīgā dziedināšana. Tas ir kad es dziedinu savas sarautās attiecības ar Dievu. Ja mēs liekam pārāk lielu akcentu uz fizisko dziedināšanu, tas ir pret to, ko māca Bībele, jo Kungs saka, papriekš dzenieties pēc debesu valstības, tad pārējās lietas jums tiks piemestas. Garīgā dziedināšana notiek tad, kad es atzīstu savu grēku un to izsūdzu.

Otrs avots , caur ko ļaunums var ienākt mūsu dzīvē ir cilvēki, kas ir mums apkārt. Es tieku sāpināts un ievainots caur cilvēkiem, un sevišķi smagi ir tad, ja tas notiek caur tiem, kas mums ir vistuvāk, un tā visbiežāk notiek. Jo tuvāks cilvēks, jo smagāks ir ievainojums, ja viņš nodara pāri. Un šeit dziedināšana notiek tad, kad es spēju piedot tiem, kas darīja pāri. Tad es piedzīvoju attiecību atjaunošanu un izlīdzināšanos. Šo dziedināšanu sauc par mūsu iekšējo dziedināšanu, prāta dziedināšanu, psiholoģisko dziedināšanu, dvēseles dziedināšanu.

Trešais avots caur ko ienāk problēmas ir pāri cilvēciskajam līmenim un pieder pie ļauno garu pasaules. Par to apustulis Pāvils teica Ef.6:10. Tā ir garīgā ļaunuma armija augstu pāri mums.

Dziedināšanas Vecajā Derībā

Slimības un nespēja funkcionēt kā tas ir saskaņā ar radīšanu nolikts ir ļaunums. Saskaņā ar Bībelisko skatījumu Vecajā Derībā, slimības un disfunkcija, un līdz ar to arī nāve kā absolūtā nespēja dzīvot, ir grēkā krišanas rezultāts jeb sekas. Cilvēks, kurš ir slims vai invalīds vairs nespēj pilnībā izpildīt Dieva uzliktos pienākumus – pārvaldīt un rūpēties par šo pasauli. Tas nozīmē, ka slimības principā būtu izprotamas saistībā ar cilvēcisko grēcīgumu. Tās izsaka cilvēka nožēlojamo likteni grēcīguma stāvoklī. Tādēļ Vecajā Derībā īpaši tiek uzsvērts, ka Dieva autoritātē ir cilvēka veselība un arī slimības. "Ja jūs klausīdami klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, balsij un darīsit, kas taisns Viņa acīs, un ievērosit Viņa baušļus, un turēsit Viņa likumus, tad Es pār jums nelikšu nākt tām slimībām, kādām Es esmu licis nākt pār ēģiptiešiem, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu ārsts." Ījaba grāmata mums atklāj vēl vienu garīgu iemeslu slimībām – pārbaudījumi. Ījaba dievticība un dievcilvēcība tiek pārbaudīta ar milzīgām traģēdijām, zaudējot īpašumus un tuvos cilvēkus. Visbeidzot Dievs ļāva slimībām nākt pār Ījabu, ka viņš apsēdās pelnos un ar lausku kasīja savas pūžņojošas vātis. Ījaba gadījumā Sātans bija tas, kurš realizēja pārbaudījumus, t.i., nevis Dievs Ījabu ieveda lielajās nelaimēs, bet ļaunais ir cilvēka slimību izraisītājs pārbaudījumu laikos. Rezultātā Ījabs piedzīvo patiesu un personīgu Dzīvā Dieva pieredzi, bet tiek dziedināts pēc tam, kad nožēlo grēkus un savus maldus Nāamana dziedināšana no spitālības (2.Ķēn.5:1-19) atklāj, ka atsevišķos gadījumos slimība varētu būt kā Dieva apliecināšanās ceļš. Naamans nav ebrejs, bet aramiešu armijas virspavēlnieks, Izraēla ienaidnieks. Slimība priekš Naamana bija neuzvarams cietoksnis no cilvēciskām iespējām. Došanās uz Izraēlu bija izmisuma solis, bet peldēšanās Jordānā pēc pravieša Elīsas pavēles bija izaicinājums, jo Naamans neticēja Izraēla Dieva spēkam. Elīsa pat nepiegāja pie slimnieka, bet no attāluma lika pateikt, lai ģenerālis iet un peldas Jordānas upē, t.i., lika paklausīt un rīkoties. Piedzīvojot dziedināšanu Naamans piedzīvo arī garīgas izmaiņas, viņš tic Dievam.
Arī Jēzus, notikumā ar Lācara augšāmcelšanu apliecina: "Šī slimība nav uz nāvi, bet Dievam par godu, lai Dieva Dēls ar to tiktu pagodināts." (Jņ.11:4)

Kopumā Vecā Derība neliek uzsvaru uz cilvēku dziedināšanām. Pārdabiska dziedināšana neapšaubāmi apliecināja Dzīvā Dieva klātesamību.

Jēzus Kristus kā dziedinātājs

Jēzus Nācarietis savā kalpošanā ieguva milzu popularitāti tautā pateicoties tam, ka Viņš dziedināja daudzus cilvēkus. Pareizāk sakot, Jēzus dziedināja ikvienu, kurš lūdza pēc tā. Viņš atsaucas cilvēku ticībai, ka Viņam ir spēks un autoritāte dziedināt. Tomēr Jēzus Kristus nebija dziednieks, šī vārda šodienīgā izpratnē. Ķermeniskā dziedināšana nebija Jēzus Kristus darbības galvenais mērķis.

Evaņģēlijos  Jēzus veiktās dziedināšanas aprakstītas pavisam 39 reizes:

·         Aklo dziedināšana – 7 reizes;

·         Kurlo un spitālīgo dziedināšana – 8 reizes;

·         Nešķīsto garu izdzīšana – 9 reizes;

·         Citu veidu dziedināšanas gadījumi – 15 reizes.

Dieva Dēls rūpējas par cilvēku kopumā – gan miesu, gan garu. Notikums, kurā Jēzus dziedina triekas ķerto, kuru atnes „kādi vīri” un nolaiž caur uzplēsto jumtu (Lk.5:17-26; Mt.9:1-8; Mk.2:1-12) atklāj Kristus dziedināšanas pieeju – atraisīt, atbrīvot, dziedināt visu cilvēku – piedodot grēkus un dziedinot ķermeni. Kristus rīkojas saskaņā ar to, kā Viņš pats sevi pieteica Nācaretes sinagogā (Lk.4:18; Jes.61:1-2; Mt.13:53-58; Mk.6:1-6): „Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.”(Lk.4:18)

Jēzus Kristus šķīsta

Lk.5:12-16 – spitālīgā vīra dziedināšana (Mateja ev. 8:2-4 – tas notika tūlīt pēc nokāpšanas no Kalna sprediķa). Atklāj, ka Jēzum piemītošais spēks darīja veselus absolūti nedziedināmus gadījumus, kuri turklāt saskaņā ar bauslību skaitījās pilnīgi nešķīsti (Leviticus 12.-26.nod.), kam nedrīkstēja pieskarties. Jēzus aizskāra šo cilvēku un darīja šķīstu. Dziedinot Jēzus uzlika rokas, ar ko Viņš ne tikai pārkāpa šķīstības likumus, bet parādīja zīmi (semeion), ka Viņš, Dieva Dēls ir Templis, kas dara šķīstu, sacīdams: „Es gribu, topi šķīsts!”(Mt.8:3)

Cits gadījums, kurā Jēzus šķīstīja ir 10 spitālīgo dziedināšana (Lk.17:11-19) – atklāj vēl kādus aspektus Jēzus dziedināšanā. Viņš nedziedina uzreiz, bet izaicina 10 vīru ticību tam, ka viņi ir šķīstīti un var rādīties priesteriem (Lev.14:1-32 - saskaņā ar VD likumiem priesteri bija eksperti, kas atzīst vai dziedinātie var atgriezties atpakaļ sabiedrībā). Vai spitālīgie ir noticējuši, ka Nācarietis tos iz dziedinājis?
Pie šī notikuma otrs dziedināšanas aspekts ir pateicība un goda došana par dziedināšanu. Tikai viens no 10 vīriem atgriezās un pateicās, bet tas pats bija nevis jūds, bet samarietis…

Abos gadījumos vienojošais ir Jēzus pavēle iet atrādīties priesteriem, kuri konstatētu izdziedināšanas faktu. Tas nozīmē, ka Jēzus respektē rituālos likumus vai arī vēlas, lai slimie atgriežas sabiedrībā. Bet garīgi tas atklāj, ka Kristus ir Avots, kas dāvā šķīstību.

Priekšnosacījumi dziedināšanai

Ticība: Mt.9:28-29 „Viņam namā ieejot, aklie Tam piegāja klāt, un Jēzus tiem saka: "Vai jūs ticat, ka Es to spēju darīt?" Tie Viņam atbild: "Ticam, Kungs!" Tad Tas aizskāra viņu acis un sacīja: "Lai jums notiek pēc jūsu ticības."
Jņ.9.nod. Jēzus dziedina kopš dzimšanas neredzīgu cilvēku, kuru par to farizeji izdzen no Tempļa, bet Jēzus viņam jautā par ticību Cilvēka Dēlam.
Jņ.11:26 - Arī Martai Jēzus jautā vai viņa tic, ka Viņš ir Augšāmcelšanās un Dzīvība pirms Lācara augšāmcelšanas.

Mk.9:17-29 (Lk.9:37-43a; Mt.17:14-21) – Jēzus atbrīvo zēnu no ļaunā gara tūdaļ pēc nokāpšanas no Apskaidrošanas kalna. Šeit Jēzus saka zēna tēvam: „"Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic." Un tūdaļ tā bērna tēvs brēca un sacīja: "Es ticu, palīdzi manai neticībai!"

(Sarakstes dalībniekiem no šīs vietas) Gribēšana: Jņ.5:6 – Jēzus dziedinot nespējīgo pie Betezdas dīķa, kurš 38 gadus bija gulējis slims, jautāja: "Vai tu gribi vesels kļūt?" Nepieciešama ir paša cilvēka vēlēšanās būt atkal veselam, tad Dievs atsaucas un dāvā iespēju. Jo Dievs respektē cilvēka izvēles.

Kā spēkā Jēzus dziedināja?

Jņ.5:19-30 – Jēzus jūdiem paskaidro, ka Tēvs Viņam ir devis „dzīvību pašam sevī”, t.i., ka Dēls ir dzīvu darošās enerģijas Avots, līdzīgi kā Tēvs. Tomēr Jēzus arī saka: "Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat…” (Jņ.5:19) Tas savukārt nozīmē, ka Dēls ir savā būtībā nesaraujami vienots ar Tēvu savā labajā gribā, t.i., Viņš darbojas Tēva nodomā un stratēģijā, bet varbūt arī Tēva enerģijā?

Lk.5:17b – „..un tā Kunga spēks Viņam bija, ka Viņš varēja dziedināt.” (kai dunamis kuriou hn eis to iasqai auton - un Kunga spēks bija dziedināšanām Viņā; i sila Gospodna javļalasj v izceļeņii boļnih – un Kunga spēks atklājās slimnieku dziedināšanā) Tas nozīmē, ka Jēzū Dievs Tēvs dāvāja spēku, kas varēja būt vai varēja arī nebūt, atkarībā no kaut kādiem apstākļiem. Viens no tādiem varētu būt arī apkārtējo ļaužu neticība vai paļāvība, ka Nācarietim ir spēks dziedināt. Piemēram, kad Jēzus ar mācekļiem atradās Nācaretē (Mt.13:54-58), tad Viņš nedarīja daudz brīnumu (sengrieķu tekstā: ekei dunameis pollas – nebija spēka) apkārtējo ļaušu neticības dēļ.

Kristus mācekļi dziedina

Kristus mācekļu dievišķās sūtības zīmes bija arī zīmes un brīnumi. Dziedināšanas gadījumi bija vieni no tiem. Pirmā mācekļu paveiktā dziedināšana pēc Kristus Debesbraukšanas un Vasarsvētku notikumiem aprakstīta Ap.d.3:1-10 – tizlā vīra dziedināšana pie Tempļa Krāšņajām durvīm: „Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: "Skaties uz mums." Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Bet Pēteris sacīja: "Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā - staigā!"
Šis notikums ievieš izpratni, ka mācekļi dziedina nevis viņiem piemītošajā spēkā, kā Cilvēka Dēls, bet gan Kunga Kristus spēkā, uz ko viņi atsaucās, kā autoritāti.
Arī citur, Ap.d.5:12 – „caur apustuļiem notika daudz zīmju un brīnumu”. Tas nozīmē, ka apustuļi bija Dieva instruments cilvēku atbrīvošanai no ļaunuma, gan garīgi, gan miesīgi. Bet miesīgā dziedināšana ir kā garīgās dziedināšanas zīme un priekšvēstnesis.

Dziedināšanas Baznīcā

Dziedināšanas Baznīcā notiek saskaņā ar Jēkaba vēstulē rakstīto: „Ja kāds starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu Tā Kunga Vārdā. Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots. Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.” (Jēk.5:13-16)

Tas nozīmē, ka baznīcā ir svētdarbība (RKB un Austrumu Baznīcās – sakraments), kā slimnieku svaidīšana, ko veic draudzes mācītājs (presbuterous – vārds, kas tiek šeit 14.p. lietots tiek tradicionāli tulkots attiecinot uz mācītājiem vai priesteriem, ne draudzes padomes locekļiem vai draudzes priekšniekiem). Svaidīšanas rituāls tiek saistīts ar slimnieka paša garīgo dzīvi. Līdzīgi, kā Kristus paša priekšnoteikumos arī šeit ir svarīgi, lai slimnieks vēlas vesels kļūt; lai slimnieks tic un paļaujas, ka tas ir iespējams Dieva spēkā. Bet trešais priekšnoteikums ir slimnieka sirds padošanās Dievam, kas iespējama caur grēksūdzi. Tādēļ pirms slimnieku svaidīšanas nereti notiek grēksūdze un pat privātā grēksūdze.

Tava sēkla būs daudzām tautām. Tāpēc šī viena vārda pietiks, lai viņš varētu kļūt par tēvu daudzām tautām. Ir Bezcerīgi jo ārsti nevar palīdzēt. Viņš noticēja tam ko Dievs teica, caur to cerību kas viņam bija. Ar viņa brūcēm esam dziedināti. Mums ir jādara tas ko Dievs saka.

Lai vārds neizslīd no mūsu acīm- neskatoties  ne uz ko citu, kā tikai uz manu vārdu.

*Rom. 4:19       

Bībele saka viņš nedomāja. Viņam sieva vairs nevarēja dzemdēt visa apkārtne to zināja un smējās par viņas sievu. Un Vārds ko Dievs teica pazaudēja spēku.

* Pateicības slimība- pastāvīgi iekaist elpošanas ceļi tā ir liela problēma. Bībele saka, ka ar viņā brūcēm esi dziedināts. Bībele saka, ka Jēzus Kristus ir paņēmis visas slimības un pateikties Dievam par to dziedināšanu.  Un Otrā dienā ir vel lielāks iekaisums kāds vel nav bijis.  Bet Bībele saka: vaig skatīties uz vienu vienlaicīgi, kas ir iesēta mūsos mums ir jāsargājas un nevajag pazaudēt sēklu. Pārdomājiet, ka Dieva vārds jau strādā. Tā ir kā tablete, bet es zinu kā tā strādā.

Dziedināšana - tas ir Dieva apsolījums, par kuru tik bieži liecina Bībele. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka tas ir viens no iemesliem kādēļ Jēzus ir nācis uz šīs Zemes: „ ...bija sanākuši viņu klausīties un likties dziedināties no savām slimībām. Arī tie, kas bija ļaunu garu apsēsti, tapa veseli.” (Lūk 6 : 17, 18) VIŅA VARA PĀR SLIMĪBĀM UN SĒRGĀM

Jēzum bija Radītāja vara pār slimībām un sērgām. Viņš lika paralizētiem staigāt, mēmiem runāt un akliem redzēt. Dažkārt viņš dziedināja iedzimtas kaites, kas nepakļaujas psihosomatiskai ārstēšanai. Visspilgtākais piemērs tam bija aklā vīra dziedināšana, kas aprakstīta Bībelē, Jāņa ev. 9. nodaļā. Kaut gan vīrs nevarēja atbildēt uz skeptiķu āķīgajiem jautājumiem, viņam pietika ar paša pārliecinošo pieredzi. "Vienu es zinu, ka es, neredzīgais, tagad varu redzēt!" viņš paziņoja. Viņš nesaprata, kādēļ viņa draugi šo dziednieku neatzina kā Dieva Dēlu. "Nemūžam vēl nav dzirdēts, ka kāds būtu atvēris acis cilvēkam, kas neredzīgs piedzimis," viņš teica (Bībele, Jāņa ev. 9:25,32). Viņaprāt, pierādījumi bija acīmredzami.  Es gaidu kad zāles iedarbosies. Un tāpat gaidu kas Dieva vārds iedarbosies, Ābrahams dziedinājis. Dievs saka Tu būsi Tēvs daudzām tautām. Problēmu vaig uzvarēt. Cilvēki ir samierinājušies ar savu slimību daudzi lūdz par mani- bet nekas nepalīdz. Lai Dieva sēkla būtu katram rokās, lai mēs iemācītos glabāt sēklu savās rokās. Cilvēks kuriem ir slikta redze pieredz pie tādas redzes.  Tā nav Dieva griba. Nevaig samierināties ar to. Viens vecs vīrs nēsāja dzirdes aprātu, tas nav vecuma jautājums, jo var būt vesels, viņu izdziedināja pilnībā. Visa draudze lika nožēlot sargāja to un nosargāja savu dziedināšanu viņš bija vesels. Bībele saka lai mēs turam Dieva vārdu, lai tas neizslīd no mūsu acīm! Mēs domājam tikai par apsolījumu viņš kļuva par tēvu daudzām tautām, Dievs izdarīja visi ko apsolījis. Medicīna lai mums palīdz daudziem cilvēkiem ir medicīniskā izglītība. Tāpēc neanulējam ārsta darbu. Ir Situācijas kad ārsti nevar palīdzēt. Bet ne vienmēr izdotas ir kad uzstāda nepareizas diagnozes.  Dievs ir veselības autos kas grib palīdzēt mums un citiem cilvēkiem. Katra slimība ir saistīta ar asinīm ir bīstama un viņa meklēja palīdzību, bet ārsti nevarēja palīdzēt. Viņai vairs nebija uz ko likt cerības. Viņa jau gulēja no dienas nekustējās. Jo mēs nevaram likt visas cerības uz medicīnu. Dievs neliek visas cerības uz cilvēkiem. Dievs noliek draudzi pret slimībām. Dot cilvēkiem dziedināties no Dieva spēka. Un Ir pilnīgi brīva no savas slimības, kad ārsti nevarēja palīdzēt. Lai Tu būtu bruņots ar Dieva vārdu.
Marka 5:25-Un tur bija kāda sieva, kas jau divpadsmit gadus slimoja ar asiņošanu.
Sieviete slimoja 12 gadus. Un pie ārstiem nekādu palīdzību neatrada. Nekādi līdzekļi nepalīdzēja. Dievs nav nolicis, ka mūsu liktenis ir atkarīgs no ārstiem. Bet vienmēr viņa satikās ar Jēzu. Kad nebija iespējams ārstiem bija iespēja Dievam. Un Jēzus bija vienīgais kas var palīdzēt, vajag zināt kā var saņemt no Jēzus palīdzību.
Jesajas 55:1-Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens, un, kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu!
Izslāpušie nāciet, ēdiet bez naudas. Dievs saka manas Svētības ir priekš visiem kam nav naudas. Ticība nāk no Dieva vārda klausīšanās. Bībele saka noticēja Dievam un dziedinājās. Ko Dievs dod tas nemaksā naudu? Mums ko vajag varam visu nopirkt bez naudas.
Jesajas 55:10-11-Jo, kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam,
tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju."
Nespēcīga zeme kļūs spēcīga. Kā izskaidrot kādā veidā zeme izaudzina? To neviens nevar izskaidrot. Sniegs un lietus dara spēcīgus. Tādā veidā mans vārds būs spējīgs mūsos. Spējīgus pieņemt dziedināšanu un jebkuru brīnuma no Dieva. Lietus un sniegs nāk no Debesīm. Mēs kļūsim spējīgi pieņemt Dieva vārdu.
Marka 4:26-29- Un Viņš sacīja: "Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē
un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā, ka viņš pats to nenomana.
Zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā.
 Un, kad augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ sūta sirpi, jo pļaujamais laiks ir klāt."
Sēkla ir Dieva vārds. Zeme esam mēs. Kā viņš grasās man palīdzēt? Runāt vārdus, dziedāt un guļam un ceļamies ar vārdiem. Šis vārds atnes sēklu un augļus. Kad auglis ir ievācies nāk pļaujas laiks. Dievs saka guli, celies pateicies, lai vārds neizsīkst no tavām acīm, glabā dziļi sēklu sirdī. Bet pēc tam sēkla sāk nobriest, kad nāk pļaujas laiks tad nāk dziedināšana. Un tā mans spēks, kad es sūtu viņš neatgriežas atpakaļ. Sātans mūs kārdina!