Domājot par to Kungu-Lūgšana

Domājot par to Kungu

Maleahijas 3:16- Bet tie, kas bīstas Dieva, savā starpā mierina cits citu: "Tas Kungs visu dzird un ievēro, un Viņa priekšā ir rakstīta piemiņas grāmata tiem, kas to Kungu bīstas un domā par Viņa Vārdu." `

Debesīs ir liela atmiņu grāmata, kura ir sastādīta priekš tiem, kas domā un runā par to Kungu un viņa vārdu. Kad mēs dalāmies ar Dieva vārdu un domājam un runājam par tā Kunga labestību, tas tiek ierakstīts šajā atmiņu grāmatā.

Katrs no mums tiek kārdināts domāt nepareizi. Tomēr, ja mēs paturēsim prātā, ka debesīs ir atmiņu grāmata, tas iespaidos mūsu domas. Mēs turēsimies pie dievišķajiem norādījumiem tur, kur domas iet nepareizā virzienā. Kā kristiešiem sātans ir mūsu ienaidnieks un tas vēlas sakaut mūs. Viņš nevēlas lai mēs lasītu vai dzirdētu vārdu, jo viņš zina, ka šī vārda zināšanas cilvēku noved, pie tā, ka viņš sātanu var sakaut. Cīņa iesākas prātā, iesākumā jau mūsu prātā. Domas nāk un iet, bet mums ir jāizvēlas, kurām domām sevi pakļaut. Mums ar visu savu spēku ir jādzen tās domas, kas nav saskaņā ar Dieva vārdu.

Filip.4:8-Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!

Mums tiek dots norādījums domāt tādas domas, kas ir patiesas, svētas, taisnas, šķīstas un prieka, kam laba slava.

Sal.pam.23:7-

jo viņš ir savos dvēseles dziļumos līdzīgs māņu parādībai, viņš saka: "Ēd un dzer!" - bet viņa sirds tomēr nav ar tevi.

Angļu tulkojumā ir šādi- Kā cilvēks domā savā sirdī tāds arī viņš ir

Ja tu domā negatīvas domas un paliec pie tām tad tās piepildīsies tavā dzīvē. Kad tavā prātā nāk domas, kas vedina uz pasaulīgiem kārdinājumiem, bēdāšanos un nedrošību. Kad tu domā par Dieva vārdu, Dieva spēku tad Svētā Gara spēks sāk tevī darboties. Mūsu prāts prasa rūpīgu darbu. Tomēr ir jābūt precīzā saskaņa ar Dieva vārdu, lai mums būtu panākumu bagāta dzīve. Bībele ir mūsu standarts, pavadonis vai atskaites punkts, un tikai caur to mēs vērtējam savas domas un rīcību. Dieva vārds ir mūsu galējā autoritāte. Ps. 19:14-

 Pasargi arī Savu kalpu no augstprātīgas lepnības grēkiem, ka tie nevalda pār mani! Tad es būšu bez vainas un tīrs, bez lieliem pārkāpumiem.

Lūgšana noteicošais spēks

Kad sāksi Jēzus kalpošanu, tu atradīsi, ka lūgšana bija viņa noteicošais spēks. Jēzus pavadīja daudz laika sarunā un sadraudzībā ar savu Tēvu.

Lūkas 18:1-Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt.

Angļu val paplašinātā Bībeles tulk. Ir ‘’Vīri lai vienmēr lūdz, nebīstoties droši, neatlaidīgi un nepiekāpīgi.

Mums ir jālūdz  nevis, ka tā ir kāda reliģiska nodarbošanās, bet lai gūtu rezultātu. Lūgšanai jābūt galvenam faktoram katra kristieša dzīvē. Cilvēki, kas visspēcīgāk ietekmē citu dzīves ir tie, kas pavada ilgu laiku lūgšanās.

Kāds Slavens māc. Ir izteicis’’Pirms Tev ar cilvēku ir laba saruna par Dievu, tev jāiznāk labai sarunai ar Dievu par šo cilvēku.  Mums ir jāattīsta sava lūgšanu dzīve.

10. soļi, kas mums ir jādara.

1. Ieliec Dieva vārdu viņam atbilstošā vietā savā lūgšanu dzīvē. Vārds ir mūsu līgums ar Dievu un viņa līgums ar mums.

2. Savu lūgšanu pamato uz to atbildi, ko atrodi Dieva vārdā. Vārds aptver pilnīgi visu cilvēka eksistences spektru. Vienmēr liec pie sirds, ka tev jāmeklē atbilde uz savu problēmu, bet nevis jālūkojas uz to.

3. Ar drošību ej pie Dieva žēlastības troņa un saņem. Tev ir tiesības stāvēt Dieva tuvumā, bez bailēm.

4. Stipri paļaujies uz to, ka tu esi taisns Dieva priekšā. Tu esi Dieva taisnība, un tavas lūgšanas daudz ko iespēj.

5. Lūdz Jēzus vārdā. Atceries, ka pieliekot Jēzus vārdu, tu sev pievērs Dieva uzmanību, un mums ir dots spēks, lai šo vārdu lietotu.

6. Atceries, ka tu vari lūgt visu, ko vien vēlies. Dieva vārds ir viņa griba. Kad viņa vārds mīt tevī, tad viņa griba un tavējā kļūst vienotas.

7. Neaizmirsti, ar ko tu cīnies. Lūgšana sastāv no garīgās cīņas. Tāpēc tev ir jāuzvelk pilnais Dieva bruņojums.

8. Tici, ka lūdzot saņem atbildi. Staigā ticībā un nevis skatīšanā. Lai Tevi neuztrauc tie apstākļi, kas tev stāv pretī.

9. Turi brīvu sevi no dusmām un nepiedošanas. Tev ir jāsaprot, ka ticība nedarbosies, ja sirdī būs nepiedošana

10. Slavē Dievu par uzvaru. Slavēšana apturēs ienaidnieku atvērs durvis vēl lielākām Dieva svētībām.

                                  

                        Ievēro, ka lūgšana kā noteicošais spēks ir pamatots rakstos!

Lūkasa ev. 6:12-19-Bet notika tanīs dienās, ka Viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt; un Viņš pavadīja visu nakti Dieva lūgšanā.
 Un, kad gaisma ausa, tad Viņš sasauca Savus mācekļus un izredzēja no tiem divpadsmit, kurus Viņš nosauca par apustuļiem:
 Sīmani, kuru Viņš nosauca par Pēteri, viņa brāli Andreju, Jēkabu, Jāni, Filipu un Bartolomeju,
 Mateju, Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, Sīmani, sauktu Zelotu,
 Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdu Iskariotu, kas vēlāk kļuva par nodevēju.
Nokāpis līdz ar viņiem no kalna, Viņš nostājās līdzenā vietā, un tur bija liels mācekļu pulks un liels ļaužu daudzums no visas Jūdejas un Jeruzālemes, kā arī no Tiras un Sidonas jūrmalas, kas bija sanākuši viņu klausīties un likties dziedināties no savām slimībām.
 Arī tie, kas bija ļaunu garu apsēsti, tapa veseli.
 Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.

Marka ev. 6:46-56-46 Un, tos atlaidis, Viņš gāja kalnā Dievu lūgt.
Un, kad vakars metās, tad laiva bija jūras vidū un Viņš viens pats malā.
 Un, redzēdams, ka tiem braucot bija grūtības, jo vējš tiem bija pretī, Viņš naktī gaiļos pie tiem nāca, pa jūru staigādams, un gribēja tiem iet garām.
 Bet, kad tie Viņu redzēja pa jūru staigājam, tie noturēja Viņu par spoku un iesāka brēkt,
 jo visi Viņu redzēja un izbijās. Un tūdaļ Viņš ar tiem runāja un uz tiem saka: "Turiet drošu prātu, Es tas esmu; nebīstieties!"
 Un Viņš iekāpa pie tiem laivā, un vējš nostājās, bet tie bija pavisam iztrūkušies.
 Jo viņi notikumu ar maizēm nebija sapratuši, bet viņu sirds bija apcietināta.
 Un pārcēlušies tie nonāca Ģenecaretē un brauca tur pie malas.
 Un, kad tie no laivas izkāpa, tad ļaudis Viņu tūdaļ pazina
 un apstaigāja visu to apgabalu, un sāka nest slimos uz gultām turp, kur tie dzirdēja Viņu esam.
Un, kur Viņš iegāja miestos vai pilsētās, vai ciemos, tur tie neveselos nolika tirgus laukumos un Viņu lūdza, ka tikai Viņa drēbju vīli varētu aizskart; un, cik Viņu aizskāra, tie kļuva veseli.