Laiks

Dievs mums dod katram laiku viņu iepazīt. Dievs dod mums dzīvi, bet kā mēs viņu izmantojam? Kur mēs liekam savu laiku? Cits cauru dienu skatās TV, cits pie datora un tā jau ir atkarība. Tāpēc katrs palūkosimies uz sevi kā mēs pavadām savu laiku. Pārnākot no darba vai no skolas ko mēs darām. Varbūt uzreiz skatāmies jaunumus TV, datorā, bet mums Dievs ir jāliek otrā vietā. Mums ir jāliek Dievs pirmā vietā. Neviens mēs neesam ideāli, bet mums ir jātiecas pēc labākā, lai mēs iepriecinātu savu Kungu, tāpēc vairāk laika Dieva un mazāk īslaicīgām lietām, tad mēs piedzīvosim gan Dieva svētības gan arī dzirdēsim citas lietas. Tev ir jāizvēlas vai nu datoru vai Tv, jeb vairāk laika tu velti Dievam, jo katra iztērētā minūte nevarēsim atgūt. Lai Dievs mūs svētī, ka mēs darītu pareizi. (Lūkasa ev. 13:6-9 ) Dievs tāpat gaida no mums, ka mēs viņam dosim kādus augļus, jo viņš arī no mums nocirties visu slikto. Jo viņš par saviem bērniem rūpējas un grib lai mēs būtu ar vien labāk. Šajā līdzībā pieminētais koka īpašnieks gaidīja, kad viņa koks nesīs augļus, kad trīs gadus pēc kārtas koks neko nedeva, īpašnieks bija neapmierināts un arī noskaitās, un pavēlēja lai dārza kopējs to nocērt. Tieši tā mēs bieži vien rūpējamies, kad realitātes gaismā analizējam savas neveiksmes un neauglību, tāpat kā koka īpašnieks, mēs vēlamies, lai mēs augtu, bet pārāk ātri un bargi sevi sodām, neveltot laiku problēmas izprašanai. Mēs lietojam patiesību un atsakāmies no žēlastības. Žēlastību un patiesību minētajā līdzībā simbolizē uzaršana un apmēslošana ar Dieva patiesības kapli mums ir jāizravē visas nezāles un nepatiesība, grēks un apvainojuma radītie traucēkļi. Lai augsni apmēslotu ir jāpievieno mīlestības un attiecību mēslojums. Žēlastība un patiesība nodrošina visu, kas ir nepieciešams, lai mēs dotos pareizajā virzienā, kā arī apgādā ar barības vielām, kas nepieciešams, lai mēs turpinātu augt un mainīties. Vārdu sakot lai kaut kas izaugtu ir nepieciešams laiks. Dievs mums piedāvā žēlastības laiku. Arī Ādams un Ieva dzīvoja kopā Ēdenes dārzā un nezināja kas ir ļaunums jo bija viss labs. Dievs pavēlēja Ādamam no visiem dārza kokiem tu vari ēst, bet no laba ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst. Dievs mēģināja cilvēku pasargāt no ļaunuma un sāpju iepazīšanas jo zinās, ka tas sāpēs. Un tā Dievs izraidīja viņus ārā no zemes kad nebija paklausījuši, vai mēs esam paklausīgi Debesu Tēvam visās lietās. Žēlastības laiks ir būtiska izaugsme sastāvdaļa un tas ilgs mūžīgi Pāvils sacīja. Ka laiks ir jāizmanto tik saprātīgi, cik vien iespējams, jo mūs tā nav atlicis pārāk daudz. ( Efez. 5:15-16, Sal. Māc 3.nodaļa) Visam jānotiek savā īstajā laikā. (1. Kor. 3:1-2) Mēs saskarsimies ar problēmām, ja neapzināsimies, ka kristieša izaugsmei ir dažādi posmi. Pirmais lai mēs pārietu uz ko citu mums ir jānobriest iepriekš. Sešus mēnešus vecs bērniņš nespēj savākt rotaļlietas un nolikt tās vietā jo nav spējīgs nokļūt līdz rotaļu kastei. Ābelei ir vajadzīgs laiks, lai tā nobriestu, pirms tā zari spēs noturēt nogatavojušos augļus. Cilvēki bieži vien cenšas pasteidzināt lietas būtību(Ebrejiem 5:8-9) Mūsu izaugsmes paraugs ir mūsu glābējs. Arī Jēzus tika kārdināts, bet Jēzus visam turējās pretī un visu noraidīja. Mēs vienmēr esam kārdināti iet īsāko ceļu. Bet īsākais ceļš bieži vien nozīmē neveiksmi, un sātana mērķis ir mūsu garīgā sakāve. Sātans kārdina piesolot ātri iegūstamu bagātību, bet tikai Dieva piedāvās svētības ir ilgstošas un uzticamas.( Sal. Pam 28:20) Straujai izaugsmei, kurai nav noturīgu sakņu, vienmēr būs virspusēja un īslaicīga. ( Marka 4:26-29) Dievs ir tas, kas rada izaugsmi. Laiks ir svarīga augšanas sastāvdaļa. Citreiz mūsu stāvoklis uzlabojas kad paiet zināms laiks, bet citreiz, bet citreiz jāgaida vel. Dievs mūs aicina pāriet no tumsas gaismā. Laiks darbojas mūsu labā, pārvērsdams un attīstīdams mūs lēnākajā virzienā. Dievs var atgūt zaudēto laiku mūsu vidū, un to arī dara. Viņš vēlas izmainīt mūsu pagātni. Cilvēkam nekad nav laika tik skrien no vienas vietas uz otru. Mums ir jāpārvelk laika robežas, pateicies par visu kad Jumts virs galvas, zeme un dienišķais ēdiens. Cilvēkam ir jājiet cauri gan labām, gan sliktām lietām, Mums ir jāizvēlas savs laiks, ja mēs neko nedarīsim tad nekas pats no sevis nenotiks. Katra minūte ir nozīmīga jo tā atpakaļ vairs neatnāks, mēs neaptveram cik laiks ir mums svarīgs. Daudzi nerēķinās ar citiem un vel nenovērtē laiku. Ir lietas un vietas kur mums ir jāpaspēj laikā, viena minūte var būt liktenīga. Laiks ir dots, lai mēs paspētu laikā un neliktu citiem ciest, nenosit savu laiku. Daudzi ceļas naktī augšā lai draugos novāktu interaktīvo fermu un sazin vel ko citu. Un vel par citām spēlēm runājot, vai tas ir viss vajadzīgs. Jo es sludinu un saku, kad tā ir visa laika izšķērdēšana jo tu pats ko dari, bet Dievs prasīs atskaiti kā esi izlietojis laiku. Dievs radīja un bija visur laikā. Mūsu pulkstenis vienmēr atpaliek, mums jābūt laika sajūtai. Šodien mēs būvējam nākotni, katrai vietai ir savs noteikts laiks, neatstāj uz pēdējo brīdi un nevaino pēc tam Dievu jo pie tā esi vainīgu tu pats. Lai Dievs mums palīdz lai mēs zinātu kur mums jābūt un lai zinātu kā pareizi izmantot savu laiku. Āmen.