Kā Saklausīt Dieva balsi?
Svarīgākais ir spēja saklausīt Dieva balsi un sekot tai ar atvērtu sirdi, jo Dievs pazīst katra cilvēka sirdi un zina, kas vajadzīgs, lai cilvēks būtu laimīgs.
Vai mēs varam Viņu ietekmēt? Bībelē – un arī mūsu vidū – ir vairākas liecības par izlūgtām lietām, taču ne vienmēr šīs lietas mums tiešām nāk par labu. Prātīgāk (un arī krietni pazemīgāk) ir pēc visu vajadzību un rūpju likšanas Dieva rokās lūgt, lai tomēr notiek Dieva prāts – jo Viņš taču zina vislabāk.
Tēvs neizpilda katru lūgumu, taču mūs dzird un mums atbild (ja mākam gaidīt un saklausīt Viņa balsi).
Lai mēs varētu citiem pastāstīt par Dievu un par savu ticību, vajadzīga ne tikai stipra ticība un apņemšanās evaņģelizēt, ir vajadzīgas arī vienkārši zināšanas (lai mācētu atbildēt), pazemība (neatgrūst nezinātāju), un arī dzīvs piemērs.
Bībeles notikumā par Filipu un dižciltīgo galminieku, kas lūdza izskaidrot rakstus (Ap.d. 8:26-39). Interesanti – būtiskākais, ko Jēzus māceklis darīja, bija – turējās līdzi ratiem. Bija pieejams. Protams, svarīgi bija arī atrasties īstajā brīdī īstajā vietā, uzņēmība un uzticība klausīt Gara balsij, drosme uzrunāt tik augstu kungu, zināšanas un izpratne izskaidrot neskaidro rakstu vietu, sasaistot to ar kristības svētību. Šī ir tāda kā paraugstunda diskusijai ar neticīgo. Svarīgi ir vienmēr būt gataviem aizstāvēt savu ticību, un – būt līdzās. Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos" (1.Pēt. 3:15) Dzirdēt Dieva balsi ir labi, bet tas nav vislabākais. Vislabākais ir staigāt ticībā, neko nedzirdot – uzticoties nedzirdot. Tāpēc, ja esat iemācījies saklausīt Tā Kunga balsi un atkal nekā nedzirdat, jums nav jācenšas sameklēt Dieva Vārdu, izdzirdēt balsi vai ieraudzīt vīziju. Tiekšanās dzirdēt balsi un izvairīšanās no ticības nav pats labākais. Pārāk bieži mūs cenšas pārliecināt, ka vienmēr tieša un ausīm dzirdama sarunāšanās ar Dievu ir zīme tam, ka Viņš mūs ir pieņēmis. Tiem, kas apgalvo, ka viņiem tā ir, nav nepieciešama aktīva ticība. Tā kā esam ticības cilvēki, mēs iesim neatkarīgi no tā, vai kaut ko dzirdam vai ne.[M.Velss]
Arī mēs, kristieši uzmanīgi pētām Rakstus un cenšamies klausīties Dieva balsī. Mūsu lūgšana ir – kaut mēs spētu ne tikai dzirdēt, bet arī paklausīt, ko tie māca
Mūsu priekšgājēji un ticības tēvi mums mācījuši, kā tas ir – uzklausīt Dieva balsi, pieņemt un apliecināt Viņa vārdā doto skaidro ticības mācību: apliecināt Jēzu Kristu, jo Viņā ir Rakstu piepildījums – grēku piedošana un mūžīgā dzīvība. Tikai tāpēc, ka mēs esam šajos Rakstos esam klausījušies un sekojuši, ko tie māca, mēs drīkstam saukties par patieso Dieva Israēlu, Viņa tautu.
Apustulis Pāvils Svētā Gara iedvesmā ir skaidri parādījis, ka tieši šī taisnošanas mācība ir visu Rakstu centrs: Jo ar sirds ticību ir panākama taisnība... un tālāk: bet šī ticība rodas no klausīšanās sludinātajā vārdā. Tas Kungs – Kristus ir vienīgais Dievs. Tu viņu vari mīlēt, jo Dievs tevi pirmais ir mīlējis Jēzū Kristū. Mums nav ko bīties tuvoties Dievam, jo Kristū mēs esam Viņa, sava mīlošā Tēva bērni. Šajā Dieva mīlestībā pret mums ir dzimusi mūsu ticība, un šī mīlestība pieaug un ņemas spēkā, ikreizi klausoties Dieva vārdā – šajā brīnišķīgajā evaņģēlijā, ko Kungs Kristus ir nonesis mums no Debesīm. Dieva vārds nāk ar Svēto Garu un stiprina un aizstāv mūs pret visām šaubām un mēģinājumiem mūs izsist no sliedēm, no Kristus Dieva Dēla sliedēm.
Piemērs:
Apskaidrošanas kalnā, bija redzējuši Viņu sarunājamies ar Mozu un Eliju, kā arī dzirdējuši balsi no Debesīm. Tādēļ tagad, savas lielās cīņas brīdī, Jēzus vēlējās, lai tie būtu Viņa tuvumā. Tie jau bieži bija kopā pavadījuši laiku šajā klusajā, netraucētajā vietā. Tādos gadījumos, kādu brīdi paliekot nomodā un lūgšanā, vēlāk tie varēja mierīgi gulēt netālu no sava Kunga, līdz Viņš tos no rīta modināja, lai no jauna izietu darbā. Bet tagad Jēzus vēlējās, lai tie ar Viņu lūgšanā pavadītu visu nakti. Tomēr Pestītājam, šķiet, bija nepanesama doma, ka pat tie varētu kļūt par lieciniekiem tām dvēseles mokām, kādas Viņam būs jāiztur.
Tie redzēja, kā tas pacēla Pestītāja galvu, piespiezdams to pie savām krūtīm un rādīdams uz Debesīm. Tie dzirdēja viņa balsi, līdzīgu jaukākajai mūzikai, izsakām mierinājuma un cerības vārdus. Mācekļi atcerējās skatu Apskaidrošanas kalnā. Tie pieminēja godību, kas Jēzu apņēma templī, un Dieva balsi, kas runāja no padebeša. Arī tagad bija jūtama tā pati godība, un tiem vairs nebija bail par savu Mācītāju. Par Viņu rūpējās Dievs; spēcīgs eņģelis bija sūtīts, lai Viņu aizsargātu. Mācekļi no jauna padevās dīvainam nogurumam, kas tos pārņēma. Jēzus atkal viņus atrada guļam.
Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām : Lūk, Dieva mājoklis kopā ar cilvēkiem, un Viņš dzīvos starp tiem, un tie būs Viņa tauta, un pats Dievs pie viņiem būs viņu Dievs.
Un Dievs noslaucīs katru asaru no viņu acīm, un nebūs vairs nāves, ne bēdu, ne vaidu, ne sāpju, jo bijušais pagājis.»
( Atkl. 21, 2-4) Dieva gars, kas manī mājo, saka, lai es to pieņemu kā noslēpumu.
Un Viņš man to nepārtraukti ar savu balsi apstiprina. No sirds dziļuma es piesaucu, Kungs, tevi: Ak, Kungs, klausi manu balsi, Tavas ausis lai dzird manas sirds skaļās sāpju nopūtas!"
Atveriet Lūdzu Bībeles izlasāt rakstu vietas par šo tēmu.
Vai mēs varam Viņu ietekmēt? Bībelē – un arī mūsu vidū – ir vairākas liecības par izlūgtām lietām, taču ne vienmēr šīs lietas mums tiešām nāk par labu. Prātīgāk (un arī krietni pazemīgāk) ir pēc visu vajadzību un rūpju likšanas Dieva rokās lūgt, lai tomēr notiek Dieva prāts – jo Viņš taču zina vislabāk.
Tēvs neizpilda katru lūgumu, taču mūs dzird un mums atbild (ja mākam gaidīt un saklausīt Viņa balsi).
Lai mēs varētu citiem pastāstīt par Dievu un par savu ticību, vajadzīga ne tikai stipra ticība un apņemšanās evaņģelizēt, ir vajadzīgas arī vienkārši zināšanas (lai mācētu atbildēt), pazemība (neatgrūst nezinātāju), un arī dzīvs piemērs.
Bībeles notikumā par Filipu un dižciltīgo galminieku, kas lūdza izskaidrot rakstus (Ap.d. 8:26-39). Interesanti – būtiskākais, ko Jēzus māceklis darīja, bija – turējās līdzi ratiem. Bija pieejams. Protams, svarīgi bija arī atrasties īstajā brīdī īstajā vietā, uzņēmība un uzticība klausīt Gara balsij, drosme uzrunāt tik augstu kungu, zināšanas un izpratne izskaidrot neskaidro rakstu vietu, sasaistot to ar kristības svētību. Šī ir tāda kā paraugstunda diskusijai ar neticīgo. Svarīgi ir vienmēr būt gataviem aizstāvēt savu ticību, un – būt līdzās. Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos" (1.Pēt. 3:15) Dzirdēt Dieva balsi ir labi, bet tas nav vislabākais. Vislabākais ir staigāt ticībā, neko nedzirdot – uzticoties nedzirdot. Tāpēc, ja esat iemācījies saklausīt Tā Kunga balsi un atkal nekā nedzirdat, jums nav jācenšas sameklēt Dieva Vārdu, izdzirdēt balsi vai ieraudzīt vīziju. Tiekšanās dzirdēt balsi un izvairīšanās no ticības nav pats labākais. Pārāk bieži mūs cenšas pārliecināt, ka vienmēr tieša un ausīm dzirdama sarunāšanās ar Dievu ir zīme tam, ka Viņš mūs ir pieņēmis. Tiem, kas apgalvo, ka viņiem tā ir, nav nepieciešama aktīva ticība. Tā kā esam ticības cilvēki, mēs iesim neatkarīgi no tā, vai kaut ko dzirdam vai ne.[M.Velss]
Arī mēs, kristieši uzmanīgi pētām Rakstus un cenšamies klausīties Dieva balsī. Mūsu lūgšana ir – kaut mēs spētu ne tikai dzirdēt, bet arī paklausīt, ko tie māca
Mūsu priekšgājēji un ticības tēvi mums mācījuši, kā tas ir – uzklausīt Dieva balsi, pieņemt un apliecināt Viņa vārdā doto skaidro ticības mācību: apliecināt Jēzu Kristu, jo Viņā ir Rakstu piepildījums – grēku piedošana un mūžīgā dzīvība. Tikai tāpēc, ka mēs esam šajos Rakstos esam klausījušies un sekojuši, ko tie māca, mēs drīkstam saukties par patieso Dieva Israēlu, Viņa tautu.
Apustulis Pāvils Svētā Gara iedvesmā ir skaidri parādījis, ka tieši šī taisnošanas mācība ir visu Rakstu centrs: Jo ar sirds ticību ir panākama taisnība... un tālāk: bet šī ticība rodas no klausīšanās sludinātajā vārdā. Tas Kungs – Kristus ir vienīgais Dievs. Tu viņu vari mīlēt, jo Dievs tevi pirmais ir mīlējis Jēzū Kristū. Mums nav ko bīties tuvoties Dievam, jo Kristū mēs esam Viņa, sava mīlošā Tēva bērni. Šajā Dieva mīlestībā pret mums ir dzimusi mūsu ticība, un šī mīlestība pieaug un ņemas spēkā, ikreizi klausoties Dieva vārdā – šajā brīnišķīgajā evaņģēlijā, ko Kungs Kristus ir nonesis mums no Debesīm. Dieva vārds nāk ar Svēto Garu un stiprina un aizstāv mūs pret visām šaubām un mēģinājumiem mūs izsist no sliedēm, no Kristus Dieva Dēla sliedēm.
Piemērs:
Apskaidrošanas kalnā, bija redzējuši Viņu sarunājamies ar Mozu un Eliju, kā arī dzirdējuši balsi no Debesīm. Tādēļ tagad, savas lielās cīņas brīdī, Jēzus vēlējās, lai tie būtu Viņa tuvumā. Tie jau bieži bija kopā pavadījuši laiku šajā klusajā, netraucētajā vietā. Tādos gadījumos, kādu brīdi paliekot nomodā un lūgšanā, vēlāk tie varēja mierīgi gulēt netālu no sava Kunga, līdz Viņš tos no rīta modināja, lai no jauna izietu darbā. Bet tagad Jēzus vēlējās, lai tie ar Viņu lūgšanā pavadītu visu nakti. Tomēr Pestītājam, šķiet, bija nepanesama doma, ka pat tie varētu kļūt par lieciniekiem tām dvēseles mokām, kādas Viņam būs jāiztur.
Tie redzēja, kā tas pacēla Pestītāja galvu, piespiezdams to pie savām krūtīm un rādīdams uz Debesīm. Tie dzirdēja viņa balsi, līdzīgu jaukākajai mūzikai, izsakām mierinājuma un cerības vārdus. Mācekļi atcerējās skatu Apskaidrošanas kalnā. Tie pieminēja godību, kas Jēzu apņēma templī, un Dieva balsi, kas runāja no padebeša. Arī tagad bija jūtama tā pati godība, un tiem vairs nebija bail par savu Mācītāju. Par Viņu rūpējās Dievs; spēcīgs eņģelis bija sūtīts, lai Viņu aizsargātu. Mācekļi no jauna padevās dīvainam nogurumam, kas tos pārņēma. Jēzus atkal viņus atrada guļam.
Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām : Lūk, Dieva mājoklis kopā ar cilvēkiem, un Viņš dzīvos starp tiem, un tie būs Viņa tauta, un pats Dievs pie viņiem būs viņu Dievs.
Un Dievs noslaucīs katru asaru no viņu acīm, un nebūs vairs nāves, ne bēdu, ne vaidu, ne sāpju, jo bijušais pagājis.»
( Atkl. 21, 2-4) Dieva gars, kas manī mājo, saka, lai es to pieņemu kā noslēpumu.
Un Viņš man to nepārtraukti ar savu balsi apstiprina. No sirds dziļuma es piesaucu, Kungs, tevi: Ak, Kungs, klausi manu balsi, Tavas ausis lai dzird manas sirds skaļās sāpju nopūtas!"
Atveriet Lūdzu Bībeles izlasāt rakstu vietas par šo tēmu.
Atklāsmes 3:20
Jeb citiem vārdiem- ‘’Cilvēk, tavā sirdī ir tukšums, ko aizpildīt varu tikai es! Svētīgs, tas, kas šo klauvējienu sadzird un saprot.
Ps.47,2
Ps:18,2
1.Samuēla 12,14
Jozuas 24,24
5.Mozus 30,10/ 28,45/28,2/ 28,1/ 27,10/13,9
2.Mozus 15,26
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru