Mēs to zinām. To zina visi, kas ir lasījuši Bībeli. Mēs tam arī ticam. Bet- vai mēs tam patiešām ticam? Ja, mēs būtu tā īsti pārliecināti, ka Dievs ir mīlestība, vai mēs vel varētu skumt, šaubīties un būt neapmierināti. Ja, mūsu dzīvē ir bailes, bažas un neapmierinātība , tad jādomā, ka mums ne vienmēr ir droša pārliecība par to, ka Dievs patiešām ir mīlestība. Un tāpēc- dažas domas, kas varētu mūsu izpratni un pārliecību par, kāds ir Dievs, darīt dziļāku skaidrāku.
Ap.d. 14:17Pāvils uzrunā cilvēkus, kas nepazīst Dievu, lai pārliecinātu par to, ka Dievs ir mīlestība.
Kādi ir viņa argumenti?
‘’jebšu viņš sevi nav pametis neapliecinātu, labu darīdams, no debess jums dodams lietu un auglīgus laikus, mūsu sirdis pildīdams ar barību un prieku.’’
Kā ir ar Dievu?
‘’Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un, ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu.’’
(Jesajas 49:15)
Dievs rūpējas par katru no mums, un daudzi ir piedzīvojuši un var apliecināt, ka brīdī, kad visi cilvēki ir novērsušies, pametuši, nav varējuši vai nav gribējuši palīdzēt, Dievs tomēr ir bijis blakus kā gadīgs iejūtīgs Tēvs.Ja atskatāmies uz savu pagātni, vai nav tā, ka vienmēr, kad mums jau šķitis, ka nav vairs nekādas iespējas , nav vairs izejas, Dievs par mums ir gādājis, un sniedzis tieši to, kas mums visvairāk bijis vajadzīgs?
Jāņa 3:16- Mēs lasām vispārliecinošāko pierādījumu tam, ka Dievs ir mīlestība.
‘’Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu viepiedzimušo Dēlu, lai neviens kad viņam tic nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.
Salīdzinājumam mēs varam atcerēties Ābrahāma lielo pārbaudījumu, kad Dievs lika pārbaudīt viņa ticību, upurējot dēlu( 1.Mozus 22:1-1 Varam iedomāties Debesu Tēva sirdi, ka viņš it kā nevarēja vai bija grūti ļaut Ābrahāmam iet šo ceļu līdz galam. Un Dieva roka Ābrahāmu apturēja, lai viņam nebūtu jāredz sava dēla nāve. Bet paša Debesu Tēva roku neviens neapturēja.
Ābrahāmam bija dota pavēle-
‘’Ņem savu dēlu, kuru tu mīli, Īzaku, un ej uz Morija zemi , un upurē to tur’’
(1.Mozus 22:2)
Bet viņu uz šo soli spieda mīlestība. Debesu Tēvu spieda mīlestība uz grēciniekiem vai, pilnīgi precīzi izsakoties, mīlestība uz saviem ienaidniekiem Mīlestība lika iet Kristum uz Golgātu un izdzert rūgto ciešanu kausu mūsu vietā līdz pēdējam pilienam. Ja noziedznieks ir vainīgs, viņam jājiet cietumā. Varbūt pat viņam jājiet nāvē, ja viņš pelnījis nāves sodu. Bet vai ir piedzīvots, ka viņa vietā cietumā iet tiesnesis un likumdevējs? Vai tas vispār ir iespējams? Vai mēs varam iedomāties tiesas zāli, kur kādam piespriež nāves sodu, tad tiek pierādīts, ka viņš tiešām pelnījis nāvi, un viņš ir jāved projām gaidīt soda izpildi, pieceļas tienesis- kurš pats šo sodu ir piespriedis un zina, ka spriedums ir pamatots un taisnīgs- pieceļas un aiz žēlastības pret noziedznieku saka- ‘’Es gribu mirt vainīgā vietā!’’ Starp cilvēkiem, man šķiet, tas ir kaut kas nepiedzīvots, bet tāda ir tieši Debesu Tēva mīlestība.Debesu Tēva mīlestībai netrūkst pierādījumu. Mūsu mīlestība pret Dievu un citam pret citu lielākoties izpaužas vārdos, vai skaistos žestos. Mūsu mīlestībai bieži vien trūkst vajadzīgo pierādījumu. Bet Debesu Tēva mīlestībai netrūkst pierādījumu. Viņa darbi runā daudz skaidrāku valodu nekā viņa vārdi , ko teicis Savā vārdā. Kāpēc mums tomēr mēdz būt grūti paļauties uz viņu? Viens no iemesliem varētu būt grūtības un ciešanas rakstīts.
Daudziem cilvēkiem ap mums iet grūti, viņiem šķiet, ka dzīve ir grūta, citi saka, ka tā ir par grūtu viņiem, tāpēc cilvēki šaubās.Dieva žēlastība spīd pār mums, Dieva mierā mēs glābjamies.
Jes. 43:1-2- Bet tagad saka Tas Kungs, kas tevi radījis, Jēkab, un tevi veidojis, Israēl: "Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi Mans!
Kad tu iesi caur ūdeņiem, Es būšu pie tevis, un caur straumēm, tās tevi nepārplūdinās; kad tu iesi caur uguni, tu nesadegsi, uguns liesmas tev nekaitēs! BūtDieva patvērumā ir svarīgi tieši tad, kad mums jau ūdens smeļas mutē un bēdas grib mūs saplosīt. ‘’Nekas nespēj tā mierināt k apziņa , posta vidū Dieva mīlestība tev ir visapkārt.‘’Kungs, Tava stiprā roka mani tur, Tev uzticos.’’
Jēk. 4.Nodaļā atrodama atbilde: No Kārībām , kas ir mūsos. Mums nav, jo mēs nelūdzam Dievu, vai lūdzam ļaunām sirdīm, lai šķiestu Dieva doto savam labumam.Dievs cilvēci brīdināja cilvēci no paša sākuma. Tikko cilvēks bija radīts, Dieva jau bija norūpējies, lai šo savu radījumu pasargātu no ciešanām.Viņš norādīja uz to vietu, kur viņam nevajag iet, viņš norādīja uz to vietu, kur viņam draud briesmas un brīdināja, kādas šīs briesmas būs. Bet vai cilvēks klausīja? Ja cilvēks sagādāja sev ciešanas, kas tad pie tā vainīgs? Vai te var būt kāds jautājums?
Ecehiēla 20:11- ‘’Es tiem devu savus likumus un mācīju tiem savus baušļus, kas tos tur, tas dzīvos.’’
1.Jāņa 4:7- mums atklāj, ka Dievs ir mīlestība. Tas ir vienkāršs teikums, un tomēr tas pilnībā ietekmē visu dzīvi. Dievs ir tā mīlestība, kas mūsu miesai, dvēseli un garam ir ārkārtīgi nepieciešama.
1.Jāņa 4:7-8-Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu.
Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība.
1.Kor.13:4-8-Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.
Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.
Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.
Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies.
Bērniem vajag vecāku mīlestību uzmanību, nevis atstāt bērnus vienus.Kāpēc daudzi cilvēki dodas uz ārzemēm?Lai pabarotu ģimeni, lai būtu labāka samaksa, aizbrauc prom dēļ mīlestības . Vai man vajag apliecināt, ka mīlu Dievu., Bībelē rakstīts, tie, kas kautrējas apliecināt Tad Dievs neapliecinās. Dievs ir mīlestība. Pārbaudījumi nāk no Dieva, jo Dievs mūs mīl, un mūs pārbauda.
Dievs atdeva savu dēlu par mums visiem, jo viņš mūs mīl, un lai mēs būtu brīvi. Dievs ko mīl, to pārbauda un pamāca. Dievs sacīja- Kuru es mīlu to pārbaudu.Dievs saka, ko mīlu to pārbaudu, mēs gaidām Svētību, bet ir slimība. Lai saņemtu Svētību Dievs mūs pārbaudīs vai esam cienīgi saņemt žēlastību.
Jāņa 15:9-Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā!
Rom.5:5-bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.
Rom. 8:35-37
Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai ciešanas, izbailes, vajāšanas, bads, plikums, briesmas vai zobens?
Gluži, kā ir rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu, mēs tiekam turēti līdzīgi kaujamām avīm.
Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis.
Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā. (1. Jņ. 4:16)
Tie patiesi ir augsti vārdi, brīnišķīgs mīlestības cildinājums un spēcīgs pamudinājums, rādot mums visaugstāko un vispilnīgāko piemēru. Kad tiek stāstīts, ka mīlestība - ja kāds gribētu attēlot un parādīt Dievu, tam nevajadzētu attēlot neko citu kā pilnīgu mīlestību. Dievišķā daba nav nekas cits kā šādas mīlestības liesmas un kvēle, kas piepilda debesis un zemi. Un atkal, ja gribētu attēlot mīlestību, tas nebūtu nekas cilvēcisks, pa ne eņģelisks vai debešķīgs, bet gan - pats Dievs.
Bez tam, Dieva mīlestība un žēlastība uz mums nav balstīta uz kaut kādiem nosacījumiem vai īslaicīga. Tā nebija mīlestība no mūsu puses ,kas mūs pestīja, bet mīlestība no Viņa(1.Jāņa 4:10).
Viņš mīlēja mūs ar mūžīgu mīlestību (Jer.31:13).Viņā žēlastība uz mums bija pagātnes mūžībā, pirms pasaule sākās(2Tim 1:9).Kad Kristus mūs mīl, Viņš mīl mūs līdz galam Neviens grēks, neviena neveiksme vai vājība no mūsu puses nevar mūs šķirt no tās Dieva mīlestības, kas ir Kristū Jēzū(Rom 8:35-39)
GALVENĀ DOMA: Vārdi “Dievs ir mīlestība” bieži vien tiek izteikti, lai ierosinātu domāt, ka Dievs neizturas nopietni pret grēku, vai arī, ka viņš izglābs ikvienu. Patiesībā tādēļ, ka Dievs ir mīlestība, Jēzus nāca uz šo Zemi, lai nomirtu mūsu vietā. Tā ir dārga un neatlaidīga mīlestība.
PATIESĪBA PAR ATPIRKŠANU. Šajos iedvesmojošajos pantos (1.Jāņa 4:7-21) mēs ievērojam saistību starp mīlestību un atpestīšanu. Patiesība, ka “Dievs ir mīlestība” nekavējoties tiek savienota ar krustu — ar Dieva glābjošās, sevis uzupurējošās mīlestības vislielāko pierādījumu. Dieva mīlestība nav kādas neskaidras jūtas vai beznozīmīgi vārdi. Tā ir aktīva un iespaidīga un vistiešākā nozīmē skar mūsu sirds grēcīgo egoismu.
Dievs vēlas atjaunot to, kas tika pazaudēts līdz ar grēka ienākšanu pārtrauktajām attiecībām — mūsu mīlestību un labprātīgu uzticību glābjošajam, dziedinošajam un uzticības cienīgajam Debesu Tēvam. Ar neizsakāmajām ciešanām pie krusta par visas cilvēces grēkiem, Kristus ikvienai grēcīgai būtnei sagādāja iespēju būt vienotai ar Viņu. Atpirkšanu nodrošina apstāklis, ka Viņš meklēja cilvēces samierināšanu ar sevi. Atklājot savu patieso dabu pie krusta ar piedāvājumu atņemt ikvienu grēku, Dievs uz visiem laikiem ir atspēkojis pret Viņu vērstās apsūdzības.
MĪLESTĪBAS AVOTS (1.Jāņa 4:7,
Frāze, ka Dievs ir mīlestība, jau ir kļuvusi par novalkātu izteicienu. Mūsu priekšstats par mīlestību balstās uz to, kā tā izpaužas apkārtējā sabiedrībā, kas ir daudz par maz, lai izprastu Dieva mīlestību. Jānis nesaka, ka mīlestība ir kāda no Dieva īpašībām; tā ir Viņa tiešās dabas izteiksme.
Vai visa mīlestība burtiski nāk no Dieva? Kā no mīlēt spēju radītāja — varbūt. Tomēr pastāv tik daudz dažādi izpausmes veidi, ko mēs saucam par mīlestību, kas tālu atšķiras no Dieva mīlestības (agape), tā kā būtu pārāk augstprātīgi uzskatīt par dievišķu, piemēram, cilvēcīgo mīlestību laulības dzīvē. Mums vajadzētu izsargāties ,lai Dievu nepadarītu sev līdzīgu, sakot: “Dieva mīlestībai jābūt tādai pašai kā manai mīlestībai.” Iespējams, tieši tādēļ Gara inspirētais Jānis tūlīt nākošajos pantos Dieva mīlestību saista kopā ar Jēzus ierašanos mūsu pasaulē. Izpratni par mīlestību sātans ir tā sagrozījis, ka daudziem tā pārvērtusies par liela egoisma vai uzkrītošas juteklības izpausmi. Dieva mīlestība, kā tā aprakstīta 1. Korintiešu 13. nodaļā, nemeklē savu labumu, bet rūpējas par citiem. (Skat. īpaši 4. un 7. p.) Ja Dievs ir mīlestība, ja Viņš ir visspēcīgs, kāpēc Viņš nevar visus piespiest sevi mīlēt? Sal. pam. 1:29; Jes. 65:12
MĪLESTĪBAS PIERĀDĪJUMS (1.Jāņa 4:9,10)
Kāds ir Dieva mīlestības pierādījums? 1.Jāņa 4:9
Dievs nāca uz šo pasauli, lai glābtu mūs. Jēzus nāca, “lai mēs dzīvotu caur Viņu”. (1.Jāņa 4:9; skat. arī Jāņa 1O:10)
Stādieties priekšā, ka jums pilsētā ir pazudis dēls. Kaut kāda iemesla dēļ viņš vakarā nav atgriezies mājās. Jūs varat apgalvot “es viņu mīlu”, bet kamēr neiziesit ārā to meklēt pilsētas tumšajās ielās, jūsu vārdi ir tukši un nenozīmīgi. Vai Dievs mūs mīl tāpēc, ka mēs Viņu mīlam? 1.Jāņa 4:10
Nē! Mīlestība sākas ar Dievu. “Lūk, ko nozīmē mīlestība: nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet, ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai.” (1.Jāņa 4:10, TEV)
“‘Sodība guļ uz Viņa, caur ko mums miers nāk, un caur Viņa brūcēm mēs esam dziedināti’. (Jes. 53:5) Uzlūko Viņu tuksnesī, Ģetzemanes dārzā un pie krusta! Nevainīgais Dieva Dēls uzņēmās grēka nastu. Viņš, kurš vienmēr bija viens ar Dievu, tagad savā dvēselē izjuta, cik briesmīgā stāvoklī atrodas cilvēks, kuru grēks ir šķīris no Radītāja. Tāpēc no Viņa lūpām izlauzās sāpju kliedziens: ‘Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?’ (Mat. 27:46) Grēka nasta, apziņa par tās smagumu, par grēka izraisīto dvēseles atšķirtību no Dieva salauza Dieva Dēla sirdi.” — “Ceļš pie Kristus”, Kā Dievs mīlestībā mūs velk pie sevis? Jāņa 12:32; Atkl. 22:17
“Kristus nāca, lai pasaulei darītu zināmu Dieva mīlestību, lai visu cilvēku sirdis vilktu pie sevis. Viņš sacīja: “Kad Es no zemes tikšu paaugstināts, Es visus vilkšu pie sevis.” (Jāņa 12:32) Pirmais solis pretī pestīšanai ir atsaukšanās uz Kristus mīlestības pievelkošo spēku.”
MĪLESTĪBAS REZULTĀTS (1.Jāņa 4:11-16)
Ja Dievs mūs mīl, kas tad jādara mums? Padomājiet par dažiem paskaidrojošiem tekstiem! 1.Jāņa 4:11,12
Kaut gan mums nav iespējams Dieva mīlestību izjust tiešā fiziskā ceļā (jo neviens Dievu nav redzējis), mums tomēr ir vienotība ar Viņu mīlestībā, kuras nozīme ir daudz reālāka par cilvēcīgo mīlestību. Daži ļaudis ilgojas, kaut Dievu varētu redzēt, jo tad Viņa mīlestības piedzīvojums būtu daudz taustāmāks. Tomēr Trīsvienībā (atcerieties, ka te tiek pieminētas visas dievības personas) mums pieejama visaugstākā garīgās mīlestības forma, kas “tapusi pilnīga” mūsu vidū. (Jāņa 4:12)
Kā Dievs mums piešķir savu mīlestību un palīdz palikt mīlošā stāvoklī? 1.Jāņa 4:13-16
Svētā Gara klātbūtne mūsu sirdī ir arī Kristus un Tēva klātbūtne. (Jāņa 14:18,23) Kad tā paliek ar mums, Viņa mīlestība piepilda visu dzīvi, bet kad Svētais Gars vairs mūs nepārvalda, mēs pārstājam mīlēt. Mūsu sadraudzība ar Dievu, pateicoties sirdī mājojošajam Svētajam Garam, apstiprina pārliecību, ka Jēzus ir mūsu Glābējs un dara mūs spējīgus veidot uzticīgas mīlestības pilnas attiecības ar citiem.
“Pats galvenais, kas mums nepieciešams, lai varētu saņemt un līdzdalīt citiem Dieva piedodošo mīlestību, ir apzināties un ticēt mīlestībai, kāda Viņam ir pret mums. (1.Jāņa 4:16) Sātans lieto dažādas viltības, lai mēs neatzītu šo mīlestību. Viņš grib, lai domājam, ka mūsu kļūdas un pārkāpumi ir tik briesmīgi, ka Kungs vairs neuzklausīs mūsu lūgšanas, nesvētīs un neglābs mūs. Sevī mēs neredzam neko vairāk, kā tikai vājības, un nav nekā, kas dotu cerību uz Dieva žēlastību, un sātans cenšas iestāstīt, ka visas mūsu pūles ir veltīgas, ka mēs nevaram izlabot sava rakstura trūkumus. Kad mēs mēģināsim tuvoties Dievam, ienaidnieks čukstēs: “Tev nav vērts lūgt. Vai tad tu nedarīji to ļaunumu? Vai tu negrēkoji pret Dievu un nepretojies savai sirdsapziņai?” Bet mēs varam ienaidniekam sacīt, ka “Jēzus Kristus asinis mūs šķīsta no visiem grēkiem.” (1.Jāņa 1:7) Tieši tad, kad sajūtam, ka esam grēkojuši un nespējam lūgt, — tieši tas brīdis lūgšanai ir vispiemērotākais! Mēs varam izjust kaunu un būt dziļi satriekti, tomēr mums jālūdz un jātic.” — “Kristus kalna svētruna”, 115.lpp.
PĀRDOMĀSIM: Es varu ticēt, ka Dievs ir mīlestība, bet kā izmainās mana attieksme, ja es ticu, ka Dievs mīl
Jāņa ev. 21:15-19-1 Kad viņi azaidu bija turējuši, Jēzus saka Sīmanim Pēterim: "Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?" Tas Viņam saka: "Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!" Viņš saka tam: "Gani Manus jērus!"
1Vēl otru reizi Viņš tam saka: "Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli?" Tas Viņam saka: "Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!" Viņš saka tam: "Gani Manas avis!"
Trešo reizi Viņš tam saka: "Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli?" Pēteris noskuma, ka Viņš trešo reizi viņam sacīja: vai tu Mani mīli? - un sacīja Viņam: "Kungs, Tu zini visas lietas, Tu zini, ka es Tevi mīlu." Jēzus saka: "Gani Manas avis!
Patiesi, patiesi Es tev saku: jauns būdams, tu pats jozies un gāji, kur gribēji. Kad tu būsi vecs, tu izstiepsi savas rokas un cits tevi jozīs un vedīs tevi, kur tu negribi."
Bet to Viņš sacīja, norādīdams, kādā nāvē tas Dievu godinās. Un, to teicis, Viņš tam saka: "Seko Man!"
1.Jāņa 4.Nodaļa 18-21
-Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā.
Mīlēsim, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis.
Ja kāds saka: es mīlu Dievu, - un ienīst savu brāli, tad viņš ir melis; jo, kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko viņš nav redzējis.
Un šis bauslis mums ir no Viņa, ka tam, kas mīl Dievu, būs mīlēt arī savu brāli
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru