Jo Tik ļoti Dievs mīlēja pasauli, kad sūtīja savu vienpiedzimušo dēlu, lai neviens kas viņam tic nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību(Jāņa 3:16)
2009. gada 4. decembris
Tēva Sirds!
Tēva Sirds!
Lūkasa ev. 15: 20-24
20 Un viņš cēlās un gāja pie sava tēva. Bet, viņam vēl tālu esot, viņa tēvs to ieraudzīja un tam kļuva viņa žēl, un viņš skrēja tam pretī, krita tam ap kaklu un to skūpstīja.
21 Bet dēls tam sacīja: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, es neesmu vairs cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.
22 Bet tēvs pavēlēja saviem kalpiem: atnesiet ātri vislabākās drēbes un apģērbiet to, mauciet viņam pirkstā gredzenu un kurpes kājās;
23 atnesiet baroto teļu un nokaujiet to, lai ēdam un līksmojamies,
24 jo šis mans dēls bija miris un nu atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.- Un viņi sāka līksmoties.
Dievs mūs ir radījis pēc sava tēla un līdzības.
Mēs cilvēki priecājamies un skumstam! Ja mums nodara pāri, mums sāp. Un Ja mēs esam radīti pēc Dieva līdzības, tad tas nozīmē, ka Dievam arī sāp. Caur grēka Krišanu mēs esam ieguvuši daudzas īpašības, kas nav no mūsu Tēva. Kad Bērni pamet savus vecākus un neklausa tiem, tad tēvam un mātei tas sāp. Kad Mēs grēkojam. Tad mūsu Debesu Tēvam tas arī sāp.
Dievam sāp arī tad, kad mēs ignorējam viņa norādījumus. Pat sīkumos!
Daži vārdi sīkumi norāda uz cilvēka sirds stāvokli. Kaut kas līdz galam neizdarīts, kaut kas mazliet nokavēts, mazliet kaut kas neizdarīts, vai noslinkots. Vienam sīkumam seko otrs sīkums. Sīkumi, kas nav pareizi ir sākums traģēdijai.
Mums daudziem ir cēli ideāli. Mēs cīnāmies par kādām lietām, labām lietām.Bet mēs nenākam pie mūsu Tēva. Lūkasa Evaņģēlijā līdzībā Tēvs Krita ap kaklu savam dēlam, kad tas atgriežas viņa mājās, un nepieminēja viņa nodarījumu. Arī tagad Tēvs debesīs gaida, kad Tu nāksi pie viņa. Vienkārši parunāties! Tu karo ar savām problēmām, Bet Tēvs gaida! Ja Tu sper viņam pretī soli, viņš pieceļas no sava troņa un skrien tev pretī! Tāda ir viņa sirds!
Jesajas 53:4-5
priekšā aizklāja vaigu, tā nicināts, ka mēs viņu ne par ko neturējām.
4 Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kur pretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu.
5 Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru