Mūsu aicinājums!

Galvenā doma: Dievu var parādīt tik aitas, kurš ir pie Tēva krūts un tāpēc pazīst Viņu.

«...Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vien piedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu.»(Jāņa 1:17)

Tikai Jēzus, kurš bija pie Tēva krūts ir spējīgs parādīt Viņu citiem. Tas nozīmē, lai mēs varētu parādīt Dievu, mums arī ir jābūt pie Viņa krūts.
Vārdi « pie viņa krūts» - nozīmē būt tuvu Tēva sirdij vai arī būt pie Tēva sirds.

«Viens no Viņa mācekļiem sēdēja pie Jēzus krūtīm, to Jēzus mīlēja» (Jņ.13: 23). Tie paši vārdi, kas minēti šajā rakstu vietā „pie krūtīm” runā par to pašu, būt tuvu pie sirds.

Un tātad, Jēzus bija tuvu Tēva sirdij, tāpēc Viņš varēja mums parādīt Dievu. Patiesā Dieva atziņa nāk tikai notā, kurš ir pie Viņa krūts-no Jēzus.
Dievs arī mūs aicina parādīt Dievu. Bet priekš tā mums ir nepieciešams būt tuvu Tēva sirdij, nepieciešams gulēt Tēvam pie krūts.
Tas, kurš ir tuvu Dievam, tas ir atzinis Dievu. Man ir jābūt pārņemtam ar Dievu. Man ir jābūt līdzīgam Dievam.
Viss iesākas ar vēlēšanos saprast-kas es esmu? Kā es varu parādīt Dievu? Man ir jābūt tuvu Dievam. Jēzus nāca uz zemes, parādīja mums Dievu un izdarīja visu nepieciešamo, lai mēs varētu būt tuvi ar Dievu. Jēzus novāca visus šķēršļus,lai mēs varētu būt pie Tēva krūts un pēc tam parādīt Viņu cilvēkiem.

Tā kā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ, ko Viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, Viņa miesu, un, tā kā mums ir liels priesteris pār Dieva namu, tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni....»(Ebr.10:19-22).

Jēzus ar savām asinīm atvēra mums ceļu pie Tēva. Ceļš ir vaļā.
«...jo caur Viņu gan mums, gan viņiem ir dota pieeja pie Tēva vienā Garā » (Еf.2:1)

Mums ir iespēja nākt pie Tēva caur Svēto Garu.
«...kurā mums, kas Viņam ticam, dota iespēja tuvoties Dievam bez bailēm un ar paļāvību » (Еfez.3:12).

Mums ir iespēja nākt pie Tēva caur ticību Viņam.

Mums ir dota pase nokļūšanai Tēva klātbūtnē. Mēs jebkurā laikā ar uzdrīkstēšanos,drosmi un bez bailēm varam nākt pie Viņa. Nevienam citam, nav dota šāda privilēģija, kā tikai atpirktajiem ticīgajiem.

Kam tad mums dota šī privilēģija?

Priekš tā, lai līdzīgi kā Jēzus, mēs varētu parādīt Dievu cilvēkiem, kuri ir ap mums un nav vēl atzinuši Viņu. Lai Jēzus, Kurš dzīvo mūsos, varētu pieaugt un pilnībā ieņemt mūs, mums pastāvīgi ir jānāk pie Viņa un jāmeklē Viņa klātbūtne.
Bībele mums saka par to, ka Jēzus ir apsēdies pie Tēva labās rokas pēc tam, kad Viņš piepildīja mūsu grēku attīrīšanu. Viņš apsēdās, lai tagad visi Viņa atpirktie varētu celties un piepildīt līdz galam to, ko Viņš iesāka šeit uz zemes-parādīt Dievu cilvēkiem.

«Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uzt ēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis. Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā; ar to Viņš kļuvis tik daudz varenāks par eņģeļiem, cik daudz pārāku par tiem Viņš mantojis Vārdu.» (Еbr.1:1-4).

Jēzus mums parādīja Dievu, pēc tam Dievs attīrīja mūs ar Savām Asinīm, bet tagad sēž pie Tēva labās rokas, tāpēc mēs nevaram sēdēt. Mums ir jāceļas un jāiet izplatīt Dieva atziņu virs zemes.
Lai dzīvotu, tā kā Jēzus un darītu Jēzus darbus, mums ir jānāk pie Tēva krūts un jāpavada laiks Viņa klātbūtnē..

Mēs parādām Jēzu tad, kad caur mums plūst Viņa dzīvība. Patiesa kristietība nozīmē parādīt Dievu savā miesā, lai tas ko es nesu sevī citiem kļūtu acīmredzams.
«Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu...» (Ap. Darbi 4:13).
Pirmie Jēzus mācekļi bija drosmīgi Dievam. Viņi parādīja Dievu, jo pavadīja laiku ar Viņu.
Mums ir jāpavada laiks ar Jēzu, pirmkārt, lai Viņš varētu parādīt Sevi caur mums, nevis tikai lai Viņš mūs sargātu, dziedinātu, palīdzētu utt.
Šodien ir laiks padomātu par to, kādi augļi nāk no manām attiecībām ar Jēzu? Vai citi pamana tos augļus,kas rodas no tavām attiecībā ar Dievu?

«Veselu gadu viņi pulcināja draudzi un daudzus mācīja; un Antiohijā vispirms mācekļus sauca par kristiešiem.» (Ap. Darbi 11:26).

Tā rezultātā, ka mācekļi veselu gadu mācījās Dieva Vārdu, viņus sāka saukt par kristiešiem. Viņos kļuva manāms Jēzus dzīvesveids.
Kristieši, nozīmē «Kristus sekotāji» vai «mazais Kristus».
Kādi reāli augļi ir tavā dzīvē no tavas nākšanas uz draudzi un Bībeles lasīšanas?

«Un Viņš iecēla divpadsmit, lai tie būtu pie Viņa un Viņš tos izsūtītu sludināt, un lai tiem būtu vara ļaunus garus izdzīt.» (Мк.3:14-15).
Jēzus vēlējās, lai ne tikai Viņš atklātu vai parādītu Dievu, bet arī Viņa mācekļi, un pēc tam visi pārējie ticīgie.

Dievs aicina mūs pie Sevis caur grēku nožēlu.

Dievs vēlās, lai mēs būtu ar Viņu. Tas dos mums iespēju redzēt Viņu un saprast Viņa ceļus, Viņa lēmumus, Viņa reakciju, Viņa dabu.

Dievs dod mums varu, lai mēs ejam sludināt, dziedinot slimos un izdzenot ļaunos garus. Varu un spēku, kas mums nepieciešami lai parādītu Dievu, mēs smeļam no regulāras laika pavadīšanas ar Viņu.

«Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.» (2Коr.3:1)

Mums visiem ir jāraugās uz Tā Kunga godību. Tas nozīmē koncentrēt savu uzmanību uz Jēzu, kā uz savu dzīves standartu un piemēru, koncentrēt savu uzmanību uz Viņa Vārdu, Viņa dzīvi, Viņa lēmumiem.

Vārds «redzēdami» runā par ilgstošu darbību, tas nozīmē mums ir jāredz Dievs pastāvīgi.

Mums tas ir jādara ar atsegtu seju (atvērtu sirdi). Aizspriedumi un reliģioza pārliecība, kā arī grēks var aizsegt mūsu acis. «Ar atsegtu seju» nozīmē būt tādam, kāds esi, būt patiesam.

Mēs nevaram paši sevi izmainīt, mūs maina Tā Kunga Gars. Vienīgais kas mums ir jādara, tas ir pastāvīgi jāraugās uz Tā Kunga godību atsegtām sejām.

5) Izmaiņas atnāk pakāpeniski. Ja jūs uzreiz neieraugāt ātras pārmaiņas, neizdariet secinājumu, ka nekas nenotiek un nepadodieties. Tas ir patiess vārds, ka tad kad mēs nākam pie Dieva ar atsegtām sejām, lai raudzītos Viņa godībā, mēs tiksim Svētā Gara izmainīti no slavas slavā.

«Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam. Pasaule mūs tāpēc neatzīst, ka tā Viņu nav atzinusi. Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir. Katrs, kam ir šī cerība uz Viņu, šķīsta sevi pašu,kā Viņš ir šķīsts.» (1Jāņa 3:1-3).

Dievs mūs mīl, tieši tāpēc Viņš mūs ir darījis par Saviem bērniem. Tēvs uzņemas atbildību par saviem bērniem, par mūsu dzīvi, apsardzību, virzību.
Tagad es esmu Dieva bērns un man ir mīlošs Tēvs.
Taču potenciāli vēl daudz kas mūsos nav atklājies.
Bet tad, kad tas atklāsies, mēs būsim tādi kā Viņš, tāpēc ka redzēsim Viņu. Kad mēs raugāmies uz Viņu, mēs topam Viņam līdzīgi. Un tad, kad es redzēšu Viņu, es kļūšu kā Viņš. Katrs kuram ir tāda cerība, kuram ir dedzīga vēlēšanās kļūt tādam kā Viņš, šķīsta un attīra Sevi, kā Viņš ir šķīsts.
Un tātad cena, kas ir jāmaksā, ja tu vēlies redzēt Viņu savā dzīvē un parādīt Dievu caur savu dzīvi, ir iemācīties būt pie debesu Tēva krūts. Tā dēļ tu attīri sevi ar Dieva vārdu un staigāšanu gaismā.