Dieva apsolījumi!

Tēma Dieva apsolījumi!

Izej!

1.Mozus 12:1-9

1 Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: "Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu.

2 Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību.

3 Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis."

4 Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs.

5 Un Ābrāms ņēma Sāraju, savu sievu, un savu brāļadēlu Latu un visu mantību, ko tie bija ieguvuši, un visas dvēseles, kādas tie Hāranā bija iemantojuši, un tie izgāja, lai dotos uz Kānaāna zemi. Un tie nogāja uz Kānaāna zemi.

6 Un Ābrāms pārstaigāja šo zemi līdz pat vietai, vārdā Sihema, līdz Mamres ozolam; bet tolaik tai zemē dzīvoja kānaānieši.

7 Un Tas Kungs parādījās Ābrāmam un sacīja: "Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi." Un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam, kas viņam bija parādījies.

8 Un no turienes viņš devās kalnos, austrumos no Bēteles, un nostiprināja savas teltis, tā ka Bētele bija rietumos un Aja austrumos; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam un piesauca Tā Kunga Vārdu.

9 Un Ābrāms devās tālāk un tālāk uz dienvidiem.

Ābrāms ir cilvēks tajā dzīves situācijā, kad nevar vairs tā īsti teikt, ka viss vēl tikai ir priekšā!

Septiņdesmit pieci gadi, tie nav nieka gadi.

Tāds Mūžs sevī var ietvert ļoti daudz.

Bet tieši šis brīdis, šīs mūža posms ir Dieva izvēlēts, lai teiktu priekš paša Ābrāma tik ļoti grūtos vārdus: Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu.

Ko Ābrama nozīmēja šī aicinājuma vārdi?

Tas nozīmēja atvadīties no savas pagātnes, uzgriezt muguru visam, kas ir bijis?

Dzīve, kuras notikumi bija satilpināti septiņdesmit piecos gados, tagad bija jāatstāj, lai dotos pretī kaut kam nezināmam.

Un Es Tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi Svētīšu un darīšu lielu vārdu, un tu būsi par Svētību. Es Svētīšu tos, kas Tevi Svētī, un nolādēšu tos, kas Tevi nolād, un Tevī būs Svētītas visas zemes ciltis.

Ābramam bija daudz kā tāda, ar ko bija vērts lepoties!

Sava Tēvu zeme, mājas, sieva, brāļi, arī turība bija gājusi plašumā.

Tomēr viņam pietrūka kaut kas ļoti būtisks

Ābramam nebija bērnu, viņam nebija pēc nācēju,

Kuri Rūpēsies par to lai viņa vārds neizdzistu

Šī Vīra Sirdi bezgala priecīgu darītu kaut viena Bērna ienākšana pasaulē!

Dievs saka: Es Tevi darīšu par lielu tautu,,

Skaties uz debesīm un skaisti zvaigznes cik daudz Tev būs pēcnācēju.