Tēma piedošana.
Kam jūs piedodat, tam arī es piedodu; jo, ja es kādam esmu piedevis, tad to esmu darījis jūsu dēļ Kristus vaiga priekšā, lai sātans mūs nepieviltu;
2 Kor 2:10
Tāpēc zinait, brāļi, ka caur Viņu jums tiek sludināta grēku piedošana, un visās lietās, kurās Mozus bauslība jums nespēja sagādāt taisnošanu,
Ap 13:38
Piedošanu nevar izdzēst pagātni, bet tā atver durvis nākotnei!!!!
ir kāds būtisks fakts, ka tas ko mēs ar savu muti apliecinām un tas ,kam mēs sava sirdi teicam-tā arī notiek!
bieži vien cilvēki saka-es jau neko ,es jau piedodu, bet, ka ar šo rakstu vietu
Mateja evaņģēlijs 5. nodaļa
23 Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi,
24 tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.
Nehem.9-17 "17 Viņi liedzās paklausīt un nepieminēja Tavus brīnumus, ko Tu biji darījis viņu labā; viņi kļuva nepakļāvīgi un savā stūrgalvībā iecēla sev vadoni, lai atgrieztos savā kalpībā Ēģiptē. Bet Tu esi piedošanas Dievs, žēlīgs un žēlsirdīgs, lēns dusmās un liels mīlestībā, un Tu viņus nepameti
Jes.27-9 17 Viņi liedzās paklausīt un nepieminēja Tavus brīnumus, ko Tu biji darījis viņu labā; viņi kļuva nepakļāvīgi un savā stūrgalvībā iecēla sev vadoni, lai atgrieztos savā kalpībā Ēģiptē. Bet Tu esi piedošanas Dievs, žēlīgs un žēlsirdīgs, lēns dusmās un liels mīlestībā, un Tu viņus nepameti
Dan.9-9 Bet Tā Kunga, mūsu Dieva, rokā ir žēlastība un piedošana, kaut gan mēs esam bijuši Viņam nepaklausīgi " Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs.
Romiešiem 12. nodaļa
Ebr.9-22
"Un gandrīz viss tiek šķīstīts asinīs saskaņā ar bauslību, un bez asins izliešanas nav piedošanas. "katrs lūdz "piedod mums mūsu parādus, kā mēs piedodam saviem parādniekiem", es cenšos vienmēr atcerēties, pārbaudu sevi vai tiešām esmu piedevusi pa īstam
man bija tāds gadījums, sen ,kad kļuvu kristiete-man likās, ka esmu piedevusi savai māsai, likās, ka tā jādara kristiešiem, un kad viņa man "uzkāpa uz varžacīm" sapratu, ka tā bija paraug piedošana, liekulība
ir rakstīts par Jēzu- pazemīgs un no sirds lēnprātīgs-kā gan līdzināties Viņam? tieši no sirds lēnprātīgs
Efez.1:7 Viņā(Kristū) mums dota pestīšana Viņa asinīs, grēku piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības,
Jo vairāk mēs iemīlamies Dievā, jo ātrāk atmetam visas dusmas, draudus un nepiedošanu, jo tas viss atrauj no Dieva tuvuma
nepiedošana ir kā zirneklis liels un postošs ,kas jo ilgāk perinās sirdī ,jo vairāk pinekļus sapin
un tas sāk "dzemdēt" bērnus - kā lāstus , cilvēks klust īgns ,depresīvs un ļauns - tie ir nepiedošanas bērni.
Jerem.36:3 Varbūt Jūdas nams, kad tas dzirdēs, kādu Es tiem esmu nodomājis sūtīt ne
laimi, varbūt viņi ikviens atgriežas no sava ļaunā ceļa, un Es tiem varu piedot viņu noziegumus un grēku.
Efez.1:7 Viņā mums dota pestīšana Viņa asinīs, grēku piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības.:
Neko nevajag darīt bez mīlestības. Burts mūsu dzīvi nepadarīs dzīvu bet mīlestība uz Dievu.
2 Timot.3:3 3 cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji. Vajadzēja, lai saprotamāks iesākt jau ar 1.pantu: Bet zini to, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki,
2 jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti,
3 cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji,
Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu,
1;pielūkodami, ka neviens nezaudētu Dieva žēlastību, lai nekāda rūgta sakne, augstu izaugusi, jums nekaitētu un daudzi ar to netiktu apgānīti.
Salam.pam.12:18
18 Kas paradis neapdomīgi runāt, nereti iedur kā ar zobenu, bet zinīga cilvēka valoda ir kā dziedinātājas zāles. Man arī patika Jesajas 58 nod. un salīdziniet ar cahārijas
7. nod. Runājot par piedošanu, mums svarīgi ir piedot citiem, kas mums darījuši pāri, lūgt piedošanu citiem, kam esam darījuši pāri... jāatlīdzina nodarītie zaudējumi ar uzviju... jālūdz piedošana arī Dievam... "Es guļu, bet mana sirds ir nomodā. Lūk! Es dzirdu sava drauga balsi, viņš pieklauvē un saka: atver man, lai es ieeju pie tevis, mana mīļā draudzene, mana māsa, mana dūja, mana cildenā! Jo mana galva ir pilna rasas, un manas matu cirtas ir pilnas nakts valguma!
Es esmu novilkusi savu tērpu, kā lai es to atkal uzvelku?! Es esmu nomazgājusi savas kājas, kā lai es tās atkal notriepju?
Bet mans draugs izbāza savu roku caur režģu spraugu; tas lika līdz pašiem dziļumiem ietrīcēties manai sirdij ilgās pēc viņa, un mani prāti samulsa, viņa balsi un vārdus izdzirdot.
Tad es piecēlos, lai atdarītu savam draugam; pa maniem roku dilbiem lejup ritēja šķidro mirru straumītes, un dārga ziežu eļļa pilēja no maniem pirkstiem uz durvju aizšaujamā.
Un, kad es beidzot atvēru durvis savam draugam, tad viņš bija aizgājis un nebija vairs redzams. Mana dvēsele bija ārkārtīgi satraukta, kamēr viņš runāja. Tad es meklēju viņu, bet neatradu; es viņu saucu, bet viņš man neatbildēja.
Tad mani sastapa sargi, kas apstaigāja pilsētu; viņi mani sasita līdz asinīm un ievainoja, un citi sargi uz mūra noņēma man manu šķidrautu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru