Zinātniskie pierādījumi Dieva eksistencei

Visai izplatīts uzskats, ka Dieva eksistence nav pierādāma racionāli loģiskā veidā, ka viņa eksistenci var pieņemt pamatojoties ticībā kā aksiomu. Gribi tici – gribi netici- tā ir katra personīgā lieta. Kas attiecas uz zinātni, tad visbiežāk tiek uzskatīts, ka tai jāpēta materiālā pasaule ar racionāli empīriskām metodēm, bet tā kā Dievs ir nemateriāls, tad zinātnei nav attiecības ar Viņu - lai tā sacīt ar Viņu nodarbojas reliģija.

Bet patiesībā tas ir nepareizi – tieši zinātne dod mums pārliecinošus pierādījumus par Dievu – visas mūs apņemošās materiālās pasaules Radītāju.
Jau sākot ar vidusskolas 10. klasi, skolēniem ir priekšstats par dažiem zinātnes pamatlikumiem, piemēram, par enerģijas nezūdamības likumu (ko sauc par pirmo termodinamikas likumu) un par entropijas spontāno augšanu, ko sauc par termodinamikas otro likumu. Tā, lūk, Bībeles Dieva – Radītāja eksistence ir tiešs loģisks secinājums no šiem diviem vissvarīgākajiem zinātnes likumiem.Vispirms padomāsim par jautājumu: no kurienes radusies mūs aptverošā materiālā pasaule? Uz to varētu būt vairāki atbilžu varianti:1)Pasaule pamazām evolucionēja daudzus miljonus vai triljonus gadu no kaut kādas <> Patlaban tas ir <> viedoklis. It kā kādreiz eksistējis pilnīgs haoss, kas pēc tam uzsprāga( Lielā sprādziena teorija) un pēc tam sakarā aiz nezināmiem iemesliem pamazām <> no <> buljona par amēbām, bet pēc tam par cilvēku.2) Materiālā pasaule eksistējusi vienmēr, mūžīgi, - tādā veidā, kādu mēs to redzam patreiz.3)Materiālā pasaule vienkārši ņēma un radās no nekā pati par sevi noteiktā laikā atpakaļ.4) Pasaule bija no Dieva kādu laiku atpakaļ izveidota kā pirmatnējs haotisks materiāls, bet pēc tam evolucionēja patreizējā izskatā daudzu miljonu gadu laikā, ne <>, bet tā paša Dieva darbības rezultātā. Tā ir tā saucamās <>, kura patreiz ir diezgan modē. 5)Materiālā pasaule - Dieva radīta no nekā noteiktā laikā un pabeigtā veidā un no tā laika līdz šim brīdim atrodas pastāvīgā degradācijā. Tā ir Bībeles koncepcija, jeb kreacionisms.Tagad apbruņojoties ar pirmo un otro termodinamikas likumiem pamēģināsim atbildēt jautājumu, kura no šīm koncepcijām ir pareizā, jeb precīzāk, kura no šīm šiem likumiem nav pretrunā.

Augšminētā pirmā koncepcija ir pretrunā ar otro termodinamikas likumu, saskaņā ar kuru visi dabiskie spontānie procesi iet uz entropijas palielināšanas pusi (Tas ir uz sistēmas (haotiskumu, nesakārtotību). Evolūciju, kā spontāno dabas sistēmu sarežģīšanos noliedz otrais termodinamikas likums. Šis likums saka, ka no haosa nekādos apstākļos pati no sevis nevar iestāties kārtība. Spontānā sarežģīšanās jebkurā dabas sistēmā nav iespējama. Piemēram, pirmatnējais buljons nekad un nekādos apstākļos, nekādos triljonos, jeb biljonos gados nevar radīt augstāk organizētos olbaltumvielas ķermenīšus, kuri savukārt nekad nekādos apstākļos nekādos triljonu un biljonu gados nevarēja <> tādā augsti organizētā struktūrā, kā cilvēks. Tādā veidā šis vispārpieņemtais modernais uzskats par visuma izcelšanos ir pilnīgi nepareizs, tāpēc, ka ir pretrunā ar vienu no zinātnes termodinamikas pamatlikumiem – otro.Otrā koncepcija arī ir pretrunā ar otro likumu. Jo, ja mūsu materiālā pasaule būtu mūžīga un tai nav sākuma laikā, tad acīmredzami, ka saskaņā ar otro likumu, tā būtu degradējusies līdz pilnīgam haosam. Bet mēs novērojam apkārtējā pasaulē augsti organizētas struktūras, starp citu, kādas esam mēs paši. Tātad loģiskas sekas no otrā likuma ir secinājums par to, ka mūsu Visumam, visai mūs aptverošai materiālai pasaulei ir sākums laikā.Trešā koncepcija, saskaņā ar kuru pasaule cēlusies <> noteiktā laikā atpakaļ gatavā augsti organizētā veidā un no tā laika pamazām degradējas – protams nav pretrunā ar otro likumu. Bet tā ir pretrunā ar pirmo likumu (Enerģijas nezūdamības likumu), ar kuru saskaņā enerģija (jeb matērija, tā kā E=mc2) nevar pati rasties pati no sevis, no nekā.Patreiz modē esošā ceturtā koncepcija, saskaņā ar kuru eksistē evolūcija, bet ne <> , bet zem <>, arī ir pretrunā ar otro termodinamikas likumu. Šim likumam, pēc būtības ir vienalga, vai evolūcija notiek pati par sevi, jeb zem <> Tas vienkārši saka, ka principiāli ir neiespējami dabā notikt evolūcijas procesiem un fiksēt tajos pilnīgi pretējus procesus – patvarīgas dezorganizācijas procesus. Ja dabā eksistētu komplicēšanās evolūcijas procesi paši no sevis, (neatkarīgi no tā, vai zem Dieva iedarbības, jeb bez Viņa) tad otrais likums nebūtu atklāts un netiktu no zinātnes formulēts tādā veidā, kādā tas eksistē patreiz.
Un tikai piektā – Bībeles koncepcija, kreacionisms, pilnīgi atbilst abiem zinātnes pamatlikumiem. Materiālā pasaule neizcēlās pati par sevi, bet to radīja nemateriālais Dievs – un tas atbilst enerģijas saglabāšanās likumam (pirmais termodinamikas likums), saskaņā ar kuru matērija nerodas pati no sevis no nekā. Pie kam pirmais likums nav fiksējis matērijas (enerģijas) izcelšanos no nekā patlaban mūsu laikā, kas arī atbilst Bībeles apgalvojumam, ka <<6>> tas ir Dievs no tā laika nerada jaunu matēriju. Bībelē pieminētais <>, kuru Dievs uzlika materiālai pasaulei arī atbilst otrās termodinamikas likuma darbībai.Tādā veidā, mierīgi un pamatoti, bez pārspīlējumiem var apgalvot, ka zinātne pierādījusi materiālās pasaules radīšanu, jo šis fakts ir acīmredzams loģisks secinājums empīriskā ceļā no zinātnes pamatlikumiem – pirmā un otrā termodinamikas likumiem.
Cita lieta ir tā, ka arī zinātnei var neticēt. Piemēram, dažāda veida <> izgudrotāji, pēc būtības netic pirmajam termodinamikas likuma patiesumam –enerģijas saglabāšanās likumam. Tāpēc viņi cenšas izgudrot mehānismu, kurš radītu enerģiju no <> Tieši tāpat tie, kas tic evolūcijas teorijai, pēc būtības netic otrā termodinamikas likuma pastāvēšanai, kas viennozīmīgi noliedz evolūcijas iespēju kā paškomplicēšanas procesu- un viņi tāpat cenšas izgudrot, izdomāt it kā dabā eksistējot mehānisms, vai likums saskaņā ar kuru it kā notiktu matērijas paškomplicēšanas procesi.