2012. gada 29. janvāris

Uz ko tu ceri?


Cerība 2. daļa
Ps.23 ir viena no visskaistākajām dziesmām ir Dāvida dziesma. ‘’Tas Kungs ir mans Gans’’ un šajā ielejā Tas Kungs savus ļaudis gana kā ļaudis uz zāļainām ganībām, un vada pie skaidra ūdens. Zēna gados Dāvids bija pats avju gans un ļoti labi pārzināja ganu gaitas. Kad viņš gribēja stāties Filistiešu stipriniekam Goliātam, bet ķēniņš Sauls šaubījās par spēku un samēru, Dāvids sacīja:
(1.Samuela 17:34-36) Bībeles lasītāji droši vien zina, kāds bija šīs cīņas iznākums, kā teikts( Ps. 23:4 pantā) Dāvids izsaka kādu ļoti drūmu domu, ka Dievs savus ļaudis vada ne vien uz zāļainām ganībām un skaidru ūdeni, bet arī noved tumšā ielejā jeb kā teikts vecajā tulkojumā- nāves ēnas ielejā. Šis ļoti nopietns brīdis, katra cilvēka dzīvē un ir svarīgi, kā mēs ieejam  tumšajā ielejā. jaunpiedzimuši Dieva bērni vai vienkārši reliģiozi vai neticīgi.
Kas ir tumšā ieleja?
Tie var būt dažādākie dzīves krīžu brīži, tuvu mīļu cilvēku zaudējums, smaga neārstējama slimība, laulības dzīves sairums, lielas finansiālas grūtības, smagi nepārvarami sadzīves apstākļi, kuriem neredzam nekādu izeju. Tas viss ap mums rada it kā tumsu un nepārvaramus šķēršļus, tomēr- arī nonākot šādos apstākļos Dāvida saka(Ps. 34:20)
Uzsvars šajā pantā likts uz vārdu taisns.
Kāpēc Dievs arī taisnus, patiesos kristiešus ved tumšajā ielejā? Tāpēc, ka mēs esam Kristus līdzmantinieki. Jo mūsu meistars pats gāja cauri tumšajai ielejai caur Ģetzemani un Golgātu, tad arī  viņa sekotājiem šāds ceļš ir jāiet. (Rom. 8:17) Ļoti spilgts piemērs minēts vecajā derībā par lielo cietēju Ījabu. Dievs viņu ieveda dziļā tumšā, nāves ēnā. Kā viņš pret to izturējās?( Ījaba 2:9-10) Vel vairāk Ījabs izsaucās(Ījaba 1:21) Daudziem šāds Ījaba izsauciens un vispār tik smagi Dieva piemeklējumi var likties nesaprotami, bet ja mēs sapratu Dievu, tad viņš nebūtu Dievs! Ko darīt, ja cilvēks savas nepareizās dzīves un grēku dēļ nonāk tumšā ielejā?  To tad var uzskatīt par Dieva audzināšanas skolu. Daudzi nekad savā dzīvē nebūtu Dievu atraduši, ja nenonāktu tumšajā ielejā.  Bieži cilvēks tuvojas Dievam tikai, tad kad nonāk bēdu ielejā. Šādu pārbaudījumu iznākumi var būt divi. Viens bēdās jautā: ‘’Bet kur tad ir mīlestības Dievs? Par ko man jācieš- otri bēdās spiežas tuvāk Dievam. Ciešanas ne vienmēr ir grēku sekas, bet caur bēdām Dievs mūs uzrunā, ja vien mēs viņa valodā ieklausāmies un to saprotam- kā teikts dzejā
Sirds, lai tu liela audz,
Dievs liek, lai plosās auka, kas tevi zemu liec pie zemes klāt.
Kas lapas plēš un vēja ziedus brauka, kas tevī visu tiecas sadragās. Timotejs Atēnās sludina (1. Tes. 3:3) un Pāvils un Barnabs sludina Antiohijā( Ap.d. 14:22) Vienmēr atcerēsimies, ka bēdās Dievs nes nastas smagāko daļu. Dāvids saka( Ps. 94:9) Dievs arī bēdās nekad nenovērš savas acis.( Jāņa 10:27-28) Cik ilgi viņš mūs turēs? Atbilde ir( Mt. 28:30) Jautājums tikai vai mēs piederam viņa ganāmajam pulkam, vai kopā ar Dāvidu arī varam sacīt( Ps. 23:1) Viņš mūs vada uz mērķi. Bieži vien liekas, ka Tas Kungs ir aizmidzis, viņš bieži neatbild uz mūsu palīgā saucienu- Dāvis izsaucās: ( Ps. 44:24-25; Ps. 121:4) Un Jozua saka( Joz. 1:5-7) Jaunajā derībā ir spilgts piemērs par vienu no tā Kunga mācekļiem- un Jēzus redzēja Nātanaēlu  nākam un saka par viņu( Jņ. 1:47-48) Dāvids izsaucās( Ps. 139:2-3) Arī tad, kad mēs nejūtam Dievu savā tuvumā arī tad viņš ir pie mums. Mēs varam sacīt’’ Kungs, ja es tevi neredzu, tu mani redzi, ja es nejūtu Tavu tuvumu, tu esi pie manis, ja es nejūtu tavu roku, tā ir tomēr pacelta pār mani. Dievs zina katra cilvēka plānus. Arī mācekļiem likās, ka izpildot Jēzus pavēli doties pāri jūrai, ka Jēzus ievedīs viņus briesmās. ( Mateja 8:24-26) Vai tu esi kādreiz domājis, ka Dievam priekš Tevis ir plāns tavai dzīvei? Un viņš noteikti to grib īstenot, ja arī tev ir jāiet cauri tumšai ielejai. Apustulis Pāvils mierina Korintiešus ( 1. Kor. 10:13) Vai tu šiem vārdiem tici? Vai Tev šķiet, ka Dievs nezin  tavas izturības robežu? Nešaubies, kad Gaismas nav, nešaubies, gan notiks viss. Dievs ko teicis savā vārdā, to visu arī darīs. ( Ps. 84:6-8) Dieva palīdzība nenāk par vēlu, kaut arī reizēm mums tā liekas. Dievs nekad nesteidzas un arī nekad nekavē. Tam Kungam ir visas lietas iespējamas, ja vien mums ir ticība. ( Jesajas 38:17) Mūsu ticību Dievs pakļauj pārbaudei, kā jau vēsta Ebrejiem 11:6-, Ka bez ticības Dievam nevar patikt. Kur tu griezies savās bēdās?
Dāvis saka ( Ps. 119:49-50) Reiz Jēzus jautā mācekļiem, ko ļaudis saka par cilvēka dēlu, kad viņš esot? Un viņi atbildēja( Mt. 16:13-15) Uz šo jautājumu arī mums ir katram jāatbild, kas mums ir Jēzus?( Mateja 16:16) Bet vai arī tu vari sacīt, Ka Jēzus ir Tavs personīgais glābējs? Ja viņš vel nav Tavs personīgais glābējs, tad veltīga ir tava ticība, tas, ka tu esi kristīts un iesvētīts. Jo tas Tevi vel nepadara par Dieva bērnu un sekotāju. Dāvis saka( Ps. 50:15) Tev ir jāsaka Kungs, ko tu šajā situācijā man gribi sacīt. Mums ir jāzemojas pie Dieva varenās rokas, lai saņemtu žēlastību īstā laikā. Caur tumšo ieleju Dievs cilvēku velk pie sevis. Kamēr cilvēka dzīvē viss rit gludi, viņš Dievu nemklē , bet bēdās tas ir labākais ir pieglausties pie pestītāja un meklēt viņa tuvumu

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru