Mūžīgā Dzīvība!

Tēma Mūžīgā Dzīvība!

Interesanta ir atziņa par to, ka mūžīgā dzīvība nav vieta, bet drīzāk tāds kā lielums. Un patiesībā jau sākot ar brīdi, kad pieņemam Kristu, mums jau ir mūžīgā dzīvība, no tā brīža mēs dzīvojam mūžīgi.

Muziga dziviba ir :Pirmkārt, mums ir jāatzīst tas, ka esam grēkojuši pret Dievu: „Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības” (Romiešiem 3:23). Mēs visi esam darījuši lietas, kas ir Dievam nepieņemamas un sliktas Viņa acīs, tāpēc mēs visi esam pelnījuši saņemt sodu. Tā kā mēs esam grēkojuši pret mūžīgu Dievu, tad tikai mūžīgs sods ir pietiekams. ”Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā” (Romiešiem 6:23)

Mūžīgā dzīvība ir dzīvība, ko Jēzus Kristus izpauda cilvēciskajā līmenī. Un šī pati dzīvība, nevis tās kopija, kļuva redzama mūsu cilvēcīgajā miesā, kad mēs piedzimām no jauna. Mūžīgā dzīvība nav dāvana, kas nākusi no Dieva; mūžīgā dzīvība ir Dieva dāvana. Tas kaut kas ,ko var dabūt jau šeit  un tas nozīmē -uzvaru!!Tā ir nemirstība ,tā  ir jauna dzīve ,kas sākas šeit Garā.

[Enerģija un spēks, kas bija tik labi saskatāms Jēzū, būs redzams arī mūsos kā pilnīga Dieva žēlastības darbība, kad reiz pieņemsim pilnīgu un izšķirīgu lēmumu par grēku.

Nu Mūžīgā dzīvība ir Dieva dāvana! Bībelē ir skaidri aprakstīts ceļš uz Mūžīgo Dzīvību. Davanu ,kuru var saņemt caur Dēlu, Jēzu Kristu.

"Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums.." (Apd 1,8) – nevis spēku kā dāvanu, kas nāk no Svētā Gara; spēks ir pats Svētais Gars, nevis kaut kas, ko Viņš var dot.

Taču, Jēzus Kristus, bezgrēcīgais (1. Pētera 2:22), mūžīgais Dieva Dēls, kļuva cilvēks (Jāņa ev. 1:1,14) un nomira pie krusta, lai samaksātu sodu par mūsu grēkiem. ”Bet Dievs savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki” (Romiešiem 5:8). Jēzus Kristus nomira pie krusta (Jāņa ev. 19:31-42), uzņemoties uz sevi sodu, ko mēs esam pelnījuši (2. Korintiešiem 5:21). Pēc trijām dienām Viņš augšāmcēlās no nāves (1. Korintiešiem 15:1-4), ar to pierādot savu uzvaru pār nāvi un grēku. ”Dievs Savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem” (1. Pētera)

Lai neviens,kas viņam tic nepazustu, bet dabūtu Mūžīgo dzīvību.

Dzīvība, kas bija Jēzū, caur Viņa krustu pieder arī mums, kad pieņemam lēmumu salīdzināties.

Ja ir grūti salīdzināties ar Dievu, tas nozīmē, ka neesam izšķīrušies pieņemt morālu lēmumu par grēku. Jēzus ir durvis uz mūžīgo dzīvību un Dievs dod mums Svēto Garu.

Bet, kad reiz nolemjam to darīt, mūsos nekavējoties sāk ieplūst Dieva dzīvības pilnums

. Jēzus nāca, lai mums dotu neizsīkstošus dzīvības avotus – "ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību". (Ef 3,19)

Mūžīgajai dzīvībai nav nekāda sakara ar laiku. Tā ir dzīvība, kādu dzīvoja pats Jēzus, kad Viņš bija šeit virs zemes; un vienīgais patiesais dzīvības avots ir mūsu Kungs Jēzus Kristus.

Ticībā Kristum un Viņa nopelnam, mums ir jānožēlo, jānovēršas(jāatgriežas) no mūsu grēkiem un jāpievēršas Kristum, lai saņemtu pestīšanu (Apustuļu darbi 3:19). Ja mēs ticam, ka Viņa nāve pie krusta samaksāja sodu par mūsu grēkiem, mūsu grēki tiek piedoti un Dievs mums apsola mūžīgu dzīvību kopā ar Viņu debesīs. ”Jo Dievs tik ļoti pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību”

Mūžīgā dzīve sākas ar grēku  nožēlu  ,ar atdzīšanu ar ticību.

Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par savu Kungu, un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu ir uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts” (Romiešiem 10:9). Ticība Kristus pabeigtajam darbam pie krusta ir vienīgais ceļš uz mūžīgo dzīvību! ”Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas navPat visvājākais svētais ir spējīgs piedzīvot Dieva Dēla dievišķības spēku, kad atļauj tam ienākt sevī. Bet jebkuras pūles ar sakostiem zobiem pašu spēkā kaut ko panākt vienīgi samazinās Jēzus dzīvības ietekmi mūsos. no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos” (Efeziešiem 2:8-9). Mums ir nepārtraukti jāatļauj, lai lēnām, bet noteikti Dieva pilnīgās dzīvības diženums mūs pakļautu savā varā, ielaužoties ikvienā mūsu sfērā. Tad Jēzus iegūs pilnīgu varu pār mums un cilvēki ievēros, ka mēs patiešām dzīvojam kopā ar Viņu. Ja tu vēlies pieņemt Jēzu Kristu par tavu Pestītāju, šeit ir lūgšanas piemērs, kuru tu vari lūgt Dievam. Atceries, ka šīs vai jebkuras citas lūgšanas lūgšana tevi ne no kā neglābj – tikai ticība Kristum glābj tevi no taviem grēkiem. Šī lūgšana ir vienkārši veids, kā izteikt Dievam tavu ticību uz Viņu un pateicību par to, ka Viņš ir tev sagādājis pestīšanu. „Dievs, es zinu, ka es esmu grēkojis pret Tevi un es esmu pelnījis sodu par to. Bet Jēzus Kristus uzņēmās manu sodu, lai caur ticību Viņam man var tikt piedoti mani grēki. Es vēlos atgriezties (novērsties) no maniem grēkiem un uzticēties Tev, lai es varētu tikt pestīts. Paldies Tev par tavu brīnišķīgo žēlastību un piedošanu, un par mūžīgās dzīvības dāvanu! Āmen!” 1) Ja esi Kristū – tas iespaido tavu šodienu

2) Ja esi Kristū – tas iespaido tavu mūžību

3) Ir tikai divas iespējas – tu esi Kristū vai ārpus Kristus

Un, ja Kristus nav uzmodināts, tad veltīga ir jūsu ticība, tad jūs vēl esat savos grēkos.

1. Korintiešiem 15:17

Ar savu stūrgalvību un nocietināto sirdi, kas neatgriežas no grēkiem, tu krāj dusmas pret sevi tai Dieva dusmības dienai, kad atklāsies viņa taisnā tiesa. Romiešiem 2:5

[2009.12.02. 21:32:32] Arnolds: . kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā." (Jņ 5,24)

(c) Jēzus nomira pie krusta, lai samaksātu sodu par mūsu grēkiem (Romiešiem 5:8; 2. Korintiešiem 5:21). Jēzus nomira mūsu vietā, Viņš izcieta sodu par mūsu grēkiem mūsu vietā. Jēzus augšāmcelšanās pierādīja to, ka Viņa upuris bija pietiekams, ka Dievs to ir pieņēmis samaksai par mūsu grēkiem. (b) Mūsu grēku dēļ mēs esam pelnījuši tikt sodīti ar mūžīgu atšķirtību no Dieva ellē (Romiešiem 6:23). Mūžīgās dzīvības atslēga ir mūsu Kunga Jēzus Kristus rokās

Jēzus Kristus un mūžīgā dzīvība – šie vārdi nav atvienojami viens no otra.

Vienīgās durvis ir Kristus un nekādi citi ceļi un varianti ceļā pie Dieva nepastāv, ne

atziņa, ka ir kaut kas augstāks, kāds spēks un likums, kas valda pār pasauli, ne kādi citi dievi. Tur jau tieši parādās šie visi daudzo dievu varianti, kas tiek mēģināti, lai piekļūtu Dievam, labie darbi un izpirkšana, bet Viņa tīrība, nevainojamība, nav savienojama ne ar ko citu, kā vienīgi ar Viņu pašu, tas ir arī ar Viņa Dēlu, kas ir Viņš pats. Tādēļ Kristus saka, ka Vinš ir vienīgais ceļš, durvis, kas ved pie Tēva, nevis iedomības dēļ, bet tādēļ, ka vienīgi tā tas darbojas. Tikai tā mēs tiksim izglābti, ja būsim Kristū.

Un tad atrisināsies arī visas mūsu šīs dzīves lietas, jo mums būs mūžīgā dzīvība, kas noliks visas citas vērtības atbilstošā vietā, mums būs pilnība no tā, ka esam ar Kristu ticībā vienoti.

d) Dievs piedāvā piedošanu un pestīšanu ikvienam, kurš izvēlas uzticēties Jēzum, noticēt tam, ka Viņa nāve bija samaksa par mūsu grēkiem. (Jāņa ev. 3:16; Romiešiem 5:1; Romiešiem 8:1). Šī ir pestīšanas būtība! Ja tu tici Jēzum Kristum kā savam Glābējam, tu esi izglābts! Visi tavi grēki ir piedoti un Dievs apsola tevi nekad neatstāt un nepamest (Romiešiem 8:38-39; Mateja ev. 28:20). Atceries, ka tava pestīšana ir droša Jēzū Kristū (Jāņa ev. 10:28-29). Ja tu tici Jēzum kā tavam Pestītājam, tu vari būt pilnīgi pārliecināts par to, ka tu dzīvosi ar Dievu mūžīgi debesīs! Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Romiešiem 6:23

1. Jāņa 5:13 ir teikts: “To es jums rakstu, lai jūs zinātu, ka jums ir mūžīga dzīvība, kas ticat Dieva Dēla Vārdam.” Dievs vēlas, lai mēs izprastu savu pestīšanu, lai mēs būtu pārliecināti par to, ka esam pestīti. Jņ. 3,36: "Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa."

1. Jņ. 3,2: Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim viņu, kāds viņš ir. Mk. 16,16: Kas tic un top kristīts, tas taps svēts, bet, kas netic, tas taps pazudināts. Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Romiešiem 6:23

Dievs Savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem.

1. Pētera 1:3

Jo Dievs tik ļoti pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.

Jāņa ev. 3:16

Jāņa 4: 14 Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai."

Jāņa 5: 24 Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.

Jāņa 6: 27 Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas paliek mūžīgai dzīvībai, kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo Dievs Tēvs Viņu ir apzīmogojis." ja mēs attālināmies no Dieva, tad cilvēki kaut kādā ziņā pieņemam Sātanu un var sākt grēkot cilvēki un beigās viņi saņem savu augļu algu , tad viņi atgriežas pie Dieva.

Jāņa 12: 50 Un Es zinu, ka Viņa pavēle ir mūžīga dzīvība. Tāpēc visu, ko runāju, Es runāju, kā to Mans Tēvs Man ir sacījis."

Ap.d.13: 46 Bet Pāvils un Barnaba, paļāvības pilni, sacīja: "Dieva vārdu vajadzēja vispirms jums sludināt; bet, kad jūs to atmetat un sevi neturat par mūžīgās dzīvības cienīgiem, lūk, tad mēs griežamies pie pagāniem.

Rom 6: 23 Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

[2009.12.02. 21:42:25] Arnolds: 1.Jāņa 5: 20 Bet mēs zinām, ka Dieva Dēls ir nācis un mums tādu prātu ir devis, ka atzīstam vienīgi patieso, un mēs jau esam patiesajā - Viņa Dēlā Jēzū Kristū. Šis ir patiesais Dievs un mūžīgā dzīvība

Jāņa 3: 36 Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa."

Jāņa 6: 40 Jo tāda ir Mana Tēva griba, lai ikvienam, kas skata Dēlu un Viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība un Es viņu celtu augšā pastarā dienā."

Jāņa 6: 54 Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to uzcelšu pastarā dienā.

Rom 6: 22 Bet tagad, kad jūs esat atsvabināti no grēka un esat kļuvuši par Dieva kalpiem, jūsu ieguvums ir svēttapšana un tās gals - mūžīga dzīvība.

1.Jāņa  5: 13 To es jums rakstu, lai jūs zinātu, ka jums ir mūžīga dzīvība, kas ticat Dieva Dēla Vārdam.

2. Atrodi labu draudzi, kuras mācība ir saskaņā ar Bībeli. Nedomā par baznīcu kā par celtni. Baznīca ir tie cilvēki, kas tajā nāk kopā. Ir ļoti svarīgi, ka tie, kas tic Jēzum, arī ir kopā viens ar otru sadraudzībā. Tas ir viens no galvenajiem draudzes mērķiem. Tagad, kad tu esi uzticējies Jēzum Kristum kā savam Glābējam, mēs iesakām tev atrast kādu draudzi, kuras pamatā ir Bībele, un parunāt ar šīs draudzes mācītāju. Pastāsti viņam par tavu uzticēšanos Jēzum un par tavu vēlmi turpmāk dzīvot ar Dievu.

[2009.12.02. 21:46:40] Arnolds: Otrs draudzes mērķis un uzdevums ir mācīt Bībeli. Tev ir jāiemācās, kā pielietot Dieva pamācības savā ikdienas dzīvē. Bībeles pazīšana un saprašana ir atslēga sekmīgai un spēcīgai kristieša dzīvei. 2. Timotejam 3:16-17 ir teikts, “Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.” [2009.12.02. 21:47:20] Arnolds: Trešais draudzes mērķis ir pielūgsme. Tas ir laiks, kad mēs pasakām Dievam paldies par visu, ko Viņš ir mūsu labā izdarījis. Dievs mūs ir izglābis. Dievs mīl mūs. Dievs rūpējas par mums. Viņš vada mūs. Kā gan lai mēs nebūtu Viņam pateicīgi? Dievs ir svēts, taisnīgs, mīlošs, līdzjūtīgs un pilns žēlastības. Atklāsmes grāmatā 4:11 ir teikts: „Tu, Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un spēku, jo Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas.” Svētdienas rīta agrumā sievietes, paņēmušas līdzi sagatavotās ziedes, devās uz Jēzus kapu, bet tur viņas ieraudzīja, ka milzīgais akmens no kapa ieejas novelts. Viņas iegāja iekšā, bet Kunga Jēzus ķermenis tur nebija atrodams. Apmulsušas, domājot kas gan varētu būt noticis, viņas nezināja, ko iesākt, kad piepeši viņām blakus parādījās divi vīri spoži mirdzošās drēbēs. Baiļu pārņemtas, sievietes nometās ceļos ar seju pie zemes. "Kāpēc jūs meklējat dzīvo mirušo kapā? - viņi vaicāja. Viņa šeit nav; Viņš no nāves ir uzcēlies un atgriezies dzīvē. Vai neatceraties, ko viņš jums teica, kad bija Galilejā, ka viņu nodos ļaunu cilvēku varā, sitīs krustā, bet trešajā dienā viņš celsies augšā?" Tad tās atcerējās viņa vārdus un steidzās atpakaļ, lai par visu notikušo pavēstītu Jēzus vienpadsmit mācekļiem un visiem pārējiem. Šo sieviešu vidū, kas apustuļiem par visu notikušo stāstīja, bija arī Marija Magdalēna, Joanna un Jēkaba māte Marija. Taču mācekļiem šis stāsts izklausījās pilnīgi nereāls un viņi tām neticēja. Tomēr Pēteris cēlās un skrēja uz kapu pārliecināties. Saliecies viņš ieskatījās kapā un redzēja vien tukšu līķauta strēmeļu tinumu un viņš devās prom prātojot, kas gan varāja būt noticis.

/ Lūka 24:1-12Jņ. 5:19-29

19. Tad Jēzus turpināja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat,

20. jo Tēvs mīl Dēlu un Tam rāda visu, ko pats dara; un Viņš Tam rādīs vēl lielākus darbus nekā šos, ka jūs brīnīsities.

21. Jo, itin kā Tēvs uzmodina miroņus un dara tos dzīvus, tā arī Dēls dara dzīvus, ko Viņš grib.

22. Jo Tēvs vairs nespriež tiesu ne par vienu, bet visu tiesu ir nodevis Dēlam,

23. lai visi godātu Dēlu, tāpat kā viņi godā Tēvu. Kas Dēlu negodā, negodā Tēvu, kas Viņu sūtījis.

24. Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.

25. Patiesi, patiesi Es jums saku: nāk stunda un viņa ir jau klāt, kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi un, kas būs dzirdējuši, dzīvos.

26. Jo, itin kā Tēvam ir dzīvība pašam Sevī, tāpat Viņš arī Dēlam ir devis, lai Tam būtu dzīvība pašam Sevī.

27. Un Viņš Tam ir devis varu turēt tiesu, tāpēc ka Viņš ir Cilvēka Dēls.

28. Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs Viņa balsi

29. un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.

[2009.12.02. 21:53:55 | Rediģēts 21:54:10] Arnolds: Mūsu šīs dienas tekstu caurstrāvo doma, kas izskan jau pašā  sākumā: „Dēls neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu darām” – tie ir Jēzus vārdi, ko mēs esam dzirdējuši arī daudzās citās vietās: Es un Tēvs, mēs esam viens; visas lietas man ir Tēva nodotas, un neviens nepazīst Dēlu, kā vien Tēvs un neviens nepazīst Tēvu kā vien Dēls un kam Dēls to grib darīt zināmu (Mt 11, 27); Tēvs, apskaidro savu Dēlu, lai Dēls apskaidro Tevi, .. bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu, ..apskaidro Tu Mani ar to skaidrību, kas Man bija Tevis, pirms pasaule bija. bez Dieva, manuprāt, cilvēkiem ir lemts izjust Sātana dabu, jo cilvēkiem ir pašiem jāgrib pieņemt. Dievs jau neuzspiež savu klātbūtni , cilvēki var paši izvēlēties

[2009.12.02. 21:56:46] Arnolds: Ar šiem un daudziem citiem vārdiem Jēzus ir norādījis uz savu vienību ar Dievu Tēvu – viss, ko ir patiesais cilvēks Jēzus no Nācaretes ir darījis un runājis, ir tāpat, kā to darītu visuvarenais un patiesais Dievs. Jo Tēvs un Dēls ir atšķirīgas personas, bet tomēr viņi ir viens vesels, nešķirama vienība. Nebūdami viens un tas pats, viņi ir viens. Jēzus, Dieva Dēls ir neredzamā Dieva attēls, visas radības pirmdzimtais, Viņā ir radītas visas lietas debesīs un virs zemes, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu, bet Viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā; .. jo visai Dieva pilnībai labpatika iemājot Viņā (no Kol 1. nod.).

„Jo Tēvs mīl Dēlu un tam rāda visu, ko pats dara; un Viņš tam rādīs vēl lielākus darbus nekā šos, ka jūs visi brīnīsities”. Par ko Jēzus šeit runā? Tā ir vara darīt dzīvu un uzveikt nāvi. Vara darīt dzīvu piemīt tikai un vienīgi patiesajam Dievam. Jo itin kā Tēvs uzmodina miroņus, tā arī Dēls dara dzīvus, ko Viņš grib. Vai tas attiecas uz mums – vai tad mēs nebūtu dzīvi, ka mūs būtu jādara dzīvus? 2 žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus.

3 Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kas mūs Kristū ir svētījis ar visāda veida garīgu svētību debesīs.

4 Viņā Tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis, lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā mīlestībā. ( Efeziešiem 1. ) Mūžīgā dzīve ir dāvana tiem, kas uzticas Jēzum. Par to ir rakstīts Bībelē 1.Jāņa 5:11-12 „Un šī ir tā liecība, ka Dievs mums ir devis mūžīgu dzīvību, un šī dzīvība ir Viņa Dēlā. Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības.” Apustulis Pāvils veiksmīgi apraksta nemirstības saņemšanas brīdi. Par to ir rakstīts Bībelē 1.Korintiešiem 15:51-54 „Redzi, es jums saku noslēpumu: ne visi mēs mirsim, bet visi tiksim pārvērsti, piepeši, acumirklī, pēdējai bazūnei atskanot. Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti. Jo tam, kas šeit iznīcīgs, jātērpjas neiznīcībā, un tam, kas šeit mirstīgs, jātērpjas nemirstībā. Un, kad šis iznīcīgais apvilks neiznīcību un šis mirstīgais apvilks nemirstību, tad piepildīsies tas vārds, kas rakstīts: nāve ir aprīta uzvarā!” Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.

 Patiesi, patiesi Es jums saku: nāk stunda un viņa ir jau klāt, kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi un, kas būs dzirdējuši, dzīvos. Jo, itin kā Tēvam ir dzīvība pašam Sevī, tāpat Viņš arī Dēlam ir devis, lai Tam būtu dzīvība pašam Sevī. Un Viņš Tam ir devis varu turēt tiesu, tāpēc ka Viņš ir Cilvēka Dēls.

 Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs Viņa balsi un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.

Jņ.12:24-29 Ko mēs esam pelnījuši – nemirstību vai iznīcību? Tas ir smags jautājums?: Līdzko mēs domājam par mums mīļajiem vai arī tieši par sevi. Kā ir ar maniem mīļajiem, kuri jau ir tajā saulē, vai viņi ir Dieva Mierā vai arī viņi to nav pelnījuši. Ko viņi ir pelnījuši? Kā būs ar mani – es varu jebkurā brīdī pēkšņi nelaimīgi krist, ciest avārijā, saindēties, saslimt ar nedziedināmu slimību ) – vai mans pēcnāves ceļš vedīs pie Dieva, vai arī mani sagaida otra nāve, kā tos ļaunos. Ko es esmu pelnījis?

  Ko vispār cilvēks var pelnīt?

Arnolds: dzīvojot viltīgajā un grēcīgajā pasaulē, kura agrāk pat centās noliegt visu garīgo, pat velnu un pašu Dievu?

Ja mēs mēģinātu izsvērt savus labos un ne tik labos darbus, tad diez vai tie nosvērtos labajā pusē. Arī psalma vārdi saka: „Tas Kungs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem un raugās, vai jel kāds ir sapratīgs un meklē Dievu. Bet viņi ir novirzījušies, visnotaļ izvirtuši; nav neviena, kas dara labu, it neviena.” (Ps.14:2-3) Apustulis Pāvils arī par to raksta savā vēstulē Romiešiem: „jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības” (Rom.3:23). Tas nozīmē, ka mums ir maz cerību iegūt nemirstību pēc šīs nāves, ja mēģinātu to iegūt vienkārši dzīvojot pēc savas labās sirdsapziņas, bez ticēšanas Dievam un Kristum un bez attiecībām ar Dievu.

Cik nozīmīgi kļūst visi garīgie jautājumi, ja tos sākam aplūkot no tā viedokļa, ja tie reāli skar manu likteni un manu mīļo cilvēku likteni!   (Cik tad nozīmīgi ir tas, ka es esmu kristīts!)

Bet Jēzus Kristus šajā Rakstu vietā runā par Mūžīgo Dzīvību. Tā ir iespējamība dzīvot pēc ķermeņa nāves. Nemirstība ir tur, kur ir Dievs, jo Viņš ir Radītājs, Dzīvības Avots. Svarīgi ir būt saiknē ar Dievu, jo tas dod nemirstību.  Kristus saka, ka ir vairākas lietas, kas nepieciešamas nemirstībai. Vispirms Viņš nosauc ticību – tā ir kā saite, kas veidojas starp ticīgo un Dievu – tiem, kas paliek šajā saitē, Dievs dāvā nemirstību. Citur evaņģēlijā ir vārdi: „Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa.” (Jņ.3:36) Bet ko nozīmē šī ticība, kas dāvā iespēju būt nemirstīgam? Kā tas veidojas? – Ticība jaunajā Derībā nav nekustīgs (statisks - kas neietver ticošā rīcību) jēdziens, bet tas nozīmē dinamisku (rīcību un dzīvu) dinamisku (rīcību un dzīvu) attieksmi un rīcību – vispirms tas ietver iekšēju izmaiņu (iepriekšējā virziena un domāšanas maiņu, atgriešanos), tālāk tas ietver sekošanu (piecelšanu, pievēršanos, paļaušanos un iešanu līdzi).

Ticošais ir kā 12 mācekļi, kas ir atzinuši Jēzu no Nācaretes par Mesiju un sekojuši Viņam, kādēļ Dievs viņus ņem pie sevis un tiem ir Mūžīgā Dzīvība. Bet ir vajadzīga tāda ticība, kas atzīst, ka Jēzus ir Augšāmcelšanās un Dzīvība.

Interesanti, ka Kristus runā par Dieva Dēla balsi,

 kas sauc , modina uz šo nemirstību: tie ir Dieva Dēla vārdi, balss, kas uzrunā mirušos, Cilvēka Dēla aicinājums celties augšā no kapiem, atmosties no nāvīgā miega un celties augšā, lai dzīvotu kopā ar Dievu un Viņa izredzētajiem. Tas ir Dieva aicinājums, kas atskan cilvēka dzīves ceļā, aicinot ieklausīties un pievērsties garīgiem jautājumiem, bet vēlāk arī aicinot veidot attiecības ar pašu Dievu. Otrs Dieva aicinājuma veids ir šis apokaliptiskais.

Ticešana Dievam ir dzīves un nāves jautājums, Dievs teica: mans taisnais ticībā dzīvos. Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvībaolegsblaze: 1Jņ 5:20

 Bet mēs zinām, ka Dieva Dēls ir nācis un mums tādu prātu ir devis, ka atzīstam vienīgi patieso, un mēs jau esam patiesajā - Viņa Dēlā Jēzū Kristū. Šis ir patiesais Dievs un mūžīgā dzīvība.

1Jņ 1:9

Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības. Lk 10:25-37

Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: "Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?"

 Bet Viņš uz to sacīja: "Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?"

 Un tas atbildēja un sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu."

 Viņš tam sacīja: "Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi."

 Bet viņš, gribēdams attaisnoties, sacīja Jēzum: "Kurš tad ir mans tuvākais?"

 Tad Jēzus atbildēja un sacīja: "Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie tam noplēsa drēbes, sasita un, atstādami viņu pusmirušu guļam, aizgāja.

 Bet nejauši kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, viņš aizgāja garām.

 Tāpat arī kāds levīts nāca gar to vietu, to ieraudzīja, bet aizgāja garām.

 Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās.

 Un piegājis viņš pārsēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to apkopa.

 Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: kop viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu.

 Kurš no šiem trim cilvēkiem tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis laupītāju rokās?"

 Tas atbildēja: "Tas, kas viņam žēlsirdību parādīja." Tad Jēzus uz to sacīja: "Nu tad ej un dari tu arī tāpat." Tu esi dzimis Dieva valstībā. Tu atveri savu sirdi Jēzum Kristum un lūdzi Viņu ienākt. Tu uzņēmi Viņu kā savu Pestītāju, un nu tu piederi Viņam. Un kad Viņš nāca, Viņš tev deva mūžīgu dzīvību. Tagad tev ir tāda dzīvība kā nekad agrāk, t.i., Dieva dzīvība, dievišķa dzīvība. ,,Es tām dodu mūžīgu dzīvību." (Jņ. 10:28)

Smāc 3:11

 Visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis, pat arī Mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs; žēl tikai, ka cilvēks nevar izprast Dieva darbu - ne tā iesākumu, ne galu. 1. Ka Bībele tās kanoniskajā saturā jeb Svētie Raksti ir dzīvā Dieva vārds, un tāpēc katra kristieša un draudzes dzīves un mācības visaugstākā ticības atziņas mēraukla, autoritāte un norma.

(Joz 1:8; Mt 5:17-19; Lk 24:25-27; 2Tim 3:15-16; Atkl 22:18-19)

[2009.12.02. 22:42:01] Arnolds: 2. Vienīgajam dzīvam un patiesam Dievam, visa Radītājam, mūžīgajam Tēvam, kas ir visspēcīgs, visur klātesošs, visu zinošs [nemainīgs] Gars, kas savā mīlestībā rada, uztur un pārvalda visas lietas un kas atklājas Trīsvienībā: Tēvā, Dēlā un Svētajā Garā.

(2Moz 20:2-6; Jes 45:21-22; Apd 17:24-28; Jņ 14:26; 16:13-15)

3. Jēzum Kristum Dieva vienpiedzimušam Dēlam, Viņa piedzimšanai [miesā] no Svētā Gara, bezgrēcīgai dzīvei, nomiršanai pie krusta mūsu grēku dēļ, augšāmcelšanai no mirušajiem un paaugstināšanai Dieva Tēva godībā, no kurienes Viņš reiz nāks tiesāt dzīvos un mirušos [un ievest savējos Debesu Valstībā].

(Lk 1:30-35; Ebr 7:22-26; 1Pet 1:17-21; Apd 10:37-42; Mt 25:31-32) 4. Svētajam Garam, kas pārliecina cilvēku par grēku un taisnību, modinot cilvēkā grēka apaziņu [un nožēlas nepieciešamību], strādājot pie cilvēka jaunpiedzimšanas, piepildot ticīgos ar dievišķu spēku, vadot tos Dieva godināšanas, [Jēzus Kristus māceklības, draudzes sadraudzības, kalpošanas un liecināšanas] ceļā, piešķirot Svētā gara dāvanas un veidojot Svētā Gara augļa briedumu.

(Jņ 3:6; Apd 2:38; Jņ 16:7; 1Kor 12:4-11; Gal 5:22)

[2009.12.02. 22:43:36] Arnolds:

5. Ka Dievs radīja pirmo cilvēku pēc Savas līdzības, svētu un bezgrēcīgu būtni, dodot tai brīvprātīgas izšķiršanās iespēju, paklausīt Viņam vai nē. [Velna pievilts] cilvēks izšķīrās par nepaklausību Dievam, pazaudēja sākotnējo sadraudzību ar Viņu un kļuva par grēcinieku. Šīs izšķiršanās sekas ir klātesošas cilvēcei arī šodien un tā atrodas zem taisnīgā Dieva soda.

(1Moz 1:26-28; 2:16-17; 3:23-24; Jes 59:1-2; Rom 6:23)

6. Ka Dievs savā mīlestībā vēlas glābt [visus] cilvēkus, uzkraujot [cilvēces] grēkus savam Dēlam Jēzum Kristum un liekot Viņam saņemt sodu cilvēku vietā. Caur Jēzus Kristus vietniecisko nāvi un augšāmcelšanu no mirušajiem cilvēkam ir iespēja piedzimt no augšienes un tādejādi satvert Dieva [pasniegto žēlastības dāvanu] mūžīgo dzīvību.

(Ec 33:11; Jes 53:2-6; 1Kor 15:20-23; Ef 2,1-9; 2Kor 5,17-21)

7. Jēzus Kristus atkalatnākšanai, visu mirušo augšāmcelšanai un tiesas dienai, kurā katram ar saviem darbiem būs jāstājas Dieva priekšā, lai atbildētu par savu dzīvi, ieejot mūžīgā dzīvībā vai sodā.

(Mt 24:23-31; Jņ 14,1-3; 2Kor 5:10; 1Kor 15; 1Tes 4:13-18; Mt 13:24-33; 36-43)

[2009.12.02. 22:44:58] Arnolds:  CAUR KRISTU DIEVS IEDOD

MŪŽĪGO DZĪVĪBU.

Pestīšanas svētība ir vēl lielāka pēc Pastarās tiesas. Caur Kristus augšāmcelšanos atpestīti cilvēki var līksmoties par gaidāmo mūžīgo svētību, kas ir uzglabāta debesīs (1. Pēt. 1:3-5; Jāņa 5:28-29; 1. Tes. 4:17). Ja Kristus būtu palicis kapā, tad kristiešu cerība būtu pazudusi līdz ar Viņu (1. Kor. 15:17-19). Bet tāpēc, ka Kristus tika augšāmcelts, uzticīgie kristieši arī tiks augšāmcelti – garīgā miesā (pareizs tulkojums no gr. val. būtu → “garīgā ķermenī”; 1. Kor. 15:44) uz neiznīcību (1. Kor. 15:51-54). Pāvils mūs iepriecina, “ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas mums [kristiešiem] parādīsies” (Rom. 8:18). Pāvila vēstule romiešiem

1 Ko lai nu sakām? Vai paliksim grēkā, lai vairojas žēlastība? Nekādā ziņā ne!

2 Kā lai mēs, kas grēkam esam miruši, vēl dzīvojam tajā?

3 Jeb vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē?

4 Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.

5 Jo, ja mēs Viņam esam kļuvuši līdzīgi nāvē, mēs būsim tādi arī augšāmcelšanā.

6 Jo mēs saprotam, ka mūsu vecais cilvēks ticis līdzi krustā sists, lai tiktu iznīcināta grēkam pakļautā miesa un lai mēs vairs nekalpotu grēkam,

7 jo, kas nomiris, tas ir taisnots no grēka.

8 Bet, ja mēs ar Kristu esam miruši, tad mēs - tāda ir mūsu ticība - arī dzīvosim kopā ar Viņu.

9 Jo mēs zinām, ka no mirušiem uzmodinātais Kristus vairs nemirst: nāvei nav vairs varas pār Viņu,

10 jo mirdams Viņš reiz par visām reizēm nomiris grēkam, bet, dzīvs būdams, Viņš dzīvo Dievam.

11 Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam.

12 Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausait vairs viņas iekārēm!

13 Nenododiet arī savus locekļus par netaisnības ieročiem grēkam, bet nododiet sevi pašus Dievam kā tādi, kas no mirušiem kļuvuši dzīvi, un savus locekļus par taisnības ieročiem Dievam.

14 Tad grēks vairs nebūs jūsu kungs; jo jūs neesat padoti bauslībai, bet žēlastībai.

15 Ko nu tālāk? Vai lai grēkojam, tāpēc ka neesam padoti bauslībai, bet žēlastībai? Nekādā ziņā ne!

16 Vai nezināt, ka tam, kam jūs sevi nododat par paklausīgiem kalpiem, jums arī kā kalpiem jāklausa, vai nu grēkam uz nāvi, vai paklausībai Dievam - uz taisnību.

17 Bet pateicība Dievam, ka jūs, kas bijāt grēka vergi, no sirds esat kļuvuši paklausīgi tai mācībai, kurā esat mācīti,

18 un, no grēka atsvabināti, kalpojat taisnībai.

19 Es runāju cilvēcīgi jūsu cilvēcīgās vājības dēļ, jo, tāpat kā jūs senāk savus locekļus bijāt nodevuši par vergiem netikumībai un netaisnībai, kalpodami netaisnībai, tā tagad nododiet savus locekļus par kalpiem taisnībai, lai kļūtu svēti.

20 Jo, kamēr jūs bijāt grēka vergi, jūs neklausījāt taisnībai.

21 Kādi bija jūsu toreizējās dzīves augļi? Tādi, par kuriem jums tagad jākaunas! Viņu gals ir nāve!

22 Bet tagad, kad jūs esat atsvabināti no grēka un esat kļuvuši par Dieva kalpiem, jūsu ieguvums ir svēttapšana un tās gals - mūžīga dzīvība.

23 Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā. Un, kad sabata diena bija pagājusi, tad Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome pirka dārgas svaidāmās zāles, lai ietu un Jēzu svaidītu. Un pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, saulei lecot, tās gāja uz kapu un runāja savā starpā: "Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?" Un paskatīdamās tās redzēja, ka akmens bija novelts; tas bija ļoti liels. Un, kapā iegājušas, tās redzēja kādu jaunekli pa labo roku sēžam, apģērbtu garās baltās drēbēs. Un tās izbijās. Viņš tām sacīja: "Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu no Nacaretes, kas bija krustā sists; Viņš ir augšāmcēlies, Viņa nav šeit: redziet še to vietu, kur Viņu nolika; bet noeita un sakait to Viņa mācekļiem un Pēterim, ka Viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit, kā Viņš jums ir sacījis." Kam Kristus ir gatavs sniegt savu uzvaru pār nāvi? Tagad vēlreiz vajadzētu ieklausīties sākumā citētajos vārdos. … Es dzīvoju, un jums būs dzīvot. Šeit it jāsaredz kāda kopsakarība. Ja Kristus dzīvo un dzīvo tieši priekš mums, tad mēs kļūstam līdzdalīgi Viņa dzīvē. Vēl vairāk – mēs kļūstam līdzdalīgi Viņa Augšāmcelšanās notikumā tik cieši, ka tas veidojās, aug un briest arī par mūsu Augšāmcelšanos. Mūsu patiesā dzīve, tās piepildījums izriet no tā, kā dzīvoja Kristus, kāpēc dzīvoja, kāpēc mira un augšāmcēlās. Kristus nāca, lai uzmeklētu pazudušo, lai glābtu grēcinieku, lai nāves vietā, kas ir grēka alga, viņam dāvātu mūžīgo dzīvību. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība: saka Jēzus. Ir vārdi, kuri vēl tiešāk iezīmē ticības Kristum un mūžīgās dzīvības kopsakarības: Patiesi, patiesi Es jums saku: kas tic, tam ir mūžīgā dzīvība. Tas viss ir pasakāms par Lieldienām, ja vēlamies nonākt līdz to patiesajai jēgai, līdz Lieldienu kodolam. … Es dzīvoju, un jums būs dzīvot. Ja ieklausāmies uzmanīgāk, tad atklājam, ka šajos vārdos ir ietverta arī pavēle. Tā aicina uz noteiktu savas dzīves izvērtēšanu. Kad sākam aizdomāties, kā būs aiz nāves sliekšņa, tad mums no sākuma ir jāpadomā – bet kā ir bijis sliekšņa šajā pusē... Kad domājam par dzīvi pēc nāves, ir arī jādomā – kāda ir bijusi mana dzīve līdz nāvei? Te ļoti svarīgi ir nopietni rēķināties ar Kristus vārdiem. Rēķināties ar to, ko tie saka par manu dzīvi, jo bez tiem mūsu tālums no Dieva un mūsu grēku lielais apjoms tā arī paliek vienmēr līdz galam nesaprasts. Rēķināties ar Kristus vārdiem nav viegli, tas mēdz būt sāpīgi, ļoti sāpīgi. To viens no darbiem ir atmodināt mūsu sirdsapziņu, lai mēs redzētu to, kas caurmērā paliek neieraudzīts. Vārdi, kuros saņemta visa dievišķā bauslība un pravieši, tā arī ir palikuši bez atbalss mūsos – mūsu nespējā mīlēt Dievu pāri visām lietām un savu tuvāko kā sevi pašu. Mt.25:46

46 Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvībā."

 Jāņa 10:28

 28 Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.

Pati zināmā rakstu vieta Jāņa 3:16

Ebr.13:114

Arnolds: 14 Jo mēs esam tapuši Kristus līdzdalībnieki, ja tikai paļaušanos paturēsim no sākuma līdz galam stipru.

 Kāda ir Mūžīgā dzīvošana.

Mūžīgā dzīvošana ir neizsakāmi jauka Svētlaime, miers, taisnība, līksmība, godība. kad mēs varēsim skatīt Dieva Jēru vaigu vaigā, atbrīvoti no grēka un lāsta.

Mūžīga dzīve ir garīga dzīve.

Kad miesa b;us pagodināta, tad tai nebūs laicīgo vajadzību.

Atklāsmes 21:4

4 Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.

Ps.17:15

15 Bet es Tavu vaigu skatīšu taisnībā un uzmodies pēc sirds patikas raudzīšos Tavā attēlā.

Rom. 8:18 18 Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums

Rom.14:17

17 Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā.

Atklāsmes 22:3-4

3 Nekas tur nebūs vairs nolādēts. Tur stāvēs Dieva un Viņa Jēra tronis, un Viņa kalpi Tam kalpos.

4 Tie skatīs Viņa vaigu, un Viņa Vārds būs tiem uz pierēm

Mk.12:25

25 Jo, kad tie celsies augšām no miroņiem, tad tie nedz precēs, nedz taps precēti, bet tie būs kā eņģeļi debesīs. āņa 3:36

: 36 Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa."

1. Jāņa 3:2

2 Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.

Mk.16:16 16 Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Dievs mūs izredzējis kopš mūžības pirmsākumiem... Viņš zināja par mums visu, pirms pasaule tika radīta...

Lk.23:43

43 Un Jēzus tam sacīja: "Patiesi Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē.": Lk.16:22

22 Bet gadījās, ka nabagais nomira, un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātnieks nomira un tika apglabāts.

Fil.1.23-25

23 Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk.

24 Bet jūsu dēļ nepieciešams palikt miesā.

25 Un tādā paļāvībā es zinu, ka palieku un palikšu jums visiem par sekmējumu un ticības prieku,