Psalms. 62.8
Dievs ir mans svētības avots un mans gods,manā stiprā klints,mans patvērums ir Dievs!
Psalms 146-150
146Svētīgs, kas paļaujas uz To Kungu 1 Alelujā! Teici To Kungu, mana dvēsele! 2 Es slavēšu To Kungu, kamēr dzīvošu, es dziedāšu savam Dievam, kamēr vēl še būšu! 3 Nepaļaujieties uz dižciltīgajiem, uz cilvēku bērniem, kas taču nevar palīdzēt! 4 Kad gars iziet no miesas, tad viņi atgriežas pīšļos, un tai pašā brīdī viņu nodomi aiziet bojā. 5 Svētīgs tas, kura palīgs ir Jēkaba Dievs un kura cerība balstās uz To Kungu, viņa Dievu, 6 kas radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tanī iekšā, kas paliek mūžīgi uzticīgs, 7 Viņš nes tiesu tiem, kas varas darbus cieš, un dod maizi izsalkušiem. Tas Kungs atsvabina cietumniekus. 8 Tas Kungs atdara acis aklajiem; Tas Kungs uzceļ nospiestos; Tas Kungs mīl taisnos. 9 Tas Kungs pasargā svešiniekus un bāreņus un uztur atraitnes, bet bezdievīgo gaitām Viņš neļauj izdoties. 10 Tas Kungs būs mūžīgi ķēniņš, Tavs Dievs, Ciāna, uz radu radiem! Alelujā!147Labi ir slavēt To Kungu 1 Teiciet To Kungu! Tiešām, jauki ir slavēt mūsu Dievu, šī slava ir mīlīga, piemērota un skaista. 2 Tas Kungs ceļ Jeruzālemi no jauna, Viņš vāc atkal kopā izklīdinātos Israēla ļaudis. 3 Viņš dziedē salauztas sirdis un remdē ļaužu sāpes. 4 Viņš nosaka zvaigznēm to skaitu un sauc tās visas vārdā. 5 Liels ir mūsu Kungs un varens spēkā, Viņa gudrībai nav mēra. 6 Tas Kungs paceļ nelaimīgos, bet pazemo bezdievīgos. 7 Teiciet To Kungu ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar cītarām! 8 Viņš apsedz debesis ar mākoņiem, Viņš dod zemei lietu un liek zālei augt uz kalniem. 9 Viņš dod barību lopiem, jaunajiem kraukļiem, kad tie brēc. 10 Viņam nav nekāda prieka par zirga stiprumu, Viņš nesajūt nekādu patiku par vīra lieliem. 11 Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas cerē uz Viņa žēlastību. 12 Teici To Kungu, Jeruzāleme; slavē, Ciāna, savu Dievu! 13 Jo Viņš nostiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tavā vidū. 14 Viņš dod drošumu tavām robežām, Viņš paēdina tevi ar briedušiem kviešiem. 15 Viņš noraida Savu vārdu lejup uz zemi, Viņa vārds izplatās strauji. 16 Viņš izkaisa sniegu kā vilnas pūkas un izbārsta salnu kā pelnus. 17 Viņš met Savus krusas graudus kā maizes druskas zemē. Kas var no Viņa aukstuma glābties? 18 Kad Viņš pavēl, tad tie izkūst; kad Viņš sūta Savu atkušņa vēju, tad ūdeņi notek. 19 Viņš pasludināja Jēkabam Savu vārdu un Israēlam Savus likumus un tiesas. 20 Tā Viņš nav darījis nevienai citai tautai. Tādēļ tām ir svešas Viņa tiesas. Alelujā!148Debesis un zeme lai teic To Kungu 1 Alelujā! Teiciet To Kungu no debesīm, teiciet Viņu debesu augstumos! 2 Teiciet Viņu, visi Viņa eņģeļi, teiciet Viņu, visi Viņa karapulki! 3 Teiciet Viņu, saule un mēness, teiciet Viņu, visas spožās zvaigznes! 4 Teiciet Viņu, jūs debesu debesis un jūs ūdeņi, kas pāri debesīm augšā! 5 Lai tie teic Tā Kunga Vārdu, jo, kad Viņš pavēlēja, tie tapa radīti. 6 Viņš tiem liek pastāvēt mūžīgi mūžam; Viņš tiem devis likumu, ko tiem nebūs pārkāpt. 7 Teiciet To Kungu, savus skatus no zemes un jūras augšup raidīdami, jūs, lielie jūras nezvēri un jūs jūras plūdi! 8 Jūs, uguns un krusa, sniegs un migla, vējš un auka, kas pilda Viņa vārdu! 9 Kalni un pakalni, augļu koki un visi ciedru koki! 10 Meža zvēri un visi māju lopi, tārpi un spārnainie putni! 11 Jūs, ķēniņi virs zemes un visu tautu lielkungi, un visi zemes tiesneši! 12 Jaunekļi un jaunavas, sirmgalvji un bērni! 13 Viņiem visiem būs teikt Tā Kunga Vārdu, jo vienīgi Viņa Vārds ir augsts: Viņa diženums paceļas pār zemi un debesīm. 14 Viņš ir no jauna cēlis godā Savas tautas ragu par slavu visiem Saviem svētajiem, Israēla bērniem, tautai, kas Viņam tuva. Alelujā!149Slava un gods Dievam 1 Alelujā! Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu, Viņa slavu svēto draudzē! 2 Israēls lai priecājas par savu Radītāju, Ciānas bērni lai līksmo par savu ķēniņu. 3 Lai viņi teic Viņa Vārdu ar stabulēm, lai viņi Viņam dārdina ar bungām un spēlē ar cītarām. 4 Jo Tam Kungam ir labs prāts uz Savu tautu, Viņš bagātīgi apveltī pazemīgos ar Savu svētību. 5 Svētie lai priecājas ar lepnumu, lai viņi līksmo savās dusas vietās, 6 viņu mute cildinās Dievu, un viņu rokās lai būtu abās pusēs griezīgs zobens, 7 lai atriebtos citām tautām un atmaksātu apkārtējiem, 8 lai iekaltu viņu ķēniņus važās un viņu dižciltīgajiem lai apliktu roku un kāju dzelžus, 9 lai darītu viņiem pēc sprieduma, kas jau sen rakstīts. Tāds gods būs visiem Viņa svētajiem. Alelujā!150Visi, kam dvaša, lai teic To Kungu 1 Alelujā! Teiciet Dievu Viņa svētajā vietā, teiciet Viņu Viņa varas spēcīgajā cietoksnī - debesu izplatījumā! 2 Teiciet Viņu par Viņa lielajiem darbiem, teiciet To Kungu Viņa varenās godības dēļ! 3 Teiciet Viņu ar bazūnes skaņām, teiciet Viņu ar stabulēm un cītarām! 4 Teiciet Viņu ar bungām un vijīgām dejām, teiciet Viņu ar stīgu un flautas skaņām! 5 Teiciet Viņu ar skanīgiem zvārguļiem, teiciet Viņu ar gaviļu zvaniem! 6 Visi, kam dvaša, lai slavē To Kungu! Alelujā!
psalms 6-10
6Lūgšana lielās bēdās1 Dziedātāju vadonim, cītaras pavadībā. Dāvida dziesma, astotā toņu kārtā. 2 Kungs, nesodi mani Savās dusmās un nepārmāci mani Savā bardzībā! 3 Esi man žēlīgs, Kungs, jo es esmu noguris; dziedini mani, jo izbailes pārņēmušas visus manus locekļus! 4 Arī mana dvēsele ir ļoti iztrūkusies, bet Tu, Kungs, kavējies - cik ilgi vēl? 5 Pievērs man Savu vaigu, izglāb manu dvēseli, palīdzi man pēc Savas lielās žēlastības! 6 Jo nāvē Tevi vairs nepiemin! Kas gan pazemē Tevi slavēs? 7 Esmu paguris savās nopūtās, nav miera manai sirdij. Ar asarām naktī es slacinu savu gultu, mana guļasvieta pludo asarās. 8 Mana acs ir noģindusi aiz skumības, un tās skata jaukums zūd manu baiļu asaru dēļ daudzo ienaidnieku priekšā. 9 Atkāpieties no manis, visi ļauna darītāji, jo Tas Kungs uzklausa manu raudāšanu! 10 Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu saukšanu Viņš ir dzirdējis. 11 Kaunā paliks visi mani ienaidnieki, viņi iztrūksies un ar negodu griezīsies piepeši atpakaļ.7Tas Kungs taisns tiesnesis1 Dāvida dziesma, ko viņš Tam Kungam dziedāja benjamīnieša Kuša vārdu dēļ. 2 Kungs, mans Dievs, pie Tevis es tveros! Izglāb mani no maniem vajātājiem un palīdzi man, 3 ka viņi nesaplosa mani kā lauva, tādēļ ka es esmu bez palīga! 4 Kungs, mans Dievs, ja es to esmu darījis, ja netaisnība līp pie manām rokām, 5 ja esmu pāri darījis tam, kas mierīgi ar mani dzīvoja, vai arī zaudējumus nodarījis tam, kas bez pamata man bija naidīgs, 6 tad lai ienaidnieks mani vajā un gūsta, lai min pie zemes manu dzīvību un iegrūž pīšļos manu godu! (Sela.) 7 Celies, Kungs, Savās dusmās! Stājies pretim manu spaidītāju bardzībai! Celies manis labad un turi tiesu! 8 Tautu saime lai ir ap Tevi, augsti pār to cel Savu troni, dodamies atpakaļ Savā augstībā! 9 Tas Kungs nes tiesu tautām! Tiesā, Kungs, arī mani pēc manas taisnības un nevainības! 10 Lai reiz beidzas bezdievīgo niknums un droši stāv taisnais, jo Tu pārbaudi sirdis un īkstis, Tu, taisnais Dievs! 11 Dievs tur manu vairogu, Viņš ir palīgs tiem, kam sirds ir bez viltus. 12 Dievs ir taisns tiesnesis un tāds Dievs, kas brīdina ik dienas. 13 Ja kas negrib atgriezties pie Dieva, tad Viņš trin Savu zobenu, ir uzvilcis Savu loku un tēmē, 14 Viņš tur gatavībā nāvētājas šautras, Savas degošās bultas. 15 Redzi, naidniekam ir noziegums prātā, viņš ir ļaunuma pilns un rada tikai viltu! 16 Viņš rok bedri un dara to dziļu, bet pats iekrīt slazdā, ko izlicis. 17 Viņa ļaunums griežas atpakaļ uz viņa paša galvas, viņa briesmu darbi skar viņa paša skaustu. 18 Es pateikšos Tam Kungam, jo Viņš ir taisns, un dziedāšu sava Kunga, tā Visuaugstākā, Vārdam.8Dievs ir valdnieks debesīs, cilvēks- kungs virs zemes1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma uz gitita. 2 Kungs, mūsu valdniek, cik augsti godājams Tavs Vārds visās zemēs! Tava varenība sniedzas debesu augstumos! 3 No bērnu un zīdaiņu mutes Tu Sev esi izveidojis pretspēku Saviem pretiniekiem, lai liktu apklust Saviem naidniekiem un atriebējiem. 4 Kad es redzu Tavas debesis, Tavu roku darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi radījis,- 5 kas gan ir cilvēks, ka Tu viņu piemini, un cilvēka bērns, ka Tu viņu uzlūko? 6 Tikai mazliet Tu viņu esi šķīris no Dieva, ar godību un varenību Tu viņu esi pušķojis, 7 esi to darījis par valdnieku pār Saviem radījumiem, visu Tu esi nolicis pie viņa kājām: 8 avis un vēršus visnotaļ, arī lauku zvērus, 9 putnus zem debesīm un zivis jūrā, un dzīvību, kas jūras dzelmju tekas izlodā. 10 Kungs, mūsu valdniek, cik goda pilns ir Tavs Vārds visā pasaulē!9Pateicība par ienaidnieku uzvarēšanu1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma pēc meldijas"Mirsti par dēlu". 2 Es pateikšos Tam Kungam no visas sirds, es sludināšu visus Tavus brīnumus. 3 Es priecāšos par Tevi un līksmošu, dziedāšu Tavam Vārdam, Tu, Visuaugstākais! 4 Mani ienaidnieki ir atkāpušies, ir krituši un gājuši bojā Tavā priekšā, 5 jo Tu esi iztiesājis manu taisno lietu, esi sēdējis Savā goda krēslā kā taisnīgs tiesnesis. 6 Tu esi iztrūcinājis neticīgos un iznīcinājis bezdievīgos, viņu vārdus Tu esi izdzēsis uz mūžu mūžiem. 7 Naidnieki ir gājuši bojā un ir satriekti gruvešos uz mūžīgiem laikiem: pilsētas guļ drupās, to piemiņa zudusi līdz ar tām pašām. 8 Bet Tas Kungs valda mūžīgi, Savu goda krēslu Viņš cēlis, lai turētu tiesu. 9 Viņš tiesās pasauli pēc taisnības, Viņš lems par tautām pēc patiesības. 10 Tas Kungs ir patvērums tam, kas apspiests, tversme bēdu laikā. 11 Uz Tevi paļaujas, kas pazīst Tavu Vārdu, jo Tu, Kungs, nepamet tos, kas Tevi meklē. 12 Dziediet Tam Kungam, kas mājo Ciānā, tautu vidū daudziniet Viņa darbus! 13 Jo Viņš atriebj asinsdarbus un piemin nelaimīgos, Viņš neaizmirst lūgšanas. 14 Esi man žēlīgs, Kungs, uzlūko manu postu, ko es ciešu no saviem ienaidniekiem; Tu esi tas, kas mani atrauj no nāves vārtiem, 15 lai es daudzinu visus Tavus slavas pilnos darbus un Ciānas meitas vārtos gavilēju par Tavu palīdzību. 16 Citas tautas ir nogrimušas bedrē, ko pašas rakušas; tīklā, ko viņas izlikušas, sapinusies viņu pašu kāja. 17 Tas Kungs ir parādījis Sevi, Viņš turējis tiesu, un netaisnais ir sapinies savu roku darbā. (Sela.) 18 Lai bezdievīgos aizrauj pazeme, lai nogrimst tajā visas tautas, kas Dievu aizmirsušas! 19 Bet nabagais nav aizmirsts uz mūžiem, nedz arī ir zudusi uz laiku laikiem apbēdināto cerība. 20 Celies, Kungs, lai cilvēks nedabū virsroku, lai tautas saņem savu tiesu Tava vaiga priekšā! 21 Iztrūcini tās, ak, Kungs! Lai tautas atzīst, ka mēs esam tikai cilvēki! (Sela.)10Palīdzības sauciens pret bezdievīgiem varmākām1 Kāpēc, Kungs, Tu esi tik tālu, kāpēc Tu esi apslēpies bēdu laikā? 2 Savā pārgalvībā bezdievīgais vajā nomākto. Kaut viņi paši sapītos savos blēņu padomos, ko tie izdomājuši! 3 Jo bezdievīgais plātās ar savām nekautrīgām iekārēm, un pagaidu plēsējs lielās ar savu ieguvumu, arvien vairāk atraudamies no Tā Kunga. 4 Bezdievīgais savā lielā lepnībā nebēdā ne par vienu; visas viņa domas ir: Dieva nav! 5 Joprojām viņš sekmīgi turpina savu rīcību, un Tava soda tiesa arvienu paliek tālu no viņa. Šņākdams viņš vēršas pret visiem saviem pretiniekiem. 6 Viņš domā savā sirdī: es nekad neklupšu, un nekad nelaime nenāks pār mani! 7 Viņa mute plūst pāri no lāstiem, no viltus un varmācības, ar savu mēli viņš rada postu un bēdas. 8 Viņš slēpjas attālākās sētās un nokauj nevainīgo, kad neviens to neredz. Uz nevarīgo un bezspēcīgo vērsti viņa ļauno acu skati. 9 Viņš uzglūn savā paslēptuvē kā lauva savā alā, viņš uzglūn, lai notvertu nabagu, viņš notver nabagu, ievelkot to savā tīklā. 10 Viņš notupstas un noliecas un ar varu norauj nelaimīgos pie zemes, un viņi viegli nokļūst viņa ķetnās. 11 Tas spriež savā sirdī: Dievs to ir aizmirsis, Viņš ir apslēpis Savu vaigu un neredzēs to nemūžam! 12 Celies, ak, Kungs, pacel, ak, Dievs, Savu elkoni! Neaizmirsti nelaimīgos! 13 Kāpēc lai bezdievīgais noniecina Dievu un spriež savā sirdī: Tu pēc tā nekad nejautāsi! 14 Bet Tu gan redzi postu un sirdēstus, Tu vēro brīdi, kad pārņemt visu to Savās rokās. Uz Tevi raugās nelaimīgais un vājais, kas pakļaujas Tavai apsardzībai, un Tu esi palīgs bārim. 15 Satriec bezdievīgā un ļaundara elkoni, atrieb viņa negantību, dari tai galu! 16 Tas Kungs ir ķēniņš uz mūžu mūžiem, un lai mūžam nav vairs citas tautas Viņa zemē! 17 Tu, Kungs, liec piepildīties pazemīgo ilgām, Tu stiprini viņu drosmi un Tu pievērs viņiem Savu dzirdīgo ausi, 18 nesdams taisnību bāriem un grūtdieņiem, un lai cilvēks, kas ir no zemes, vairs nedara varas darbus!
Psalms 84
Koraha bērnu svētceļnieku dziesma. Dziedātāju vadonim.2 Cik mīlīgas ir Tavas māju vietas, ak, Kungs Cebaot!3 Mana dvēsele ilgojas un tvīkst pēc Tā Kunga pagalmiem, mana sirds un mana miesa skaļi gavilē pretī dzīvajam Dievam.4 Jo putniņš ir atradis māju un bezdelīga sev ligzdu, kur tā savus bērnus izperē un glabā, pie Taviem altāriem, Kungs Cebaot, mans ķēniņ un mans Dievs!5 Svētīgi ir tie, kas dzīvo Tavā namā, tie Tevi slavē vienumēr! (Sela.)6 Svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku, kam sirdīs stāv Tavi ceļi,7 kas, caur raudu ieleju staigādami, to dara par avoksnainu zemi, un jau agrais lietus to pušķo ar svētību.8 Viņi iet no spēka uz spēku, līdz kamēr viņi parādās Dieva priekšā Ciānā.9 Kungs, Dievs Cebaot, klausi manu lūgšanu, ņem to vērā, Jēkaba Dievs! (Sela.)10 Ak, Dievs, mūsu vairogs, skaties šurp un uzlūko Sava svaidītā vaigu!11 Tiešām, viena diena Tavos pagalmos ir labāka nekā tūkstoš citas! Stāvēt pie Dieva nama sliekšņa ir labāk nekā mājot bezdievības mājokļos!12 Jo saule un vairogs ir Tas Kungs, mūsu Dievs, Viņš dod žēlastību un godu. Tas Kungs neaizliedz nekādu labumu tiem, kas nenoziedzībā staigā.13 Kungs Cebaot, svētīgs ir tas cilvēks, kas uz Tevi paļaujas!Ai, kā tas šinī rītā sasildīja manu sirdi!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru