Pārdomām!

Kungs, kad es pieklauvēju pie Tavām durvīm, lai izteiktu savas sāpes, Tu atvēri un uzklausīji mani, gatavs dziedēt manas brūces. Kad priekā starojošām acīm un svētku līksmību sirdī es no jauna nācu pie Tevis, lai izstāstītu par savu laimi, Tu aizvien biji gatavs mani uzklausīt un kopā ar mani izdzīvot manu prieku. Kad sāpošu dvēseli un satriektu sirdi es nācu Tavā priekšā, lai atzītos savā grēkā, Tu uzņēmi mani atvērtām rokām un atvērtu sirdi. Tu uzklausīji manu postu un man piedevi. Kungs, Tu vienmēr esi klāt, kad Tevis vajag. Vienmēr klāt, kad esi mums nepieciešams. Vienmēr klāt, kad citur jūtamies nesaprasti. Vienmēr klāt, arī tad, ja viss ir labi. Ir tikai jāpieklauvē pie Tavas sirds durvīm, un Tu atbildi – vienmēr. Kā tēvs atbild savam bērnam. Kā vīrs – savai sievai. Kā draugs – draugam. Kungs, lai kad es nāktu pie Tevis, Tu mani gaidi. Ir tikai jāpieklauvē pie Tavām durvīm – Tu atver. Tu jau stāvi uz sliekšņa, lai aicinātu ienākt. Kungs, dari, lai lūgšanā es bieži nāku pie Tevis. Lai nekad man nav bail Tevi iztraucēt.