Jēzus.

11 Patiesi, patiesi Es tev saku: mēs runājam, ko zinām un liecinām, ko esam redzējuši, bet jūs mūsu liecību nepieņemat.12 Ja jūs neticat, kad Es jums stāstu par zemes lietām, kā jūs ticēsit, kad Es jums stāstīšu par debess lietām?13 Jo neviens nav uzkāpis debesīs kā vienīgi Tas, kas no debesīm nācis, Cilvēka Dēls.14 Un, kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam,15 lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību.16 Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,17 jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.18 Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam.19 Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni.20 Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti.21 Bet, kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi, ka tie Dievā darīti." Jāņa ev. 3: 11-21JēzusTicīgie un neticīgie. Tie, kas tic un tie, kas netic. Tie, kas tic un saka, ka tic un tie, kas tic un saka, ka netic. Visas iespējamās kombinācijas nav viegli uzskaitīt. Kādreiz padomju laikā vārds ‘ticīgais’, kas bija sinonīms vārdam ‘kristietis’ skanēja diezgan nicīgi. Kādreiz cilvēks bija gatavs par savu pārliecību maksāt ar pazemojumiem un izolāciju. Kā ir šodien? Jēzus Kristus šodienas cilvēkam kļuvis neērts, jo nav viegli Viņam ticēt. Tikpat grūti vai vēl grūtāk kā pagātnē. Nolasītā rakstu vieta atklāj, cik grūti tas bija Nikodēmam, kurš Svēto Rakstu pazīšanā jutās kā zivs ūdenī. Kāpēc Jēzus kļuvis par piedauzības akmeni? Kāpēc cilvēkiem vieglāk ticēt Dievam un grūtāk ticēt Jēzum? Uz šo jautājumu ir grūti dot vienu pareizu atbildi. Kad apustulis Pāvils sludināja, tad viņam bija jāsaka:„Jūdi prasa zīmes, un grieķi meklē gudrību.Bet mēs sludinām Kristu, krustā sisto, kas jūdiem apgrēcība un pagāniem ģeķība, bet tiem, kas aicināti, tiklab jūdiem, kā grieķiem, Dieva spēks un Dieva gudrība. 1. Korintiešiem 1: 22-24Šīs pašas izjūtas izdzīvo arī šodienas cilvēki, kuri meklē garīgu piepildījumu, kuri meklē dvēseles mieru. Bet, ko darīja Jēzus? Vai Viņš pārliecināja Nikodēmu ar izciliem argumentiem? Vai Nikodēms kļuva brīvs no savām šaubām par Kristu? Jēzus pasaka kādas svarīgas lietas par sevi un savu Misiju, un ejot Ciešanu laika ceļu mums to ir svarīgi ne tikai ieraudzīt, bet arī mācīties saprast.1. Pieņemt vai nepieņemt Jēzus liecību?Patiesi, patiesi Es tev saku: mēs runājam, ko zinām un liecinām, ko esam redzējuši, bet jūs mūsu liecību nepieņemat. Ja jūs neticat, kad Es jums stāstu par zemes lietām, kā jūs ticēsit, kad Es jums stāstīšu par debess lietām? (11-12 pp.)Mums ir dažāda attieksme pret Jēzu. Daļa sabiedrības nevar pieņemt to, ka Viņš piederēja ebreju tautai. Citiem šķiet, ka Viņš ir liels viltnieks. Veselīgas šaubas mūs ved tuvāk patiesībai, bet aizdomīgums mūs dara piesardzīgus tiktāl, ka mēs tā arī nespējam ieklausīties. Nikodēms nāca pie Jēzus gan ar savām šaubām, gan aizspriedumiem. Un Jēzum bija jāpasaka diezgan skarbi vārdi, domājot par viņa attieksmi. Jēzus sacīja kaut ko ļoti būtisku par cilvēku un viņa stāvokli Dieva priekšā, bet cilvēki to nepieņēma. Jēzus vārdi tika ignorēti. Izvēle pieņemt vai nepieņemt bija cilvēkiem. Jēzus nevienu nehipnotizēja un nelika pieņemt Viņa vēsti. Tā nebija brutāla iejaukšanās cilvēka dzīvē, bet gan iespējas došana. Iespēja pieņemt Jēzus liecību. Ja es būtu redzējis autoavāriju un būtu gatavs liecināt par to, ko redzēju, tad policija būtu gatava šo liecību pieņemt. Uz šīs liecības pamata varētu rekonstruēt avārijas gaitu. Jēzus apliecina, ka Viņš ir nācis no debesīm, bet cilvēkiem pat bija grūti pieņemt to Viņa liecības daļu, kas skāra zemes lietas, kas skāra mūsu ikdienas dzīvi. Kāpēc grūti pieņemt? Tāpēc, ka mums nepatīk, kad mums saka patiesību. Mums ir grūti to uzklausīt, un tāpēc mums vieglāk ir noraidīt to, kas par mums tiek sacīts. Jēzus uzrunā ikvienu cilvēku, un šī saruna nav viegla, tāpat kā Nikodēmam. Jēzus liek domāt par to, kāda ir manas dzīves jēga un kāpēc es dzīvoju. Vēl vairāk, Viņš Nikodēmam stāstīja par to, ka ikvienam cilvēkam ir jāpiedzimst no augšienes, jāpiedzīvo garīgā piedzimšana. Nevis atgriezties mātes miesās, bet piedzīvot Svētā Gara pieskārienu savā dzīvē. Pieņemt vai nepieņemt Jēzus liecību? No tā ir atkarīgs nākošais solis.2. Ticēt vai neticēt Jēzum?Un, kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību. Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību (14-16 pp.)Ticēt vai neticēt, ka Jēzus spēj izglābt cilvēku. Senatnē izraēlieši bija piedzīvojuši smagus brīžus, kad tauta tuksnesī kurnēja jau kuro reizi, tad Dievs sūtīja čūskas, kas sakoda kurnētājus. Tad Mozus pacēla vara čūsku un katrs, kas uzlūkoja šo čūsku, tika dziedināts no čūskas kodumiem. Viņiem bija izvēle to darīt vai nedarīt, uzlūkot vai neuzlūkot. Bet vara čūskas uzlūkošana tajā brīdī nesa glābšanu. Jēzus tika pienaglots pie krusta un ikviens, kas uzlūkoja Viņu kā Glābēju, tika dziedināts. Tas varbūt izlikās smieklīgi izraēliešiem, jo parasti, kad čūska kādu sakoda, vajadzēja kādas zāles vai smēri. Un droši vien, ka daudzi nemaz nelūkojās uz šo čūsku un turpināja mocīties ar saviem ievainojumiem. Tāpat daudzi šodien izvēlas turpināt nest savus dzīves ievainojumus, turpināt mocīties ar grēku un tā sekām, nespējot ticēt, ka Jēzus piedod grēkus. Bet Jēzus nāca, lai neviens nepazustu. Tā ir Viņa misija. Nevis nodarboties ar pareizo cilvēku atrašanu, bet lai dotu iespēju ticēt. Jēzus ir Dieva mīlestības sūtīts, lai ar Savu dzīvi virs zemes, nāvi un augšāmcelšanos dotu iespēju cilvēkiem nepazust. Alsungas sociālās aprūpes namā daudzi pazuda, jo nebija neviena, kas viņus varētu izvest ārā no liesmām. Viņiem pat nebija uz ko lūkoties, jo vienīgā sanitāre, kas tajā naktī dežūrēja, bija apjukusi.... Jēzus nāk, lai neviens nepazustu. Un tad ir svarīgi ticēt. Ticēt, ka Jēzus nāk mani izglābt no tās tumsas, kurā es dzīvoju. Glābšanai ir dažādi aspekti. Ir slimības, no kurām ārsti var izglābt, ja tās diagnosticē pašā sākumā. Ir slimības, kuras izārstēt nav iespējams, jo tas nav darīts no paša sākuma. Jēzus pazīst katra cilvēka vislielāko slimību – grēku. Un Viņš to diagnosticē jau visagrīnākajā stadijā. Tāpēc, lai tiktu izglābts, nav jāgaida, ka sabruks mana dzīve, mīļie cilvēki mani atstās, pazaudēšu savu darbu un citas nelāgas lietas. Glābšana ir vajadzīga šodien, šajā brīdī. Glābšana, kuru cilvēks pieņem ticībā. Bet, lai tas notiktu, mums katram jāapzinās, kur šajā brīdī esam. Un tas ir vēl viens skats uz sevi un savu dzīvi3. Nākt gaismā vai palikt tumsā?Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti. Bet, kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi, ka tie Dievā darīti (20-21 pp.)Bībele pasaka par cilvēku kaut ko ne visai patīkamu:...bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni.Pirmajā brīdī gribas protestēt, ka tā nav, un tomēr, katrā no mums ir kaut kas tāds, kas mīl tumsu, jo tumsa apslēpj. Tumsa neļauj ieraudzīt citiem cilvēkiem to, ko negribu, lai viņi redz. Tumsa, tā ir tāda ērta pozīcija, jo vairums jau tā dzīvo. Un tieši tāpēc Kristus nestā gaisma ir apgrūtinājums turpināt dzīvot savu dzīvi tā, kā tas ir bijis līdz šim. Starp tumsu un gaismu. Starp ļaunumu un patiesību. Jēzus nāk ar gaismu. Viņš ir Gaisma. Viņš aicina atstāt tumsu. Tie ir tik vienkārši vārdi, bet, lai izietu no tumsas, mums pašiem nav spēka. Mēs to gribētu, mums ir vēlme to darīt, bet pietrūkst, lai tas notiktu. Tas sākums ir pagrieziena punkts, kad mēs negribam vairs dzīvot melos, nepatiesībā un ļaunumā. Tad, kad tas piegriežas un negribas vairs dzīvot pa vecam. Pieņemt vai nepieņemtTicēt vai neticētNākt gaismā vai palikt tumsā.Pieņemt, ticēt un nākt gaismā