Daži fakti
Mums katram ir kāds uzdevums – ikdienā, darbā, skolā, ģimenē. Kristus mums visiem devis vienu uzdevumu – būt Viņa lieciniekiem un darīt par mācekļiem cilvēkus Jeruzalemē, Jūdejā, Samarijā un līdz pasaules galam.
Jēzus pēdējo pavēli dzirdēja apmēram 120 cilvēki, kas bija sapulcējušies īrētā istabā, cilvēki ar pavisam nelielu pieredzi. Jēzus pēdējā pavēle bija – „jūs dabūsiet spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzalemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam” (Ap.d.1:8). Savos “noslēguma vārdos” mazajai Jeruzalemes draudzei Jēzus skaidri norāda, ka ikvienam kristietim, ikvienai draudzei ir dota un pavēlēta vispasaules ietekme.
… mans pasaules gals. Lai gan katru gadu ar evaņģēliju tiek aizsniegtas aizvien jaunas tautu grupas, vairāk nekā 1,5 miljardiem cilvēku apmēram 5000 tautu grupās joprojām ir maza pieeja labajai vēstij par Jēzu Kristu un Dieva Valstību, vai arī šādas pieejas vispār nav. Tātad tūkstošiem tautu grupu pasaulē gaida, kad mana (un tava) draudze atnesīs tām labo vēsti.
… mana Samarija. Šodienas draudzei, tāpat kā agrīnajai draudzei, Samarija ir “vieta tepat netālu, ko mēs reti apciemojam,” un samarieši ir “tie, kas dzīvo salīdzinoši tuvu mums, bet kas nav tādi paši kā mēs.” Pēdējo gadu laikā izsenis par kristīgo dēvētā Eiropa arvien straujāk zaudē šī apzīmējuma patieso jēgu.. Šodien Dievs joprojām aicina draudzes darīt evaņģēliju personīgu dažādiem cilvēkiem mūsu dzimtenē un tās tuvumā.
… mana Jūdeja. Mūsdienu draudzēm, tāpat kā agrīnajām draudzēm, Jūdeja var būt tuvākā apkārtne, rajons. Ja samariešus uzskata par “tiem, kas dzīvo mums diezgan tuvu, bet nav kā mēs,” tad jūdi ir “tie, kas dzīvo tuvu mums un zināmā mērā ir līdzīgi mums.” Pirmā gadsimta Jūdejas misijas lauks mums atgādina, ka vienota kultūra un reliģiskie uzskati var sagādāt evaņģēlijam gan tiltus, gan barjeras. Tie, kas pirmajā gadsimtā bija zuduši, paļaujoties uz labos darbos balstītu reliģiju, bieži vien teica: „Es esmu romietis” vai „Es esmu jūds.” Tieši tāpat cilvēki mūsu draudžu Jūdejā mēdz sacīt „Es piederu tai vai citai baznīcai.” Tie, kas paļaujas uz labo darbu reliģiju nevis žēlastībā pamatotām attiecībām, vēl nav sapratuši evaņģēliju. Dievs aicina kristiešus pie cilvēkiem, kas atrodas netālu no viņiem. Pie cilvēkiem, kam nav sveši kristietības principi, bet kuriem nav patiesa sadraudzība ar Kristu.
… mana Jeruzaleme. Jeruzalemes misijas lauks ir apkārtējā sabiedrība - kur dzīvojam, strādājam, iepērkamies, spēlējamies un ejam skolā. Un tai vajag tikpat lielu nodošanos kā Jūdejas, Samarijas un pasaules galu misijas laukiem. Katru nedēļu kristieši ir cilvēku vidū, kas dažādu iemeslu dēļ varbūt nekad nespers kāju viņu dievnamā. Tāpat kā Svētais Gars virzīja mazo draudzi ārā Jeruzālemes ielās, tāpat Dievs aicina mūsu draudzes – un mūs pašus – pie cilvēkiem vietējā sabiedrībā.
Pirmā draudze Jeruzālemē varēja izvēlēties palikt savā īrētajā istabā, gaidot, kad viņu skaits palielināsies vai kad viņu problēmas tiks atrisinātas, vai viņu stratēģija kļūs skaidrāka. Bet viņi tā nedarīja. Katrs no viņiem kļuva ne tikai par pielūdzēju, bet arī par liecinieku. Ikviens izvēlējās piedalīties Dieva darbā un stāstīt to, ko viņi bija redzējuši un dzirdējuši. Viņi izbira ārā Jeruzālemes ielās un vēl tālāk ar tādu drosmi, ka pasaule tika mainīta, un ne tikai tad vien, bet cauri visai vēsturei un mūžībai. Pirmajiem kristiešiem bija jāsastopas ar sīvu pretestību – viņus izstūma, nicināja, apcietināja, meta priekšā lauvām. Pēdējo 2000 gadu laikā Jēzus vēsts dēļ ir miruši vairāk nekā 40 miljoni cilvēku.
Tāpat kā šai pirmajai draudzei, arī mūsu draudzēm jāpulcina pielūdzējus no visām pasaules tautām tā, it kā tās krātu dārgumus, ko dāvāt mūsu mīļotajam Ķēniņam.Mums katram ir kāds uzdevums – ikdienā, darbā, skolā, ģimenē. Kristus mums visiem
Ko Bībele saka par Jēzu? Izlasi sekojošos Bībeles pantus un ieraksti tukšajās vietās.
Bībeles pants
Ko tas saka par Jēzu?
Mateja 1:21
Jāņa 1:41-42
Mateja 14:33
Marka 6:34
Jāņa 13:1
Mateja 28:18
Lūkas 3:16
Lūkas 7:48
Marka 16:19
Romiešiem 10:9
Jāņa 17:20
1. Korintiešu 15:3
Jāņa 14:6
Jāņa 14:2
Jāņa 14:3
Jāņa 16:7
Jāņa 10:28
Ko Bībele saka par Jēzu?
Bībeles pants
Ko tas saka par Jēzu?
Mateja 1:21
Jēzus atbrīvo no grēkiem.
Jāņa 1:41-42
Jēzus ir Mesija.
Mateja 14:33
Jēzus ir Dieva Dēls.
Marka 6:34
Jēzus ir žēlsirdīgs.
Jāņa 13:1
Jēzus mīl.
Mateja 28:18
Jēzum ir dota visa vara debesīs un virs zemes.
Lūkas 3:16
Jēzus kristī ar Svēto Garu.
Lūkas 7:48
Jēzus piedod grēkus.
Marka 16:19
Jēzus ir augšāmcēlies.
Romiešiem 10:9
Tici Jēzum un tu tiksi izglābts.
Jāņa 17:20
Jēzus lūdz par tiem, kas viņam tic.
1. Korintiešu 15:3
Jēzus mira mūsu grēku dēļ.
Jāņa 14:6
Jēzus ir vienīgais ceļš pie Dieva.
Jāņa 14:2
Jēzus sagatavo mums vietu debesīs.
Jāņa 14:3
Jēzus nāks pakaļ pēc tiem, kas viņam tic.
Jāņa 16:7
Jēzus sūta mums Palīgu un Aizstāvi.
Jāņa 10:28
Jēzus dod mums mūžīgo dzīvību.
Nodarbības plāns:
N Lūgšana
N Sākuma aktivitāte
Svarīgā vēsts!
Stundas sākumā var parādīt skečiņu ar 2 lellītēm vai 2 rotaļu dzīvnieciņiem. Var parādīt kādu no variantiem:
1) viens no dzīvnieciņiem zin skaistu pļavu, kur aug trekna zāle. Otrs dzīvnieciņš ļoti grib ēst zālīti, bet vasara ir karsta un visur zālīte ir izdegusi. Ja dzīvnieciņš nedabūs ēst, viņš nomirs. Tad pirmais dzīvnieciņš pasaka izsalkušajam, kur atrodas pļava, un izglābj otra dzīvnieciņa dzīvību. Abi aiziet uz pļavu ir ļoti laimīgi.
2) viena no meitenēm saslimst. Viņai ir tāda slimība, no kuras nomirst. Izmēģina visādas zāles, taču meitenei paliek arvien sliktāk. Otra meitene zin, kādas zāles var palīdzēt un kur tās var dabūt. Viņa to pasaka. Slimās meitenes tuvinieki aiziet pēc zālēm un meitene izveseļojas.
3) divi dzīvnieciņi iet pastaigāties pa mežu. Viens ir noguris un nevēlas iet tālāk, otrs vēlas. Pirmais dzīvnieciņš ierauga, ka tālāk pa taciņu, kur grib iet otrs dzīvnieciņš aiz krūma slēpjas vilks. Viņš pabrīdina dzīvnieciņu, kas gribēja iet tālāk, un tādējādi izglābj viņa dzīvību.
N Stundas patiesība bērnu dzīvēs
Šī saruna savieno bērnu reālo dzīvi un tās pieredzi ar sekojošo Bībeles stāstu. Uzdodam bērniem jautājumus un sagaidam viņu atbildes, ja bērns nemāk atbildēt, tad palīdzam viņam.
Vai tu arī pabrīdinātu savu draugu, ka draud briesmas?
Kuram dzīvnieciņam – lellītei tu vēlētos līdzināties?
Šodien mācīsimies, ka Jēzus mums liek stāstīt citiem ļoti svarīgas lietas – tik pat svarīgas, cik nupat redzējām, pat svarīgākas! Klausieties uzmanīgi!
N Bībeles stāsts – ar attēliem.
Lūkas ev. 24.nod.
13 Un redzi, divi no tiem gāja tai pašā dienā uz kādu pilsētiņu, tā bija sešdesmit stadijas no Jeruzālemes, vārdā Emava.
14 Un tie sarunājās par visām tām lietām, kas bija notikušas.
15 Un gadījās, kad tie tā savā starpā runāja un apspriedās, arī pats Jēzus tiem tuvojās un gāja ar viņiem.
16 Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina.
17 Un Viņš tiem sacīja: "Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa?" Un viņi apstājās bēdu pilnām sirdīm.
18 Tad viens, vārdā Kleops, atbildēja un Viņam sacīja: "Vai Tu viens esi tāds svešinieks Jeruzālemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?"
19 Un Viņš tiem sacīja: "Kas tad?" Un tie Viņam sacīja: "Tas ar Jēzu no Nacaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā, 20
ka To mūsu augstie priesteri un virsnieki nodevuši pazudināšanai uz nāvi un Viņu situši krustā. 21 Bet mēs cerējām, ka Viņš ir Tas, kas Israēlu atpestīs; un turklāt šodien ir tieši trešā diena, kopš šīs lietas notikušas.
Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedēja; tās agri bijušas pie kapa
23. un, Viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot redzējušas eņģeļu parādīšanos, kas saka, Viņš esot dzīvs.
24 Un kādi no mums nogāja pie kapa un atrada tā, kā sievas sacīja, bet Viņu pašu tie neredzēja." 25 Tad Viņš tiem sacīja: "Ak, jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši!
26 Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā?"
27 Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti.
28 Un tie tuvojās pilsētiņai, kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk.
29 Un viņi To gauži lūdza un sacīja: "Paliec pie mums, jo vakars metas, un diena jau pagalam!" Un Viņš iegāja pie tiem palikt.
30 Un notika, ka Viņš, ar tiem pie galda sēdēdams, maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva,
31 tad viņu acis tapa atvērtas un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda.
Un tie sacīja savā starpā: "Vai mūsu sirds mūsos nedega, kad Viņš ar mums runāja ceļā, mums rakstus izskaidrodams?"
33 Un tai pašā stundā viņi cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcējušos un tos, kas pie tiem bija.
34 Tie sacīja: "Tas Kungs patiesi augšāmcēlies un Sīmanim parādījies." 35 Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticis ceļā un kā Tas viņu pazīts, maizi laužot. 36 Un, kad viņi runāja par šīm lietām, Jēzus pats stājās viņu vidū un viņiem sacīja: "Miers ar jums!"[A] 37 Bet tie ļoti izbijās un baiļojās, un viņiem šķita, ka garu redzot. 38 Un Viņš tiem sacīja: "Kāpēc esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas šaubas ceļas jūsu sirdīs? 39 Redziet Manas rokas un Manas kājas! Es pats tas esmu. Aptaustait Mani un apskatait; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam." 40 Un, to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un kājas.[A] 41 Bet, kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, Viņš tiem sacīja: "Vai jums še ir kas ēdams?" 42 Un viņi Tam pasniedza gabalu ceptas zivs un tīru medu. 43 Un Viņš ņēma un ēda to, viņiem redzot. 44 Pēc tam Viņš tiem sacīja: "Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, vēl pie jums būdams, ka visam bija notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās." 45 Tad Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie rakstus saprata, 46 un tiem sacīja: "Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija ciest un augšāmcelties no miroņiem trešā dienā 47 un ka Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzālemes, 48 un jūs esat liecinieki tam visam. 49 Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes." 50 Un Viņš tos izveda līdz Betānijai un, Savas rokas pacēlis, tos svētīja. 51 Un notika, kad Viņš tos svētīja, Viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts debesīs. 52 Bet tie Viņu pielūdza un atgriezās Jeruzālemē ar lielu prieku, 53 un bija allaž Templī, teica un slavēja Dievu.
Jāņa ev. 21.nod.
1 Pēc tam Jēzus vēlreiz parādījās mācekļiem pie Tiberijas jūras. Tas notika tā: 2 tur bija kopā Sīmanis Pēteris, Toms, saukts dvīnis, Nātānaēls no Kānas Galilejā, Cebedeja dēli un vēl divi citi Viņa mācekļi. 3 Sīmanis Pēteris viņiem saka: "Es iešu zvejot." Tie saka Viņam: "Mēs iesim Tev līdzi!" Tad tie aizgāja un iekāpa laivā, bet tanī naktī nekā nedabūja. 4 Rītam austot, Jēzus stāvēja krastā, bet mācekļi nezināja, ka tas ir Jēzus. 5 Tad Jēzus viņiem saka: "Bērni, vai jums ir kas ko ēst?" Tie Viņam atbildēja: "Nav!" 6 Viņš tiem sacīja: "Izmetiet tīklu laivas labajā pusē, tad jūs dabūsit!" Tad tie izmeta tīklu un vairs nevarēja viņu izvilkt aiz zivju daudzuma. 7 Tad māceklis, ko Jēzus mīlēja, saka Pēterim: "Tas ir Kungs!" Sīmanis Pēteris, dzirdēdams, ka Tas ir Kungs, apjoza virsdrēbes, jo viņš bija izģērbies, un metās jūrā. 8 Bet pārējie mācekļi nāca ar laivu, vilkdami tīklu ar zivīm, jo tie nebija tālu no krasta, bet tikai apmēram divi simti olekšu. 9 Izkāpuši malā, viņi tur redz ugunskuru no oglēm un uz tā zivis noliktas un maizi. 10 Jēzus viņiem saka: "Atnesiet no zivīm, ko jūs esat dabūjuši." 11 Tad Sīmanis Pēteris izkāpa malā un izvilka uz krasta tīklu, pilnu lielām zivīm, kopā simts piecdesmit trīs. Un, lai gan to bija tik daudz, tīkls nesaplīsa. 12 Jēzus viņiem saka: "Nāciet un turiet azaidu!" Bet neviens no mācekļiem nedrīkstēja Viņam jautāt: kas Tu esi? Jo tie gan zināja, ka Tas ir pats Kungs. 13 Tad Jēzus nāk, ņem maizi un dod to viņiem, tāpat arī zivis. 14 Šī bija trešā reize, kad Jēzus parādījās Saviem mācekļiem pēc Savas augšāmcelšanās no miroņiem.
Mateja ev. 28.nod.
16 Bet Viņa vienpadsmit mācekļi nogāja uz Galileju, uz to kalnu, kur Jēzus tiem bija pavēlējis. 17 Un, kad tie Viņu redzēja, tie nokrita Viņa priekšā ceļos, bet citi šaubījās. 18 Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. 19 Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, 20 tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam."
Marka ev. 16.nod.
12 Bet pēc tam, kad divi no tiem staigāja, Jēzus, tiem uz lauku ejot, parādījās citā veidā. 13 Un tie arīdzan nogājuši to pārējiem pasludināja, tomēr arī tiem viņi neticēja. 14 Bet pēc tam Viņš parādījās tiem vienpadsmit pie galda sēžot un norāja viņu neticību un cietsirdību, ka tie nebija ticējuši tiem, kas pēc Viņa augšāmcelšanās Viņu jau bija redzējuši. 15 Un Viņš tiem sacīja: "Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. 16 Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. 17 Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, 18 tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli." 19 Un Tas Kungs, kad Viņš ar tiem bija runājis, ir uzņemts debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. 20 Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.[A]
Apustuļu darbi 1.nod.
1 Pirmajā grāmatā, Teofil, esmu stāstījis par visu, ko Jēzus darījis un mācījis no paša sākuma 2 līdz tai dienai, kad, caur Svēto Garu devis pavēles apustuļiem, ko bija izredzējis, Viņš tika uzņemts debesīs. 3 Tiem Viņš arī pēc Savām ciešanām ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un, četrdesmit dienas viņu vidū redzēts, runājis par Dieva valstību. 4 Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši. 5 Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām. 6 Tad tie, kas bija kopā, Viņam vaicāja: "Kungs, vai Tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?" 7 Viņš tiem atbildēja: "Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis Savā paša varā. 8 Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam." 9 To sacījis, Viņš, tiem redzot, tika pacelts, un padebess Viņu uzņēma prom no viņu acīm. 10 Kad tie, Viņam aizejot, cieši skatījās uz debesīm, lūk, pie tiem stāvēja divi vīri baltās drēbēs. 11 Tie sacīja: "Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam."
Atveriet Bībeli. Šodienas stāsts atrodams Bībelē. (Turi Bībeli atvērtu, kamēr stāsti stāstu.)
Pirms Lieldienām mēs macījāmies, ka Jēzus uzcēlās no miroņiem un ir dzīvs – tādēļ mēs svinējām Lieldienas.
Daudz cilvēki redzēja augšāmcēlušos Jēzu. Jēzus parādījās cilvēkiem. Jēzus runāja ar cilvēkiem un stāstīja viņiem par Dievu. Visi klausījās un vēlējās dzirdēt vēl un vēl.
Reiz divi Jēzus draugi gāja uz pilsētu, kuru sauca Emava. Tie sarunājās par to, kas bija noticis ar Jēzu. Pie viņiem pienāca pats Jēzus, bet tie viņu nepazina. Jēzus izskaidroja saviem draugiem, kādēļ viņam bija jāmirst un jāceļas augšām.
Nonākot pilsētā, Jēzus ar ēda maizi. Tad, kad Jēzus lauza maizi, viņa draugi viņu atpazina un viņi ļoti priecājās redzot, ka Jēzus ir dzīvs. Pēc tam Jēzus draugi steidzās uz Jeruzālemi lai pastāstītu, ka satikuši Jēzu – visi klausījās un priecājās.
Tad arī pats Jēzus parādījās visiem saviem draugiem. Viņš rādīja savas rokas un kājās – tanīs bija naglu rētas. Viņš stāstīja, kādēļ viņam bija jāmirst. Jēzus mira par mūsu grēkiem. Ja mēs ticam Jēzum un ieaicinām Jēzu savā sirsniņā, ja mēs Jēzu mīlam, mēs nonāksim pie Viņa debesīs. Jēzus draugi bija ļoti priecīgi to dzirdot.
Pēc tam savus Jēzus draugus aizveda uz kalnu Galilejā. Viņš deva saviem draugiem ļoti svarīgu pavēli: “Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas!” Tas nozīmē, ka mums jāstāsta par Jēzu un Viņa mīlestību visiem cilvēkiem.
Pēc tam Jēzus visu cilvēku acu priekšā pacēlās gaisā debesīs, līdz viņš pazuda no cilvēku acīm. Visi brīnījās un cieši skatījās uz debesīm, kur Jēzus tika pacelts, līdz kamēr pēkšņi parādījās divi eņģeļi, kuri jautāja: “Ko jūs skataties uz debesīm? Šis Jēzus, kurš tagad uzņemts debesīs, kādu dienu tāpat nāks atpakaļ.” Bībelē rakstīts, ka tikai Dievs zina to laiku, kad Jēzus atkal nāks. Bet mums ir jābūt gataviem. Ir rakstīts, ka Jēzus paņems pie sevis visus, kas viņu mīl.
Jēzus tagad ir debesīs – arī mēs kādreiz dzīvosim ar viņu tur kopā. Bet ir daudz cilvēku uz zemes, kuri nemīl Jēzu. Tādēļ mums viņiem ir jāstāsta par Jēzu, lai viņi iemīlētu Jēzu un arī nonāktu debesīs.
Vai atceries, ka Jēzus draugiem vajadzēja iet pa visu pasauli un stāstīt par Jēzu. Tanī laikā cilvēki bija nepaklausīgi Dievam. Viņi strīdējās, niķojās un kāvās. Viņi nemīlēja Dievu, bet Jēzus draugi sāka viņiem stāstīt par Jēzus mīlestību. Viņi stāstīja savās ģimenēs, draugiem un cilvēkiem uz ielas. Cilvēki jautāja – kas mums jādara. Jēzus draugi teica – jānožēlo grēki un jātic un jāmīl Jēzus.
Bet visi nepriecājās par to, ka Jēzus draugu vēsti. Daudzi dusmojās, ka cilvēki sāka ticēt Jēzum. Kāds jauns cilvēks Stefans tika nomētāts ar akmeņiem līdz nāvei, par to ka viņš stāstīja cilvēkiem par Jēzu. Daudzus Jēzus draugus lika cietumos, bet viņi drošsirdīgi turpināja stāstīt par Jēzu. Citus meta par to priekšā lauvām, bet cilvēki turpināja mīlēt Jēzu, viņi nepadevās.
Vēl joprojām – arī šodien cilvēki stāsta viens otram par Jēzu un Dievu. Arī mūsu baznīcā Dundagā.
Arī mums šodien citiem jāstāsta par Jēzu. Jēzus par to ļoti priecajās.
N Bībeles stāsts – ar flaneļiem – stāstīt vēlreiz to pašu, lai bērni palīdz uzlikt bildītes.
N Atkārtošana
Uzzīmē lielu Jēzus attēlu. Pie Jēzus rokām izgriež „kabatiņas”, kurām aizmugurē pielīmē aploksnītes (lai Jēzus rokās ieliktās sirsniņas neizkrīt). Šajās kabatiņās bērni ieliek sirsniņu. Par pareizu atbildi bērns ieliek Jēzus rokās vienu sirsniņu.
N Filma
Pēc atkārtošanas var noskatīties fragmentus par notikumiem pēc augšāmcelšanās no filmas „Jēzus” vai „Stāsts par Jēzu bērniem”. To var iegādāties organizācijā Agape LV, tel. 7315820, fakss 7272321, agape@agape.lv
N Spēle
Jēzus debesbraukšana
N Var ar bērniem iziet laukā un palaist gaisā hēlija balonu, pie kura pielīmēts Jēzus attēls. Tas pacelsies debesīs. Kad bērni skatās, var pajautāt bērniem kā mācekļi jutās, kad redzēja, ka Jēzus paceļas debesīs.
N Bērni var pūst ziepju burbuļus. Vējainā laikā tie paceļas debesīs. Kad bērni pūš burbuļus var bērniem stāstīt, ka Jēzus tagad ir debesīs.
Pārrunājam ar bērniem, ka arī mēs varam nonākt debesīs. Mēs tur nonākam, ja ticam Jēzum un atdodam viņam savu sirsniņu = aicinam Jēzu ienākt mūsu sirsniņās.
N Spēle
Es stāstu par Jēzu! – kustību aktvitāte
Pirms savas atgriešanās debesīs Jēzus sapulcināja savus draugus un deva viņiem pavēli: „.. eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis.” Šie vārdi nozīmē, ka mums jāstāsta arī citiem par Jēzu. Jēzus vēlējās, lai visi uzzina par viņu un kā nokļūt debesīs. Un Jēzus draugi to arī darīja – viņi staigāja pa savu ciemu/pilsētu un visiem stāstīja par Jēzu. Viņi devās pa putekļainiem ceļiem. Iedomāsimies, ka mēs esam Jēzus draugi – iesim arī mēs. (Bērni var iet vienā rindā viens aiz otra.) Jēzus draugi klauvēja pie cilvēku durvīm. (Pieklauvējam pie durvīm.) Durvis atvēra cilvēki. Jēzus draugi smaidīja (pasmaidam) un stāstīja brīnišķīgos stāstus par Jēzus darbiem un cik ļoti Jēzus visus mīl. Jēzus draugi bija priecīgi, ka varēja stāstīt par Jēzu (palēkājam no prieka un apskaujam viens otru).
Arī mums jāstāsta par Jēzu citiem. Patrenēsimies. Pieklauvēsim pie durvīm un pateiksim kādam cilvēkam: „Jēzus tevi mīl.” (Bērni var pa vienam klauvēt pie durvīm un pateikt: „Jēzus tevi mīl.” (Mazākie bērni var teikt tikai vārdu „Jēzus”.) Durvis var atvērt skolotāja vai cits bērns.)
N Spēle
Es stāstu par Jēzu! - zīmēšanas aktivitāte
Pirms stundas sagatavo (sakopē) katram bērnam papīra lapu, uz kuras redzami dažādi bērni.
Lapas vidū ir aplis, kurā katrs bērns iezīmē sevi. Stāstam bērniem, ka par Jēzu jāstāsta visiem – lai arī kāds cilvēks būtu. Gan labajiem, gan sliktajiem. Gan lieliem, gan maziem. Gan bagātiem, gan nabagiem. Gan slimajiem, gan veseliem. Jēzus vēlas, lai mēs par viņu stāstam pilnīgi visiem.
Lai bērni izvēlas vienu no bērniem papīra lapā, kam viņi labprāt pastāstītu par Jēzu. Novelk līniju, kas savieno bērna attēlu lapas vidū ar izvēlēto bērnu. Kopā ar bērniem pārrunājam kādā veidā mēs varētu šim bērnam pastāstīt par Jēzu (Jēzus mīlestību).
Pēc tam izvēlamies vēl vienu bērnu. Ko mēs pastāstītu šim bērnam? Utt. Turpinam, līdz ir „pastāstīts” visiem bērniem.
N Rokdarbs
Uztaisam skaļruņus no katrona. Uz tiem uzlīmējam Jēzus attēlu, dažādas uzlīmes. Strādājot pie šī rokdarba kopā ar bērniem runājam, ka mums vajag stāstīt par Jēzu, Jēzus darbiem, par to, ka jāpieņem Jēzus sirsiņā, citiem. Mēs varam to darīt caur mūsu skaļruņiem. Varam bērniem pastāstīt, ka caur skaļruņiem runā, lai būtu skaļāk.
Kad skaļruņi ir uztaisīti, bērni var caur tiem runāt. Skolotāja pasaka priekšā kādu teikumu un bērni atkārto.
Jēzus attēls ir atrodams aiznākamajā lapaspusē.
N Dziesma
Šodienas nodarbības tēmai ļoti labi atbilst skaista dziesma no Kristīgu dziesmu krājuma bērniem (LBDS SA): Nr.47 Jēzus mani mīl.
N Pielietojums bērnu dzīvē
Skolotāja ar bērniem apsēžas aplī.
Jēzus ir dzīvs! Pēc savas augšāmcelšanās viņš parādījās daudz cilvēkiem. Jēzus staigāja un ēda kopā ar viņiem un stāstīja viņiem par Dievu. Jēzus deva saviem draugiem ļoti svarīgu pavēli – stāstīt citiem cilvēkiem par Jēzu. Cilvēki mīlēja Jēzu un stāstīja citiem par viņu – vispirms savā pilsētā un pēc tam arī citur. Pēc tam Jēzus devās uz debesīm.
Tagad Jēzus sagatavo mums dzīvokļus debesīs. Kādu dienu Jēzus nāks atkal, lai paņemtu pie sevis tos, kas viņu mīl. Šo dienu zin tikai Dievs.
Līdz tam mums ir jāpilda Jēzus aicinājums – jāstāsta citiem par viņu. Tie, kas Jēzum ticēs un Jēzu mīlēs, dzīvos mūžīgi.
Vai jūs kādreiz esat kādam pastāstījuši pār Jēzu? Vai jūs zinātu, ko teikt? (Lai bērni atbild!)
Kam jūs mājās varētu pastāstīt par Jēzu? (Lai bērni atbild!)
Kam ārpus mājām varētu pastāstīt par Jēzu? (Lai bērni atbild!)
Ko jūs viņiem teiksiet? (Lai bērni atbild!)
Var bērniem palīdzēt izstāstīt, kas jāsaka:
- Jēzus mūs mīl
- Jēzus darīja labus darbus
- Jēzus mira par mūsu grēkiem
- Jēzus ir debesīs un ņems mūs pie sevis
- Mums jātic Jēzum
- Mums jānožēlo savi grēki un jāieaicina Jēzu savā sirsniņā
- Mums jāmīl Jēzus
- Ja mēs mīlam Jēzu, mēs nonāksim debesīs
- Utt.
N Lūgšana
Nākošajā lapaspusē ir informācijas lapiņa vecākiem, to dodot, samīlēsim bērnus un teiksim: „Stāstīsim citiem par Jēzu!”
Mīļie vecāki un vecvecāki!
Šodien mācījāmies par notikumiem pēc Jēzus augšāmcelšanās.
Mājās varat izlasīt Bībelē notikumus pēc Jēzus augšāmcelšanās, kā arī stāstus no Manas Bilžu Bībeles 160.-163. lapaspusēs. Kādā brīvā vakarā varat izlasīt stāstu „Vārdi par Jēzu.”
Jēzus ir dzīvs! Pēc savas augšāmcelšanās viņš parādījās daudz cilvēkiem. Jēzus staigāja un ēda kopā ar viņiem un stāstīja viņiem par Dievu. Jēzus deva saviem draugiem ļoti svarīgu pavēli – stāstīt citiem cilvēkiem par Jēzu. Cilvēki mīlēja Jēzu un stāstīja citiem par viņu – vispirms savā pilsētā un pēc tam arī citur. Pēc tam Jēzus devās uz debesīm.
Tagad Jēzus sagatavo mums dzīvokļus debesīs. Kādu dienu Jēzus nāks atkal, lai paņemtu pie sevis tos, kas viņu mīl. Šo dienu zin tikai Dievs.
Līdz tam mums ir jāpilda Jēzus aicinājums – jāstāsta citiem par viņu. Tie, kas Jēzum ticēs un Jēzu mīlēs, dzīvos mūžīgi.
Vārdi par Jēzu.
Līga un Marija sētā spēlējās. Abas meitenes ievēroja, ka uz kaimiņu mājas trepēm sēž kāds vīrietis - ļoti netīrs un nelaimīgs. Sētas bērni no viņa baidījās. Visi teica, ka šis vīrs ir dzērājs. Līgai likās, ka viņš raudāja. Viņai palika vīra žēl.
„Es aiziešu pie viņa,” Līga teica Marijai.
„Neej, tev taču ir no viņa bail!” Marija mēģināja Līgu atturēt, taču Līga pārvarēja bailes un piegāja pie vīra.
„Kā es varu tev palīdzēt?” Līga pajautāja nelaimīgajam vīram. Dzērājs pacēla savu nogurušo, grumbaino seju. Viņš izskatījās ļoti nelaimīgs.
„Bērns, kā tev ienāca prātā ar mani runāt?” vīrs pārsteigts jautāja Līgai. „Sen neesmu nevienu laipnu vārdu dzirdējis. Man nav neviena drauga. Man vairs nav neviena, kas mani mīlētu un ar mani parunātu.”
„Jēzus tevi mīl!” priecīgi teica Līga. „Viņš grib būt tavs draugs, tikai tev viņam jātic. Vai tu esi kādreiz ar viņu runājis lūgšanā?”
„Ak, nē!” nopūtās dzērājs. „Visu mūžu esmu darījis tikai sliktus darbus.”
„Jēzus grib būt tavs draugs, viņš tevi mīl!” priecīgi teica Līga. „Viņš nomira pie krusta par visiem taviem sliktiem darbiem. Jēzus nomira tevis dēļ. Bet Jēzus trešā dienā cēlās augšā. Jēzus var tev palīdzēt!”
„Mazā mīļā meitene!” izsaucās nabaga vīrs. „Es apsolos būt Jēzus draugs.” Līga no dzērāja vairs nemaz nebaidījās un droši pasniedza viņam rociņu. Meitene redzēja, ka vīrs raudāja. Tad viņš piecēlās un aizgāja.
„Kāda tu jocīga!” Marija uzrunāja Līgu. „Kā tu varēji ciest, ka tas sliktais cilvēks satver tavu roku?”
Līga atbildēja: „Man no sākuma bija drusku bail, bet es ļoti gribēju viņam pastāstīt par Jēzu.”
Pēc šī notikuma bija pagājuši vairāki gadi. Svētdienskolā, kurā gāja Līga un Marija, bija ieradies sirms un cienījams kungs. Viņš mudināja bērnus būt laipniem un mācīja, ka par Jēzu jāstāsta visiem cilvēkiem - arī tādiem, kuri ir izstumti un ar kuriem neviens negrib runāt.
„Arī es tāds biju,” viņš sacīja. „Man nebija neviena drauga, es biju pamests viens pats, nabags un nožēlojams grēcinieks. Bet tad Dievs sūtīja kādu mazu meiteni, kura man pastāstīja par Jēzu.”
Pēc svētdienskolas sirmais kungs piegāja pie Līgas: „Mīļais bērns, tie bija tavi laipnie vārdi, kas mani izglāba.” Līga no prieka raudāja.
Parunāsim: Vai tu esi kādam pastāstījis par Jēzu?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru