Jēkaba 1.1-8
1 Jēkabs, Dieva un Kunga Jēzus Kristus kalps, sūta sveicienu divpadsmit ciltīm, kas dzīvo izkaisītas.
2 Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās,
3 zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību.
4 Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma.
5 Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.
6 Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim.
7 Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos,
8 lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems.
2 Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās,
3 zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību.
4 Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma.
5 Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.
6 Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim.
7 Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos,
8 lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems.
Jēkaba vēstulē liela uzmanība tiek pievērsta Dieva likumiem. Jēkabs vēlas brīdināt tos, kas paļaujas uz ticību, bet nepāriet pie darbiem. (Jēkaba 2:26)
1:1( Jēkabs sevi sauc) Dieva un Kunga Jēzus Kristus kalpu.
1:2-4
Kristietība nav viegls ceļš. Šos vārdus mēs varam izprast dažādi
Pirmkārt: Pasaulē jums būs bēdas. Mēs no tā nēesam pasargāti, bet mēs zinām, ka Dieva roka ir pār mums, Mēs redzam, ka Dievs izlej savu žēlastību pār Latviju, ka mūsu zemē ir miers, varbūt kāds jautā vai tad Dievs nav nemierīgās valstīs, noteikti ir, bet Dievam ir kāds plāns kā viņš pagodināsies katrā zemē, un to mēs evaram tik viegli izprast. " Tā tad tas Kungs teica saviem mācekļiem, ka viņiem ies grūti, jo kad mēs minam vārdu „bēdas", tad tas nozīmē kaut ko smagu, kaut ko sāpīgu, kaut ko nepatīkamu, tas taču nozīmē zaudējumu, tas nozīmē asaras, nopūtas. Jā, Jēzus teica, tā būs.
Ortkārt: mūs sagaidīs dažādas kārdināšanas. Kārdināšana, tā ir pārbaudīšana ar noteiktu mērķi, lai mūs darītu stiprākus. Bībelē teikts, ka Dievs pārbaudīja Ābrahāmu viņam parādoties upurēt Īzāku( 1. Moz. 22:1) Dievs pārbaudīja arī Izraēla tautu.
Soģu gr. 2:20 mēs lasām: 20 Tad Tā Kunga bardzība iedegās pret Israēlu, un Viņš sacīja:
"Tādēļ ka šī tauta ir lauzusi Manu derību, ko Es biju pavēlējis viņu tēviem, un viņi nav klausījuši Manai balsij,
21 tad arī Es turpmāk viņu priekšā neizdzīšu nevienu no tām tautām, ko Jozua ir atstājis neizdzītas, kad viņš mira,
22 lai ar to pārbaudītu Israēla bērnus, vai viņi glabās Tā Kunga ceļus, pa tiem staigādami, tāpat kā viņu tēvi bija tos glabājuši, vai ne?"
23 Tādēļ Tas Kungs lika mieru šīm tautām, neizdzīdams tās tūliņ, un Viņš tās nenodeva Jozuas rokā.
21 tad arī Es turpmāk viņu priekšā neizdzīšu nevienu no tām tautām, ko Jozua ir atstājis neizdzītas, kad viņš mira,
22 lai ar to pārbaudītu Israēla bērnus, vai viņi glabās Tā Kunga ceļus, pa tiem staigādami, tāpat kā viņu tēvi bija tos glabājuši, vai ne?"
23 Tādēļ Tas Kungs lika mieru šīm tautām, neizdzīdams tās tūliņ, un Viņš tās nenodeva Jozuas rokā.
Soģu 3:1-4
Un šīs ir tās tautas, ko Tas Kungs atstāja, lai Israēlu pārbaudītu, proti, visus tos Israēlā, kas neko nezināja no kariem, kādi bija Kānaānā bijuši,
un vienīgi tādēļ, lai Israēla bērnu pēcnācēji zinātu un mācītos, kā kari jāved, tie, kas iepriekš nebija karu zinājuši:
pieci filistiešu valdnieki un visi kānaānieši, sidonieši un hīvieši, kuri dzīvoja Libanonas kalnos, no Baal-Hermona kalna līdz ceļam uz Hamatu.
Šie bija, lai pārbaudītu Israēlu, lai zinātu, vai tie klausīs Tā Kunga baušļiem, ko Viņš kā pavēli bija caur Mozu devis viņu tēviem.
un vienīgi tādēļ, lai Israēla bērnu pēcnācēji zinātu un mācītos, kā kari jāved, tie, kas iepriekš nebija karu zinājuši:
pieci filistiešu valdnieki un visi kānaānieši, sidonieši un hīvieši, kuri dzīvoja Libanonas kalnos, no Baal-Hermona kalna līdz ceļam uz Hamatu.
Šie bija, lai pārbaudītu Israēlu, lai zinātu, vai tie klausīs Tā Kunga baušļiem, ko Viņš kā pavēli bija caur Mozu devis viņu tēviem.
Pārbaudījumam ir kāds mērķis: Dievs vēlas, redzēt kāda ir Tava un mana rīcība attiecībā pret Dievanoliktiem likumiem un kārtību.. Viņš runā uz Tavu un manu sirdi... Jautājums ir, kā tu un es rīkojos attiecībā pret Dieva teikto. Vai tas nav tā, ka tu dzirdzi un pēc brīža, vairs neko neatceries. Tu nevarēsi aizbildināties, ka neko nezini, jo Dievs Tevi jau ir savlaicīgi par visu brīdinājis.. Tāpat Viņš pārbaudīja arī Izraēlu, kāda ir viņu rīcība, vai tie klausīs Dieva noliktiem bausļiem un likumierm...
Tā ir doma: mums kā kristiešiem Dieva bērniem jābūt gataviem tam, ka savā kristīgajā ceļā mēs sastapsimies ar pārbaudījumiem. Mūs gaida visdažādākie pārdzīvojumi, pārbaudījumi, bēdas, vilšanās, kas var mums atņemt ticību, ja domāsim miesīgi, un savās grūtībās kladzināsim, kur tad ir Tavs Dievs??? Ja nemācēsim novērtēt un saskatīt Dieva klātbūtnes realitāti arī savās grūtībās. Kārdinājumi , var novest mūs no pareizā ceļa, ja nebūsim stipri Dieva vārdam. Ja paļausimies un rīkosimies tikai pēc sava miesīgā prāta. . Pārbaudījumi un kārdināšanas nav tāpēc, lai mūs sakautu, bet lai darītu stiprākus, lai mūsu zaudējumu pārvēsrtu uzvarā. Mūsu dzīve līdzinās vairāk kā sportistam, jo vairāk mēs trennējamies, jo vairāk priecājas, tāpēc, ka zina, ka tas beigās novedīs pie panākuma.
Pārbaudījumam ir mērķis attīra mūs no visa netīra. Ja mēs pareizi uzņemsim un rīkosimies savos pārbaudījuma brīžos, tad tie novedīs mūs pie uzvaras un mēs varēsim baudīt savā dzīvē uzvaras augļus.
Kāds citāts: Kādam kristietim, kurš ar smaidu stāvēja liesmu apņemts jautāja, par ko viņš smaida? Viņš atbildēja: ''Es redzēju Dieva godību. Pārbaudījums ved mūs uz pilnību, tas atbrīvo no mūsu rakstura vājībām un trūkumiem, palīdz uzvarēt vecos grēkus.
Pārbaudījumi sniedz iespēju izaugsmei. Bībele saka: „Tas man bija par labu, ka mani pārbaudīja un pazemoja, lai es mācos Tavus likumus.” (Psalmi 119:71)
Ja uzticēsimies Dievam, Viņš nepieļaus pārbaudījumus, ko mēs nespētu panest.
Bībele saka: „Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1. Korintiešiem 10:13)
Ja mēs paši sevi pārbaudītu un izdarītu attiecīgus secinājumus, mēs izvairītos no daudz nepatikšanām. Bībele saka: „Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti.” (1. Korintiešiem 11:31) „Pārbaudiet paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi. Jeb vai neesat pārliecināti, ka Jēzus Kristus ir jūsos? Citādi jūs esat nederīgi.” (2. Korintiešiem 13:5)
Lai gan pārbaudījumi nav nekas patīkams, tomēr tie rada izturību un galu galā nāk mums par labu. Bībele saka: „Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma.” (Jēkaba 1:2-4) „Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies. Viņu jūs mīlat, lai gan neesat To redzējuši, uz Viņu jūs ticat, To tagad neredzēdami, un priecāsities neizsakāmā un apskaidrotā priekā, kad jūs sasniegsit savas ticības galamērķi, dvēseļu pestīšanu.” (1. Pētera 1:6-9)
Jk. 1:5-8
Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.
Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim.
Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos,
lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems.
Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim.
Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos,
lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems.
Pirmkārt mums rodas jautājums: ''Kur iegūt gudrību un zināšanas, kas nepieciešamas pareizai attieksmei pret dzīves pārbaudījumiem? Varētu teikt kur gūt gudrību mūsu ik dienas dzīvē, jo ir tik daudz un dažādu situāciju, kur mums pietrūkst gudrības kā rīkoties tālāk. Jēkabs dod atbildi: '' Ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva.... Gudrība tā ir''augstākā un dievišķā dvēseles īpašiba, kas dod cilvēkam spēju pazīt patiesību un rīkoties saskaņā ar to...
Lūdzot no Dieva gudrību un visu mums nepieciešamo mums ir jāatceras:
- Jāatceras, ka Dievs dod, ''No tā Kunga ir visa gudrība''
Māci man, Kungs, Tavu ceļu, lai es staigāju Tavā patiesībā; noskaņo manu sirdi visnotaļ tā, lai es Tavu Vārdu bītos! / Psalmi 86:11
Dot Dievam pirmo vietu savā dzīvē ir priekšnoteikums lai saņemtu Viņa gudrību. Dievs apsola dot gudrību katram kurš lūdz, bet lūgšana Dievam pēc Viņa gudrības ir bezjēdzīga, ja tu negribi dot Viņam kontroli pār savu sirdi. Gudrība nāk no Svētā Gara kurš dzīvo tajos kuri tic Kristum. Tādā veidā gudrība ir atrodama attiecībās ar Dievu.
Bet cilvēkam Viņš teica tikai vienu: redzi, bijība Tā Kunga priekšā - tā ir gudrība, un vairīties no ļauna - tā ir atzīšana! / Ījaba 28:28
Ir cilvēki, kas dāvā un dod kaut ko tikai ar aprēķinu, ka saņems vairāk nekā dod paši. Bet Dievs saviem bērniem dod dāsni, aiz mīlestības pret mums ikvienu.
Mums ir jāatceras, lai ko saņemtu ir jālūdz. Lūgt un arī nešaubīties.Šeit ir runa par lūgšanu, lai tāds cilvēks, kas lūdz šaubīdamies, lai nedomā, ka no Tā Kunga ko saņems, ja nav skaidra vīzija un skaidri mērķi. Viņš darīs daudz, bet nepabeigs. Darīs dažādos virzienos, bet nebūs rezultāta, jo enerģija netiks ieguldīta koncentrēti vienā virzienā un uz vienu mērķi. Mums ir jātic tam, ko lūdzam, ka Dievs var piepildīt mūsu prasīto, ja tas būs pēc tā Kunga prāta. Cilvēks, kas lūdz Dievam ar šaubām. Tāds prāts ir līdzīgs jūras vilnim, kas mētājas šurpu turpu. (
Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos,
lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems. )
lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems. )
Gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana. Tā Kunga bijāšana ir mācības ceļš, kā kļūt pie gudrības, un pazemība ved godā.” (Spam 9:10, 15:33)
Es tevi pamācīšu un rādīšu tev ceļu, Es došu padomu! Mana acs – pār tevi!” (Ps 32
„Sirmu vīru galvās mītot gudrība, un ilgs mūžs cilvēkam dodot īstu atziņu! Nē! Dievā mīt gudrība un varens spēks, Viņam ir padoms un saprašana!” (Īj 12:13)
„Gudrību arī mēs sludinām, bet pilnīgajiem, ne šīs pasaules gudrību, ne arī šīs pasaules valdnieku gudrību, kas lemti iznīcībai, bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā.” (1.Kor 2:6-7)
Labi tam cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu! Jo ir labāk iegūt gudrību nekā sudrabu, un tās augļi ir vērtīgāki par zeltu. Tā ir cildenāka par pērlēm, un viss, ko tu varētu vēlēties, nav salīdzināms ar to. Ilgs mūžs ir pie tās labās rokas; pie kreisās rokas tai ir bagātība un gods. Tās ceļi ir patīkami ceļi, un visas tās tekas pauž mieru. Tā ir dzīvības koks visiem, kas pie tās tveras, un svētlaimīgi ir tie, kas to sevī glabā.” (Spam 3, 13 līdz 18
Gudrība ir labāka par pērlēm, un nekas no visa, ko varētu vēlēties, nevar līdzināties tai.” (Spam 8,11)
Svētruna sludināta Auces baptistu draudzē 26.03.2017( Arnolds Bērziņš)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru