Kristus grib visu, kas nāk par labu Dieva godam un mūsu dvēseļu pestīšanai. Kas lūdz pēc tādām lietām, tas lūdz Kristus vārdā. Īpaši to darām, lūdzot mūsu Tēvu.
Kad mēs lūdzamies, mēs atraisāmies no zemes lietām un domājam par Dievu. Mēs sakopojam gara spēkus. Mēs cenšamies stādīties priekšā Dieva klātesamību.
Kristus saka: ‘’Kad tu lūdzies, ieej savā istabā un aiztaisi durvis.
‘’Šī istaba ir mūsu sirds un durvis-mūsu apziņa.
Lūgšana prasa tīru vai vismaz nožēlas pilnu sirdi. Tas nozīmē, ka mums lūgšanas laikā jābūt brīviem no smagiem grēkiem vai vismaz nožēlas pilniem. Neviens pie ķēniņa neiet ar netīrām drēbēm. Tāpat ar netīru sirdi nevar griezties pie Dieva.
Evaņģēlijā mēs redzam, kā romiešu virsnieks Kafernaunā un muitnieks templī. Svētie raksti saka: ‘’Pazemīga lūgšana iet caur mākoņiem. Mums ir jālūdzas ar pilnīgu paļāvību uz labo Dievu, ar pilnīgu uzticību viņa lēmumiem. Arī pravieša Elija Karmela kalnā bija paļāvības pilna lūgšana.
9. Lūgšanu laiks.
Ir Svarīgi atvēlēt noteiktu laiku. Mēs varam iesākt ar rīta un vakara lūgšanu, kā arī lūgties pirms un pēc maltītes.
No rītiem mēs varam lūgt Dieva atbalstu visai dienai. Iesākot dienu kopā ar Dievu, mēs sirsnīgāk uzņemsim un pateiksimies par labo. Mēs būsim pacietīgāki bēdās un labestīgāki pret saviem tuvākajiem.
Vakarā mēs varam pateikties par visu, kas mums ir noticis.
Pamazām mēs katru dienu varam atvēlēt 10-15 min, lai vienkārši uzlūkotu Jēzu, pilnīgā klusumā atvērtu savu dvēseli Dievam.
Dievs Savu vārdu izsaka klusumā. Un tikai klusumā mēs to varam saklausīt.
Mēs varam katru savu darbu uzsākt, veltot vienu skatienu Dievam
Kādu laiku tas prasīs zināmu piepūli-ik pa laikam atcerēties Dievu. Tomēr tikai tā mēs varam iemācīties būt nemitīgi kopā ar viņu. Mūsu sirdij ir jālīdzinās mūžīgai uguntiņai, kas vienmēr deg.
Cilvēks mēdz būt labā noskaņā tad, kad ir skaists laiks. Tāpat lūgšanai noder skaists iekšējais noskaņojums. Dosim Dievam labāko, kas Mums ir.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru