Kad Viņš ļaužu pulku redzēja, Viņš uzkāpa kalnā un nosēdās, un Viņa mācekļi sapulcējās pie Viņa. Savu muti atdarījis, Viņš tos mācīja, sacīdams:
"Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība.
Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti.
Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.
Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti.
Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.
Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.
Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.
Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība.
Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija.
Mateja 5:1-12
Mateja 5:1-12
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Jāņa ev. 3:16.
Salamans teicis šādi: ‘’Visu Dievs savā laikā izkārtojis, arī mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs; žēl tikai, ka cilvēks nevar izprast Dieva darbu-ne tā iesākumu, nedz galu. Sal.māc. 3:11
Ikviens cilvēks ir aizdomājies par šo jautājumu, kas ir mūžība? Šodien mūžības svētdiena: Mūžības svētdiena, mums saistās ar mūžību ar mūžīgo dzīvību. Tas saistās ar cerību un ticību. „Kalna sprediķa” sākumā Jēzus runā par svētlaimīgajiem. Būt svētlaimīgam – tas ir mērķis pēc kā tiekties. Tā ir ne tikai tiekšanās pēc svētlaimes, bet tā ir kaut kas vairāk – cilvēkam nepietiek ar šo pasauli, ar šīs pasaules nepilnību.
Mūžība ir kaut kas pēc kā tiecas Dieva bērni, jo katrs vēlas dzīvot mūžīgi. Vai esi domājis kas notiks ar tevi, pēc šīs zemes dzīves? Mēs dzenamies pēc daudzām lietām reizēm ir grūti apstāties.
Mūžība ir kaut kas pēc kā tiecas Dieva bērni, jo katrs vēlas dzīvot mūžīgi. Vai esi domājis kas notiks ar tevi, pēc šīs zemes dzīves? Mēs dzenamies pēc daudzām lietām reizēm ir grūti apstāties.
Mēs vēlamies vairāk, vairāk un vairāk. Mums ir jāapstājas savā dzīvē un jāpadomā par pašu svarīgāko jautājumu, kur tu pavadīsi mūžību? Daudzus šis jautājums pat neuztrauc, bet bībele skaidri saka, Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīgā dzīvība. (Rom.6:23) ir tikai divi ceļi, šaurais un platais, tāpat arī elle un debesis. Jņ.10:10- Zaglis nāk, lai zagtu, nokautu un nomaitātu, bet Jēzus ir nācis, lai būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība. Sātans vēlas pazudināt,bet Jēzus vēlas dot mūžīgo dzīvību. Bībelē teikts’’ dzenieties pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas(Mat.6;33)
Mēs domājam kā nodrošināt iztiku, un par citirm jautājumiem, bet aizmirstam uzdot sev pašu svarīgāko jautājumu,kur mēs pavadīsim mūžību? Jk.4;14-‘’ jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir rītu; jo tā ir tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un tad izgaist’’
Cilvēku miesa tiks guldīta kapā,bet dvēsele un gars ir mūžīgs. Jn.3:35-36: ‘’Tēvs mīl Dēlu un visu ir nodevis Viņa rokā.
Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa." Pienāks brīdis, kad būs jau par vēlu, neko nevarēsi vairs mainīt, tāpēc izturies nopietni pret šo vārdu par kuru Dieva vārds mums māca. Mums nāksies atbildēt par savu dzīvi Dieva priekšā gribam to vai negribam.
Kas ir Mūžība? Mūžība ir sarežģīta tēma, par ko mēs varam runāt no vairākiem aspektiem. Viens no tiem ir kā nokļūt Mūžībā? Tikai ticībā viss atkarīgs no ticības. Kas ir tas uz ko mēs tiecamies, kādēļ mēs cenšamies laboties, darīt labu, tiekties pie Dieva? Mūžība ir liels dārgums, kas mums jānovērtē. Dieva bērniem tā ir liela privilēģija, kas uzticas un patiesi nodod sevi Dievam pēc tam baudīt mūžīgās dzīvības augļus. Žēl tikai tas, ka šajā pasaulē daudzi nenovērtē un ir vienaldzīgi pret šo tēmu.
Draugs padomā,kur tu pavadīsi mūžību? Dieva mīlestība ir tik liela,ka Viņš negrib, lai kāds pazustu,bet lai saņemtu mūžīgo dzīvību. Viņš deva savu vienīgo Dēlu,kas nomira pie krusta par mums grēciniekiem,lai mēs neaizietu pazušanā.
Kas mūs sagaida mūžībā?
- Mūžībā ir atpūta, dusa – psalmos, Jāņa atklāsmes grāmatā teikts, ka Dieva tautai ir svēta dusa un atpūta no savām pūlēm.* Mūžībā ir miers – Kristus runā uz saviem mācekļiem par mieru, ko Viņš dod. Mūžībā ir iepriecinājums – Jēzus līdzībā par bagāto un nabaga Lācaru teikts, ka tie, kas šajā pasaulē bijuši atstumti, apbēdināti un pazemoti pie Dieva pēc nāves saņem iepriecinājumu, zināmu gandarījumu.
- Mūžībā ir Dieva godība, ar ko Viņš labprāt dalās ar savējiem cilvēkiem.
Pasaulīgie cilvēki tic reinkarnācijai taču Bībele saka( ‘’Tāpat kā cilvēkam ir nolikts mirt tikai vienreiz, un pēc tam tiesa? Ebr. 9:27, nepastāv nekādas pārdzimšanas. Dzīve pēc nāves nav pārdzimšana vai pārmiesošanās kādā citā ķērmenī uz zemes.
Jēzus Kristus (Mateja 5.n.) par svētīgiem (svētlaimīgiem) sauc tos, kuri izrāda īpašības, kuras tiecas pēc piepildījuma Dievā un īpašības, kuras nāk no Dieva.
- Nabagie, bēdīgie un izsalkušie, izslāpušie pēc taisnības – tiks tikai remdēti, kad sastapsies ar Dievu. Tas ir iekšējais dzenulis, magnēts, kas velk cilvēku meklēt svētumu, meklēt Dievu.
- Lēnprātīgie, žēlsirdīgie, sirdsšķīstie, miera nesēji un taisnības dēļ vajātie un lamātie – nes svētību un labestību pateicoties Dieva paša darbam cilvēkā.
Tādēļ tas, pie kā cilvēks patiesi tiecas ir sasniedzams tikai saistībā ar Dievu.
Mūžības nevar būt bez Dieva: Tas ir apgalvojums, kas daudziem mūsdienās varētu nepatikt. Cilvēki pieņem, ka Debesīs nokļūst visi labi un normāli cilvēki. Tas nekas, ka šis cilvēks nav ticējis Dievam…Ar labiem darbiem neviens netiek pestīts,bet tikai caur ticību.
Bieži TV, radio pārraidēs un citos medijos cilvēki izsakās par populāriem cilvēkiem, kuri miruši, ka viņi tagad noskatās uz mums no mākoņa maliņas vai arī, ka viņi tagad ir Debesīs. Tas nekas, ka šis cilvēks savas dzīves laikā aktīvi apgalvoja, ka netic Dievam. Bībelē skaidri tiek mācīts, ka Mūžība ir tikai tur, kur ir Dievs: „Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu.” (Ps.36:10) „..svētais un vienīgais Valdnieks, ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs, kam vienīgam ir nemirstība, kas dzīvo nepieejamā gaismā, kuru neviens cilvēks nav redzējis, nedz arī var redzēt, Viņam lai ir gods un mūžīga vara! Āmen!” (1.Tim.6:15-16) Kristus saka: „Es esmu Ceļš, Patiesība un Dzīvība, neviens netiek pie Tēva, kā vien caur Mani” (Jņ.14:6) 73.psalmā: „Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes!” (Ps.73:25) Ja cilvēks savas dzīves laikā nav ticējis Jēzum,ka Viņa asinis ir tās,kuras ikvienu cilvēku aizved mūžībā, tad tāds cilvēks nebūs debesīs,bet gan ellē. Dievs nevēlas,lai kāds pazustu un nokļūtu šajā šausmīgā vietā, tāpēc Dievs dod laiku,lai katrs varētu pieņemt Jēzu kā glābēju un neizmanto šo laiku veltīgi. Cilvēki bieži saka,ka viņu dzīve ir kā elle,jo viņu dzīvē daudz problēmu,tas notiek tāpēc, ka neaizdomājas ko izsaka ar saviem vārdiem.Bieži mēs vainojam Dievu, kāpēc tā notiek,kāpēc tu esi mani pametis? Bībēlē apsolījums’Joz.1:5’Es būšu ar tevi, Es tevi neatstāšu un Es tevi neatstāšu’’ Mums nav jāvaino pie katras problēmas Dievu,bet jāpārbauda savu sirdi,vai mēs neesam pagriezuši muguru Dievam. Dievs vēlas,lai mēs būtu izsalkuši un izslāpuši pēc Viņa. Tāvā priekšā ir izvēle- ir divi ceļi-viens ceļš ved uz mūžīgo dzīvību, otrs uz pazušanu. Debesīs nevar nokļūt bez ticības ja netic. Notici patiesībai izvēlies dzīvību. Dievs vēlas, lai mēs Viņu meklējam, lai mēs būtu izsalkuši un izslāpuši pēc Viņa. Lai mēs nesamierinātos ar labumiem, ko sniedz zeme, mantas un cilvēki. Mums ir svarīgi mācīties iemīlēt Dievu – kuru pakāpeniski iepazīstam. Jo pie Viņa ir Mūžība, kurā Viņš labprāt dalās.
Svētruna sludināta Auces baptistu draudzē 26.11.2017.